Aktīvie lietotāji: 43 Šodien ievadītie novērojumi: 87 Kopējais novērojumu skaits: 1109565
Tu neesi reģistrējies

DABAS SIMBOLU PLAKĀTS (pdf), Dabas aizsardzības pārvalde

 

Gada putns - meža pūce Strix aluco

Par 2011. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība pasludinājusi meža pūci Strix aluco. Intensīvās mežizstrādes dēļ gada putnam Latvijas mežos trūkst piemērotu ligzdošanas vietu - vecu un dobumainu koku. Tādēļ meža pūces, pretēji savam nosaukumam, arvien biežāk apmetas lauku ainavā - īpaši saudzētos liela apmēra kokos pagalmos, parkos, kapsētās un apdzīvotās vietās. Izvēloties akcijai devīzi - "Meža pūcei mājas arī mežā!", LOB sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi aicina iedzīvotājus palīdzēt gada putnam, izgatavojot un izliekot mežos mākslīgās ligzdvietas - pūču būrus.

Ziedo meža pūču būru izgatavošanai un izvietošanai mežos labdarbības portālā www.labdaribasfaktors.lv! Vai arī izgatavo būri pats - šeit Tu atradīsi instrukcijas. Būri izliec mežā vai nodod ornitologiem, kas pūču būri izvietos piemērotā mežaudzē. Lai sazinātos, raksti - putni@lob.lv vai zvani - 67221580. Akcijas laikā tiks arī rīkotas pūču nakts ekskursijas un aktīvākie akcijas dalībnieki varēs piedalīties pūču gredzenošanā. Notiks arī konkursi. Par gada putna akciju vairāk lasi šeit.

Seko līdzi meža pūces ligzdošanai online kamerā, kas raida no Palsmanes: http://owl-lv.appspot.com/

Meža pūces foto: Andris Avotiņš

Gada zvērs - Eiropas platausis Barbastella barbastellus

Par 2011. gada zvēru (jeb dzīvnieku) Latvijas Dabas muzejs izvēlējies Eiropas platausi Barbastella barbastellus - vienu no retākajām Latvijas sikspārņu sugām, kas iekļauta ES Biotopu direktīvas II pielikumā. Mūsu valstī sikspārņu pētnieki līdz šim plataušus atraduši atsevišķās vietās Vidzemē un Zemgales austrumu daļā. Visticamāk, ka tie sastopami arī citur Latvijā - tomēr ne īpaši lielā skaitā. Latvijā Eiropas platausis ziemas guļā visbiežāk dodas vecos, plašos muižu un piļu pagrabos, bet vasarā tas novērojams lielos, vecos, nekoptos muižu parkos. Par Eiropas platauša, tāpat kā citu sikspārņu novērojumiem ziņo www.dabasdati.lv.

Akcijas laikā Latvijas Dabas muzejs rīkos komiksu konkursu „Gribi tici, gribi nē!", aicinot ilustrēt izdomātus vai patiesus stāstus par sikspārņiem. Skolēniem muzejs piedāvās nodarbības „Sikspārņi - ar kājām gaisā!", bet ģimenēm - piedzīvojumu vakarus „Sikspārņa vēstījums". Tiks rīkots arī seminārs bioloģijas skolotājiem. Par gada zvēra akciju vairāk lasi šeit.

Interesanti, ka sikspārņi būs sabiedrības uzmanības centrā ne tikai Latvijā, bet arī citviet - 2011. un 2012. gadu pasaulē atzīmēs kā starptautisko sikspārņu gadu (Year of the Bat), vairāk informācijas atradīsi www.yearofthebat.org.

Eiropas platauša foto: Viesturs Vintulis

Gada kukainis - ošu pļavraibenis Euphydryas maturna

Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini atzinusi Eiropā aizsargājamo ošu pļavraibeni, kas sastopams ošu mežos ar dažādu koku vecuma struktūru, laucītēm un izgāztu koku radītajiem atvērumiem. Tas atrodams arī arī ziediem bagātās mežmalās un meža pļavās. Tauriņi lido galvenokārt jūnijā. Kāpuri barojas uz ošiem vasaras otrā pusē un uz lakstaugiem pavasarī pēc ziemošanas. Gada kukaini visvairāk apdraud ošu mežu platību samazināšanās. Tiek uzskatīts, ka Latvijā ošu pļavraibeņa stāvoklis ir labvēlīgs, pie mums suga sastopama astoņās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000 vietās). Ja novērojat gada kukaini, ziņojiet www.dabasdati.lv (lūgums pievienot tauriņa fotogrāfiju) vai rakstiet uz e-pastu - adalia@lanet.lv, entomologam Voldemāram Spuņģim.

Ošu pļavraibeņa foto: Voldemārs Spuņģis

Gada gliemis - lielais dīķgliemezis Lymnaea stagnalis

Latvijas Malakologu biedrība par 2011. gada gliemi ievēlējusi lielo dīķgliemezi Lymnaea stagnalis, kas sastopams ezeros un dīķos. Lielais dīķgliemezis elpo atmosfēras skābekli, tādēļ nereti redzams uzrāpies pa kādu auga stumbru līdz ūdens virsmai un atvēris elpatveri, kas izskatās kā neliels caurumiņš gliemeža sānos. Evolūcijas gaitā dīķgliemeži atgriezušies dzīvot ūdenī pēc tam, kad viņu senči bija kļuvuši par sauszemes gliemežiem. Bet paši senākie dīķgliemežu senči, tāpat kā mums visiem, bijuši jūras iemītnieki. Kā norāda gliemežu pētnieki, dažkārt lielo dīķgliemezi iespējams novērot ļoti lielā skaitā - ienākot jaunā ūdenskrātuvē jebkura ūdens gliemežu suga var strauji savairoties, ja nav konkurējošo sugu. Pievienojoties citām sugām, izveidojas līdzsvars.

Lielais dīķgliemezis un arī citi dīķgliemeži piedalījušies pirmajā mūsu valstī veiktajā ekoloģiskajā eksperimentā par gliemežu izplatīšanās spēju. Eksperimentu veikusi Neimaņu Meta Latvijas Universitātes profesora N.Lebedinska vadībā, raksts par to publicēts 1924.gadā. Tā ir pirmā publikācija latviešu valodā par gliemju faunu.

Lielā dīķgliemeža foto: Mudīte Rudzīte

Gada augs - ķekarpaparde Botrychium

Latvijas Botāniķu biedrība par 2011. gada augu izvēlējusies ķekarpapardes Botrychium - mazus daudzgadīgus augus, kas pieder čūskmēlīšu dzimtai. Mūsu valstī sastopamas piecas ķekarpaparžu Botrychium sugas: pusmēness ķekarpaparde B. lunaria, Virdžīnijas ķekarpaparde B. virginianum, zarainā ķekarpaparde B. matricariifolium, plūksnu ķekarpaparde B. multifidum un vienkāršā ķekarpaparde B. simplex. Ķekarpapardes ir reti vai pat ļoti reti sastopami augi gan Latvijā, gan visā Baltijas jūras reģionā. Tās atrodamas pļavās, priežu mežos, atmatās, ceļmalās, mežmalās. Visbiežāk ķekarpapardes veido nelielas grupas vai atrodami tikai atsevišķi augi. Botāniķi norāda, ka ķekarpapardes parasti ir visai grūti pamanāmas retās sastopamības, necilā augstuma un mazo audžu dēļ. Ķekarpaparžu dzīvesvietas apdraud cilvēka darbība, piemēram, izmīdīšana, uzaršana, teritoriju apmežošana un pļavu aizaugšana ar krūmiem.

Biežāk sastopamā ķekarpaparde mūsu valstī ir pusmēness ķekarpaparde (attēlā). Tas ir neliels, līdz 20 cm augsts augs, kas sastopams sausās dzīvotnēs ar skraju augāju - pļavās, mežmalās, skrajos priežu mežos. Ieraudzīt to var vien vasaras sākumā, jo vasaras otrajā pusē augs pastāv tikai augsnē. Savu latvisko nosaukumu - pusmēness ķekarpaparde - augs ieguvis mazo, skaisto, pusmēness formas lapu plūksnu dēļ, pēc kurām to var labi atšķirt no citām ķekarpaparžu sugām. Pēc dažu tautu ticējumiem šo papardīti sauca par „zāli - atslēgu". Ticējumi vēsta, ka to sporangiju sastati vasaras saulgriežos norāda virzienu, kurā meklējami aprakti dārgumi.

Pusmēness ķekarpapardes foto:Daiga Brakmane

Gada sēne - zaļā mušmire Amanita phalloides

Latvijas Mikologu biedrība par 2011. gada sēni izvirzījusi zaļo mušmiri Amanita phalloides, kas tiek uzskatīta par Latvijas indīgāko sēni. Tā satur ap 110 indīgu savienojumu un 90 % saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi. Īpaši bīstama tā ir tāpēc, ka saindēšanās pazīmes parādās ļoti vēlu - pēc 10-30 stundām. Zaļā mušmire Latvijā sastopama diezgan bieži. Tā ir ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos, trūdvielām bagātās augsnēs. Kā visas mikorizas sēnes, tā palīdz kokam uzņemt ūdeni un minerālvielas.

Par gada sēni zaļā mušmire ievēlēta, lai pievērstu uzmanību indīgo sēņu bīstamībai. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, ka zaļās mušmires labprāt aug vecos, lieliem ozoliem bagātos parkos. Tajos bieži vien atrodas lauku skolas, tādēļ īpaši jāpieskata bērni.
Iespējams, ka tieši ar šo sēni savulaik noindēts Romas imperators Klaudijs, kā arī varākas citas pasaules vēsturē pazīstamas personas.

Sēnes cepurīte 5-12 cm plata, sākumā olveida vai zvanveida, vēlāk izpletusies, gaiši zaļa vai olīvbrūna, reizēm ar baltām pārslām, gluda, mitrā laikā lipīga, sausā - zīdaini spīdīga. Mīkstums balts, mīksts, ar medus smaržu un riekstu garšu. Lapiņas baltas, mīkstas, brīvas, ar pārslainām šķautnēm. Kātiņš 8-15 cm garš, 1-2,5 cm resns, balts, ar tikko saskatāmu zaļganu zigzagveida rakstu, ar baltu, rievotu, reizēm izzūdošu gredzenu un bumbuļveida paresninājumu pie pamata, kuru ietver plata maisveida maksts.

Zaļās mušmires foto: Inita Dāniele

Gada ģeoloģiskais objekts - Kulšēnu sēravots

Latvijas Petroglifu centrs par 2011. gada ģeoloģisko objektu izvēlējies Zemgalē, Bauskas novada Vecsaules pagastā atrodamo Kulšēnu jeb Ozolaines sēravotu. Lielākais avots Zemgalē un, iespējams, visā Latvijā, atrodas līdzenumā uz ziemeļaustrumiem no Ozolaines ciema, ap 300 metrus no Kulšēnu mājām. Avots izplūst Iecavas pietekas - Avotu grāvja labā krastā, mitras pļavas vidū, 7 x 15 metrus plašā iedobē. Pirmoreiz milzīgo avotu aprakstījis dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis 1920. gados. Plašāk par Kulšēnu sēravotu rakstītssamērā reti, pēdējos 10 gados. Kopš 2001. gada tas ir aizsargājamais dabas piemineklis, un ap to izveidotā aizsargājamā teritorija ir nedaudz lielāka par 20 hektāriem.

Latvijas Petroglifu centra organizēto Kulšēnu sēravota nominēšanu par Latvijas 2011. gada ģeoloģisko objektu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeoloģijas muzejs, Ziemeļvidzemes Ģeoparks, Bauskas novada dome un Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Pavasarī, kā jau tradicionāli, pie gada ģeoloģiska objekta tiks organizēts izglītojošs pasākums.

Kulšēnu sēravota foto: Andris Grīnbergs

 

Gada zivs - grundulis Gobio gobio

Biedrības "Latvijas Makšķernieku asociācija" (LMA) valde par zivju resursu aizsardzības akcijas "Dzīvais ūdens 2011" Gada zivi ir nominējusi grunduli, kas ir ļoti jutīgs pret ūdens piesārņojumu. Kā skaidro LMA valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs, šādu simbolisku izvēli noteica divi LMA darbības virzieni šajā gadā.

Pirmais no šiem virzieniem - Latvijas ūdens objektu apsaimniekošanas problēmu risināšana: principu, kritēriju, pienākumu un atbildības noteikšana un to iekļaušana attiecīgajos normatīvajos aktos.

Otrs virziens ir valsts zivju resursu saglabāšanas jautājuma risināšana - to dzīves vides kvalitātes un dabiskā nārsta nodrošināšana, jo šādiem pasākumiem pašreiz nav paredzēts deleģējums Zvejniecības likumā. Šobrīd tas paredz tikai zivju resursu mākslīgu atražošanu un pavairošanu, un ilgtermiņā tas negatīvi ietekmēs zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un bioloģisko daudzveidību.

 

Pēdējie novērojumi
Schizotus pectinicornis - 2021-05-17 Vīksna
Pentatomidae sp. - 2021-05-17 Vīksna
Ichneumonidae sp. - 2021-05-17 Vīksna
- 2021-05-17 Vīksna
Agelastica alni - 2021-05-17 Vīksna
Ichneumonidae sp. - 2021-05-17 Vīksna
Dermacentor reticulatus - 2021-05-17 Vīksna
Nezināms
@ Kukainis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 18.maijs, 21:48

Peziza sp. tā noteikti nav. Varētu būt pusapgrauzts kauslāčpurns


felsi 18.maijs, 20:15

Paldies!


andrisb 18.maijs, 16:34

Paldies, Julita, par noteikšanu un skaistajiem mikro-foto!


dziedava 18.maijs, 15:08

Lielisks paraudziņš! Visas detaļas saskatāmas, sēnes nav apsēdušas, prieks ar tādu darboties. :) Te mikro-foto: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/permalink/544927413342417/


roosaluristaja 18.maijs, 14:58

Varētu būt tīruma radzene


Vīksna 18.maijs, 14:07

Paldies !


iljazik 18.maijs, 12:31

Cucullia sp.


iljazik 18.maijs, 12:26

Euthrix potatoria


iljazik 18.maijs, 12:26

Arctia caja


sandis 18.maijs, 11:49

Apsveicu vēlreiz arī DD :)) Šai jau var ligzdošanas pazīmi nomainīt uz "Dzied" :)


roosaluristaja 18.maijs, 11:38

Skaidrs. Tātad viņi tikai izskatās lieli. Tad varētu būt Dacrymyces stillatus. Vai kaut kas tamlīdzīgs


Miksrieksts 18.maijs, 11:03

Augļķermeņi ortajā attēlā ir 2-3.5mm lieli.


Kukainis 18.maijs, 10:24

Uz apses kritalas


roosaluristaja 18.maijs, 08:48

Cik var saprast, sēnes aug uz priedes kritalas. Dzeltenās receklenes uz skujkokiem neaug. Šī varētu būt kāda no galertenēm. Otrajā attēlā augļķermenis diezgan liels. Iespējams Dacrymyces palmatus syn. Dacrymyces chrysospermus


roosaluristaja 18.maijs, 08:42

Dzied??


roosaluristaja 18.maijs, 08:37

Manuprāt Phellinus igniarius


nekovārnis 18.maijs, 00:31

Paldies, Uģi! :)


iljazik 18.maijs, 00:08

Deilephila porcellus?


asaris 18.maijs, 00:05

Paldies!


CerambyX 18.maijs, 00:01

Pamatā uz skujkokiem ir Uloma rufa, bet tagad tā vairāk uz foto paskatoties - laikam jau tomēr otra suga? Priekškrūšu vairoga priekšējā malā tāda izteikta bedrīte/iespiedums - tāds it kā tikai Uloma culinaris tēviņiem ir, ja es pareizi lasu noteicēju.


asaris 17.maijs, 23:54

Zem nokaltušas priedes mizas varētu būt Uloma rufa ?


Aleksandra 17.maijs, 23:53

Ansi, paldies par dumbra skrajlapi!


iljazik 17.maijs, 23:45

Deilephila porcellus


iljazik 17.maijs, 23:39

Macroglossum stellatarum


iljazik 17.maijs, 23:35

Deilephila elpenor


CerambyX 17.maijs, 23:35

Fauna-eu kā Princidium (Paraprincidium) ruficolle - laikam tos Bembidion-us ir parevidējuši un sadalījuši visādās ģintīs/apakšģintīs. Bet nu.. Dabasdatos pietiks ar Bembidion :D


iljazik 17.maijs, 23:35

Deilephila elpenor


CerambyX 17.maijs, 23:26

Šī pārliecinoši maura.


iljazik 17.maijs, 23:17

Smerinthus ocellata


Edgars Smislovs 17.maijs, 22:45

Mežirbe ?


IevaM 17.maijs, 22:05

L. s. cyanecula pasuga


Igors 17.maijs, 22:04

Jā Edmunds, viens gārnis tas putns ar oranžo gredzenu E68


felsi 17.maijs, 21:55

Man arī tā liekas!


ER 17.maijs, 21:46

Vai gredzenotais gārnis ir tas pats putns ar oranžo E68, kas redzēts turpat 15. maijā?


dziedava 17.maijs, 21:22

Vajadzētu redzēt, kā attīstās, drīzāk izskatās pēc gļotpūpēža Reticularia lycoperdon.


nekovārnis 17.maijs, 21:03

Izskatās ka ir ar :) Šodien izkūņojās.


CerambyX 17.maijs, 20:54

Trešais foto, manuprāt, labāks - būs astainais. Netipiski jau ir, ka tāds nodilis maija vidū, bet šī suga laikam arī var būt kā migrants - varbūt atlidojos no nedaudz tālākiem platuma grādiem dienvidos :)


IlzeP 17.maijs, 20:35

Paldies par skaidrojumu!


Grislis 17.maijs, 20:27

Nojaušu, ka bija viss augs ar matiņiem, labi saskatīt nevar.


IlzeP 17.maijs, 20:26

Nomainīju uz Cucullia sp.


kaarlisfrei 17.maijs, 19:44

Labs, labs! Sveicam!!!


kaarlisfrei 17.maijs, 19:43

Jā! Tādu domu arī apsvēru.


dziedava 17.maijs, 19:30

Uz parastā aug citas rūsas


nekovārnis 17.maijs, 19:14

Nu jā, tā kārtīgi izpētot to pleķu izvietojumu ar sāk likties ka drīzāk astainais. ja labi iesktās, tad arī iespējamo astīti var sazimēt :) Mulsina tik tas nodilums (foto vaina?), bet varbūt agri, karstajās dienās izkūņojies?


CerambyX 17.maijs, 19:05

Te ar tas pats komentārs - I.aureolaria diezi vai :)


CerambyX 17.maijs, 19:03

I.aureolaria nav šķiet Latvijā konstatēta - arī savādāk, tomēr, izskatās. Drīzāk I.serpantata vai I.ochrata.


CerambyX 17.maijs, 18:58

Drīzāk gaišs Epirrhoe tristata - R.hastata nav īsti brūna zīmējuma uz spārniem (melns/balts)


CerambyX 17.maijs, 18:33

Šis man nedaudz nomoka - es teiktu, ka astainais zilenītis :)


Lemmus 17.maijs, 18:10

Paldies!


Karīna 17.maijs, 17:15

Jā, uz laiku bija piestājušas. Paēda, pagāgināja un devās tālāk uz mola pusi.


iljazik 17.maijs, 16:57

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 16:57

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 16:30

Acronicta rumicis


iljazik 17.maijs, 16:26

Zygaena filipendulae


iljazik 17.maijs, 16:19

Euthrix potatoria


iljazik 17.maijs, 16:16

Acronicta auricoma


nekovārnis 17.maijs, 16:00

Pēdējā foto ķērsu baltenis


nekovārnis 17.maijs, 15:54

Paldies, Uģi!:)


nekovārnis 17.maijs, 15:54

Paldies, Iļja! :)


W 17.maijs, 15:47

Uģi, paldies par lapgrauzi!


iljazik 17.maijs, 15:33

Phragmatobia fuliginosa (Linnaeus, 1758) ТОЛСТЯНКА


iljazik 17.maijs, 15:31

Orgyia recens


iljazik 17.maijs, 15:28

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 15:28

Biston betularia


iljazik 17.maijs, 15:26

Spilosoma lutea


iljazik 17.maijs, 15:24

Phragmatobia fuliginosa


iljazik 17.maijs, 15:19

Idaea aureolaria


iljazik 17.maijs, 15:14

Rheumaptera hastata


iljazik 17.maijs, 15:09

Erannis defoliaria


iljazik 17.maijs, 15:05

Epirrhoe tristata


VijaS 17.maijs, 14:57

Uģi, paldies par visiem labojumiem!


iljazik 17.maijs, 14:45

Rheumaptera hastata


iljazik 17.maijs, 14:39

Arctia caja


iljazik 17.maijs, 14:34

Drepana curvatula


iljazik 17.maijs, 14:26

Tholera cespitis vai Tholera decimalis


iljazik 17.maijs, 14:17

Phragmatobia fuliginosa


dziedava 17.maijs, 14:17

Pārliecinoši! :)


dziedava 17.maijs, 14:14

Uldi, šai uz virsmas skaidri saskatāms rakstiņš - tāda nav gļotpūpēžiem. Šī ir retāka (mazāk apzināta) suga


iljazik 17.maijs, 14:10

Idaea aureolaria


roosaluristaja 17.maijs, 14:06

Tā ir gļotsēne nevis piepe. Cerams mana versija par sugu ir pareiza


iljazik 17.maijs, 13:57

Euthrix potatoria


iljazik 17.maijs, 13:55

Malacosoma castrensis


iljazik 17.maijs, 13:51

Ematurga atomaria


dziedava 17.maijs, 13:41

Paldies, Uģi, jā, tik sen vaboles nav pētītas, ka nosaukums bija izskrējis no prāta. :)


CerambyX 17.maijs, 13:29

Laikam kaut kāds defektīvs Trapezonotus - cits nekas nenāk prātā.


iljazik 17.maijs, 13:29

nav simtprocentīgi pārliecināts, jauns kāpurs, slikta fotogrāfija


IlzeP 17.maijs, 12:21

Sešas pieaugušās?


Kurmata 17.maijs, 10:10

Divas ir gaigalas. Trešā ir Aythya ģints nirpīle, Stīpniece A. un Stīpnieks A. noteica kā ķerru.


LailaG 17.maijs, 10:08

Paldies,Iļja ,par labojumu


CerambyX 17.maijs, 09:52

Par šo es nebūtu tik drošs - Cucullia sp. ir jā, bet vai argentea?


CerambyX 17.maijs, 09:38

Viss sakrīt - izmērs arī ir sugas atšķiršanas viena no pazīmēm, nu un tā deguna forma ar, protams, raksturīga. Super! :) No Latvijas uz dienvidiem suga zināma, bet tā vispār varētu būt relatīvi tāls sugas novērojums Z-ZA virzienā Eiropas kontekstā. Super!


VijaS 17.maijs, 09:10

Paldies, Valda!


Arnis2 17.maijs, 06:33

Paldies!


kaarlisfrei 17.maijs, 06:15

Pateicos! Diezgan negaidīti - Jā! :D


dziedava 17.maijs, 01:51

Skaisti! :)


iljazik 17.maijs, 00:57

Ptilodon capucina


iljazik 17.maijs, 00:55

Acronicta auricoma


iljazik 17.maijs, 00:53

Cucullia argentea


iljazik 17.maijs, 00:42

Vanessa atalanta


iljazik 17.maijs, 00:36

Lasiocampa quercus


kapso 17.maijs, 00:32

Sporu stadiju sasniedz nepilnās 2 dienās


iljazik 17.maijs, 00:28

Zygaena filipendulae


iljazik 17.maijs, 00:21

Calliteara pudibunda


iljazik 17.maijs, 00:16

Lasiocampa trifolii


iljazik 17.maijs, 00:01

Macrothylacia rubi


iljazik 16.maijs, 23:54

Lythria cruentaria


IevaM 16.maijs, 23:43

Tas būtu ticamāks, lielo dumpi arī dzird tālu.


iljazik 16.maijs, 23:38

Arctia caja


iljazik 16.maijs, 23:37

Phragmatobia fuliginosa (visticamāk)


CerambyX 16.maijs, 23:22

Ē!! Šis tiešām izskatās pēc austriaca! Arī būs jauna suga Latvijai! Nu gan jūs dodat :D Super! Neesmu gan tagad pie datora - rīt ielabošu, bet nu apsveikumi tāpat!!


piceriko 16.maijs, 23:16

Tuvāk manām mājām ir bijušā Lādzēnu purva ūdenskrātuve. Pameklējot interneta dzīlēs tas varētu būt lielais dumpis.


Fuatra 16.maijs, 23:04

No Beibežu ūdenskrātuves tik tālu nevarētu dzirdēt.


piceriko 16.maijs, 22:59

Līdzīga balss ir putni.lv ierakstā, tikai klusāka, dobjāka, stieptāka. Jūs domājat , ka varētu būt cita putna balss?


asaris 16.maijs, 22:46

Sarkankrūšu līķvabole


felsi 16.maijs, 22:23

Paldies!


forelljjanka 16.maijs, 22:18

Par putna pastāvīgu teritoriju var liecināt arī citas pazīmes,ne jau velti tur rakstīts-piemēram,tātad,ne tikai.;) Par T uzskatāmi arī vairāki dziedoši T.


VijaS 16.maijs, 22:08

Paldies, Edgar!


Edgars Smislovs 16.maijs, 22:07

Melnais meža strazds(?).


iljazik 16.maijs, 22:06

Tholera decimalis vai Tholera cespitis


Matrus 16.maijs, 21:59

Dānijas paugurknābja gulbis, J8309 + zils kājas gredzens 68A; tēviņš, dzimis 2016. gadā, apgredzenots Kopenhāgenā 17.03.2017. Turpat kontrolēts arī 02.04.2017. un 15.12.2018. Šodien (16.05.2021.) abi Smislovi to kontrolēja arī Daugavmalā Ķengaragā...) Paldies par kontroli!


nekovārnis 16.maijs, 21:42

Apsveicu! :)


IlzeP 16.maijs, 21:40

Man šķiet, ka vismaz agrāk tas neattiecās uz B, tikai uz D. Bet jautājums par to, kā mūsdienās/DD vidē "rodas" pazīme T, mani arī interesē.


CerambyX 16.maijs, 21:39

Super - šis diezgan negaidīti! Labi gads tev iesācies! :D


iljazik 16.maijs, 21:32

Eriogaster lanestris


iljazik 16.maijs, 21:29

Arctia caja


ML 16.maijs, 21:17

aizmugures :)


ML 16.maijs, 21:16

Jā ! negaidīti. Mazais egļu vispār, jau pēc pašpasludinātā finiša, lidojumā man no mugures aiz krāgas aizkrita.


IevaM 16.maijs, 21:09

Kādēļ pārliecība, ka mazais dumpis?


nekovārnis 16.maijs, 21:00

Pirmajā foto Platyrhinus resinosus. Laba vaboļdiena. :)


Filips Bobinskis 16.maijs, 21:00

Vai nevarētu būt Hypoxylon multiforme?


Filips Bobinskis 16.maijs, 20:54

Uz nokaltuša lapu koka. Iespējamie varianti: Hypoxylon fragiforme, Hypoxylon howeianum, Hypoxylon fuscum


roosaluristaja 16.maijs, 20:48

Cepurītes piestiprinājums pie kātiņa tika pārbaudīts? Vizuāli vairāk izskatās pēc kāda no lāčpurniem.


Martins 16.maijs, 20:43

Hmm, pa jautājumam katram: kāpēc neraksturīgs biotops? L.cinereoniger taču ir plašāks biotopu spektrs nekā L.maximus. Vai runājam Limacus maculatus? LV līdz šim ir atrasta?


nekovārnis 16.maijs, 20:17

Varētu būt mīkstspārnis Cantharis obscura


gunitak 16.maijs, 19:57

Paldies, Marek, par visiem!


W 16.maijs, 19:52

Paldies, Marek!


nekovārnis 16.maijs, 19:49

Kājas melnas - Gonioctena viminalis


Алексей 16.maijs, 19:49

2T


paliec 16.maijs, 19:47

Siguldā ir abas sugas satopamas, gan maximus, gan cinereoniger. Limacus pagaidām tur nav atrasts, bet mani nepārsteigtu, ja uzrastos.


nekovārnis 16.maijs, 19:28

Manuprāt vītolu lapu krāšņvabole, Trachys minuta


kaarlisfrei 16.maijs, 19:23

Apsveicu!!!


gunitak 16.maijs, 18:54

Paldies!


W 16.maijs, 18:44

Paldies, prieks:)


sandis 16.maijs, 18:42

Mjāā, es šo vispār tikai reizi mūžā esmu redzējis - pie tam tālajā Balvu novadā. Šogad beidzot vajadzētu atrast arī Cēsīs :D


felsi 16.maijs, 18:37

Ir, ir!


sandis 16.maijs, 18:35

Pirmo aci jau uzmetu mikroskopā - šķiet, ka kaut kas no badhāmijām. Bet vispār, manuprāt, nebūs viegli tikt līdz sugai...


Ivars L. 16.maijs, 18:02

Paldies, Ansi! Man jau acis sagājušas konusā, bet ar savu lēto mikroskopu salipušo pilienu skaitu eļļas ķermenītī saskaitīt nevaru. Miglasbildē intuīcijas līmenī "izskatās", ka garākie sastāv no 4-5 pilieniem. Bet bez tā - eļļas ķermenīši ir lielākajā daļā šūnu, nevis tikai lapas malās, un dzinumu platums lielākoties ir ap 1,7-2,5 mm, kas arī, laikam, vairāk atbilst C.integristipula.


dekants 16.maijs, 17:36

Jā, šo arī piefiksēju. Novērojumiem no šodienas kādu iemeslu dēļ nav pieģenerējies 1x1 un 5x5 km kvadrāts - tādēļ sistēma novērojumu nevar attiecināt uz kādu kvadrātu. Tomēr ziņot atlantam, droši var turpināt, jo, kad sapratīs, kas par vainu, tad visiem novērojumiem, kuriem nav pieģenerējies kvadrāts, to pieģenerēs un tad visi (arī šis) novērojums rādīsies kvadrāta statistikā.


MJz 16.maijs, 13:18

Kādēļ šodien ievadītie novērojumi neparādās statistikā?


ER 16.maijs, 12:59

Pupuķis ar trīs krāsu gredzenu un metāla gredzena LVR A30473 kombināciju LBY,M;RBO,R (pierakstu sk. http://cr-birding.org/node/112) gredzenots 21.06.2020. kā mazulis ligzdā Ādažu poligona vidus daļā, apm. 9,9 km uz Z-ZZR no šī novērojuma vietas Garkalnē.


ER 16.maijs, 12:35

Ar oranžu plastmasas gredzenu E07 un metāla LVR ET4511 03.06.2014. gredzenots Egretta alba mazulis Kaņiera ezerā.


Divpēdis 16.maijs, 11:44

Paldies Edgaram un Uldim par labojumiem! Pļavu tilbīti noņemu un lieku atsevišķi


nekovārnis 16.maijs, 11:37

Jā, nupat saskaitīju ka 24 sugas divās dienās esmu sabildējis :)


CerambyX 16.maijs, 11:13

Labs, izskatās, ka puse no Latvijas mārīšu faunas tur savākusies :D


Edgars Smislovs 16.maijs, 10:12

Tumšā tilbīte un pļavu tilbīte.


Sintija Martinsone 16.maijs, 09:50

Es jau pati varētu pēc tam DD atlasīt novērojumus kādā konkrētā teritorijā (piemēram, vienā uzskaišu posmā) un atkārtota novērojuma gadījumā pārvērst tos par T. Tas būtu ok? Vai varbūt tas tiks darīts kaut kā vairumā, apkopojot datus atlantam?


Sintija Martinsone 16.maijs, 09:27

Ok, paldies par skaidrojumu! No Andra rakstītā es saprotu, kas tas attiecas arī uz pazīmi B? Piemēram, dienas putnu uzskaitē visas sugas, kas nākamājā uzskaitē ar pazīmi B vai D konstatētas tajā pašā posmā, var tikt pārvērstas par T? Bet kā tīri tehniski tas notiek? Konkrētajā uzskaitē es izvēlos tā brīža pazīmi - B vai D, un ar tādu pazīmi arī konkrētais novērojums tiek ievadīts DD. Kurš pēc tam pārbaudīs, vai tas ir atkārtots sugas novērojums un pārvērtīs to par T?


dekants 16.maijs, 09:00

Uģis un Uldis pareizi interpretē. Ja teritorija tiek apmeklēta vēlreiz (vismaz ar nedēļu starpā) un putns aizvien tur dzied/uzturas, tad ir diezgan Ticami, ka viņš tur ir uzturējies visu šo laiku, kas liecina, ka šī Teritorija ir aizņemta.


andrisb 16.maijs, 08:49

Paldies!


roosaluristaja 16.maijs, 08:40

Es līdz šim to esmu sapratis nevis kā nepārtraukti vienu nedēlu, bet kā Uģis minēja atkārtoti vismaz pēc nedēļas. Pretējā gadījumā šo pazīmi vispār nebūtu iespējams ;piemērot. Teiksim, ja runājam par dzīvesvietu. Kurš tad sezonas laikā speciāli sēž mājās nedēļu, lai klausītos, vai žubīte tur dzied katru dienu vai nē? Pretējs gadījums. Kāds aizbrauc uz Rekovas pagastu un dzird tur lielo zīliti. Pēc pāris nedēļam tur aizbrauc cits un atkal dzird tur lielo zīlīti. Pazīme "T" - viss loģiski. Bet, ja pielietotu versiju par nepārtrauktu dziedāšanu, tad pirmajam būt jāuzceļ Rekovas nomalē telts un nedēļu jāklausās lielo zīlīti, kas manuprāt ir absurds!


Sintija Martinsone 16.maijs, 08:11

Manuprāt, nav vienotas pieejas attiecībā uz pazīmes T pielietojumu. Vairākkārt esmu dzirdējusi, ka tā tiek lietota gadījumos, kad vienā vietā atkārtoti dzirdēts dziedošs putns. Ja skatāmies precīzi pēc instrukcijas, tad tur ir teikts: T – pastāvīga teritorija, par ko liecina putna uzvedība, piemēram, tēviņa dziesma vismaz vienu nedēļu. Es to saprotu, ka man ir jādzird 7 dienas pēc kārtas diesma, lai liktu pazīmi T. Mēģinu tā darīt savā pagalmā, bet tas ir diezgan čakarīgi - ne vienmēr var dabūt dziedošu konkrēto sugu (neveltot tam daudz papildu laika) katru dienu 7 dienas pēc kārtas. Varbūt Andris Dekants var komentēt šo? Tas ir diezgan svarīgi, jo T ir pirmā pazīme, kas iespējamu ligzdošanu pārvērš par ticamu.


Ansis 16.maijs, 07:52

Ja šūnās eļļas ķermenīši, tas labāk atbilst C. integristipula. (GNP viņu gadās atrast biežāk, kā C. neesiana); būtu jāpaskaita, no cik graudiņiem salipuši eļļas ķermenīši - to skaits katrai sugai atšķirīgs.


Janisu 16.maijs, 07:40

Jā, amerikāņu mērnvienībās 1 futbola laukums


patigunta 16.maijs, 04:07

2 pupuķi, varbūt vajadzēja piešķirt pāra statusu. No tāluma brūno galvu un gaišā vēdera dēļ noturēju par baložiem, tik palielinot foto konstatēju pupuķus, bet tie paši arī ceļu pārlidoja.


Aleksandra 16.maijs, 00:12

Ansi, paldies par viļņaino skrajlapi!


W 15.maijs, 23:57

Paldies, Julita!


dziedava 15.maijs, 23:49

Super skatījums! :)


dziedava 15.maijs, 23:44

Nu ar šādām bez mikroskopēšanas nekādi..


dziedava 15.maijs, 23:42

Ceru, ka Inguna apstiprinās, ka ir saplacinātā kūlīte. Priekš manis joprojām skaitās ļoti reta suga, bet citi pa reizei tomēr atrod (nu neskaitot Ingunu, kam tā ir parasta suga). :)


CerambyX 15.maijs, 23:39

Apmēram turpat dziedāja arī 11. aprīlī - varbūt pastāvīga teritorija?


nekovārnis 15.maijs, 23:06

Paldies, Uģi! :)


Rallus 15.maijs, 23:05

Pateicīgs!


CerambyX 15.maijs, 23:02

Nosaukumu palaboju.


nekovārnis 15.maijs, 22:49

Jā, tādi neveiksmīgi foto. Par pazīmēm jau biju piemirsis. Domājams kād dienu aiziešu vēl uz pludmali varbūt atradīšu. Vēl diezgan pilns ar kukaiņiem, krūmi ar :)


CerambyX 15.maijs, 22:46

To priekškrūšu vairoga gaišāko priekšējo maliņu it kā nevar redzēt, bet tāpat vairāk pēc Peritrechus nubilus man izskatās.


Igors 15.maijs, 22:18

Paldies, mans pirmais novērojums Rīgā, Vecdaugavā 24/04/2012, viens īpatnis ir arī foto: https://dabasdati.lv/lv/observation/4jjfv5f4o4spfceq9alo56ftq2/


andrisb 15.maijs, 22:07

Paldies!


gunitak 15.maijs, 21:38

Dedestiņu baltenis.


Aidzinieks 15.maijs, 21:33

Paldies!


dziedava 15.maijs, 21:14

Milzu gan, bet ne brefeldija. Tagad gļotpūpēža uznāciens.


ER 15.maijs, 21:06

Ar oranžu plastmasas gredzenu E68 un metāla LVR ET4568 03.06.2014. gredzenots Egretta alba mazulis Kaņiera ezerā.


CerambyX 15.maijs, 20:52

Piekrītu!


CerambyX 15.maijs, 20:39

Šis un otrs, manuprāt, odontogaster - nav uz krūtīm nekas ornažs (thoracicus, lateralis) atkrīt, priekškājus ciskas pamatā tumšas (nav lacustris) - tad atliek argentatus vai odontogaster. Nav sudrabaino matiņu gar vairodziņa malām - tad jau odontogaster vien paliek :D Tēviņiem vēdera galā apakšpusē raksturīgi tie 'āķīši' - citreiz var uz aci pat saskatīt pret gaišāku fonu.


CerambyX 15.maijs, 20:34

Šī laba suga! :) Pats vēl neesmu nemaz redzējis/atradis :D


W 15.maijs, 20:17

Paldies, Marek! Prieks!


W 15.maijs, 20:17

Uģi, paldies!


nekovārnis 15.maijs, 19:49

Jā, domāju ka Agonum sexpunctatum


dziedava 15.maijs, 18:39

Super, skaisti! :)


Mari 15.maijs, 18:37

Paldies, Uģi! :)


asaris 15.maijs, 18:20

Piepjmīlis Endomychus coccineus


felsi 15.maijs, 17:51

Paldies par sūnām!


Alvis Āboliņš 15.maijs, 17:45

Suga bija nepareiza! Jāizņem no interesantajiem novērojumiem!


Anete PB 15.maijs, 17:19

Dziesma.


roosaluristaja 15.maijs, 14:09

Saucieni vai dziesma?


Vīksna 15.maijs, 13:21

Šeit gan, tik ilgi Dabas datos un gandrīz simtprocentīgi visi putni, arī cits ar labām bildēm. Labs piemērs !


Vīksna 15.maijs, 12:52

Paldies !


dekants 15.maijs, 08:15

Bišu dzenis - ļoti labs novērojums Rīgai!


W 15.maijs, 07:22

Paldies, Iļja un Uģi par sugu!


Vīksna 15.maijs, 01:55

Paldies !


CerambyX 15.maijs, 01:44

Jā, laikam piekrītu - maura izskatās ticamākais variants!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts