Aktīvie lietotāji: 134 Šodien ievadītie novērojumi: 429 Kopējais novērojumu skaits: 1482969
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Vija Sīmansone Dzelves purvā
Pievienots 2022-11-01 22:31:24

Var to saukt arī par azartu, - stāstot par interesantu dabas objektu meklēšanu, saka farmaceite Vija Sīmansone. Meklēšana lielākoties notiek Saulkrastu novada Sējas pagastā, kur Vija dzīvo, Dzelves purva apkaimē, uz purva pusi ved viņas dabas pastaigu maršruti jau kopš bērnības.


Vija Sīmansone. Foto: Julita Kluša

Portālā Dabasdati.lv Vija sāka ziņot 2020. gadā un ir viena no ražīgākajām ziņojumos ar fotogrāfijām (6. vietā pēc fotogrāfiju skaita, 4. vietā pēc ziņoto gļotsēņu novērojumu skaita, 5. vietā pēc ziņoto augu un sēņu novērojumu skaita, 6. vietā pēc ziņoto zirnekļveidīgo novērojumu skaita). Projekta LIFE FOR SPECIES rīkotajā fotokonkursā "Zaļie dārgumi" viņas foto "Zarainā dižadatene uz nelielas apses kritalas" nupat saņēma 2. vietu kategorijā "Sūnas, ķērpji, sēnes, aļģes". Tātad ielākoties augi un citas dzīvo būtņu grupas, kas nebēg prom. Tomēr neaizmirstamākais piedzīvojums Dzelves purvā viņai saistās ar diviem jūras ērgļiem. Kāpēc tas netika nofotografēts tuvplānā, lai gan aparātu Vija bija paņēmusi līdzi?

Kad sākās tavi gājieni dabā?

Daba man ir patikusi vienmēr. Mežs pie mājām, sēņošana un ogošana bija normāla dzīves sasatāvdaļa. No apmaldīšanās neesmu baidījusies, no mežazvēriem arī ne.

Esi studējusi farmāciju Rīgas Stradiņa Universitātē.

Jā, esmu farmaceite, strādāju aptiekā.

Kāpēc izvēlējies farmāciju, nevis bioloģiju?

Skolā man patika ķīmija, skolotāji mani sūtīja uz ķīmijas olimpiādēm. Iet uz medicīnu negribējās, drusku par asiņainu (mana mamma ir mediķis, ilgus gadus strādāja ātrajā palīdzībā), bet darbs aptiekā man laikam bija iekritis sirdī – balti halāti, viss tīrs… Mamma arī teica, ka farmācija man derēs: "Tev patīk pa mežiem un pļavām staigāt, augi interesē, farmācijā ir darīšana arī ar ārstniecības augiem." Tā nu sanāca, ka izvēlējos profesiju pa vidu starp bioloģiju un medicīnu. Tētis tolaik bija mežsargs, bērnībā gāju viņam līdzi mežā. Tā līdzi iešana bija vairāk tehniskie darbi, palīdzēju dastošanā un atēnošanā.

No taviem ziņojumiem Dabasdatiem varētu spriest, ka augi tevi interesē vairāk nekā dzīvnieki.

Tas drīzāk ir tāpēc, ka man kopš dzimšanas ir ļoti slikta redze, redzu tikai ar vienu aci un ar to pašu slikti. Augi nebēg prom, tos ir vieglāk pamanīt! Zīdītājdzīvnieku parasti pamanu tikai kā bēgošu ēnu krūmos, putnu biežāk dzirdu aizlidojam, nekā ieraugu.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum.
Foto: Vija Sīmansone

Sūtīt ziņojumus Dabasdatiem sāku nejauši. Biju izdomājusi, ka pastaigās dabā vajadzētu ņemt līdzi fotoaparātu, lai varētu fiksēt, ja ko interesantu atrodu. Dabūju vienkāršu kabatas formāta aparātiņu, sāku ņemt to līdzi. Aparāts uzlikts autorežīmā, ņem tik un bliez, ko ieraugi, pēc tam miglas bildes izdzēs ārā, paturi to, kas sanācis. Man patika fotografēt interesantas faktūras – sūnas, koku mizu…

Manas fotopastaigas sākās 2016. gadā. 2020. gada maijā vienu dienu, kad man bija brīvdiena, nolēmu pastaigāties pa Dzelves purvu – sen nebiju tur bijusi. No mūsu mājām līdz Dzelves purvam ir kādu desmit minūšu gājiens.

Dzelves purvs ir liels purvs vai mazs purvelis?

Liels tas nav, otru meža malu var redzēt. Purva vienā pusē notiek kūdras ieguve. Aizgāju līdz purvam. Todien pirmoreiz satiku ziemeļu gulbjus, tie mani aplamāja. Izlaidu loku gar purvu, pasakatījos, kas dažā labā akacī notiek, un atpakaļ nācu pa stigu. Tā stiga ietilpst manā parastajā sēņošanas maršrutā, vasarā vismaz reizi nedēļā pa to noeju paskatīties, kas kur sāk augt.

Tā nu es todien eju pa to stigu, te metrus desmit priekšā kaut kas liels, krēmīgi balts paceļas gaisā no zemes un ielido turpat eglēs. Vajadzētu tikt tam tuvāk! Lēnām līdu tuvāk, iezūmēju – pūce! Smuka! Skatās uz mani. Bildes kaut cik sanāca. Man liels prieks, ka tiku klāt. Gāju mājās, rādīju bildes mājiniekiem. Tētis teica: varbūt plīvurpūce? Sameklēju plīvurpūci grāmatā – nē, mana pūce izskatās savādāka. Šķiru tālāk un atrodu, ka urālpūce izskatās ļoti līdzīga manējai. Ierakstīju urālpūci "mātē guglē", tā izmeta ārā visādus variantus.


Urālpūce Strix uralensis. Foto: Vija Sīmansone

Ap to laiku Dabasdati.lv man jau bija iekrituši acīs. Atvēru tos un trāpīju uz sākumlapas tekstu, ka ikviens te var reģistrēties un likt savus ziņojumus – ja ziņotājs pats objektu nepazīst, kāds pazīs un noteiks. Pirmā doma man bija: ko tad es te, neesmu nekāda dabaszinātniece. Bet tad padomāju, atvēru Dabasdatus vēlreiz un nolēmu tomēr pamēģināt – ļoti jau nu smuka tā mana pūce bija! Piereģistrējos. Pāris dienas pagāja, kamēr sapratu, kādā veidā var portālā novērojumu dabūt iekšā, tad saziņoju ne tikai pūci, bet arī citas fotogrāfijas, kopā kādus desmit tās dienas novērojumus, ieskaitot gulbjus. Tām pierakstīju klāt tik, cik zināju. Vēlāk skatos – viens mans ziņojums ir noteikts, cits arī, tātad viss notiek! Interesanti! Tā tas sākās.

Ko tu rakstīji klāt pūcei? Ka nenoteikta pūce vai ka urālpūce?

Vairs neatceros. Varbūt jau uzreiz rakstīju, ka urālpūce. Bija arī!

Tev esot ne tikai ūrālpūce, bet arī jūras ērgļi ļoti tuvu trāpījušies.

Tas ir vesels stāsts! Žēl, ka 2018. gadā, kad tos redzēju, vēl nebiju sākusi ziņot Dabasdatos. Pirms tam, 2017. gadā bija ļoti auksts pavasaris, visi dzērveņu ziedi laikam bija nosaluši, un pie dzērvenēm es toruden netiku. 2018. gada vasara bija sausa un karsta…

Simtgades vasara – ilga turpat piecus mēnešus.

Tā kā purva tuvākajā pusē dzērveņu nebija, vienā rudens sestdienā nolēmu aiziet pāri purvam uz tālāko malu, kur pāris labas dzērveņu vietas, varbūt tur ogas būs. No rīta vēl izskrēju savu parasto sēņu maršrutu, atkal pa stigu nācu atpakaļ un domāju: uz pretējo malu varētu iet pa stigu gar purvu – paiet pa vienu stigu, pagriežas pa otru un aiziet dziļumā. Bet pa stigu tikko biju gājusi un neko interesantu nebiju manījusi. Jāmēģina drusku paiet paralēli stigai un līst pāri purvam, paskatīties, cik sausi ir akači.

Tā arī izdarīju. Katram gadījumam spaini paņēmu līdzi, ja nu ogas tiešām būtu. Eju pa purvu gar akačiem, skatos – jā, visi pažuvuši, sūnas sakaltušas kraukšķ zem kājām. Eju… un vienā brīdī izdzirdu troksni, it kā putns spārnus savicinātu. Izklausījās pēc liela putna. Ja jau purvs, tad tā droši vien būs dzērve. Jāpamēģina tikt tuvāk!

Mainīju virzienu un lēnām līdu tuvāk, saprazdama, ka tik un tā brienu kā zilonis, zem kājām viss krakšķ. No tāda trokšņa taču dzērve mani negaidīs. Tomēr nekādas prom lidošanas skaņas nedzirdēju. Līdu tālāk, izlīdu cauri mazām priedītēm, priekšā klajāka vieta, akacītis. Skatos – nekā nav, tikai aiz akača zemē tāds kā baļķēns guļ, kā nolūzusi priede bez mizas, pelēkā krāsā, gals vēl gaišāks… Te pēkšņi tas baļķēns savicina spārnus! Opā, tātad putns ir, bet ne dzērve. Kāpēc viņš guļ zemē? Kaut kur sapinies? Jāmēģina tikt tuvāk. Eju apkārt akacītim…

Jau ar sagatavotu fotoaparātu rokās?

Jā, aparāts bija. Piegāju putnam no mugurpuses un ieraudzīju, ka tur ir nevis viens liels putns, bet divi… Izpletuši spārnus, guļ kā plekstes blakus viens otram. Man kļuva vēl interesantāk – kā viņi divatā varēja sapiņķerēties? Tā nu viņi tur guļ, skatās uz mani, bet nemūk. Mājās man mājdzīvnieki ir bijuši, arī mājputni, ar tiem drusku pieredze ir. Zinu, ka pīle vai zoss rokā vis nedodas, ja ej tai klāt. Skatos – šitiem putniem knābji pavisam nopietni, tātad, ja viņi uzskatīs, ka es viņus kaut kādā veidā apdraudu, un sāks spirināties, būs bēdīgi. Tomēr tuvāk taču jātiek. Katram gadījumam spaini un pārējās lietas noliku drošā attālumā, lai nemaisās pa kājām, ja nu būtu strauji jālec nost…

Un jāmūk tev, nevis viņiem.

Devos viņiem klāt plikām rokām…

Bez speciālajiem ērgļu atāķējamajiem cimdiem…

Kādi tur cimdi – gaisa temperatūra plus 25 grādi, es vienā maiciņā. Gāju klāt runādama, ka neko viņiem nedarīšu, tikai paskatīšos, vai nevaru kaut kā palīdzēt. Runāju tādēļ, lai viņi dzird balsi un mazāk baidās.


Kopā saķērušies jūras ērgļi Haliaeetus albicilla Dzelves purvā. Foto: Vija Sīmansone

Varbūt arī sevi drošināji… Vai tev jau bija skaidrs, ka tie ir jūras ērgļi?

Tajā brīdī man tas nebija skaidrs, sapratu tikai, ka tie ir lieli plēsīgie putni. Ka ir tādi jūras ērgļi, biju dzirdējusi, bet tas līdz šim nekādi nebija attiecies uz mani.

Notupos pie viņiem, vienam spārnu salocīju – šis skatās uz mani dzeltenu apaļu aci, bet nesaka neko. Tad ieraudzīju, ka viņi abi ir viens otram pamatīgi ieķērušies stilbos, tāpēc arī guļ katrs uz savu pusi. Skaidrs, sapinušies viņi nav, ir tikai jāatāķē viens no otra. Mēģinu āķēt vienu pirkstu vaļā, bet viņam krampis tāds, ka man nekas nesnāk! Tad nu pamazām pa vienam pirkstam āķēju vaļā. Āķēju un teicu: ko jūs kā divi duraki rudenī teritoriju dalāt?

Ko ērgļi?

Neko. Gulēja un neizdvesa nevienu lieku skaņu, neveica nevienu lieku kustību, tikai vēroja. Atlocīju vienu kāju, atlocīju otru – šie guļ tālāk. Sāku jau domāt, ko lai ar viņiem daru, kad būšu atlocījusi. Atstāt lapsām nevar, pasist padusē un nest mājās arī ne. Ieķērušies viens otrā viņi bija viens ar abām kājām, otrs ar vienu. Atbrīvoju trešo kāju, un tad bija tā – tiklīdz pēdējo nagu izvilku, abi sinhroni, bez kāda trokšņa pacēlās gaisā un viens otram blakus aizlidoja. Tā man fotosesija nesanāca.

Krietni vēlāk man pieleca, ka tie ērgļi taču mani pasauca. Dzirdēja, ka es tur brienu, un pievērsa manu uzmanību. Jo es gāju savu maršrutu un tā arī būtu aizgājusi nezinādama, ka blakus kādu 50 metru attālumā kāds guļ. Viņi dzirdēja, ka es mainu virzienu, un gulēja tālāk, gaidīja. Es izlīdu laukā, un mans bluķītis saplivināja spārnus: ko tu tur blisinies, ja reiz esi atnākusi, tad nāc. Manuprāt, tāpēc arī viņi nemēģināja izrauties vai cīnīties.

Kā ornitologi komentēja tavu stāstu un versiju, ka putni paši tevi "pasauca"?

Komentāros bija apliecinājumi, ka tādas situācijas tiešām notiek, dažreiz ērgļi tā saķeras, ka netiek vaļā un aiziet bojā.

Dabasdatos tu esi viena no ražīgākajām gļotsēņu novērojumu ziņotājām, 4. vietā pēc ziņojumu skaita. Kā tām pievērsies?

Tas sākās ar tiem pašiem Dabasdatiem. Iereģistrējos un sāku arī skatīties, ko tur citi liek. Skatos bildes: aha, šitādu es arī esmu redzējusi, tādu es arī varētu pazīt. Lasu komentāros – gļotsēne. Līdz tam es pat tādu vārdu nebiju zinājusi! Paskatījos savas vecās bildes, vēl pirms iesaistīšanās Dabasdatos – jā, pāris ragansviesti un vilkpienaines man ir bijušas. Tātad tās man ir šķitušas interesantas, lai gan nav bijis ne jausmas, kas tās ir. Kad uzzināju, izrādījās, ka tas ir kaut kas pavisam interesants. Mikroskops man ir, cenšos tās iepazīt dziļāk, pati noteikt sugu. Var to saukt arī par azartu. Kā arī gandarījumu: redze slikta, bet kaut ko vēl pamanīt izdodas.

Tad tas azarts varbūt ir vēl lielāks nekā tādam, kuram redze laba.

Jā, varbūt arī tā. Jo gļotsēņu pasaule atklājas ļoti krāšņa un interesanta.

Kā tu gļotsēnes dabā atrodi? Daža laba taču ir ļoti maziņa.

Jā, pāris milimetru.

Tad jau iznāk rāpot pa mežu.

Oi, rāpots tiek diezgan! Kritala jāapskata no visām pusēm, vai kaut kur nav izlīdis kaut kas citā krāsā. Kamēr visu apskata, paiet diezgan daudz laika, tā var kādā bebrainē arī pusi dienas pavadīt. Bet reizēm arī ejot pamanu krāsas atšķirību vai savādākas struktūras pleķīti.

Cik labi tu tagad gļotsēnes pazīsti? Julita Kluša palīdz?

Protams, palīdz. Daļu sugu jau pati pazīstu. Ko nepazīstu, to sabildēju no visām pusēm, kādu gabaliņu arī nogriežu un paņemu uz mājām, lai sporas var skatīties mikroskopā.

Kādus retumus esi ieraudzījusi?

Mans atradums ir īpašā fizāra Physarum straminipes, kas skaitās Baltijai jauna suga. Atradu to 2020. gada oktobrī uz apses kritalas. Eju, skatos – kaut kas raibs. Skatos tuvāk – tur ir kaut kādas rozā bumbiņas, ir brūnas bumbiņas un ir arī kaut kas pelēcīgs, ne vairs bumbiņas, bet jau desiņas. Ievācu paraudziņu, nogādāju Julitai, un viņa uzrakstīja, ka pelēkās ir visinteresantākās tajā kompānijā. Tā arī izrādījās. Pagājušā gada rudenī atkal tur tās atradu, pārbaudīju – jā, tā pati suga.


Īpašā fizāra Physarum straminipes. Foto: Vija Sīmansone

Šad tad mums ar Julitu ir kopējas ekspedīcijas, parāpojam pa mežu kopā.


Vija Sīmansone. Foto: Julita Kluša

Savas tradicionālās takas jau esi izrāpojusi kārtīgi?

Manas kādreizējās staigājamās teritorijas pēc pēdējās Ādažu poligona paplašināšanās austrumu virzienā ir samazinājušās – iet iekšā nedrīkst, militārais objekts. Visas manas labās dzērveņu vietas palikušas tur. Senāk rudeņos tur visas ceļmalas bija automašīnu pilnas, tauta bariem pa mežu staigāja. Bet es arī vairs 20 kilometrus dienā nostaigāt nevaru, nav vairs tā ātruma.

Tu daudz iesūti arī sūnas, citus augus. Cik labi tu tagad augus pazīsti? Par botāniķi sevi vēl nevari saukt?

Botāniķu biedrībā iestājos. Bet jāmācās man vēl ir daudz.


Līdzīgā ežlape Thuidium assimile
(palielinājumā). Foto: Vija Sīmansone

Vai tu tagad ej dabā arī ar mērķi kaut ko Dabasdatiem uzbildēt?

Jā, var teikt, ka gājienu mērķis ir papildināt savas zināšanas un atrasto sugu sarakstu.

Cik regulāri tu tagad ej dabā?

Kā sanāk. Ja ir brīvdiena, negāž lietus un nekas mājās nav jādara, tad vismaz uz pāris stundām izeju. Arī ziemā var kādu putnu fiksēt, kādu sūnu uz koka, pa kādai gļotsēnei arī gadās.

Ej pa zināmiem maršrutiem vai dodies arī jaunos?

Pārsvarā pa tām pašām savām stigām klejoju, vienreiz pa vienu, citreiz pa citu, vēl citreiz pa taisno izšauju cauri. Katrā reizē jau var pamanīt kaut ko citu – kas šodien ir, tas rīt tur var nebūt.

Kādas izmaiņas, atskaitot poligona paplašināšanos, tu savās dabas takās esi ievērojusi laika gaitā?

Pilns ar izcirtumiem. Dzelves purvs ir dabas teritorija, tur vēl malā mežs ir palicis, bet līdz ar teritorijas malu viss pa tīro izcirsts, tikai pa kādam pudurim palicis. Līdz pat poligonam lieli klaji lauki.

Kas tev sagādā lielāku prieku – ja ieraugi kādu neparastāku dabas objektu vai ja izdodas to labi nofotografēt?

Laikam jau lielāku prieku rada pati ieraudzīšana – ja izdodas pamanīt, ja neaizbēg. Ilze Ķuze sāka aktīvi ziņot Dabasdatos apmēram ap to pašu laiku, kad es, ap 2020. gadu. Skatījos, ka viņai ir dažādas retās un aizsargājamās sugas. Vienubrīd viņa bieži lika gļotaino daudzvālīti Multiclavula mucida (tobrīd tai vēl nebija latviskā nosaukuma, tas ir ķērpis, dabisku mežu indikatorsuga). Skatījos, cik tās vālītes smukas, un skumu, ka gribētos man arī tādu ieraudzīt, bet manā apkaimē tādu biotopu nav. Bet tad reiz izlīdu viena trīsdesmitgadīga izcirtuma malā cauri eglīšu audzei, biezoknītim, kurā parasti nelīdu iekšā, un izcirtuma malā ieraudzīju milzīgu apsi, jau bez mizas, galīgi melnu. Resgalī tai zaļgandzeltens pleķis. Ja jau atšķirīga krāsa, jāiet tuvāk, jāpalūr, kas tur notiek. Piegāju – jēē, ir tās baltās vālītes, nu man arī tās ir, un es pat zinu, kas tās tādas ir!


Gļotainā daudzvālīte Multiclavula mucida. Foto: Vija Sīmansone

Egīls Zirnis

2022-11-01

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Corvus monedula - 2022-09-18 Laimeslācis
Parus major - 2022-12-03 Langa
Cygnus olor - 2022-12-02 Langa
Pica pica - 2022-12-03 Langa
Pica pica - 2022-12-03 Langa
Picoides tridactylus - 2022-12-03 Langa
Accipiter nisus - 2022-12-03 Langa
Nezināms
Ignotus
@ Martins
Pēdējie komentāri novērojumiem
Laimeslācis 03.decembris, 20:46

Ā- sapratu! Jā šīm tādus nesaskatu. Šīm kolumela dalās ļoti līdzīgi kā C.ellae ( zari sadaloties veido tādu kā pusloku/kausu). Tādu līdzību manas acis saskata.


dziedava 03.decembris, 20:29

Nē, skat., piem: https://dabasdati.lv/lv/image/f5d2e601bac5ddd55d4fea9924d108d5/683103/ Spora labajā pusē. Tai gandrīz apakšā, mazliet pa labi, tajā riņķī ir gaišāks posms. Apakšējai sporai tāds posms ir pa labi.


Laimeslācis 03.decembris, 20:19

Pieliku vēl vienu bildi. Attēla centrā dažām sporām redzams tāds kā gredzens - vai tā varētu izskatīties tā gaišā josla ap sporu?


Vīksna 03.decembris, 19:48

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 19:47

Skaits vismaz 700 tur lidinājās, tā aptuveni pēc bildētā skaitīju, un ne viss bildē ietilpa.


dziedava 03.decembris, 19:33

Nja, sporas nu tā, pa augšējo robežu, jābūt 7-10(11) mkm. Bet kā vakar rakstīju, Edvīns teic, ka C.nigra ir ļoti daudzveidīga, tik skrupulozi nav jāskatās. C.nigrai sporām raksturīga arī dīgšanas pora - apkārtējā riņķītī gaišāka josla. Tāda netika manīta? Ja nevar 1000x palielinājumu, tad gan grūtāk to saprast. Bet nu kādi vēl varianti ar garu kolumellu. C.ellae pēc franču noteicēja ir līdz 1mm, pēc vācu - līdz 1,6(2) mm, tad šī derētu. Sporas 7-11(12)mkm. Šai raksturīgs gandrīz pilns ārējais tīkliņš (pa lodes virsmu).


IlzeP 03.decembris, 19:04

Gan www.putni.lv ir bildes ar vasaras un ziemas tērpiem, gan, piemēram, nesen iznākušajā Eiropas putnu noteicējā.


Laimeslācis 03.decembris, 18:53

Nomērīju sporas - viena 9,56 mkm pārējās virs 10 mkm, - no 10,15 līdz 10,76 mkm. Sanāk ka par lielu priekš C.nigra? Pieliku bildes.


Alarion 03.decembris, 18:53

Paldies, Ilze! Ar kaiju atpazīšanu man iet grūti pagaidām. Gan jau ir lielais ķīris - punktiņš bija. Tagad zināšu, ka lielajiem ķīriem arī ir ziemas 'tērpi', citādi nekādi nevarēju identificēt, skatoties attēlos, kur tikai vasaras. :)


IlzeP 03.decembris, 18:22

Pie skaita rādās 1-700. Vai mainīt uz 700-700 vai arī uz kādu skaita diapazonu?


Laimeslācis 03.decembris, 17:55

Tikko pieliku bildi - augļķermeni ar izmēriem.


dziedava 03.decembris, 17:53

Hmm, te tomēr ir gara taisna kolumella, pie apakšas nedalās, kā tai bildē likās. Pašā augša sadalās, tas jau ir kas cits. Tad jau drīzāk būs C.nigra. Nu sporas var paskatīt, bet ja ir tāda gara kolumella, tad jābūt C.nigra


Laimeslācis 03.decembris, 17:38

Paldies, Julita!


Irbe 03.decembris, 17:24

Brūnspārnu ķauķis


Laimeslācis 03.decembris, 17:23

Jā , kolumela tiešām dalās. Pieliku divas bildītes. Paskatīšos sporas.


Laimeslācis 03.decembris, 16:15

Paldies, Julita!


Kiwi 03.decembris, 15:42

Paldies, Margarita un Uldi, par sugas noteikšanu!


dziedava 03.decembris, 15:24

Un vēl ir variants, ka paraudziņā kopā ir dažādas sugas. Izdevās atrast arī vienu tādu vālīti, kurai stiprinājuma vietas kapilīcijam ar kolumellu neizdevās atrast, tā arī tāda pusizjukusi, haotiska. Tā ka varbūt arī, ka abas sugas, tāpēc pagaidām lai nosaukums paliek kā ir.


dziedava 03.decembris, 15:10

Šī mani ļoti samulsināja. Pēc Neuberta tik garas (pat virs 5 mm) var būt tikai 3 sugas - C.alta, C.fragilis un C.nigra. C.fragilis atkrīt, jo tam tipiski kātiņš puse garuma (te daudz garāks) un sporas mazākas un citādāk izskatās. Paliek C.alta un C.nigra. Kārpainas sporas 8-10 mkm der abām sugām. Garuma / galviņas proporcijas arī. Bet C.alta kapilīcijs tipiski viegli atdalās no kolumellas. Mājās esošajos eksemplāros kapilīcijs ir skaidri redzami daudzās vietās savienots ar kolumellu. Tiesa, daļēji jau ir atplīsis un gar kātiņu tikai driskas. Bet tas ir nobriedušā sporu stadijā, kad C.alta jau būtu kā mākonim nogājušam no kolumellas nost. Atradu mājās C.alta paraudziņu. Tam ir tāds haotisks paskats, nav tādu glītu bumbiņu un nav tādu daudzu stiprinājumu pie kolumellas. Būs vien šis C.nigra. Bet tas sākotnēji tipiskais paskats ar iežmaugtajiem vēderiem ir riktīgi mulsinošs..


Irbe 03.decembris, 14:37

Šī būs purva zīlīte


Irbe 03.decembris, 14:34

Mazā gaura?


dziedava 03.decembris, 14:29

Mikroskopēju. Diemžēl paraudziņš tā arī nenobrieda. Mikroskopijā sporas netipiski gaišas, bez skaidra raksta (t.i., nenobriedušas), pēc izmēra 9-10 mkm, kas derētu. Kapilīcijs un kolumella bija atrodami, savstarpēji nesaistīti, kas varētu būt C.alta atbilstoši. Ņemot vērā makro parametrus, domāju, ka suga noteikta pareizi.


dziedava 03.decembris, 13:52

Forma ir kā C.nigra, bet ļoti maza, līdz 2mm un mani uzmanīgu dara 2. foto 3. no labās puses, kam caurspīdīga galviņa - izskatās, ka tur kolumella sadalījusies dakšā - divos zaros, katrs uz savu pusi (C.nigra kolumella ir vienā zarā, taisna). Ja tā - tad daudz ticamāks variants ir C.elegans, kas ir tieši tik maza un kam kolumella dalās galviņā pie apakšas. Ja paraudziņš joprojām ir, tad šo pazīmi derētu pārbaudīt. :)


IlzeP 03.decembris, 13:43

Vai arī kajaks, tiešām nevaru pēc bildēm pateikt.


IlzeP 03.decembris, 13:42

Zivju kaijai Latvijā ir viens novērojums 1974. gadā. Bildes ļoti miglainas, visdrīzāk varētu būt lielais ķīris (laikam jau ir melns punkts uz vaiga?).


roosaluristaja 03.decembris, 13:09

Baltais tādā vietā nevarētu būt


dziedava 03.decembris, 12:03

Šis izrādījās interesants eksemplārs. Pēc skata līdzīgs melnajai komatrihijai, tikai mazāks un ar lielākām sporām nekā vajadzētu būt, par ko Edvīns teica, ka tas vēl esot ok priekš C.nigra. Bet sporas tam ar tādiem lieliem "caurumiem" (dīgšanas poras), kādas C.nigra gan nav raksturīgas. Tādas ir tipiskas Comatricha rigidireta, kam gandrīz atbilst arī pārējie parametri (mazs izmērs, lielākas sporas), ka es jau domāju, ka būs jauna suga, bet tai esot raksturīga augšana uz koka mizas. Bet te, šķiet, uz plikas koksnes. Tad nu šobrīd paliekam pie neparastas C.nigra, bet kas zina, varbūt vēlāk izdalīs kādu jaunu sugu, kas šai labāk derēs :)


Alarion 03.decembris, 10:24

Vai varbūt cita kaija? Mazāka nekā lielās (jaunie sudrabkaijas putni?).


Gradin 03.decembris, 07:43

Paldies par izsmeļošo atbildi.


CerambyX 03.decembris, 01:55

Pie vainas ir no senākiem laikiem (kad ziemas bija aukstākas utt.) saglabājies 'automātiskais filtrs' - daļai 'reto ziemotāju' robeždatums ir 1. decembris. Protams, mūsdienās baltais gārnis droši vien ziemā vairs nav interesants nevienā gadījumā (ja vien nav kādi 382 gārņi vienkopus), bet automātiskais filtrs šādām izmaiņā nespēj izsekot attiecīgi.... Būs droši vien jāpacieš Ardea alba uzlidojums interesantāko novērojumu tabulā nākamajos mēnešos. P.S. bet nu kaut ko centos sabakstīt, ka ziemā varbūt, lai atzīmē interesantus sākot no 10 putniem vienkopus. Cerams, ka DD.lv nesalauzu. Ja kādam ir argumenti, tad var reducēt uz nez - 5 puntiem. Bet nu 1 Ardea alba ziemā laikam tiešām nav vairs nekas interesants. Esam fleksibli un pielāgojamies. (ja vien tehnoloģijas to atļauj).


Gradin 03.decembris, 01:18

Ar ko baltais gārnis īpašs, ka ir interesants novērojums?


Laimeslācis 02.decembris, 21:31

Fotografēju, jo domāju, ka tās ir gļotsēņu kājiņu pamatnes, tikai izlūzušas. Papētīšu...


Gaidis Grandāns 02.decembris, 17:57

Laiks agrāks (ap plkst. 9:30), bet vieta un datums pareizi - pārlidoja virs dārza.


Alvis Āboliņš 02.decembris, 17:49

Vai pareizs laiks, varbūt vieta?


roosaluristaja 02.decembris, 11:53

Principā var būt, bet es pēc šī attēla neņemos viennozīmīgi apgalvot, ka tā ir


artis113 02.decembris, 11:26

Vai šī varētu būt diplomitoporus flavescens? Aug uz nokaltušas priedes.


dziedava 01.decembris, 23:44

6stūri varētu būt arī izjukuši tik izpūrušai gļotsēnei. Te interesants raksts: https://forum.toadstool.ru/topic/5657-tubifera-applanata/


dziedava 01.decembris, 23:38

Bet nu no trubiņām sastāv?


VijaS 01.decembris, 23:33

Taisnība, pārsteidzos. Pirmā doma, ieraugot krāsu, vispār bija par vecu pūkaino mīkstpiepi, ja tomēr nē, tad no gļotsēnēm tuvākās asociācijas bija ar aveņgļotsēnēm. Mīkstpiepi sporas neapstiprināja. No aveņgļotsēnēm sporu izmērus varētu pievilkt parastajai pie apakšējām robežām, tā likās ticamāka. Precīzāka atbilstība būtu T. corymbosa, bet tā atrodama Centrālamerikas tropiskajos mežos. Vēl viena suga, kam sporu izmērs būtu atbilstošāks - T. applanata. Tai raksturīgās pazīmes - trubiņas cieši kopā, sešstūrainas kā šūna (izskatās ne pārāk), un ar plakanām virsmām, nevis kaut kādiem galiem (arī īsti nevar novērtēt, jo pārāk sairušas), par laškrāsas toni jaunībā nemaz nerunājot. Tādējādi secinājums - diez vai aveņgļotsēne, bet jādomā, kam vēl ir tādas mazas, neizteiksmīgi tīklotas, gaišas sporas.


dziedava 01.decembris, 22:07

Sporas ar dalījumiem (septate) ir sēnēm un ķērpjiem. Kādiem piemēram uz sitiena nevaru atcerēties. Bet gļotsēnēm tādas noteikti nav. Vēl mani ieintersēja 9. attēlā - tur "galviņas" ir apakšā - varbūt tās ir kādas sēnes? Pēc gļotsēnes apakšas īsti neizskatās. Bet vajadz;etu labāku skatu :)


Laimeslācis 01.decembris, 21:39

Biju neizpratnē ieraugot šāda sporas. Es pirmo reizi uz šitādas gļotsēnes uzķēros. Paldies, Julita par apskaidrību! Mācīšos! :)


dziedava 01.decembris, 21:35

3mm varētu būt tipiski melnajai komatrihijai Comatricha nigra, tai kolumella ir gara, bet 5.att. ir sajūta, ka zem galviņas jau ir sadalīšanās kapilīcija diegos. Ja tā nav C. nigra, tad bez labiem iekšu foto retu sugu nekā nepierādīsi :(


dziedava 01.decembris, 21:32

Sporu izmēru, tātad, vajadzētu tiem "pīrādziņiem", bet tas varētu maz ko ietekmēt, jo izmēri vairākām līdzīgajām sugām ir līdzīgi.


dziedava 01.decembris, 21:31

Es ar šādām tieši šobrīd darbojos. Un secinājums nr. 1 - nekad nemikroskopēt sēņu salipinātos eksemplārus! ;D Viens no svarīgākajiem parametriem ir kolumella un kapilīcijs galviņas iekšienē. To vislabāk var skatīt sporu stadijā, kad izbirušas sporas un palicis tikai kapilīcija tīkliņš, vai kad sporas izpūš. Tādi sēņu nomocīti eksemplāri ir bezcers, tur kolumellu un kapilīcija struktūru visticamāk neredzēt ne tāpat, ne zem stikliņa. Šajā mikroskopijā brūnie kapilīcija diegi ir redzami tīri labi, bet svarīgākais ir kolumella - vai tā sadalās kapilīcija diegos tūlīt ka'tiņa galā, vai kolumella ir līdz pusei vai līdz 2/3 galviņas. Un to te neredzēt.


Laimeslācis 01.decembris, 21:06

Būs jāpamēģina


Laimeslācis 01.decembris, 21:01

Tad sanāk, ka tā ir kaut kāda sēne kas ir pārņēmusi gļotsēni un tās ''pēdiņas'' un ''ķēdītes'' pieder sēnei?


dziedava 01.decembris, 21:00

Vai tās "pielapes" ir mēģināts mikroskopēt? Izskatās pēc kādiem kukaiņa spārniem vtml...


dziedava 01.decembris, 20:55

Gļotsēnes sporas nav daudzdaļīgās, bet tās neizteiksmīgās ar punktiņiem (kārpām), kuras sēnes dēļ ir traumētas un nav apaļas, bet kā pīrādziņi saplacinātas


dziedava 01.decembris, 20:52

Kāpēc domā, ka ar tik mazām sporām ir parastā aveņgļotsēne? Tai jau vajag vairāk - 6-7,5 mkm.


dziedava 01.decembris, 18:30

Ticamākais šķiet C.elegans


dziedava 01.decembris, 18:04

Ticamāka par C.nigra varētu būt C.elegans, jo augumā salīdzinoši maza


dziedava 01.decembris, 17:59

Ņemot vērā mazo izmēru un zemo kolumellas dalīšanos, daudz ticamāka ir C.elegans versija. Bet cik droši, vēl jāpadomā.


VijaS 01.decembris, 16:37

Paldies, Uldi! Jā, pēc tam arī pati sašaubījos.


Kiwi 01.decembris, 16:08

Ilze, šķērsgriezuma foto laikam nebūs, bet Diāna Meiere Mikologu grupā FB vēlreiz apstiprināja, ka noteikta pareizi. Varbūt sazinieties ar Diānu.


roosaluristaja 01.decembris, 15:04

Augļķermeņa ārmalas izskats vairāk norāda uz apmalpiepi


Vīksna 01.decembris, 15:04

Paldies !


Kiwi 01.decembris, 14:56

Man diemžēl nav foto, jo brīdī, kad Diāna nogrieza gabaliņu, nebiju blakus. Uzjautāju Mikologu grupā, varbūt kādam atradīsies foto.


Ilze Ķuze 01.decembris, 14:00

Vai ir šķērsgriezuma foto? Uz egles kritalas?


artis113 01.decembris, 13:45

Uz priedes stumbra


roosaluristaja 01.decembris, 13:40

Sniegs bišku traucē izvērtēt attēlu, bet tās divas, kas fotografētas tuvplānā, izskatās pēc Fomes fomentarius nevis Phellinus


VijaS 01.decembris, 11:54

Kāpēc gan ne :D


dziedava 01.decembris, 11:51

Varbūt kāds krustojums ar T.scabra? Kur teikts, ka tādi nevar būt? Āriņas no scabras, iekšiņas no varias ;)). Nu skats tiešām netipisks


Kiwi 01.decembris, 09:13

Ilze, neesmu eksperte, nepateikšu kura, bet Diāna Meiere noteica uz vietas un arī FB grupā pēc tam noteica kā melnsvītras cietpiepi.


Vīksna 30.novembris, 21:32

Paldies !


adata 30.novembris, 20:29

Pieskatīšu gan, pašai interesanti, kas tur vēl nāks ārā. Baļķis diezgan pajauns, trešo vasaru guļ. Bez šīm uz tā ieziņotas jau dažas lapiņsēnes un piepe, kas gan vēl jāvēro. Tā, ka barības bāze laba.


Vīksna 30.novembris, 19:18

Apses tur bija vairāk, ar kādu egli.


Vīksna 30.novembris, 19:13

Paldies !


roosaluristaja 30.novembris, 17:07

Ja apses kritala, varētu būt Ceriporiopsis aneirina


Ilze Ķuze 30.novembris, 16:18

Renāte, nu jā - tāda ar bija doma :))


meža_meita 30.novembris, 12:45

Ilze, laiks iemēģināt trinokulāru.:)))))))))


VijaS 29.novembris, 23:00

Jebkurā gadījumā, šādu kritalu ir vērts "pieskatīt" un ik pa brīdim apsekot, jo ir ļoti liela iespējamība atrast vēl kaut ko. Ja kritala ir atbilstošā sadalīšanās pakāpē un sākusi kalpot kā barības bāze, to bieži vien izmanto dažādas sugas. un katrai sugai tomēr ir sava sezonalitāte - citas raksturīgas vasarai, citas rudens pusei, tāpēc dažādos laikos arī sugu komplekts būs atšķirīgs. Un ar laiku, substrātam arvien vairāk sadaloties un mainot savu sastāvu, visticamāk, tās pirmās sugas pazudīs, bet to vietā parādīsies citas, kam barības apstākļi būs piemērotāki. No savas neilgās pieredzes varu teikt, ka ir gadījies atrast vienu sugu uz tā paša koka divus gadus pēc kārtas, bet tāpat ir arī pietiekami daudz tādu gļotsēņu, kas ir gaidītas un regulāri meklētas, bet tā arī atkārtoti nav atrastas. Ir fantastiski, ja ir iespēja apsekot samērā bieži, jo sevišķi karstajā laikā augošās sugas bieži vien pāris dienu laikā ir ne tikai nobriedušas, bet arī izsējušas sporas un praktiski pazudušas. Un bieži vien gliemeži un visādas mazas vabolītes tādas pusjēlas gļotsēnes noēd tik ātri, ka tās nepaspēj pat nobriest. Rudenī augošajām sugām vairāk raksturīga lēnāka attīstība, tās var novērot ilgāk. Šis konkrētais attēls pēc oranžīgā toņa, plus vēl sezona - pavēls rudens - vedina uz domām par kādu no trihijām, un tās mēdz būt diezgan ilgmūžīgas. Man ir viens novērojums no pagājušā rudens ar trihijām, kuras ļoti ilgi nenobrieda līdz kārtīgai sporu stadijai, ziemu pārlaida zem sniega, pavasarī beidzot sāka putēt sporas, pa vasaru garāmejot es arī viņām ik pa laikam "uzmetu aci", ka vēl nav galīgi sabirzušas, un tukšos kausiņus visnotaļ atpazīstamā paskatā redzēju vēl pirms pāris nedēļām, tātad pēc vairāk nekā gada. Tāpēc nav izslēgts, ka šīs, ja paspēja nobriest, vēl joprojām tur ir. :)


adata 29.novembris, 21:36

Paldies, Vija, tiešām daudz kas. Bet, ja arī tā viena būtu gļotsēne, es to nākamgad varu turpat sastapt, jeb tā jau būs izzudusi? Kā ir ar tām gļotsēnēm?


felsi 29.novembris, 20:58

Apsveikumi! Ideāla mikroskopija!


felsi 29.novembris, 20:56

Apsveikumi un aplausi!


felsi 29.novembris, 20:55

Apsveicu atradēju un noteicēju! Superīgs atradums arhīvos:)


Arnis2 29.novembris, 19:19

Novērotājam jau šaubu nav, Ruslan. :))


Vīksna 29.novembris, 18:42

Apsveicu visus ar jaunajām sugām !


Laimeslācis 29.novembris, 18:38

Apsveicu! :)


Laimeslācis 29.novembris, 18:36

Apsveicu! :)


Laimeslācis 29.novembris, 18:35

Apsveicu! :)


dziedava 29.novembris, 16:40

Man tikai pietrūkst biotopa apraksta. Atceries? ;D


Ilze Ķuze 29.novembris, 16:25

Drīzāk egļu sakņupiepe


dziedava 29.novembris, 16:17

Paldies, Evita! :) Ievākta, protams, kā parastākā suga, ja negribētu mikroskopiski apstiprināt, tā arī neuzzinātu.


Lemmus 29.novembris, 16:11

Apsveicu!! Skaista! :)


Lemmus 29.novembris, 16:10

Apsveicu!! Un kas par smuku kritalu! :)


dziedava 29.novembris, 16:06

Nosaukumu var droši pārdomāt ;)


Lemmus 29.novembris, 16:03

Ļoti negaidīti! Milzīgs paldies par noteikšanu un nosaukuma došanu,Julita! :)


dziedava 29.novembris, 15:49

Še vēl zinātnieki strīdās, vai Comatricha rubens vai Collaria rubens (vienā grāmatā tā, otrā šitā), attiecīgi, vai komatrihija vai lampīte, turklāt mēs Latvijā vēl neesam izdalījuši atsevišķi Collaria, kur līdz šim vienīgā LV suga Collaria arcyrionema (apkakles lampīte) agrāk bijusi Lamproderma arcyrionema, tāpēc latvisko atstājām kā lampīti. Collaria izdalīt ir sava veida loģika - visām tām sugām no perīdija paliek apakšpusē kausiņš vai apkaklīte. Bet tad Collaria vajag atsevišķu latvisko nosaukumu, kas ar to saistīts, un apkaklītes apkaklenīte :D īsti vairs nederētu Collaria arcyrionema nosaukšanai. Man atkal lampītes saistās ar spīdīgajām, zaigojošajām galviņām, un tādas ir gan Lamproderma, gan Collaria arcyrionema. Savukārt Collaria rubens tāda nav, tāpēc līdzīgāka ir komatrihijām. Vārdsakot, te ir vieta domāt un jaukt galvu :D. Kā redzams, arī zinātnieki īsti līdz galam par visu nav vienojušies, jo sugu staigāšana pa šīm ģintīm šurpu turpu ir ievērojama.


dziedava 29.novembris, 12:51

Vairāk te: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/902339854267836/


dziedava 29.novembris, 12:43

Lasīju vairāk nekā 4 aprakstos, sanāk, bet ne mazāk kā ar noteikšanu mocījos arī ar latvisko nosaukumu. Tā kā zinātnieki paši netiek īsti skaidrībā, kāda ģints, kāda suga, tad arī latīniskais sugas vārds gandrīz var teikt ka novecojis. Subcaespitosa radies no ciņveidīgi paplatināta kātiņa, kas pirmajā sugas aprakstā, toreiz vēl kā Comatricha subcaespitosa, labi redzams arī attēlā. Vēlākajos sugas aprakstos un, attiecīgi, zīmējumos tas "cinis" vairs nav tik izteikts, un nav nekas tāds ļoti īpaši raksturīgs tieši šai sugai. Bet labāks latviskais nosaukums ar nenāca prāta. Tad vajadzētu iesaistīt ~9 mikrometru kārpainas sporas, mazu izmēru un gandrīz tīkliņu apkārt. Jeb vienā vārdā nepateiksi.


MoreOrLess 29.novembris, 11:03

Būs mazais svilpis.


grieze 29.novembris, 09:43

Sylvia communis


dziedava 29.novembris, 00:13

Ne paraudziņu domāju, bet foto, vrb Tev foto ir lielāks :). Ko domāji ar 2. teikumu, nesapratu, bet laikam nav svarīgi ;)


Lemmus 28.novembris, 22:58

Tur tas trakums, ka paraudziņa nav. :D Bet es Tev ticu, pati šo sugu pēc bildēm (jo šis man ir pirmais sugas novērojums dzīvē) atšķīru tikai plazmodija stadijā.


Laimeslācis 28.novembris, 22:47

Nē, diemžēl nav. :


dziedava 28.novembris, 21:43

Ja Tev ir lielākā izmērā nekā te redzams, vari atsūtīt papētīt, vai neesmu pārsteigusies :)


dziedava 28.novembris, 21:42

Tipisks paskats :D. Protams, nav garantijas, bet pirmā doma bija - kāpēc nav noteikta. Var, protams, būt jauna suga LV un pasaulei, bet to nu no foto nenoteiks. Šis būtu ticamākais variants.


Lemmus 28.novembris, 21:35

Oho, paldies! Bet kā izdevās noteikt?


Matrus 28.novembris, 21:01

Ja novērotajam nav pārliecības par norādītas sugas pareizu noteikšanu, tad labāk šādus novērojumus pārkvalificēt uz “nenoteiktu putnu”.


raigars 28.novembris, 19:27

Ja pēc profu domām neiespējama vieta un laiks - sakiet!


Rallus 28.novembris, 18:53

Uģi, pateicīgs par sugu precizējumiem!


Igors 28.novembris, 17:35

Nu pēc taviem skaistajiem komentāriem, kā es varētu nepiekrist Andri!


andreim 28.novembris, 16:52

Yes, Rattus norvegicus.


andreim 28.novembris, 16:51

Yes, Rattus norvegicus.


andreim 28.novembris, 16:51

Seems Apodemus


andreim 28.novembris, 16:40

Yes, young Rattus norvegicus


dekants 28.novembris, 15:11

Igor, paldies par precīzu vietas norādīšanu!


Laimeslācis 28.novembris, 13:33

Paldies, Renāte!


dziedava 28.novembris, 13:23

Paldies, Uldi, brīnos, ka šajā sniegotajā laikā cilvēki gļotsēnes atrod teju pat vairāk nekā šogad vasarā.


roosaluristaja 28.novembris, 13:04

Sēne šī nav. Varētu būt kāda gļotsēne drīzāk


meža_meita 28.novembris, 12:28

Ļoti skaisti, bet jā, jāmikroskopē.


asaris 28.novembris, 12:01

Izlēca pie nezināmajiem. Var nomainīt vismaz uz pūpēdis (nenoteikts).


Kiwi 28.novembris, 09:11

Paldies, Edgar!


dziedava 28.novembris, 00:23

Tur būtu jāskata sporas 1000x palielinājumā, vai sporas negrupējas, kāds sporām raksts - vai ir kārpas vai garākas adatiņas, un vai tās (kārpas) veido tumšākas grupas, kā arī - kāds sporu izmērs. Ja to var, tad jau varēs tikt galā. :) Vēl noderētu augļķermeņu izmēri un labāk saskatāmas "iekšas" zem ārējā apvalka.


dziedava 28.novembris, 00:17

Vou, tur jau izskatās pēc metālkaluma ;)


CerambyX 27.novembris, 23:59

Šim nav vēl kāds foto?


VijaS 27.novembris, 23:28

Tā vien liekas, ka attīstība bijusi traucēta arī pirms pelējuma uzmešanās. Paraudziņš sakalta un pārvērtās diezgan cietā pinkulī, nevis sporu pulverī, kā parasti tas notiek.


guta7 27.novembris, 22:55

Paldies par labojumu.


guta7 27.novembris, 22:54

Ir paraudziņš. Rīt paskatīšos mikroskopā, kas būs sanācis.


Edgars Smislovs 27.novembris, 19:06

Iespējams šeit arī neprecīzi ieziņots?


Aleksejs 27.novembris, 18:24

Paldies! Apmēram tā arī iedomajos.


Edgars Smislovs 27.novembris, 17:47

Cekulpīles, mazās gauras tēviņš un fonā gaigalas mātīte.


Lietuviete 27.novembris, 17:38

Paldies par sugas noteikšanu, Uldi!


Lietuviete 27.novembris, 17:37

Paldies, Uldi!


Kiwi 27.novembris, 17:24

Paldies, Edgar, par labojumu!


Kiwi 27.novembris, 17:19

Paldies, Uldi par palīdzību sugu noteikšanā!


felsi 27.novembris, 17:06

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 27.novembris, 15:23

Skatoties uz sarkanīgo pakāji, varbūt klaipu badhāmija. Tai Latvijā droši noteiktas tikai dažas atradnes.


dziedava 27.novembris, 15:22

Šai arī ir paraudziņš? :) Tā ir no interesantajām, varbūt badhāmija


dziedava 27.novembris, 15:21

Tad varēs drošāk pateikt :), jo pagaidām minējums, nezinot mērogu.


guta7 27.novembris, 15:03

Paldies par noteikšanu, paņēmu paraudziņu mikroskopēšanai.


guta7 27.novembris, 14:04

Paldies par padomu, centīšos vairāk pievērst uzmanību detaļām un labāk nofotografēt.


meža_meita 27.novembris, 13:12

Pārāk tāls foto,lai noteiktu sugu.


Matrus 27.novembris, 13:02

Paldies par gulbju kontrolēm! EP355 ir vietējais ligzdotājs, bet EP231 (11 gadi, tēviņš) šogad ligzdoja Piķurgas uzplūdinājumā Ulbrokā.


felsi 27.novembris, 12:38

Pievienoju mikroskopiju.


roosaluristaja 27.novembris, 10:54

3 sārtgalvīši novembra beigās Mārupē? Neizklausās īpaši ticami.


felsi 27.novembris, 10:50

Kukainis noteikti nav, pēc taustes gumijveida.


dziedava 26.novembris, 21:48

Vai nav kādas kukaiņu darbības pēdas? Es nezinu, kas tas ir. Varbūt arī sasalusi neattīstījusies sēne. Kāpēc Tev likās sēne?


felsi 26.novembris, 21:17

Kas tad tas ir?


dziedava 26.novembris, 21:13

Domā, ka tā ir sēne? Vismaz mikroskopijā neko sēnīgu meredzēju..


felsi 26.novembris, 20:50

Pievienoju savu 1. sēņu mikroskopiju.


felsi 26.novembris, 19:14

Pievienoju mikroskopiju.


Igors 26.novembris, 18:08

https://dabasdati.lv/lv/observation/o6d4ufhom36p34e0jlhrld4eu6/


Igors 26.novembris, 18:05

Pilnībā piekrītu Uģim un tas nav pirmais vai otrais gadījums https://dabasdati.lv/lv/observation/oi154o1icf5oq2of4c3ek6f1s3/


zane_ernstreite 26.novembris, 17:48

Cik smieklīgi! Pati noteicu kā platknābja un pati nepareizi izlaboju par šaurknābja! Paldies, Uģi!


dziedava 26.novembris, 14:37

Ja uz gariem melniem kātiņiem, tad varētu būt komatrihija.


VijaS 26.novembris, 12:46

Norvēģu gļotsēņologs Edvīns Johannesens atzīst, ka tā tomēr nav P. ovisporum, turklāt kaut kas, visticamāk, nogājis greizi attīstībā. https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3297218923871276


IlzeP 26.novembris, 09:45

Varbūt tie veidojumi bija uz lapas, pirms tā iekrita ūdenī?


adata 26.novembris, 08:45

Bet, kas tas par radījumu ar "taustekļiem", dzīvo tādā kā gliemežnīcā?


Firesoul-LV 26.novembris, 01:14

Interesanti... laikam atklāti jāsaka, ka es pat nezināju ka starp paraugiem bijusi arī trihija. Tāpēc nē, neesmu iepriekš to ieziņojusi un bildes no mans puses laikam arī nebūs.


CerambyX 25.novembris, 23:07

Pēc vizuālām pazīmēm jau man šķiet visai tipisks homeyeri - cik nu var tādu dabā, neturot rokās, vispār tipisku dabūt. Vienīgi jautājums kāds vispār šai 'pasugai' statuss? Ir kāds lasījis jaunākās atziņas? Atminos, ka kaut kad senāk lasīju, ka ģenētiski tā baigi no excubitor nemaz neatšķiras vai atšķiras ļoti minimāli (būtu jāpameklē tas raksts) no kā palikusi prātā atziņa, ka nav baigi jēga iespringt, jo ar laiku šo pasugu iespējams tāpat 'nokancelēs' jeb vienkārši sapludinās kopā ar excubitor. Bet nu to tad lasīju tajos laikos, kad vēl aktīvi skatījos putnus. Mūsdienās varbūt ir jauni pētījumi un jaunas atziņas un homeyeri uzskata tomēr kā valīdu pasugu? Ceru uz kādu zinošāku cilvēku komentāriem :)


Vīksna 25.novembris, 22:56

Paldies !


Alvis Āboliņš 25.novembris, 22:34

Izrādās, nebiju pievienojis. Tagad būs.


dziedava 25.novembris, 21:50

Līva, liels padies par aprakstu! :) Par noteikto daudzveidīgo trihiju - neviens no tiem minētajiem diviem novērojumiem pēc foto nekādi neatbilst iedotajam paraudziņam, tāpēc arī jautāju - vai ir vēl kāds cits novērojums, kuru nevaru atrast, vai jādara, kā Vija jau uzrakstīja.


VijaS 25.novembris, 20:56

Respektīvi, ir atdots paraudziņš ar daudzveidīgo trihiju, bet vai tam paraudziņam ir arī savs novērojums? Ja nav novērojuma, bet ir saglabājušās bildes, tad var ieziņot, nu jau kā zināmu sugu.


Firesoul-LV 25.novembris, 20:44

Diezgan novēloti atbildu, bet liels paldies par visu! Šīs lampītes auga uz lapu koka baļķa (iespējams, apse) jauktu koku mežā. Tas atrodas padsmit metru šaurā meža joslā starp izcirtumu (kur pagājušogad vēl bija sausas egles) un mežmalu. Tās, kas uz kātiņiem, auga baļķa iedobītē, kur kāds bija izplūkājis koksnes skaidas. Sēdošās auga vietās, kur bija nolobīta miza - galvenokārt rievā starp koksni un mizu. Īsti nesapratu jautājumu par to nenoteikto gļotsēni... man Dabasdatos ir tikai 2 neidentificētie gļotsēņu novērojumi - iepriekšējais šīs pašas lampītes ziņojums (links piezīmēs) un šie sveķi :D https://dabasdati.lv/lv/observation/adua4sonurphqt6alsvdug8h45/


MJz 25.novembris, 20:24

Adminiem - kāpēc vispār netiek likvidēta iespēja atzīmēt poligonus, ja tas ir bezjēdzīgi?


Vīksna 25.novembris, 16:35

Paldies !


roosaluristaja 25.novembris, 16:30

Varētu būt Postia stiptica


Matrus 25.novembris, 14:51

Andri, diemžēl konkrētajā gadījumā tas ir bezjēdzīgs “kārtējais” aicinājums, tur progresa nebūs (jau gadiem ilgi tiek aicināts nelikt poligonus)… Attiecībā uz sugu – pēc šādas fotogrāfijas nevar droši apstiprināt ragaino dūkuri, visticamāk cekuldūkuri (ja suga nav noteikta skatoties teleskopā).


dziedava 25.novembris, 13:28

Teikšu, kā ir. Man sanāk Lamproderma elasticum, kas pasaulē zināma 2 valstīs, drošu foto googlē nav. Norvēģijā arī nav. Ja nepatīk, tad tuvākais ir tas pats, kas Līvai Mankus - Lamproderma nigrescens. Bet tas bumbuls galā un arī kapilīcija izskats vairāk atbilst pirmajai. Kad būs laiks, papētīšu vēl. Būtisks ir tas bumbuls kolumellas galā - ja nu arī pēti. Vrb man tikai izliekas ;)


dziedava 25.novembris, 11:54

Interesanti, ka augļķemenis viscaur klāts ar plānu plēvīti, ko varētu noturēt par perīdiju, ja tādam nebūtu jāpazūd. Bet varbūt šoreiz vnk nav pazudis? Priekš sēnes pietrūka sēnei raksturīgu pazīmju, - plēvīte bija tīri kā plēvīte, nekas vairāk.


dziedava 25.novembris, 11:52

Vispirms secināju, ka ja vispār tas kkas ir, tad C.vulgaris, bet tad attapu, ka C.vulgaris attīstības sākumā ir zilganpelēks, kas te nekādi nav. Principā vienīgais pieejamais variants ir C.rufa, bet tai sporas esot 7-8,5 mkm. Tādā izmērā te, protams, arī bija, bet bija arī stipri mazākas, pat pa kādai 5 mkm. Nezinu, vai tā var būt nepilnīgas attīstības dēļ. Jo parasti tā dēļ ir daudz lielākas (kas te arī bij novērojams).


ivars 25.novembris, 10:37

Bildes ir, kādas ir, bet man tie visi pēc cekuldūķuriem izskatās.


dekants 25.novembris, 10:29

Igor, paldies par Taviem novērojumiem. Aicinu visiem novērojumiem atlikt precīzu punktu, kur putns atradies, jo tad novērojumam ir lielāka pievienotā vērtība. Šeit pēc bildēm un piezīmēm, nojaušams, ka putni bija tālu jūrā, taču kartē vieta norādīta, ka putni novēroti it kā sauszemē. Šāds novērojums dažādām analīzēm automātiski nošķirotos nost kā neizmantojams. Novērojumus ar pieciem stūriem (jebkuru lielāku poligonu vai līniju) neuzskata par precīziem un datu atlasē parasti parasti neiekļauj, uzskatot, ka tie nav precīzi. Arī visiem citiem aicinu pāriet tikai uz punktveida novērojumiem. Paldies!


VijaS 24.novembris, 23:12

Šoreiz pie kapilīcija tikt bija salīdzinoši vienkārši, sporas izputēja ļoti viegli. Pašas sporas diezgan palielas, salīdzinoši pamaz to, kam redzama gaišā mala. Kārpas vienmērīgas, bet es neteiktu, ka ļoti smalkas.


felsi 24.novembris, 22:43

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 24.novembris, 22:18

Tas, ka sporas tādas pašas, tas no vienas puses labi, ja var uzskatīt, ka dabā ir nobriedis. Bet, ja arī dabā nav pilnībā nobriedis... Kā lai zina?


edzhus 24.novembris, 21:57

Paldies!


roosaluristaja 24.novembris, 21:52

Jā, es arī domāju, ka pelēkais


VijaS 24.novembris, 21:36

Izdabūju kapilīciju no šodien ievāktā paraudziņa. Bet sporas vēl joprojām nevienmērīgi, rupji adatainas. Sporām izmēri arī šoreiz mazliet lielāki, uz adatiņu rēķina.


ekologs 24.novembris, 20:24

Spriežot pēc nāsim, Pelēkais ronis


VijaS 24.novembris, 18:45

Tā vieta - jā. Un arī skrajš - atkal viena veca izcirtuma malā.


dziedava 24.novembris, 18:41

Tas bija sauss mežs?


VijaS 24.novembris, 18:38

Paldies, Uldi!


Sarmīte 24.novembris, 18:31

Tā arī man ir,ka pēdējo reizi redzēju trīs gadus atpakaļ.


guta7 24.novembris, 18:27

Paldies par komentāru. Zinu, ka bija atšķirība, kas saistīta ar substrātu, uz kura aug, tikai sajaucu kura ir kura.


Langa 24.novembris, 17:10

Parets putns kļuva. Trešais gads man nav sastopams.


VijaS 24.novembris, 16:00

Tā, kas redzama pēdējā bildē (ar nogrieztu stūrīti), saglabājusies vēl no pagājušā rudens https://dabasdati.lv/lv/observation/54d29fa91a39b95b9702351fbca0b6d0/


VijaS 24.novembris, 15:20

Es savukārt secināju, ka sezona cauri, neko citu neatradu, un šīs jau arī nav tā pirmā svaiguma.:)


VijaS 24.novembris, 15:17

Paldies, Uģi!


dziedava 24.novembris, 13:01

Es savā naivumā biju domājusi, ka nu beidzot viss, sezona beigusies, var mierīgi sēdēt mājās. ;)


roosaluristaja 24.novembris, 08:09

Nē, tieši pretēji. Pēc pašreiz spēkā esošās sistemātikas uz skujkokiem aug Phaeotremella foliacea (parazitē uz Stereum sanguinolentum), bet uz lapkokiem Phaeotremella frondosa (parazitē uz citiem Stereum). DD datu bāzē joprojām ir saglabāta versija par vienu sugu Tremella foliacea. Sēņu sistemātikā viss mainās straujāk kā sieviešu volejbolā. Visam operatīvi izsekot līdzi nav viegli.


dziedava 24.novembris, 00:30

Interesants augs..


dziedava 24.novembris, 00:27

Varētu būt arī spicā aveņgļotsēne, ja galiņi spici ka noasināts zīmulis, bet neesmu droša, vai šajā stadijā to jau var pateikt.


dziedava 24.novembris, 00:23

Labs atradums!


guta7 23.novembris, 21:49

Paldies par komentāru. Kaut kā neiedomājos, kaut gan nav problēmu ar mikroskopēšanu. Nāksies piestrādāt nopietnāk.


dziedava 23.novembris, 21:46

Šī nav parastākā, būtu bijis jāmikroskopē noteikšanai.


Laimeslācis 23.novembris, 21:27

Paldies, Marek!


Langa 23.novembris, 21:17

Šodien ledus uz kājām nav. Putns aktīvi barojās un pārvietojās. Izskatās pēc pilnīgi veselas un it kā ziemot še sapulcējās. Lūk tikai vēl ziema nav iestājusies. Tejiene var viss aizsalt un līdz barībai būs neaizkulties.


VijaS 23.novembris, 20:34

Te izskatās, ka ir daudz kas. :) Tie oranžie uz koksnes - oranžā galertene. Sārtie bumbulīši uz mizas - visticamāk, lapkoku sarkankārpainība. Nu bet tie iesārtie veidojumi mizas plaisās, kas man izskatās paškidri (žēl, protams, ka nav pārbaudīta konsistence, vai tā tiešam ir), varētu pat būt kāda tikko veidoties sākusi gļotsēne.


felsi 23.novembris, 20:10

Pievienoju mikroskopiju.


pustumsa 23.novembris, 19:54

Vai viņai viss labi, ka tik ilgi ir šeit un vienā vietā? Kāds minēja ledus gabaliņus uz kājām.... Ko sakiet, ornitologi?


felsi 23.novembris, 19:18

Pievienoju mikroskopiju.


andreim 23.novembris, 16:11

Yes, if it was a rat-sized animal, then it is the water vole (the valid name now is Arvicola amphibius).


dziedava 23.novembris, 16:07

Vēlreiz šo izgāju cauri. Nu nesanāk te P.ovisporum. Principā aiziet uz B.macrocarpa/B.panicea (fizāras vispār nesanāk, ja sporas ar kārpu grupām, plus pārējais). Lai būtu B.macrocarpa, jābūt izteiktām adatiņām (nav). Bet B.panicea atbilst viss, izņemot pakāji, kas droši nav sarkana (ir balta). Sporas salīdzināju ar senākām B.panicea - perfekta atbilstība. Bet nu nav sarkana pakāje. No vienas puses jāsūta Edvīnam, no otras var pa priekšu ielikt FB. Varbūt pakājei var būt izņēmumi?


dziedava 23.novembris, 15:43

Paldies, Laima!


a.b 23.novembris, 15:26

Thank You.


dziedava 23.novembris, 15:07

Vēl un vēlreiz visu izmalu cauri, tur principā 2 varianti - P.vernum, par ko nav skaidrs, vai Latvijā vispār var būt, un P.ovisporum, kam atbilst viss, izņemot adatiņas (aprakstā minētas kārpas un iepriekšējos mikroskopējumos arī ir kārpainas), nu un kapilīcijs grūti atrodams, bet nu te viens foto ir, kas pretrunā nav. P.vernum ir svarīgs arī granulu izmērs, kas minēts 2-3 mkm. 2mkm te droši ir, varbūt arī uz 3 mkm kāda aizvelk, bet izskatās, ka ir arī mazākas - uz 1mkm. Nezinu, cik tas ir būtiski. P.ovisporum gandrīz identisks kopskata foto ir te: https://www.gbif.org/occurrence/3004797365 (līdzīgi plazmodiokarpi). Vārdsakot, ja ne adatiņas, tad P.ovisporum (balto līniju iespējams saskatīt visur, kur vien vēlas, arī šīm sporām ;)). Vija, ja Tev ir iekšā, vari likt FB un pārjautāt (tad iedošu vēl foto ar granulām), bet nu no manas puses nekas cits nesanāk. Varbūt tā attīstība bijusi traucēta, jo gan kapilīcijs nav izteiksmīgs, gan sporas mēdz būt dīvainas. Varbūt tad arī adatiņas var saveidoties, kur jābūt kārpām (nezinu, nav pieredzes).


Laimeslācis 23.novembris, 14:46

Aptuveni metru no zemes. Mitrāka tā vieta mēdz būt tikai pavasaros, kad Gaujā ir augsts ūdenslīmenis. Tad kad kokiem ir lapas, vieta ir ēnaina. Pirms dažām dienām tur biju un apskatīju to sausoknīti - nekas jauns nebija izaudzis, tikai miza sākusi atlekt.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts