Aktīvie lietotāji: 202 Šodien ievadītie novērojumi: 997 Kopējais novērojumu skaits: 1827956
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vija Sīmansone Dzelves purvā
Pievienots 2022-11-01 22:31:24

Var to saukt arī par azartu, - stāstot par interesantu dabas objektu meklēšanu, saka farmaceite Vija Sīmansone. Meklēšana lielākoties notiek Saulkrastu novada Sējas pagastā, kur Vija dzīvo, Dzelves purva apkaimē, uz purva pusi ved viņas dabas pastaigu maršruti jau kopš bērnības.


Vija Sīmansone. Foto: Julita Kluša

Portālā Dabasdati.lv Vija sāka ziņot 2020. gadā un ir viena no ražīgākajām ziņojumos ar fotogrāfijām (6. vietā pēc fotogrāfiju skaita, 4. vietā pēc ziņoto gļotsēņu novērojumu skaita, 5. vietā pēc ziņoto augu un sēņu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita). Projekta LIFE FOR SPECIES rīkotajā fotokonkursā "Zaļie dārgumi" viņas foto "Zarainā dižadatene uz nelielas apses kritalas" nupat saņēma 2. vietu kategorijā "Sūnas, ķērpji, sēnes, aļģes". Tātad ielākoties augi un citas dzīvo būtņu grupas, kas nebēg prom. Tomēr neaizmirstamākais piedzīvojums Dzelves purvā viņai saistās ar diviem jūras ērgļiem. Kāpēc tas netika nofotografēts tuvplānā, lai gan aparātu Vija bija paņēmusi līdzi?

Kad sākās tavi gājieni dabā?

Daba man ir patikusi vienmēr. Mežs pie mājām, sēņošana un ogošana bija normāla dzīves sasatāvdaļa. No apmaldīšanās neesmu baidījusies, no mežazvēriem arī ne.

Esi studējusi farmāciju Rīgas Stradiņa Universitātē.

Jā, esmu farmaceite, strādāju aptiekā.

Kāpēc izvēlējies farmāciju, nevis bioloģiju?

Skolā man patika ķīmija, skolotāji mani sūtīja uz ķīmijas olimpiādēm. Iet uz medicīnu negribējās, drusku par asiņainu (mana mamma ir mediķis, ilgus gadus strādāja ātrajā palīdzībā), bet darbs aptiekā man laikam bija iekritis sirdī – balti halāti, viss tīrs… Mamma arī teica, ka farmācija man derēs: "Tev patīk pa mežiem un pļavām staigāt, augi interesē, farmācijā ir darīšana arī ar ārstniecības augiem." Tā nu sanāca, ka izvēlējos profesiju pa vidu starp bioloģiju un medicīnu. Tētis tolaik bija mežsargs, bērnībā gāju viņam līdzi mežā. Tā līdzi iešana bija vairāk tehniskie darbi, palīdzēju dastošanā un atēnošanā.

No taviem ziņojumiem Dabasdatiem varētu spriest, ka augi tevi interesē vairāk nekā dzīvnieki.

Tas drīzāk ir tāpēc, ka man kopš dzimšanas ir ļoti slikta redze, redzu tikai ar vienu aci un ar to pašu slikti. Augi nebēg prom, tos ir vieglāk pamanīt! Zīdītājdzīvnieku parasti pamanu tikai kā bēgošu ēnu krūmos, putnu biežāk dzirdu aizlidojam, nekā ieraugu.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum.
Foto: Vija Sīmansone

Sūtīt ziņojumus Dabasdatiem sāku nejauši. Biju izdomājusi, ka pastaigās dabā vajadzētu ņemt līdzi fotoaparātu, lai varētu fiksēt, ja ko interesantu atrodu. Dabūju vienkāršu kabatas formāta aparātiņu, sāku ņemt to līdzi. Aparāts uzlikts autorežīmā, ņem tik un bliez, ko ieraugi, pēc tam miglas bildes izdzēs ārā, paturi to, kas sanācis. Man patika fotografēt interesantas faktūras – sūnas, koku mizu…

Manas fotopastaigas sākās 2016. gadā. 2020. gada maijā vienu dienu, kad man bija brīvdiena, nolēmu pastaigāties pa Dzelves purvu – sen nebiju tur bijusi. No mūsu mājām līdz Dzelves purvam ir kādu desmit minūšu gājiens.

Dzelves purvs ir liels purvs vai mazs purvelis?

Liels tas nav, otru meža malu var redzēt. Purva vienā pusē notiek kūdras ieguve. Aizgāju līdz purvam. Todien pirmoreiz satiku ziemeļu gulbjus, tie mani aplamāja. Izlaidu loku gar purvu, pasakatījos, kas dažā labā akacī notiek, un atpakaļ nācu pa stigu. Tā stiga ietilpst manā parastajā sēņošanas maršrutā, vasarā vismaz reizi nedēļā pa to noeju paskatīties, kas kur sāk augt.

Tā nu es todien eju pa to stigu, te metrus desmit priekšā kaut kas liels, krēmīgi balts paceļas gaisā no zemes un ielido turpat eglēs. Vajadzētu tikt tam tuvāk! Lēnām līdu tuvāk, iezūmēju – pūce! Smuka! Skatās uz mani. Bildes kaut cik sanāca. Man liels prieks, ka tiku klāt. Gāju mājās, rādīju bildes mājiniekiem. Tētis teica: varbūt plīvurpūce? Sameklēju plīvurpūci grāmatā – nē, mana pūce izskatās savādāka. Šķiru tālāk un atrodu, ka urālpūce izskatās ļoti līdzīga manējai. Ierakstīju urālpūci "mātē guglē", tā izmeta ārā visādus variantus.


Urālpūce Strix uralensis. Foto: Vija Sīmansone

Ap to laiku Dabasdati.lv man jau bija iekrituši acīs. Atvēru tos un trāpīju uz sākumlapas tekstu, ka ikviens te var reģistrēties un likt savus ziņojumus – ja ziņotājs pats objektu nepazīst, kāds pazīs un noteiks. Pirmā doma man bija: ko tad es te, neesmu nekāda dabaszinātniece. Bet tad padomāju, atvēru Dabasdatus vēlreiz un nolēmu tomēr pamēģināt – ļoti jau nu smuka tā mana pūce bija! Piereģistrējos. Pāris dienas pagāja, kamēr sapratu, kādā veidā var portālā novērojumu dabūt iekšā, tad saziņoju ne tikai pūci, bet arī citas fotogrāfijas, kopā kādus desmit tās dienas novērojumus, ieskaitot gulbjus. Tām pierakstīju klāt tik, cik zināju. Vēlāk skatos – viens mans ziņojums ir noteikts, cits arī, tātad viss notiek! Interesanti! Tā tas sākās.

Ko tu rakstīji klāt pūcei? Ka nenoteikta pūce vai ka urālpūce?

Vairs neatceros. Varbūt jau uzreiz rakstīju, ka urālpūce. Bija arī!

Tev esot ne tikai ūrālpūce, bet arī jūras ērgļi ļoti tuvu trāpījušies.

Tas ir vesels stāsts! Žēl, ka 2018. gadā, kad tos redzēju, vēl nebiju sākusi ziņot Dabasdatos. Pirms tam, 2017. gadā bija ļoti auksts pavasaris, visi dzērveņu ziedi laikam bija nosaluši, un pie dzērvenēm es toruden netiku. 2018. gada vasara bija sausa un karsta…

Simtgades vasara – ilga turpat piecus mēnešus.

Tā kā purva tuvākajā pusē dzērveņu nebija, vienā rudens sestdienā nolēmu aiziet pāri purvam uz tālāko malu, kur pāris labas dzērveņu vietas, varbūt tur ogas būs. No rīta vēl izskrēju savu parasto sēņu maršrutu, atkal pa stigu nācu atpakaļ un domāju: uz pretējo malu varētu iet pa stigu gar purvu – paiet pa vienu stigu, pagriežas pa otru un aiziet dziļumā. Bet pa stigu tikko biju gājusi un neko interesantu nebiju manījusi. Jāmēģina drusku paiet paralēli stigai un līst pāri purvam, paskatīties, cik sausi ir akači.

Tā arī izdarīju. Katram gadījumam spaini paņēmu līdzi, ja nu ogas tiešām būtu. Eju pa purvu gar akačiem, skatos – jā, visi pažuvuši, sūnas sakaltušas kraukšķ zem kājām. Eju… un vienā brīdī izdzirdu troksni, it kā putns spārnus savicinātu. Izklausījās pēc liela putna. Ja jau purvs, tad tā droši vien būs dzērve. Jāpamēģina tikt tuvāk!

Mainīju virzienu un lēnām līdu tuvāk, saprazdama, ka tik un tā brienu kā zilonis, zem kājām viss krakšķ. No tāda trokšņa taču dzērve mani negaidīs. Tomēr nekādas prom lidošanas skaņas nedzirdēju. Līdu tālāk, izlīdu cauri mazām priedītēm, priekšā klajāka vieta, akacītis. Skatos – nekā nav, tikai aiz akača zemē tāds kā baļķēns guļ, kā nolūzusi priede bez mizas, pelēkā krāsā, gals vēl gaišāks… Te pēkšņi tas baļķēns savicina spārnus! Opā, tātad putns ir, bet ne dzērve. Kāpēc viņš guļ zemē? Kaut kur sapinies? Jāmēģina tikt tuvāk. Eju apkārt akacītim…

Jau ar sagatavotu fotoaparātu rokās?

Jā, aparāts bija. Piegāju putnam no mugurpuses un ieraudzīju, ka tur ir nevis viens liels putns, bet divi… Izpletuši spārnus, guļ kā plekstes blakus viens otram. Man kļuva vēl interesantāk – kā viņi divatā varēja sapiņķerēties? Tā nu viņi tur guļ, skatās uz mani, bet nemūk. Mājās man mājdzīvnieki ir bijuši, arī mājputni, ar tiem drusku pieredze ir. Zinu, ka pīle vai zoss rokā vis nedodas, ja ej tai klāt. Skatos – šitiem putniem knābji pavisam nopietni, tātad, ja viņi uzskatīs, ka es viņus kaut kādā veidā apdraudu, un sāks spirināties, būs bēdīgi. Tomēr tuvāk taču jātiek. Katram gadījumam spaini un pārējās lietas noliku drošā attālumā, lai nemaisās pa kājām, ja nu būtu strauji jālec nost…

Un jāmūk tev, nevis viņiem.

Devos viņiem klāt plikām rokām…

Bez speciālajiem ērgļu atāķējamajiem cimdiem…

Kādi tur cimdi – gaisa temperatūra plus 25 grādi, es vienā maiciņā. Gāju klāt runādama, ka neko viņiem nedarīšu, tikai paskatīšos, vai nevaru kaut kā palīdzēt. Runāju tādēļ, lai viņi dzird balsi un mazāk baidās.


Kopā saķērušies jūras ērgļi Haliaeetus albicilla Dzelves purvā. Foto: Vija Sīmansone

Varbūt arī sevi drošināji… Vai tev jau bija skaidrs, ka tie ir jūras ērgļi?

Tajā brīdī man tas nebija skaidrs, sapratu tikai, ka tie ir lieli plēsīgie putni. Ka ir tādi jūras ērgļi, biju dzirdējusi, bet tas līdz šim nekādi nebija attiecies uz mani.

Notupos pie viņiem, vienam spārnu salocīju – šis skatās uz mani dzeltenu apaļu aci, bet nesaka neko. Tad ieraudzīju, ka viņi abi ir viens otram pamatīgi ieķērušies stilbos, tāpēc arī guļ katrs uz savu pusi. Skaidrs, sapinušies viņi nav, ir tikai jāatāķē viens no otra. Mēģinu āķēt vienu pirkstu vaļā, bet viņam krampis tāds, ka man nekas nesnāk! Tad nu pamazām pa vienam pirkstam āķēju vaļā. Āķēju un teicu: ko jūs kā divi duraki rudenī teritoriju dalāt?

Ko ērgļi?

Neko. Gulēja un neizdvesa nevienu lieku skaņu, neveica nevienu lieku kustību, tikai vēroja. Atlocīju vienu kāju, atlocīju otru – šie guļ tālāk. Sāku jau domāt, ko lai ar viņiem daru, kad būšu atlocījusi. Atstāt lapsām nevar, pasist padusē un nest mājās arī ne. Ieķērušies viens otrā viņi bija viens ar abām kājām, otrs ar vienu. Atbrīvoju trešo kāju, un tad bija tā – tiklīdz pēdējo nagu izvilku, abi sinhroni, bez kāda trokšņa pacēlās gaisā un viens otram blakus aizlidoja. Tā man fotosesija nesanāca.

Krietni vēlāk man pieleca, ka tie ērgļi taču mani pasauca. Dzirdēja, ka es tur brienu, un pievērsa manu uzmanību. Jo es gāju savu maršrutu un tā arī būtu aizgājusi nezinādama, ka blakus kādu 50 metru attālumā kāds guļ. Viņi dzirdēja, ka es mainu virzienu, un gulēja tālāk, gaidīja. Es izlīdu laukā, un mans bluķītis saplivināja spārnus: ko tu tur blisinies, ja reiz esi atnākusi, tad nāc. Manuprāt, tāpēc arī viņi nemēģināja izrauties vai cīnīties.

Kā ornitologi komentēja tavu stāstu un versiju, ka putni paši tevi "pasauca"?

Komentāros bija apliecinājumi, ka tādas situācijas tiešām notiek, dažreiz ērgļi tā saķeras, ka netiek vaļā un aiziet bojā.

Dabasdatos tu esi viena no ražīgākajām gļotsēņu novērojumu ziņotājām, 4. vietā pēc ziņojumu skaita. Kā tām pievērsies?

Tas sākās ar tiem pašiem Dabasdatiem. Iereģistrējos un sāku arī skatīties, ko tur citi liek. Skatos bildes: aha, šitādu es arī esmu redzējusi, tādu es arī varētu pazīt. Lasu komentāros – gļotsēne. Līdz tam es pat tādu vārdu nebiju zinājusi! Paskatījos savas vecās bildes, vēl pirms iesaistīšanās Dabasdatos – jā, pāris ragansviesti un vilkpienaines man ir bijušas. Tātad tās man ir šķitušas interesantas, lai gan nav bijis ne jausmas, kas tās ir. Kad uzzināju, izrādījās, ka tas ir kaut kas pavisam interesants. Mikroskops man ir, cenšos tās iepazīt dziļāk, pati noteikt sugu. Var to saukt arī par azartu. Kā arī gandarījumu: redze slikta, bet kaut ko vēl pamanīt izdodas.

Tad tas azarts varbūt ir vēl lielāks nekā tādam, kuram redze laba.

Jā, varbūt arī tā. Jo gļotsēņu pasaule atklājas ļoti krāšņa un interesanta.

Kā tu gļotsēnes dabā atrodi? Daža laba taču ir ļoti maziņa.

Jā, pāris milimetru.

Tad jau iznāk rāpot pa mežu.

Oi, rāpots tiek diezgan! Kritala jāapskata no visām pusēm, vai kaut kur nav izlīdis kaut kas citā krāsā. Kamēr visu apskata, paiet diezgan daudz laika, tā var kādā bebrainē arī pusi dienas pavadīt. Bet reizēm arī ejot pamanu krāsas atšķirību vai savādākas struktūras pleķīti.

Cik labi tu tagad gļotsēnes pazīsti? Julita Kluša palīdz?

Protams, palīdz. Daļu sugu jau pati pazīstu. Ko nepazīstu, to sabildēju no visām pusēm, kādu gabaliņu arī nogriežu un paņemu uz mājām, lai sporas var skatīties mikroskopā.

Kādus retumus esi ieraudzījusi?

Mans atradums ir īpašā fizāra Physarum straminipes, kas skaitās Baltijai jauna suga. Atradu to 2020. gada oktobrī uz apses kritalas. Eju, skatos – kaut kas raibs. Skatos tuvāk – tur ir kaut kādas rozā bumbiņas, ir brūnas bumbiņas un ir arī kaut kas pelēcīgs, ne vairs bumbiņas, bet jau desiņas. Ievācu paraudziņu, nogādāju Julitai, un viņa uzrakstīja, ka pelēkās ir visinteresantākās tajā kompānijā. Tā arī izrādījās. Pagājušā gada rudenī atkal tur tās atradu, pārbaudīju – jā, tā pati suga.


Īpašā fizāra Physarum straminipes. Foto: Vija Sīmansone

Šad tad mums ar Julitu ir kopējas ekspedīcijas, parāpojam pa mežu kopā.


Vija Sīmansone. Foto: Julita Kluša

Savas tradicionālās takas jau esi izrāpojusi kārtīgi?

Manas kādreizējās staigājamās teritorijas pēc pēdējās Ādažu poligona paplašināšanās austrumu virzienā ir samazinājušās – iet iekšā nedrīkst, militārais objekts. Visas manas labās dzērveņu vietas palikušas tur. Senāk rudeņos tur visas ceļmalas bija automašīnu pilnas, tauta bariem pa mežu staigāja. Bet es arī vairs 20 kilometrus dienā nostaigāt nevaru, nav vairs tā ātruma.

Tu daudz iesūti arī sūnas, citus augus. Cik labi tu tagad augus pazīsti? Par botāniķi sevi vēl nevari saukt?

Botāniķu biedrībā iestājos. Bet jāmācās man vēl ir daudz.


Līdzīgā ežlape Thuidium assimile
(palielinājumā). Foto: Vija Sīmansone

Vai tu tagad ej dabā arī ar mērķi kaut ko Dabasdatiem uzbildēt?

Jā, var teikt, ka gājienu mērķis ir papildināt savas zināšanas un atrasto sugu sarakstu.

Cik regulāri tu tagad ej dabā?

Kā sanāk. Ja ir brīvdiena, negāž lietus un nekas mājās nav jādara, tad vismaz uz pāris stundām izeju. Arī ziemā var kādu putnu fiksēt, kādu sūnu uz koka, pa kādai gļotsēnei arī gadās.

Ej pa zināmiem maršrutiem vai dodies arī jaunos?

Pārsvarā pa tām pašām savām stigām klejoju, vienreiz pa vienu, citreiz pa citu, vēl citreiz pa taisno izšauju cauri. Katrā reizē jau var pamanīt kaut ko citu – kas šodien ir, tas rīt tur var nebūt.

Kādas izmaiņas, atskaitot poligona paplašināšanos, tu savās dabas takās esi ievērojusi laika gaitā?

Pilns ar izcirtumiem. Dzelves purvs ir dabas teritorija, tur vēl malā mežs ir palicis, bet līdz ar teritorijas malu viss pa tīro izcirsts, tikai pa kādam pudurim palicis. Līdz pat poligonam lieli klaji lauki.

Kas tev sagādā lielāku prieku – ja ieraugi kādu neparastāku dabas objektu vai ja izdodas to labi nofotografēt?

Laikam jau lielāku prieku rada pati ieraudzīšana – ja izdodas pamanīt, ja neaizbēg. Ilze Ķuze sāka aktīvi ziņot Dabasdatos apmēram ap to pašu laiku, kad es, ap 2020. gadu. Skatījos, ka viņai ir dažādas retās un aizsargājamās sugas. Vienubrīd viņa bieži lika gļotaino daudzvālīti Multiclavula mucida (tobrīd tai vēl nebija latviskā nosaukuma, tas ir ķērpis, dabisku mežu indikatorsuga). Skatījos, cik tās vālītes smukas, un skumu, ka gribētos man arī tādu ieraudzīt, bet manā apkaimē tādu biotopu nav. Bet tad reiz izlīdu viena trīsdesmitgadīga izcirtuma malā cauri eglīšu audzei, biezoknītim, kurā parasti nelīdu iekšā, un izcirtuma malā ieraudzīju milzīgu apsi, jau bez mizas, galīgi melnu. Resgalī tai zaļgandzeltens pleķis. Ja jau atšķirīga krāsa, jāiet tuvāk, jāpalūr, kas tur notiek. Piegāju – jēē, ir tās baltās vālītes, nu man arī tās ir, un es pat zinu, kas tās tādas ir!


Gļotainā daudzvālīte Multiclavula mucida. Foto: Vija Sīmansone

Egīls Zirnis

2022-11-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Jackrogersella multiformis (syn. Hypoxylon multiforme) - 2024-03-28 Ziemelmeita
Passer montanus - 2024-03-28 Rekmanis
Vanellus vanellus - 2024-03-28 Rekmanis
Ciconia ciconia - 2024-03-28 Antarktīda
Encoelia furfuracea - 2024-03-28 Ziemelmeita
Columba palumbus - 2024-03-28 Rekmanis
Ciconia ciconia - 2024-03-28 Antarktīda
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


VijaS 22.marts, 11:59

Domāta taču tā tumšā, vai ne? Skaista kompozīcija :)


guta7 22.marts, 11:29

Jā, lapukoks.


roosaluristaja 22.marts, 09:26

Varbūt stirna


mufunja 22.marts, 09:13

Paldies Renāte, es paskatīšos.


roosaluristaja 22.marts, 09:07

Ticams, ka Fomitiporia punctata (ja subtrāts lapu koks)


meža_meita 22.marts, 06:51

Domāju,ka šī būs gļotsēne vai sēne. Nagliņķērpjiem nav raksturīgi tik paplatināti kātiņi lejasdaļā.


ekologs 21.marts, 21:09

Ganībērce (Ixodes sp.)


dziedava 21.marts, 19:58

Liela! :)


Agnese 21.marts, 19:51

Paldies, Valda! Man jau ir padomā iet to grīsli šogad kārtīgāk izpētīt pareizā sezonā. Pēc lapām spriežot, tur pat varbūt ir padaudz.


dziedava 21.marts, 19:49

Paldies, Ansi!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts