Aktīvie lietotāji: 115 Šodien ievadītie novērojumi: 113 Kopējais novērojumu skaits: 1481811
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vija Sīmansone Dzelves purvā
Pievienots 2022-11-01 22:31:24

Var to saukt arī par azartu, - stāstot par interesantu dabas objektu meklēšanu, saka farmaceite Vija Sīmansone. Meklēšana lielākoties notiek Saulkrastu novada Sējas pagastā, kur Vija dzīvo, Dzelves purva apkaimē, uz purva pusi ved viņas dabas pastaigu maršruti jau kopš bērnības.


Vija Sīmansone. Foto: Julita Kluša

Portālā Dabasdati.lv Vija sāka ziņot 2020. gadā un ir viena no ražīgākajām ziņojumos ar fotogrāfijām (6. vietā pēc fotogrāfiju skaita, 4. vietā pēc ziņoto gļotsēņu novērojumu skaita, 5. vietā pēc ziņoto augu un sēņu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita). Projekta LIFE FOR SPECIES rīkotajā fotokonkursā "Zaļie dārgumi" viņas foto "Zarainā dižadatene uz nelielas apses kritalas" nupat saņēma 2. vietu kategorijā "Sūnas, ķērpji, sēnes, aļģes". Tātad ielākoties augi un citas dzīvo būtņu grupas, kas nebēg prom. Tomēr neaizmirstamākais piedzīvojums Dzelves purvā viņai saistās ar diviem jūras ērgļiem. Kāpēc tas netika nofotografēts tuvplānā, lai gan aparātu Vija bija paņēmusi līdzi?

Kad sākās tavi gājieni dabā?

Daba man ir patikusi vienmēr. Mežs pie mājām, sēņošana un ogošana bija normāla dzīves sasatāvdaļa. No apmaldīšanās neesmu baidījusies, no mežazvēriem arī ne.

Esi studējusi farmāciju Rīgas Stradiņa Universitātē.

Jā, esmu farmaceite, strādāju aptiekā.

Kāpēc izvēlējies farmāciju, nevis bioloģiju?

Skolā man patika ķīmija, skolotāji mani sūtīja uz ķīmijas olimpiādēm. Iet uz medicīnu negribējās, drusku par asiņainu (mana mamma ir mediķis, ilgus gadus strādāja ātrajā palīdzībā), bet darbs aptiekā man laikam bija iekritis sirdī – balti halāti, viss tīrs… Mamma arī teica, ka farmācija man derēs: "Tev patīk pa mežiem un pļavām staigāt, augi interesē, farmācijā ir darīšana arī ar ārstniecības augiem." Tā nu sanāca, ka izvēlējos profesiju pa vidu starp bioloģiju un medicīnu. Tētis tolaik bija mežsargs, bērnībā gāju viņam līdzi mežā. Tā līdzi iešana bija vairāk tehniskie darbi, palīdzēju dastošanā un atēnošanā.

No taviem ziņojumiem Dabasdatiem varētu spriest, ka augi tevi interesē vairāk nekā dzīvnieki.

Tas drīzāk ir tāpēc, ka man kopš dzimšanas ir ļoti slikta redze, redzu tikai ar vienu aci un ar to pašu slikti. Augi nebēg prom, tos ir vieglāk pamanīt! Zīdītājdzīvnieku parasti pamanu tikai kā bēgošu ēnu krūmos, putnu biežāk dzirdu aizlidojam, nekā ieraugu.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum.
Foto: Vija Sīmansone

Sūtīt ziņojumus Dabasdatiem sāku nejauši. Biju izdomājusi, ka pastaigās dabā vajadzētu ņemt līdzi fotoaparātu, lai varētu fiksēt, ja ko interesantu atrodu. Dabūju vienkāršu kabatas formāta aparātiņu, sāku ņemt to līdzi. Aparāts uzlikts autorežīmā, ņem tik un bliez, ko ieraugi, pēc tam miglas bildes izdzēs ārā, paturi to, kas sanācis. Man patika fotografēt interesantas faktūras – sūnas, koku mizu…

Manas fotopastaigas sākās 2016. gadā. 2020. gada maijā vienu dienu, kad man bija brīvdiena, nolēmu pastaigāties pa Dzelves purvu – sen nebiju tur bijusi. No mūsu mājām līdz Dzelves purvam ir kādu desmit minūšu gājiens.

Dzelves purvs ir liels purvs vai mazs purvelis?

Liels tas nav, otru meža malu var redzēt. Purva vienā pusē notiek kūdras ieguve. Aizgāju līdz purvam. Todien pirmoreiz satiku ziemeļu gulbjus, tie mani aplamāja. Izlaidu loku gar purvu, pasakatījos, kas dažā labā akacī notiek, un atpakaļ nācu pa stigu. Tā stiga ietilpst manā parastajā sēņošanas maršrutā, vasarā vismaz reizi nedēļā pa to noeju paskatīties, kas kur sāk augt.

Tā nu es todien eju pa to stigu, te metrus desmit priekšā kaut kas liels, krēmīgi balts paceļas gaisā no zemes un ielido turpat eglēs. Vajadzētu tikt tam tuvāk! Lēnām līdu tuvāk, iezūmēju – pūce! Smuka! Skatās uz mani. Bildes kaut cik sanāca. Man liels prieks, ka tiku klāt. Gāju mājās, rādīju bildes mājiniekiem. Tētis teica: varbūt plīvurpūce? Sameklēju plīvurpūci grāmatā – nē, mana pūce izskatās savādāka. Šķiru tālāk un atrodu, ka urālpūce izskatās ļoti līdzīga manējai. Ierakstīju urālpūci "mātē guglē", tā izmeta ārā visādus variantus.


Urālpūce Strix uralensis. Foto: Vija Sīmansone

Ap to laiku Dabasdati.lv man jau bija iekrituši acīs. Atvēru tos un trāpīju uz sākumlapas tekstu, ka ikviens te var reģistrēties un likt savus ziņojumus – ja ziņotājs pats objektu nepazīst, kāds pazīs un noteiks. Pirmā doma man bija: ko tad es te, neesmu nekāda dabaszinātniece. Bet tad padomāju, atvēru Dabasdatus vēlreiz un nolēmu tomēr pamēģināt – ļoti jau nu smuka tā mana pūce bija! Piereģistrējos. Pāris dienas pagāja, kamēr sapratu, kādā veidā var portālā novērojumu dabūt iekšā, tad saziņoju ne tikai pūci, bet arī citas fotogrāfijas, kopā kādus desmit tās dienas novērojumus, ieskaitot gulbjus. Tām pierakstīju klāt tik, cik zināju. Vēlāk skatos – viens mans ziņojums ir noteikts, cits arī, tātad viss notiek! Interesanti! Tā tas sākās.

Ko tu rakstīji klāt pūcei? Ka nenoteikta pūce vai ka urālpūce?

Vairs neatceros. Varbūt jau uzreiz rakstīju, ka urālpūce. Bija arī!

Tev esot ne tikai ūrālpūce, bet arī jūras ērgļi ļoti tuvu trāpījušies.

Tas ir vesels stāsts! Žēl, ka 2018. gadā, kad tos redzēju, vēl nebiju sākusi ziņot Dabasdatos. Pirms tam, 2017. gadā bija ļoti auksts pavasaris, visi dzērveņu ziedi laikam bija nosaluši, un pie dzērvenēm es toruden netiku. 2018. gada vasara bija sausa un karsta…

Simtgades vasara – ilga turpat piecus mēnešus.

Tā kā purva tuvākajā pusē dzērveņu nebija, vienā rudens sestdienā nolēmu aiziet pāri purvam uz tālāko malu, kur pāris labas dzērveņu vietas, varbūt tur ogas būs. No rīta vēl izskrēju savu parasto sēņu maršrutu, atkal pa stigu nācu atpakaļ un domāju: uz pretējo malu varētu iet pa stigu gar purvu – paiet pa vienu stigu, pagriežas pa otru un aiziet dziļumā. Bet pa stigu tikko biju gājusi un neko interesantu nebiju manījusi. Jāmēģina drusku paiet paralēli stigai un līst pāri purvam, paskatīties, cik sausi ir akači.

Tā arī izdarīju. Katram gadījumam spaini paņēmu līdzi, ja nu ogas tiešām būtu. Eju pa purvu gar akačiem, skatos – jā, visi pažuvuši, sūnas sakaltušas kraukšķ zem kājām. Eju… un vienā brīdī izdzirdu troksni, it kā putns spārnus savicinātu. Izklausījās pēc liela putna. Ja jau purvs, tad tā droši vien būs dzērve. Jāpamēģina tikt tuvāk!

Mainīju virzienu un lēnām līdu tuvāk, saprazdama, ka tik un tā brienu kā zilonis, zem kājām viss krakšķ. No tāda trokšņa taču dzērve mani negaidīs. Tomēr nekādas prom lidošanas skaņas nedzirdēju. Līdu tālāk, izlīdu cauri mazām priedītēm, priekšā klajāka vieta, akacītis. Skatos – nekā nav, tikai aiz akača zemē tāds kā baļķēns guļ, kā nolūzusi priede bez mizas, pelēkā krāsā, gals vēl gaišāks… Te pēkšņi tas baļķēns savicina spārnus! Opā, tātad putns ir, bet ne dzērve. Kāpēc viņš guļ zemē? Kaut kur sapinies? Jāmēģina tikt tuvāk. Eju apkārt akacītim…

Jau ar sagatavotu fotoaparātu rokās?

Jā, aparāts bija. Piegāju putnam no mugurpuses un ieraudzīju, ka tur ir nevis viens liels putns, bet divi… Izpletuši spārnus, guļ kā plekstes blakus viens otram. Man kļuva vēl interesantāk – kā viņi divatā varēja sapiņķerēties? Tā nu viņi tur guļ, skatās uz mani, bet nemūk. Mājās man mājdzīvnieki ir bijuši, arī mājputni, ar tiem drusku pieredze ir. Zinu, ka pīle vai zoss rokā vis nedodas, ja ej tai klāt. Skatos – šitiem putniem knābji pavisam nopietni, tātad, ja viņi uzskatīs, ka es viņus kaut kādā veidā apdraudu, un sāks spirināties, būs bēdīgi. Tomēr tuvāk taču jātiek. Katram gadījumam spaini un pārējās lietas noliku drošā attālumā, lai nemaisās pa kājām, ja nu būtu strauji jālec nost…

Un jāmūk tev, nevis viņiem.

Devos viņiem klāt plikām rokām…

Bez speciālajiem ērgļu atāķējamajiem cimdiem…

Kādi tur cimdi – gaisa temperatūra plus 25 grādi, es vienā maiciņā. Gāju klāt runādama, ka neko viņiem nedarīšu, tikai paskatīšos, vai nevaru kaut kā palīdzēt. Runāju tādēļ, lai viņi dzird balsi un mazāk baidās.


Kopā saķērušies jūras ērgļi Haliaeetus albicilla Dzelves purvā. Foto: Vija Sīmansone

Varbūt arī sevi drošināji… Vai tev jau bija skaidrs, ka tie ir jūras ērgļi?

Tajā brīdī man tas nebija skaidrs, sapratu tikai, ka tie ir lieli plēsīgie putni. Ka ir tādi jūras ērgļi, biju dzirdējusi, bet tas līdz šim nekādi nebija attiecies uz mani.

Notupos pie viņiem, vienam spārnu salocīju – šis skatās uz mani dzeltenu apaļu aci, bet nesaka neko. Tad ieraudzīju, ka viņi abi ir viens otram pamatīgi ieķērušies stilbos, tāpēc arī guļ katrs uz savu pusi. Skaidrs, sapinušies viņi nav, ir tikai jāatāķē viens no otra. Mēģinu āķēt vienu pirkstu vaļā, bet viņam krampis tāds, ka man nekas nesnāk! Tad nu pamazām pa vienam pirkstam āķēju vaļā. Āķēju un teicu: ko jūs kā divi duraki rudenī teritoriju dalāt?

Ko ērgļi?

Neko. Gulēja un neizdvesa nevienu lieku skaņu, neveica nevienu lieku kustību, tikai vēroja. Atlocīju vienu kāju, atlocīju otru – šie guļ tālāk. Sāku jau domāt, ko lai ar viņiem daru, kad būšu atlocījusi. Atstāt lapsām nevar, pasist padusē un nest mājās arī ne. Ieķērušies viens otrā viņi bija viens ar abām kājām, otrs ar vienu. Atbrīvoju trešo kāju, un tad bija tā – tiklīdz pēdējo nagu izvilku, abi sinhroni, bez kāda trokšņa pacēlās gaisā un viens otram blakus aizlidoja. Tā man fotosesija nesanāca.

Krietni vēlāk man pieleca, ka tie ērgļi taču mani pasauca. Dzirdēja, ka es tur brienu, un pievērsa manu uzmanību. Jo es gāju savu maršrutu un tā arī būtu aizgājusi nezinādama, ka blakus kādu 50 metru attālumā kāds guļ. Viņi dzirdēja, ka es mainu virzienu, un gulēja tālāk, gaidīja. Es izlīdu laukā, un mans bluķītis saplivināja spārnus: ko tu tur blisinies, ja reiz esi atnākusi, tad nāc. Manuprāt, tāpēc arī viņi nemēģināja izrauties vai cīnīties.

Kā ornitologi komentēja tavu stāstu un versiju, ka putni paši tevi "pasauca"?

Komentāros bija apliecinājumi, ka tādas situācijas tiešām notiek, dažreiz ērgļi tā saķeras, ka netiek vaļā un aiziet bojā.

Dabasdatos tu esi viena no ražīgākajām gļotsēņu novērojumu ziņotājām, 4. vietā pēc ziņojumu skaita. Kā tām pievērsies?

Tas sākās ar tiem pašiem Dabasdatiem. Iereģistrējos un sāku arī skatīties, ko tur citi liek. Skatos bildes: aha, šitādu es arī esmu redzējusi, tādu es arī varētu pazīt. Lasu komentāros – gļotsēne. Līdz tam es pat tādu vārdu nebiju zinājusi! Paskatījos savas vecās bildes, vēl pirms iesaistīšanās Dabasdatos – jā, pāris ragansviesti un vilkpienaines man ir bijušas. Tātad tās man ir šķitušas interesantas, lai gan nav bijis ne jausmas, kas tās ir. Kad uzzināju, izrādījās, ka tas ir kaut kas pavisam interesants. Mikroskops man ir, cenšos tās iepazīt dziļāk, pati noteikt sugu. Var to saukt arī par azartu. Kā arī gandarījumu: redze slikta, bet kaut ko vēl pamanīt izdodas.

Tad tas azarts varbūt ir vēl lielāks nekā tādam, kuram redze laba.

Jā, varbūt arī tā. Jo gļotsēņu pasaule atklājas ļoti krāšņa un interesanta.

Kā tu gļotsēnes dabā atrodi? Daža laba taču ir ļoti maziņa.

Jā, pāris milimetru.

Tad jau iznāk rāpot pa mežu.

Oi, rāpots tiek diezgan! Kritala jāapskata no visām pusēm, vai kaut kur nav izlīdis kaut kas citā krāsā. Kamēr visu apskata, paiet diezgan daudz laika, tā var kādā bebrainē arī pusi dienas pavadīt. Bet reizēm arī ejot pamanu krāsas atšķirību vai savādākas struktūras pleķīti.

Cik labi tu tagad gļotsēnes pazīsti? Julita Kluša palīdz?

Protams, palīdz. Daļu sugu jau pati pazīstu. Ko nepazīstu, to sabildēju no visām pusēm, kādu gabaliņu arī nogriežu un paņemu uz mājām, lai sporas var skatīties mikroskopā.

Kādus retumus esi ieraudzījusi?

Mans atradums ir īpašā fizāra Physarum straminipes, kas skaitās Baltijai jauna suga. Atradu to 2020. gada oktobrī uz apses kritalas. Eju, skatos – kaut kas raibs. Skatos tuvāk – tur ir kaut kādas rozā bumbiņas, ir brūnas bumbiņas un ir arī kaut kas pelēcīgs, ne vairs bumbiņas, bet jau desiņas. Ievācu paraudziņu, nogādāju Julitai, un viņa uzrakstīja, ka pelēkās ir visinteresantākās tajā kompānijā. Tā arī izrādījās. Pagājušā gada rudenī atkal tur tās atradu, pārbaudīju – jā, tā pati suga.


Īpašā fizāra Physarum straminipes. Foto: Vija Sīmansone

Šad tad mums ar Julitu ir kopējas ekspedīcijas, parāpojam pa mežu kopā.


Vija Sīmansone. Foto: Julita Kluša

Savas tradicionālās takas jau esi izrāpojusi kārtīgi?

Manas kādreizējās staigājamās teritorijas pēc pēdējās Ādažu poligona paplašināšanās austrumu virzienā ir samazinājušās – iet iekšā nedrīkst, militārais objekts. Visas manas labās dzērveņu vietas palikušas tur. Senāk rudeņos tur visas ceļmalas bija automašīnu pilnas, tauta bariem pa mežu staigāja. Bet es arī vairs 20 kilometrus dienā nostaigāt nevaru, nav vairs tā ātruma.

Tu daudz iesūti arī sūnas, citus augus. Cik labi tu tagad augus pazīsti? Par botāniķi sevi vēl nevari saukt?

Botāniķu biedrībā iestājos. Bet jāmācās man vēl ir daudz.


Līdzīgā ežlape Thuidium assimile
(palielinājumā). Foto: Vija Sīmansone

Vai tu tagad ej dabā arī ar mērķi kaut ko Dabasdatiem uzbildēt?

Jā, var teikt, ka gājienu mērķis ir papildināt savas zināšanas un atrasto sugu sarakstu.

Cik regulāri tu tagad ej dabā?

Kā sanāk. Ja ir brīvdiena, negāž lietus un nekas mājās nav jādara, tad vismaz uz pāris stundām izeju. Arī ziemā var kādu putnu fiksēt, kādu sūnu uz koka, pa kādai gļotsēnei arī gadās.

Ej pa zināmiem maršrutiem vai dodies arī jaunos?

Pārsvarā pa tām pašām savām stigām klejoju, vienreiz pa vienu, citreiz pa citu, vēl citreiz pa taisno izšauju cauri. Katrā reizē jau var pamanīt kaut ko citu – kas šodien ir, tas rīt tur var nebūt.

Kādas izmaiņas, atskaitot poligona paplašināšanos, tu savās dabas takās esi ievērojusi laika gaitā?

Pilns ar izcirtumiem. Dzelves purvs ir dabas teritorija, tur vēl malā mežs ir palicis, bet līdz ar teritorijas malu viss pa tīro izcirsts, tikai pa kādam pudurim palicis. Līdz pat poligonam lieli klaji lauki.

Kas tev sagādā lielāku prieku – ja ieraugi kādu neparastāku dabas objektu vai ja izdodas to labi nofotografēt?

Laikam jau lielāku prieku rada pati ieraudzīšana – ja izdodas pamanīt, ja neaizbēg. Ilze Ķuze sāka aktīvi ziņot Dabasdatos apmēram ap to pašu laiku, kad es, ap 2020. gadu. Skatījos, ka viņai ir dažādas retās un aizsargājamās sugas. Vienubrīd viņa bieži lika gļotaino daudzvālīti Multiclavula mucida (tobrīd tai vēl nebija latviskā nosaukuma, tas ir ķērpis, dabisku mežu indikatorsuga). Skatījos, cik tās vālītes smukas, un skumu, ka gribētos man arī tādu ieraudzīt, bet manā apkaimē tādu biotopu nav. Bet tad reiz izlīdu viena trīsdesmitgadīga izcirtuma malā cauri eglīšu audzei, biezoknītim, kurā parasti nelīdu iekšā, un izcirtuma malā ieraudzīju milzīgu apsi, jau bez mizas, galīgi melnu. Resgalī tai zaļgandzeltens pleķis. Ja jau atšķirīga krāsa, jāiet tuvāk, jāpalūr, kas tur notiek. Piegāju – jēē, ir tās baltās vālītes, nu man arī tās ir, un es pat zinu, kas tās tādas ir!


Gļotainā daudzvālīte Multiclavula mucida. Foto: Vija Sīmansone

Egīls Zirnis

2022-11-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Mergus merganser - 2022-12-08 edzhus
Larus argentatus - 2022-12-08 edzhus
Anas platyrhynchos - 2022-12-08 edzhus
Larus canus - 2022-12-08 edzhus
Parus major - 2022-12-08 edzhus
Cyanistes caeruleus - 2022-12-08 Kiwi
Poecile palustris - 2022-12-08 Antarktīda
Nezināms
Ignotus
@ anthicus
Pēdējie komentāri novērojumiem
Irbe 08.decembris, 11:28

Akmeņčakstīte


dekants 08.decembris, 11:05

Skaits sila cīruļiem šeit visticamāk norādījies nepareizi? Iespējams 4–8?


dziedava 07.decembris, 22:41

Jauki :)


VijaS 07.decembris, 22:36

Bija cerība pārbaudīt šo, bet nesanāca. Paraudziņa gabaliņš kastītē tika iekārtots tā, lai nedauzītos gar vāku, bet par spīti visām pūlēm, līdz mājam tomēr neizdzīvoja, atrodamas tikai kātiņu atliekas. Uz kastītes vāka gan bija palicis sporu smērējums, bet pēc mikroskopijas secināju, ka tās tomēr nākušas no nokarenās fizāras, kas arī bija blakus uz tā paša koksnes gabaliņa. Paraudziņu neglabāšu, jo nokarenā fizāra arī bojāta.


VijaS 07.decembris, 22:24

Atradu paraudziņu un tīri iepazīšanās nolūkā arī mikroskopēju, ja reiz tipiska. :)


dziedava 07.decembris, 22:00

Paldies un Līgai Jēkai paldies! Šī suga jau sen gaidīja hipotētisko sarakstā.


felsi 07.decembris, 21:12

Nu jau jāsaka, apsveikumu salūts turpinās!


VitaS 07.decembris, 20:53

pox ir bakas


roosaluristaja 07.decembris, 17:48

Putnu gripa būs avian flu. Šo kaut kā savādāk sauc


VijaS 07.decembris, 15:48

Julita, paldies par noteikšanu! Pievienoju arī Tavas mikroskopijas bildes, lai nepazūd. :)


kristyk 07.decembris, 15:31

Citām zīlītēm nebiju novērojusi. Barotava 1.5m aiz loga... +/- apmeklē 5-7 zīlītes, sīlis, zilzīlīte, 9 vārnas...1 - 2 lauku zvirbuļi


kristyk 07.decembris, 15:28

Paldies, Uldi. Tulkojumā - putnu gripa?


meža_meita 07.decembris, 15:10

Varbūt kādam Latvijā ir entuziasms pieķerties kladonijām?


felsi 07.decembris, 15:07

Un es tā pārbaudu, bet korektors ir veikls, nomaina sūtīšanas brīdī. Domātas arcīrijas.


roosaluristaja 07.decembris, 15:00

Jā, visticamāk tas ir nāves iemesls. Šī pazīme norāda uz vīrusu infekciju "avian pox" (nezinu, kā tas ir pareizi latviski). Šī slimība apdraud dažādus putnus, bet īpaši izplatīta ir starp zīlītēm


dziedava 07.decembris, 14:40

Norvēģu Edvīns arī apsveica ar fantastisko atradumu (apstiprināja noteikšanas pareizību) - trešā valsts pasaulē, kurā tā atrasta: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3298113120448523/


mazais_ezis 07.decembris, 14:01

Paldies, par novērojumu Pēc izslēgšanas metodes sanāk melnais gredzens uz labās kājas S71 un metāla gredzens uz kreisās kājas DT4379. Gredzenots Rīgā, Juglas mežā, 26.05.2022.


dziedava 07.decembris, 12:26

Ilze, Ingunai telefonā ir korektors ar savu specifisko gaumi, kas gļotsēņu nosaukumus piekoriģē pa savam. ;)


IlzeP 07.decembris, 10:45

Lasīt Ingunas rakstīto, ka kastītē blakus bija artērijas, tā mazliet baisi :)


felsi 07.decembris, 08:40

Labi! Tiks nodots Tev. Bija kastītē, blakus artērijas. Tai dienā neatradu nevienu režgi:)


dziedava 07.decembris, 07:48

Vai viņa tika audzināta kopā ar režģa hemitrihijām? :D Bet paraudziņu noteikti saglabā. Es Tev saku, mikroskopija NEatbilst T.favoginea. Būtu interesanti veikt ģenētiskās analīzes. Varbūt Tev vispār jauna suga zinātnei. Un es to nopietni. Ja 3x pēc kārtas sporas ir ar pilnīgu tīkliņu, tas neatbilst sugas aprakstam. Un nav nekāds brīnums arī, ka makro neatbilst.


felsi 07.decembris, 07:05

Domāju, ka šeit tas āķis ir tajā, ka ievākta gļotsēnes bērna stadijā:), un audzināta citās mājās:):)


dziedava 06.decembris, 23:27

Nu neticu! :D. Tā T.varia ir viena traka suga - Vijas gadījumā ir, bet neizskatās, Tavā gadījumā - izskatās, bet nav ;DD


felsi 06.decembris, 22:32

Uztaisīju vēlreiz mikroskopiju, man sanāk medainā :) pievienoju vēl foto.


felsi 06.decembris, 22:29

Diez vai, 2019. gads. Domāju, ka ieraudzīts tik fotogrāfijā, kad bildēta cita gļotsēne. Ar šodienas acīm, izskatās pēc lampītes :)


Vīksna 06.decembris, 19:58

Uz resnas egles.


roosaluristaja 06.decembris, 19:52

Tas ir skujkoka vai lapu koka stumbenis?


Vīksna 06.decembris, 18:20

Paldies !


dziedava 06.decembris, 17:31

Par tik jaunu nevarēs gan pateikt :)


dziedava 06.decembris, 17:29

Par jaunu, lai noteiktu :)


dziedava 06.decembris, 17:27

Izskatās dikti maziņas, un spīdīgas bumbiņas. Varbūt garkājas lampīte? Cita foto jau nav?


dziedava 06.decembris, 16:47

Benita, te es ieziņoju paraudziņa atradni, kas bija iesniegta kā potenciāli nokarenā fizāra. Dabasdatos tādu novērojumu neatradu. Paraudziņā bija retāka suga - vīnogķekaru badhāmija.


IlzeP 06.decembris, 15:20

Labots


Inita 06.decembris, 15:19

Biezkāta piltuvene Ampulloclitocybe clavipes


IlzeP 06.decembris, 15:12

Pievienoju datu bāzei.


dziedava 06.decembris, 15:12

Pareizi ir Xeromphalina campanella :)


IlzeP 06.decembris, 15:10

Vai pareizi ir Xeromphalia vai Xeromphalina?


Inita 06.decembris, 14:39

Parastā melnbaltene Melanoleuca melaleuca


Liepzieds 06.decembris, 14:26

Lielais ūdenscirslis?


dziedava 06.decembris, 11:51

Vai šī varētu būt pie manis? Pirmā piegājienā neatradu, bet varbūt rūpīgāk jāmeklē? Izskatās jau pēc tipiskas garkājas, varētu drošībai pārbaudīt, ja būtu.


Inita 06.decembris, 11:40

Varbūt alkšņu zvīņene Flammula alnicola


Inita 06.decembris, 11:38

veca briežu jumtene visdrīzāk.


Inita 06.decembris, 11:37

Kailā aplocene Lepista nuda


Kiwi 06.decembris, 11:17

Paldies, Inita un Uldi, par komentāriem un labojumiem!


Inita 06.decembris, 11:15

Varbūt zvīņene Pholiota sp.


Inita 06.decembris, 11:14

Varbūt sārtlapīte Entoloma sp.


Inita 06.decembris, 11:13

Zelta brūnsardzene Phaeolepiota aurea


Inita 06.decembris, 11:12

Varbūt Gliemežnīcene Hohenbuehelia sp.


dziedava 06.decembris, 11:00

Valda, jums tur ir krājumi par vairākiem gadiem uz priekšu :)), gan jau vēl kas labs atradīsies. Sezonā krājumiem pieķerties nebija laika..


Inita 06.decembris, 10:56

Varbūt kāda vērdiņsēne...


Inita 06.decembris, 10:52

Zilganā aplocene Lepista glaucocana


Inita 06.decembris, 10:52

Zvīņene Pholiota sp.


Inita 06.decembris, 10:50

Rudkāta vērdiņsēne Connopus acervatus


Grislis 06.decembris, 10:50

Paldies, Julita! Cik jauki saņemt kādu ziņu par manām gļotsēnēm, jo īpaši tāpēc, ka šovasar man diemžēl nebija neviena ziņojuma un vairs jau necerēju uzzināt kaut ko TIK iepriecinošu! Un re - arī piemājas mežiņā var kaut ko labu atrast! Ne tikai Ķemeros :)


Inita 06.decembris, 10:48

Veca tīmeklene Cortinarius sp.


Inita 06.decembris, 10:47

Varbūt greznā sēntiņa Mycena amicta


Inita 06.decembris, 10:40

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 06.decembris, 10:39

Varbūt vainaga virpainīte Psilocybe coronilla


Inita 06.decembris, 10:34

Nenosakāma, miglaina


Inita 06.decembris, 10:34

Varbūt ķieģeļsarkanā sērsēne Hypholoma lateritium.


Inita 06.decembris, 10:22

Laikam zābakotā vērdiņsēne Marasmiellus peronatus


Inita 06.decembris, 10:21

Samtmicīte Conocybe sp.


Inita 06.decembris, 10:20

Interesanta...


Inita 06.decembris, 10:19

Varbūt koksnes piltuvene Ossicaulis lignatilis


Inita 06.decembris, 10:17

Varbūt plankumainā vērdiņsēne Rhodocollybia maculata


Inita 06.decembris, 10:16

Jāredz apakša, bet varētu būt kopaugošā vērdiņsēne Marasmiellus confluens


Inita 06.decembris, 10:15

Jā, ļoti iespējams!


Inita 06.decembris, 10:14

Sausdobīte


Inita 06.decembris, 10:13

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalina campanella


Inita 06.decembris, 10:11

Varbūt iedobīte Xeromphalina sp.


Inita 06.decembris, 10:10

Varbūt zvīņainā sīkstene...


Inita 06.decembris, 10:06

Varbūt kāda no spīgulītēm. Interesanta!


Inita 06.decembris, 10:04

Izskatās, ka lapiņas sārtas. Varbūt netipiska atmatene?


Inita 06.decembris, 10:02

Kātiņš? Lapiņas? Gredzens? Pēc šāda attēla nu nekā...


Inita 06.decembris, 10:01

Varbūt kāda no tīrumenēm Agrocybe sp. Tām gan nav nepatīkamasa smakas...


Inita 06.decembris, 10:00

Izskatās, ka sārta lapiņas. Varbūt kāda sārtlapīte Entoloma?


Inita 06.decembris, 09:59

Man izskatās pelēka. Nezinu, kas tā ir, bet interesanta. Varbūt kāda no čemurpūkainēm, varbūt vēlāk melnēja?


Inita 06.decembris, 09:57

Meža vērdiņsēne Gymnopus dryophilus


Inita 06.decembris, 09:53

Ļoti miglaina, varētu būt čiekursēne...


Inita 06.decembris, 09:52

Melnbaltene Melanoleuca sp.


Inita 06.decembris, 09:51

Zvaniņu sausdobīte Xeromphalia campanella


Inita 06.decembris, 09:50

Laikam sēntiņa Mycena sp., kaut izskatās liela.


Inita 06.decembris, 09:48

Veca, nenosakāma.


Inita 06.decembris, 09:47

Veca, nenosakāma


Inita 06.decembris, 09:47

Atzīšu tomēr par nenosakāmu...


dziedava 06.decembris, 08:50

Paldies, Andri un Valda par paraudziņiem. Tik forši, ka ir kur "pagrābties", kad vajag kādu sugu labāk saprast un salīdzināt! :)


dziedava 06.decembris, 08:48

No tik lieliem tuvplāniem nevar saprast - tiešām Tev izskatās pēc medainās? Un pārskatīju T.favoginea mikroskopējumus, nu nav tur pilnīga tīkliņa, arī aprakstā minēts, ka bieži nepilnīgs. Tev tajā sporu kopbildē visi pilnīgi. Te cita Tava medainā tipiska: https://dabasdati.lv/lv/image/9pahilaevqu2iqr28imm3rcvf5/589187/ Te Vijas: https://dabasdati.lv/lv/image/be2a8bddeb4f82fdf4a45c2f64ff71ec/610114/ un te mana: https://dabasdati.lv/lv/image/7dc14133183c2b6eb3662ee9d5ebcc7a/597526/ salīdzini ar savu: https://dabasdati.lv/lv/image/3t0sr03blllm0r6bki9jte3gj3/685960/ Nu ir taču pavisam citādāka! Vijai vienreiz bija gadījies, ka piespruka režģa hemitrihijas pavediens citai trihijai, tāpēc man arī nav tās uzticības, ka mikroskopēts īstais. Ja trešajā reizē arī būs tādas pašas sporas, tad tikai noticēšu. Un tad jāsaka - šis gads tad ir riktīgi sačakarējis gļotsēnes, ka tās vairs "pēc sevis" neizskatās. Vīrs man pajautāja, vai nav bildēta helovīna dienā, tad tās ar pārģērbušās ;)


andrisb 06.decembris, 08:35

Mīļš paldies Julitai par gļotsēņu noteikšanu!


felsi 06.decembris, 08:13

Par bumbiņām droši zinu, tagad tās, daļa bumbiņas, citas pastieptas, dzetenīgas, smilškrāsas. Mikroskopija 2 no dažādām vietām. Attīstījās mājās kastītē.


nekovārnis 05.decembris, 22:39

un skujkoku sarkanais koksngrauzis - tik šoreiz tēviņš


nekovārnis 05.decembris, 22:33

A.diadematus vai A.marmoreus tēviņš - īsti netieku gudrs.


dziedava 05.decembris, 22:10

Inguna, speciāli Tevis dēļ mikroskopēju (jo šai sugai man nebija labu mikro-foto) Hemitrichia serpula, lai parādītu, ka Tava mikroskopija ir kopija šai sugai, sk.: https://dabasdati.lv/lv/observation/b8e3b79993b24ff592c5295a2ee9de3c/ Būtiski - sporām režģis ir pilnīgs (nav tukšu, nepievienotu galu), bet Tevis izteiktajai hipotēzei Trichia favoginea u.c. trihijām ar lielajām acīm - režģis ir nepilnīgs. Tāpēc šī nav T.favoginea. Un arī elateras ir savijušās, kā to dara H.serpula. Tu droši zini, ka sporas paņēmi no tām bumbiņām, kas te redzamas? Balts plazmodijs, kas kļūst dzeltens, ir ļoti interesants, mani patiešām interesē, kas tās ir, tikai mikroskopija nav T.favoginea un apšaubu, vai pieder bumbiņām.


marsancija 05.decembris, 21:01

Paldies Initai un Ilzei par sēnes sugu!


Laimeslācis 05.decembris, 20:30

Skaistas tās acis! :)


Vīksna 05.decembris, 19:16

Paldies !


dziedava 05.decembris, 19:13

Joka pēc iemetu apakšējo foto googlē un man parādīja sēnes Torula herbarum. Tik līdzīgas, ka es noticēju, bet neko par tādu sēni iepriekš nezināju.


felsi 05.decembris, 17:50

Pievienoju mikroskopiju.


Inita 05.decembris, 16:58

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 05.decembris, 16:57

Veca sēne, visdrīzāk apmalotā ķiverene Galerina marginata


Inita 05.decembris, 16:55

Dzidrā sēntiņa Mycena pura


Inita 05.decembris, 15:56

Nekas cits kā dzeltenā vistene Tricholomopsis sulfureoides nenāk prātā.


Inita 05.decembris, 15:52

Zemes šķiedrgalvīte Inocybe geophylla


Inita 05.decembris, 15:51

Sēntiņa Mycena sp.


Inita 05.decembris, 15:48

Sēra pūkaine Tricholoma sulphureum


dziedava 05.decembris, 15:37

Domājams, no tās pašas kritalas man ir vākums ar lampīti, kurā bija 1 gab. dīvaina, apaļa trihija ar guļošu ļumīgu kātiņu. Mikroskopiski - T.decipiens (ar tīkliņu), tā ka var uzskatīt, ka šī Tava suga ir arī mikroskopiski apstiprināta ;)


Inita 05.decembris, 12:59

Asins sēntiņa Mycena haematopus


Vīksna 05.decembris, 12:52

Paldies ! Pašai interesēja pārbaudīt, jo pēc veroniku lapām īsti neizskatījās. Agrāk to grāvi tālāk uz Lietuvas pusi briesmīgi indēja.Kad atkusnis, ja tās lapas nav nosalušas, varu uz to pusi aiziet, un arī vasarā.


dziedava 05.decembris, 11:54

Šī bija palikusi nepamanīta pie nenoteiktajām, jo sapelējusi, šķietami nenosakāma. Taču papagaiļu fizārai ir tik raksturīga oranžā krāsa gan kātiņam, gan galviņā kapilīcija mezgliem, ka tā nosakāma arī sapelējusi. Turklāt šai sugai nez kāpēc ir tipiski šādi sapelēt, te arī līdzīga paskata novērojums: https://www.gbif.org/occurrence/1822602788 Priekš manis, protams, vissmieklīgākais, ka šī zināmā, raksturīgā, bet tik ļoti reti redzētā suga atrasta netālu no manām mājām. Citreiz jāpadomā, vai vērts katru reizi tālu braukt, vai vērts pastaigāt arī netālu no mājām ;) Mežs tur laikam boreāls?


Edgars Smislovs 05.decembris, 11:43

Vismaz daļa no bara kaņepīši.


Kiwi 05.decembris, 10:57

Paldies, Inita, par palīdzību sugu noteikšanā!


Inita 05.decembris, 10:56

Bērzlape Russula sp.


Kiwi 05.decembris, 10:55

Paldies, Uldi!


Inita 05.decembris, 10:55

Zvīņainā jumtene Pluteus petassatus


Inita 05.decembris, 10:54

Laikam zvīņainā sīkstene Neolentinus lepideus


Inita 05.decembris, 10:51

Zaļdzeltenā mēslene Bolbitius titubans


Inita 05.decembris, 10:47

Stiklene Hygrocybe sp.


Inita 05.decembris, 10:47

Veca jumtene


Inita 05.decembris, 10:14

Skaistgalveņu sēdene Crepidotus applanatus varbūt


Inita 05.decembris, 10:11

Zvīņainā jumtene Pluteus petassatus


Inita 05.decembris, 10:10

Parastā piltuvene Infundibulicybe gibba


Inita 05.decembris, 10:09

Sārtlapīte Entoloma sp.


Ansis 05.decembris, 10:05

Šo vajadzēs vasarā pārbaudīt! Bez foto redzamajām pazīmēm (sēdošas lapas, stīgas, violeta nokrāsa, augšanas vieta), būtu jāredz kā uzzied. Svaigu augu saberžot, tam esot ķiploku smarža.


Inita 05.decembris, 10:02

Dzeltējošā sānause Pleurotus pulmonarius


Inita 05.decembris, 10:00

Zvīņainā sīkstene Neolentinus lepideus


Inita 05.decembris, 09:59

Iespējams, ka kamoleņu mietene Tapinella panuoides


Inita 05.decembris, 09:57

Pilsētas atmatene Agaricus bitorquis


Inita 05.decembris, 09:56

Krokainā tintene Parasola plicatilis


Inita 05.decembris, 09:54

Netīrā aplocene Lepista sordida


Inita 05.decembris, 09:50

Vīteņu sēntiņa Mycena meliigena


Inita 05.decembris, 09:48

Dzeltenpelēkā piltuvene Clitocybe geotropa


Inita 05.decembris, 09:46

Smirdošā dobumsēnīte Gymnopus foetidus


Inita 05.decembris, 09:44

Zaļdzeltenā mēslene Bolbitius titubans


Vīksna 05.decembris, 01:08

Paldies !


felsi 04.decembris, 23:40

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 04.decembris, 17:27

Abas ir viena suga. Dzeltenbaltās bumbiņas ir vēl neattīstījušās.


Irbe 04.decembris, 16:10

Mājas zvirbulis M


dziedava 04.decembris, 13:57

Grūti pateikt. Te svarīga pazīme bija tas ārējais tīkliņš, ka tas C.ellae esot smalks. Ja ir laiks, varbūt var mēģināt to ārējo tīkliņu labāk nobildēt, un vēl kādu galviņu, iekšas, salīdzināšanai (ja tāda smuka vēl kāda ir). Padomāšu.


meža_meita 04.decembris, 13:11

Pruīna (apsarme) ap apotēciju bija balta vai zaļa?


Irbe 04.decembris, 12:26

Pelēkais strazds


Langa 03.decembris, 23:10

Šai vietā viņš jau lielāka, kā 10. gadu ziemo.


Igors 03.decembris, 22:48

Sudrabkaija ar dzeltenīgām kājām


IlzeP 03.decembris, 21:37

Skaidrs, paldies, tātad no 700.


Laimeslācis 03.decembris, 20:46

Ā- sapratu! Jā šīm tādus nesaskatu. Šīm kolumela dalās ļoti līdzīgi kā C.ellae ( zari sadaloties veido tādu kā pusloku/kausu). Tādu līdzību manas acis saskata.


dziedava 03.decembris, 20:29

Nē, skat., piem: https://dabasdati.lv/lv/image/f5d2e601bac5ddd55d4fea9924d108d5/683103/ Spora labajā pusē. Tai gandrīz apakšā, mazliet pa labi, tajā riņķī ir gaišāks posms. Apakšējai sporai tāds posms ir pa labi.


Laimeslācis 03.decembris, 20:19

Pieliku vēl vienu bildi. Attēla centrā dažām sporām redzams tāds kā gredzens - vai tā varētu izskatīties tā gaišā josla ap sporu?


Vīksna 03.decembris, 19:48

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 19:47

Skaits vismaz 700 tur lidinājās, tā aptuveni pēc bildētā skaitīju, un ne viss bildē ietilpa.


dziedava 03.decembris, 19:33

Nja, sporas nu tā, pa augšējo robežu, jābūt 7-10(11) mkm. Bet kā vakar rakstīju, Edvīns teic, ka C.nigra ir ļoti daudzveidīga, tik skrupulozi nav jāskatās. C.nigrai sporām raksturīga arī dīgšanas pora - apkārtējā riņķītī gaišāka josla. Tāda netika manīta? Ja nevar 1000x palielinājumu, tad gan grūtāk to saprast. Bet nu kādi vēl varianti ar garu kolumellu. C.ellae pēc franču noteicēja ir līdz 1mm, pēc vācu - līdz 1,6(2) mm, tad šī derētu. Sporas 7-11(12)mkm. Šai raksturīgs gandrīz pilns ārējais tīkliņš (pa lodes virsmu).


IlzeP 03.decembris, 19:04

Gan www.putni.lv ir bildes ar vasaras un ziemas tērpiem, gan, piemēram, nesen iznākušajā Eiropas putnu noteicējā.


Laimeslācis 03.decembris, 18:53

Nomērīju sporas - viena 9,56 mkm pārējās virs 10 mkm, - no 10,15 līdz 10,76 mkm. Sanāk ka par lielu priekš C.nigra? Pieliku bildes.


Alarion 03.decembris, 18:53

Paldies, Ilze! Ar kaiju atpazīšanu man iet grūti pagaidām. Gan jau ir lielais ķīris - punktiņš bija. Tagad zināšu, ka lielajiem ķīriem arī ir ziemas 'tērpi', citādi nekādi nevarēju identificēt, skatoties attēlos, kur tikai vasaras. :)


IlzeP 03.decembris, 18:22

Pie skaita rādās 1-700. Vai mainīt uz 700-700 vai arī uz kādu skaita diapazonu?


Laimeslācis 03.decembris, 17:55

Tikko pieliku bildi - augļķermeni ar izmēriem.


dziedava 03.decembris, 17:53

Hmm, te tomēr ir gara taisna kolumella, pie apakšas nedalās, kā tai bildē likās. Pašā augša sadalās, tas jau ir kas cits. Tad jau drīzāk būs C.nigra. Nu sporas var paskatīt, bet ja ir tāda gara kolumella, tad jābūt C.nigra


Laimeslācis 03.decembris, 17:38

Paldies, Julita!


Irbe 03.decembris, 17:24

Brūnspārnu ķauķis


Laimeslācis 03.decembris, 17:23

Jā , kolumela tiešām dalās. Pieliku divas bildītes. Paskatīšos sporas.


Laimeslācis 03.decembris, 16:15

Paldies, Julita!


Kiwi 03.decembris, 15:42

Paldies, Margarita un Uldi, par sugas noteikšanu!


dziedava 03.decembris, 15:24

Un vēl ir variants, ka paraudziņā kopā ir dažādas sugas. Izdevās atrast arī vienu tādu vālīti, kurai stiprinājuma vietas kapilīcijam ar kolumellu neizdevās atrast, tā arī tāda pusizjukusi, haotiska. Tā ka varbūt arī, ka abas sugas, tāpēc pagaidām lai nosaukums paliek kā ir.


dziedava 03.decembris, 15:10

Šī mani ļoti samulsināja. Pēc Neuberta tik garas (pat virs 5 mm) var būt tikai 3 sugas - C.alta, C.fragilis un C.nigra. C.fragilis atkrīt, jo tam tipiski kātiņš puse garuma (te daudz garāks) un sporas mazākas un citādāk izskatās. Paliek C.alta un C.nigra. Kārpainas sporas 8-10 mkm der abām sugām. Garuma / galviņas proporcijas arī. Bet C.alta kapilīcijs tipiski viegli atdalās no kolumellas. Mājās esošajos eksemplāros kapilīcijs ir skaidri redzami daudzās vietās savienots ar kolumellu. Tiesa, daļēji jau ir atplīsis un gar kātiņu tikai driskas. Bet tas ir nobriedušā sporu stadijā, kad C.alta jau būtu kā mākonim nogājušam no kolumellas nost. Atradu mājās C.alta paraudziņu. Tam ir tāds haotisks paskats, nav tādu glītu bumbiņu un nav tādu daudzu stiprinājumu pie kolumellas. Būs vien šis C.nigra. Bet tas sākotnēji tipiskais paskats ar iežmaugtajiem vēderiem ir riktīgi mulsinošs..


Irbe 03.decembris, 14:37

Šī būs purva zīlīte


Irbe 03.decembris, 14:34

Mazā gaura?


dziedava 03.decembris, 14:29

Mikroskopēju. Diemžēl paraudziņš tā arī nenobrieda. Mikroskopijā sporas netipiski gaišas, bez skaidra raksta (t.i., nenobriedušas), pēc izmēra 9-10 mkm, kas derētu. Kapilīcijs un kolumella bija atrodami, savstarpēji nesaistīti, kas varētu būt C.alta atbilstoši. Ņemot vērā makro parametrus, domāju, ka suga noteikta pareizi.


dziedava 03.decembris, 13:52

Forma ir kā C.nigra, bet ļoti maza, līdz 2mm un mani uzmanīgu dara 2. foto 3. no labās puses, kam caurspīdīga galviņa - izskatās, ka tur kolumella sadalījusies dakšā - divos zaros, katrs uz savu pusi (C.nigra kolumella ir vienā zarā, taisna). Ja tā - tad daudz ticamāks variants ir C.elegans, kas ir tieši tik maza un kam kolumella dalās galviņā pie apakšas. Ja paraudziņš joprojām ir, tad šo pazīmi derētu pārbaudīt. :)


IlzeP 03.decembris, 13:43

Vai arī kajaks, tiešām nevaru pēc bildēm pateikt.


IlzeP 03.decembris, 13:42

Zivju kaijai Latvijā ir viens novērojums 1974. gadā. Bildes ļoti miglainas, visdrīzāk varētu būt lielais ķīris (laikam jau ir melns punkts uz vaiga?).


roosaluristaja 03.decembris, 13:09

Baltais tādā vietā nevarētu būt


dziedava 03.decembris, 12:03

Šis izrādījās interesants eksemplārs. Pēc skata līdzīgs melnajai komatrihijai, tikai mazāks un ar lielākām sporām nekā vajadzētu būt, par ko Edvīns teica, ka tas vēl esot ok priekš C.nigra. Bet sporas tam ar tādiem lieliem "caurumiem" (dīgšanas poras), kādas C.nigra gan nav raksturīgas. Tādas ir tipiskas Comatricha rigidireta, kam gandrīz atbilst arī pārējie parametri (mazs izmērs, lielākas sporas), ka es jau domāju, ka būs jauna suga, bet tai esot raksturīga augšana uz koka mizas. Bet te, šķiet, uz plikas koksnes. Tad nu šobrīd paliekam pie neparastas C.nigra, bet kas zina, varbūt vēlāk izdalīs kādu jaunu sugu, kas šai labāk derēs :)


Alarion 03.decembris, 10:24

Vai varbūt cita kaija? Mazāka nekā lielās (jaunie sudrabkaijas putni?).


Gradin 03.decembris, 07:43

Paldies par izsmeļošo atbildi.


CerambyX 03.decembris, 01:55

Pie vainas ir no senākiem laikiem (kad ziemas bija aukstākas utt.) saglabājies 'automātiskais filtrs' - daļai 'reto ziemotāju' robeždatums ir 1. decembris. Protams, mūsdienās baltais gārnis droši vien ziemā vairs nav interesants nevienā gadījumā (ja vien nav kādi 382 gārņi vienkopus), bet automātiskais filtrs šādām izmaiņā nespēj izsekot attiecīgi.... Būs droši vien jāpacieš Ardea alba uzlidojums interesantāko novērojumu tabulā nākamajos mēnešos. P.S. bet nu kaut ko centos sabakstīt, ka ziemā varbūt, lai atzīmē interesantus sākot no 10 putniem vienkopus. Cerams, ka DD.lv nesalauzu. Ja kādam ir argumenti, tad var reducēt uz nez - 5 puntiem. Bet nu 1 Ardea alba ziemā laikam tiešām nav vairs nekas interesants. Esam fleksibli un pielāgojamies. (ja vien tehnoloģijas to atļauj).


Gradin 03.decembris, 01:18

Ar ko baltais gārnis īpašs, ka ir interesants novērojums?


Laimeslācis 02.decembris, 21:31

Fotografēju, jo domāju, ka tās ir gļotsēņu kājiņu pamatnes, tikai izlūzušas. Papētīšu...


Gaidis Grandāns 02.decembris, 17:57

Laiks agrāks (ap plkst. 9:30), bet vieta un datums pareizi - pārlidoja virs dārza.


Alvis Āboliņš 02.decembris, 17:49

Vai pareizs laiks, varbūt vieta?


roosaluristaja 02.decembris, 11:53

Principā var būt, bet es pēc šī attēla neņemos viennozīmīgi apgalvot, ka tā ir


artis113 02.decembris, 11:26

Vai šī varētu būt diplomitoporus flavescens? Aug uz nokaltušas priedes.


dziedava 01.decembris, 23:44

6stūri varētu būt arī izjukuši tik izpūrušai gļotsēnei. Te interesants raksts: https://forum.toadstool.ru/topic/5657-tubifera-applanata/


dziedava 01.decembris, 23:38

Bet nu no trubiņām sastāv?


VijaS 01.decembris, 23:33

Taisnība, pārsteidzos. Pirmā doma, ieraugot krāsu, vispār bija par vecu pūkaino mīkstpiepi, ja tomēr nē, tad no gļotsēnēm tuvākās asociācijas bija ar aveņgļotsēnēm. Mīkstpiepi sporas neapstiprināja. No aveņgļotsēnēm sporu izmērus varētu pievilkt parastajai pie apakšējām robežām, tā likās ticamāka. Precīzāka atbilstība būtu T. corymbosa, bet tā atrodama Centrālamerikas tropiskajos mežos. Vēl viena suga, kam sporu izmērs būtu atbilstošāks - T. applanata. Tai raksturīgās pazīmes - trubiņas cieši kopā, sešstūrainas kā šūna (izskatās ne pārāk), un ar plakanām virsmām, nevis kaut kādiem galiem (arī īsti nevar novērtēt, jo pārāk sairušas), par laškrāsas toni jaunībā nemaz nerunājot. Tādējādi secinājums - diez vai aveņgļotsēne, bet jādomā, kam vēl ir tādas mazas, neizteiksmīgi tīklotas, gaišas sporas.


dziedava 01.decembris, 22:07

Sporas ar dalījumiem (septate) ir sēnēm un ķērpjiem. Kādiem piemēram uz sitiena nevaru atcerēties. Bet gļotsēnēm tādas noteikti nav. Vēl mani ieintersēja 9. attēlā - tur "galviņas" ir apakšā - varbūt tās ir kādas sēnes? Pēc gļotsēnes apakšas īsti neizskatās. Bet vajadz;etu labāku skatu :)


Laimeslācis 01.decembris, 21:39

Biju neizpratnē ieraugot šāda sporas. Es pirmo reizi uz šitādas gļotsēnes uzķēros. Paldies, Julita par apskaidrību! Mācīšos! :)


dziedava 01.decembris, 21:35

3mm varētu būt tipiski melnajai komatrihijai Comatricha nigra, tai kolumella ir gara, bet 5.att. ir sajūta, ka zem galviņas jau ir sadalīšanās kapilīcija diegos. Ja tā nav C. nigra, tad bez labiem iekšu foto retu sugu nekā nepierādīsi :(


dziedava 01.decembris, 21:32

Sporu izmēru, tātad, vajadzētu tiem "pīrādziņiem", bet tas varētu maz ko ietekmēt, jo izmēri vairākām līdzīgajām sugām ir līdzīgi.


dziedava 01.decembris, 21:31

Es ar šādām tieši šobrīd darbojos. Un secinājums nr. 1 - nekad nemikroskopēt sēņu salipinātos eksemplārus! ;D Viens no svarīgākajiem parametriem ir kolumella un kapilīcijs galviņas iekšienē. To vislabāk var skatīt sporu stadijā, kad izbirušas sporas un palicis tikai kapilīcija tīkliņš, vai kad sporas izpūš. Tādi sēņu nomocīti eksemplāri ir bezcers, tur kolumellu un kapilīcija struktūru visticamāk neredzēt ne tāpat, ne zem stikliņa. Šajā mikroskopijā brūnie kapilīcija diegi ir redzami tīri labi, bet svarīgākais ir kolumella - vai tā sadalās kapilīcija diegos tūlīt ka'tiņa galā, vai kolumella ir līdz pusei vai līdz 2/3 galviņas. Un to te neredzēt.


Laimeslācis 01.decembris, 21:06

Būs jāpamēģina


Laimeslācis 01.decembris, 21:01

Tad sanāk, ka tā ir kaut kāda sēne kas ir pārņēmusi gļotsēni un tās ''pēdiņas'' un ''ķēdītes'' pieder sēnei?


dziedava 01.decembris, 21:00

Vai tās "pielapes" ir mēģināts mikroskopēt? Izskatās pēc kādiem kukaiņa spārniem vtml...


dziedava 01.decembris, 20:55

Gļotsēnes sporas nav daudzdaļīgās, bet tās neizteiksmīgās ar punktiņiem (kārpām), kuras sēnes dēļ ir traumētas un nav apaļas, bet kā pīrādziņi saplacinātas


dziedava 01.decembris, 20:52

Kāpēc domā, ka ar tik mazām sporām ir parastā aveņgļotsēne? Tai jau vajag vairāk - 6-7,5 mkm.


dziedava 01.decembris, 18:30

Ticamākais šķiet C.elegans


dziedava 01.decembris, 18:04

Ticamāka par C.nigra varētu būt C.elegans, jo augumā salīdzinoši maza


dziedava 01.decembris, 17:59

Ņemot vērā mazo izmēru un zemo kolumellas dalīšanos, daudz ticamāka ir C.elegans versija. Bet cik droši, vēl jāpadomā.


VijaS 01.decembris, 16:37

Paldies, Uldi! Jā, pēc tam arī pati sašaubījos.


Kiwi 01.decembris, 16:08

Ilze, šķērsgriezuma foto laikam nebūs, bet Diāna Meiere Mikologu grupā FB vēlreiz apstiprināja, ka noteikta pareizi. Varbūt sazinieties ar Diānu.


roosaluristaja 01.decembris, 15:04

Augļķermeņa ārmalas izskats vairāk norāda uz apmalpiepi


Vīksna 01.decembris, 15:04

Paldies !


Kiwi 01.decembris, 14:56

Man diemžēl nav foto, jo brīdī, kad Diāna nogrieza gabaliņu, nebiju blakus. Uzjautāju Mikologu grupā, varbūt kādam atradīsies foto.


Ilze Ķuze 01.decembris, 14:00

Vai ir šķērsgriezuma foto? Uz egles kritalas?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts