Aktīvie lietotāji: 58 Kopējais novērojumu skaits: 967205
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Process ir galvenais, ne zinātniskais grāds!
Pievienots 2020-10-30 18:47:27

Julitu Klušu es ievēroju pirms gadiem astoņiem: sākumā aci piesaistīja dabas fotogrāfijas sociālajos tīkols, tad satikāmies kukaiņu foto konkursā, un vēlāk piedāvāju rakstīt žurnālā "Vides Vēstis". Pa šiem gadiem Julita vienmēr bija pirmā, kas iesniedza raksta materiālus, rūpīgi uzpasēja visas izmaiņas, un tāpēc varu galvot, ka viņas rakstos aplamību nav. Julita ir klusa, noslēgta pret nepazīstamiem cilvēkiem, bet kopā ar savējiem – aizrautīga stāstniece. Viņa ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos. Es uzskatu, ka Julita ir Latvijai ļoti nozīmīgs cilvēks, kas nesavtīgi nododas idejai un dabas izpētei velta pilnīgi visu savu laiku. Un tas dod rezultātu: iespējams, dzīvojam valstī ar vislabāk organizēto gļotsēņu sabiedrisko pētniecību!

Zibsnis no dzīves:
Reiz, kad mājnieki gribējuši cept piparkūkas uz svētkiem, viņi atraduši cepeškrāsnī pērnās. Tas spilgi ilustrē ģimenes attieksmi pret ikdienību: katrs iegrimis savos darbos un hobijos tā, ka mazajā virtuvītē ieskrien tikai uz īsu brīdi.

Julita, esam satikušās Lāčupītes mežā, kuru esi izstaigājusi krustu šķērsu, jo dzīvo Iļģuciemā. Pirms gadiem desmit Tu vēl nebiji dabas pētniece?

Pētniece nebiju, bet dabu sāku tā intensīvāk fotografēt pirms desmit gadiem. Bērni bija mazi, mēs pa vasarām dzīvojām Engurē, un tad fotografēju visu pēc kārtas: kukaiņus, putnus, augus; man nebija nekādu specifisku interešu. Un tad sāku meklēt, kādas sugas esmu nobildējusi. Tolaik rosījos pa draugiem.lv, taisīju dabas foto galerijas. Vēl veidoju savu lapu Dziedava.lv un visu, ko safotografēju, liku arī tur. Iepazinos ar Andu Straumi, un viņa pateica, ka ir tādi Dabasdati.lv – tur var likt fotogrāfijas, un zinātāji pateiks, kas tas ir. Un tā 2009. gada 28. decembrī es piereģistrējos, un man bija pirmie trīs novērojumi: putns, kas ieskrējis istabā – izrādījās, tas bija pelēkais mušķērājs, un divi tauriņi, viens no tiem citrontauriņš. (Smejamies.) Jā, tāds ļoti rets, un es gribēju uzzināt, kā to sauc. Otrs bija lielais atraitnīšu raibenis.


Julita Kluša. Foto: Anitra Tooma

Bija posms, kad ar šalli mērīji dižkokus Rīgā.

Jā, tas viss notika vienā laikā, mēs ar vīru sākām interesēties par dižkokiem, bērni auga, kamēr gaidīju viņus no pulciņiem, bija brīvs laiks. Staigāju pa Rīgu un mērīju dižkokus. Savu pirmo dižkoku nomērīju ar šalli, jo tā bija vienīgā, kas gadījās pa rokai. Koku mērīšanas dēļ sazinājos ar Gunti Eniņu, viņš mani novirzīja pie Anša Opmaņa. Sāku Ansim uzdot visādus jautājumus, arī par sēnēm, par sūnām, par citiem augiem, un viņš centās atbildēt.

Kad tu pamanīji gļotsēnes? Gadu vēlāk – 2010. gada rudenī es rakstīju Ansim vēstuli: "Šito gan es nesaprotu – kas tas ir???" Un tur bija lērums jautājumu, uz kuriem Ansim nebija atbilžu, un arī Dabasdatos nevienam nebija ideju. Jā, tagad varu svinēt savdabīgu jubileju.

Tad sāku meklēt internetā, Google par laimi jau bija. Atradu poļu gļotsēņu lapu un sāku piemērīt, kas varētu būt tas, ko esmu nofotografējusi Latvijā. Sākumā bija tikai kādi pāris novērojumi gadā, vēlāk sazinājos ar mikoloģēm Initu Dānieli un Diānu Meieri, un izrādījās, ka Latvijā gļotsēnes neviens nepēta un mani ātri vien sāka uzskatīt par galveno speciālistu šajā jomā, kaut es zināju šausmīgi maz.


Šokolādes gļotsēne Stemonitis sp. Foto: Julita Kluša

Kāda situācija šajā jomā ir pēc desmit gadiem?

Pateicoties Dabasdatiem, ir notikušas grandiozas izmaiņas. Ir atklāts daudz jaunu sugu un varietāšu, ne viens vien jau nosaka gļotsēnes ar mikroskopu. Pavasarī arī es nopirku mikroskopu, jo tad, kad Inguna Riževa un Sandis Laime iegādājās mikroskopus, es sapratu, ka man vairs nav, kur atkāpties! Kas es par galveno speciālistu, ja citi jau pakāpušies nākamajā līmenī? Tā desmit gadu laikā viss pagājis uz priekšu daudz nopietnākā līmenī, man ir padomju laika, vācu un franču gļotsēņu noteicēji. Pēdējais ir visvērtīgākais – tā ir grāmata ar visu gļotsēņu noteikšanas atslēgu.

Facebook ir starptautiska gļotsēņu grupa "Slime Mold Identification & Appreciation", tai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju, un tur nesen bija aicinājums ziņot par gļotsēņu atradumiem ar attīstības stadijām, lai tās labāk izzinātu. Skatos un priecājos: Latvijā tas notiek jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kas vēro un fotografē stadijas, un tā mēs pasaules līmenī esam izrāvušies priekšgalā. Ir ļoti labi, ka var sazināties ar vadošajiem ārzemju speciālistiem gļotsēņu jomā, var sūtīt paraudziņus noteikšanai. Tā ar to cilvēku daudzumu, kas Dabasdatos ziņo gļotsēnes, ir iespējams Latviju ļoti labi izpētīt.

Tagad cilvēki tik daudz ziņo, ka mēs uzzinām ne tikai sugas, bet arī to, kā dažādas sugas attīstās. Tik interesanti vērot, kā sezonas laikā parādās kāda suga sākuma stadijā, pēc brītiņa visi jau sūta bildes, kur var redzēt, ka šī gļotsēne jau ir nobriedusi, un tā, sadarbojoties, mēs redzam visas Latvijas ainu. To nevar izdarīt viens cilvēks. Ir cilvēki, kas vāc paraudziņus un sūta man. Tad, kad pienāks garie ziemas vakari, es ķeršos pie mikroskopa un varēšu tos kārtīgi izpētīt. Pagaidām es strādāju Dabas skaitīšanas projektā un nevaru daudz nodoties savam hobijam.

Kā ievāc paraudziņu? (Video)

Galvenais, lai paraudziņš ir sausumā. Ideāli, ja to var ielikt sērkociņu kastītē vai, kā Andris Baroniņš izdomāja, salvetēs: sasprauž maliņas un tad glabā. Ievākt vajag visu augļķermeni ar barotnes pamatni, nevis tikai vienu vālīti. Gļotsēnes ir ļoti sīkas. Tāpēc jārīkojas uzmanīgi, vienreiz nošķaudīsies un neko vairs neatradīsi. Tāpēc paraugus ir grūti sagatavot pētīšanai mikroskopā. Bet aplūkot tos palielinājumā ir ļoti svarīgi: katras sugas sporām ir savs raksturīgs raksts un forma. Tās ir ļoti mazas, no 4 mikrometriem līdz 10-15 mikrometriem. Otrs parametrs, pēc kura nosaka sugu ir: kā gļotsēne kopumā izskatās. Vajag nomērīt garumu, platumu, galviņas diametru. Un kā izskatās iekšpusē kapilīcijs, kādā krāsā un rakstā. Tas katrai ģintij atšķiras. Pa gabalu reizēm nevar pat attapt, kas tā par ģinti, bet mikroskopā – ahā! Gan sporas, gan kapilīcijs pasaka visu priekšā.

Cik sugas Latvijā ir atklātas?

Visas atrastās jau nav vēl izpētītas un noteiktas. Mums ir kādas 115 sugas pašu noteiktas, vēl dažas vajadzētu mikroskopiski aplūkot, lai apstiprinātu sugu. Un vēl kādas 20 sugas ir tikai no vēsturiskiem datiem.


Julitas atrasta un mikroskopēta jauna gļotsēņu suga Latvijai
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca.
Foto: Julita Kluša

Bioloģijas fakultāti nav beidzis neviens zinātnieks, kas šobrīd pēta gļotsēnes. Šī ir tautas kustība Latvijā?

Jā, pilnīgi noteikti. Gļotsēņu daudzveidības izpēte ir pilnīgs amatieru saiets, bet daudzi pamazām pārtop par amatieriem-zinātniekiem, kas iemīļotajai tēmai var veltīt vairāk laika nekā štata zinātnieks, kuram, iespējams, jāstrādā citos projektos. Glotsēņu izpētē Dabasdatu loma ir nenovērtējami liela. Es viena neko tādu nespētu paveikt pat mūža garumā. Portālā mums ir iespējas runāties, diskutēt, tā pamazām esam sadraudzējušies.

Kas ir galvenie "spečuki"?

Sandis Laime ļoti zinātniski pieiet tam visam. Viņš pacēlis gļotsēņu pētniecības latiņu vēl augstāk, un es nevaru atpalikt. Bet mūsu pulkā ir vairāki desmiti cilvēku, kas ar sirdi un dvēseli ieziņo kaut pāris gļotsēņu sugas, bet viņi, piemēram, ir izsekojuši sugas attīstību no sākuma līdz beigām. Nē, es nesaukšu vārdā dažus, labāk teikšu lielu paldies pilnīgi visiem. Tas, ka cilvēks nenoslinkoja un ieziņoja, jau ir sasniegums, un mums ir nozīmīgi uzzināt, kur un kādos apstākļos tā suga aug un attīstās. Inguna Riževa ir kā galvenais motors, Marita Krūze arī ar mikroskopu darbojas. Baroniņu pāris: Valda un Andris, arī Evita Oļehnoviča tik fanātiski ziņo un vāc paraudziņus – man būs, ko ziemā pētīt un salīdzināt.

Kad kļuvi par Dabasdatu administratori?

Tas bija 2013. gada vasarā. Es tobrīd strādāju Lietuvā, kartēju biotopus, kad man atrakstīja tolaiku Dabasdatu vadītāja Nora Rustanoviča un piedāvāja iespēju pašai manīt sugu nosaukumus citu iesūtītajos novērojumos. Tieši tajā laikā man nebija vaļas to darīt, bet neatteicos, jo tas taču ir liels gods! Tā brīvprātīgā administratora darbs ilgst nu jau astoto gadu. Daudz biju iemācījusies no Anša Opmaņa, īpaši par ziedaugiem un sūnām, kādu laiku Dabasdatos noteicu tās.

Gļotsēnes centos izpētīt pati, un tas bija mans lauciņš. Tagad ir tik daudz gļotsēņu ziņojumu, piemēram, jūnijā bija apmēram 10 ziņojumi dienā, jūlijā jau 20, augustā, septembrī – gandrīz 30 ziņojumi dienā! Ja es aizbraucu uz vairākām dienām mežā, tad mājās mani gaida gandrīz 100 novērojumu, un man vairs citām grupām neatliek laika.

Tāpēc priecājos, kad citi administratori pamana, ka gļotsēne ir ieziņota pie sēnēm vai nezināmajiem, un pārliek pie gļotsēnēm, citādi varu kaut ko palaist garām. Tāpēc es katru brīvu brīdi cenšos izskatīt jaunākos novērojumus, lai tie neuzkrātos. Ja ielaidīšu, būs grūti tikt galā. Augustā bija vairāk nekā 800 novērojumi mēnesī! Vienkāršās sugas es varu ātri pārskatīt, bet tikko kāda sarežģītāka suga, jāiet cauri noteicējam, un vienas sugas noteikšana var paņemt dienu, pat vairākas. Ir reizes, kad saku, ka jāpēta vairāk, un cilvēki iet uz to vietu vairākas reizes, fotografē attīstības stadijas, ievāc paraudziņus – tas ir fantastiski! Un tad man jāsaprot, kas tas ir. To nevar ātri izdarīt. Gļotsēņu pasaule man liekas ļoti aizraujoša. Un tas, ka mēs, amatieri, Latvijā gļotsēņu izpētes līmeni esam pacēluši tik augstā līmenī, ir unikāli un zinātniski vērtīgi.

Kāda ir gļotsēņu vieta uz planētas?

Tāpat kā viss pārējais dabā: visi ir saistīti. Esmu redzējusi, ka kolembolas un gliemeži ēd gļotsēnes.

Vai taisnība, ka gļotsēnes kustās?

Viņas pārvietojas savas dzīves sākumā, lai sameklētu barību. Kad ir jau uzbarojušās, tad stāv uz vietas un aug tikai krāšņumā un plašumā.

Vai neesi domājusi, ka vajadzētu iegūt arī kādu zinātnisku grādu?

Tas man nav tik svarīgi, galvenais, lai ir rezultāts.


Aveņu gļotsēne Tubifera ferruginosa. Foto: Julita Kluša

Vai ģimene Tev palīdz?

Viņi man ļauj darīt to, ko es gribu. Visas brīvās vietas mājās aizņem paraudziņi, grāmatas par dabu, nevis, teiksim, pavārgrāmatas.

Pirms pāris gadiem Dabasdatos bija diezgan liels haoss IT jomā, kas apgrūtināja novērojumu ziņošanu. Tā kā man ir programmēšanas iemaņas, tad es piekritu palīdzēt sakārtot Dabasdatus, lai varētu normāli pievienot ziņojumus. Man daudz palīdzēja dēls Dzintars, viņš vēl mācās vidusskolā, bet datorlietās ir lielāks "spečuks" par mani. Viņš šogad dabūja bronzas medaļu Pasaules programmēšanas olimpiādē skolēniem. Puisim ir īpašs programmētāja talants, viņš sarežģītajā programmas kodā spēja ātri noorientēties un veikli iebakstīja: "Labo šeit!", un man bija tikai jāuzraksta pats programmas kods. Mēs bijām komanda un izdarījām daudz, bet visas ieceres vēl nepaguvām paveikt.

Kādi ir Tavi vērtīgākie atklājumi šogad?

Mana pamatdarbošanās Dabas skaitīšanas projektā šogad ir atsegumu apsekošana, t.sk. sūnu uzskaite. Šī grupa uz atsegumiem ir maz pētīta. Ir sugas, par kurām domāja, ka tās ir ļoti retas, bet izrādās – diezgan bieži sastopamas. Lielākais sūnu prieks – atradu gludo zaļastīti, kas ir tikai otrā atradne Gaujas Nacionālajā parkā.

No gļotsēnēm atradu balto krāterīti – otro atradni Latvijā; bija zināma tikai viena no 1934. gada. Ir interesantāk atrast nevis pilnīgi jaunas sugas, kuras var noteikt tikai mikroskopā, bet tādas, kas ir atšķiramas jau dabā. Un tad skaidrs, ka tā tik tiešām nav redzēta, nevis – nav mikroskopēta. Man bija pārsteigums, ka, pētot sūnas un atsegumus, atradu gļotsēnes. Piemēram, baltkājas diaheja: skaista gļotsēne ar baltu kātiņu un krāsainu metāliska spīduma vālīti. Šogad to ieraudzīju divās vietās, kas ir 3. un 4. atradne Latvijā.

Vislielākais pārsteigums bija atrast gļotsēnes uz smiltīm, jo viņas taču parasti aug uz kritalām, sūnām, augiem. Bet, kad ieraudzīju novēlušos smilšakmens bluķi, uz kura auga dažādu sugu gļotsēnes, tas bija kaut kas neredzēts! Ja es nepētītu atsegumus, nekad nebūtu to redzējusi. Un kurš gan iedomātos tās meklēt smiltīs?


Garā ziedu metatrihija Metatrichia floriformis uz nobrukuša smiltskmens atseguma gabala. Foto: Julita Kluša

Kā varētu attīstīties tavs pētnieka mūžs?

Mans lielais mērķis ir izdot grāmatu par Latvijas gļotsēnēm un pilnveidot mājas lapu. Kamēr es ar to tikšu galā, tas nemaz nebūs tik ātri.

Bet izdot grāmatu ar krāsainām makro fotogrāfijām ir dārgi!

Par naudu es domāju vismazāk, primāri ir jāizdara darbs, un tad domās par naudu. Tomēr tam vajadzētu rast atbalstu, jo Latvijā nekas tāds nav bijis. Gļotsēnes varbūt nav tik populāras, toties ir ļoti skaistas, un tas varētu ieinteresēt cilvēkus.

Man galvenais ir mērķis, uz ko tiekties. Un tie, kas piedalās gļotsēņu izpētē, arī aizraujas. Mēs jau esam priecīgi, un process taču ir galvenais!

Atmiņas par pirmsākumiem

Kad piereģistrējos Dabasdatos un mēģināju pievienot kādu novērojumu, pats pirmais palīgs bija Andris Klepers jeb Rallus. Viņš momentā pamanīja, ka neesmu nezināmam novērojumam pievienojusi bildi, un jautāja, kā var palīdzēt. Es biju tik pārsteigta, ka cilvēki uzreiz reaģē. Vēlāk Uģis Piterāns daudz sugu noteica.

Sākumā man bija bail, jo es sugu nosaukumus gribēju uzzināt, lai vēlāk to izmantotu Dziedava.lv lapā. Bet – vai es tā drīkstu darīt? Es taču izmantošu citu zināšanas par brīvu! Vai tad tā var? Tas nekas, ka manā mājas lapā jau arī viss ir bez maksas. Tāpēc, šķiet, speciāli rakstīju uz Dabasdatiem un lūdzu atļauju. Tagad es pati to daru bez atlīdzības, un man tas liekas normāli.

Tāpēc es saprotu iesācējus, kas baiļojas, ka kaut ko noteiks nepareizi, vai viņu novērojumi ir nevērtīgi un nav ko traucēt ekspertus. Man gribas viņus atbalstīt un slavēt, jo nekad iepriekš nevar zināt, kurš novērojums būs pārsteidzoši rets. Un Dabasdatiem nekas slikts nenotiks, ja tur būs kāds parasts novērojums vairāk.

Anitra Tooma

30.10.2020.

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Nectriopsis violacea - 2019-10-15 dziedava 2
Araneae sp. - 2020-09-08 Ansis
Scoliopteryx libatrix - 2020-09-08 Ansis
Triphosa dubitata - 2020-09-08 Ansis
Regulus regulus - 2020-11-27 silva
Emberiza citrinella - 2020-11-27 silva
Pyrrhula pyrrhula - 2020-11-27 silva
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
OKK 27.novembris, 23:19

Laikam līdz sugai nav nosakāma.


OKK 27.novembris, 23:18

Pūcīšu dzimta (Noctuidae)


Laimeslācis 27.novembris, 22:59

Zirneklis Anyphaena accentuata


Ukaduks 27.novembris, 22:02

Pacentīšos!


felsi 27.novembris, 21:22

Es kaut ko esmu tai programmā saspaidījusi, kad beigsies totālie aizliegumi, pasaukšu kādu gudrāku mani apmācīt:)


felsi 27.novembris, 21:20

Nebija atbilstoši šim novērojumam, tagad varētu izdzēst to, lai nejauc gaisu. Tie bija pie tās pašas tā saucamās badhāmijas, kas man ar sāk izskatīties pēc fizāras:)


roosaluristaja 27.novembris, 21:02

Domāju, ka Trametes hirsuta. Protams, nofotografēt cepurītes apakšpusi nekad nenāk par ļaunu


dziedava 27.novembris, 19:27

O, paldies Ansi! :)


OKK 27.novembris, 19:19

Skābeņu šūpotnis, Triodia sylvina


marsancija 27.novembris, 18:32

Paldies, Uģi, par sugu! Jā, statusam nebiju pievērsusi uzmanību.


dziedava 27.novembris, 17:35

Jauki, ka mikroskopējumi kļūst saprotamāki. Būtu labi iemācīties sporas mērīt! :)


dziedava 27.novembris, 17:32

Pag, nesapratu, foto ir pagalam vai nebija atbilstoši šim novērojumam?


dziedava 27.novembris, 17:30

Liku šos burvīgos foto Dziedavā un priecājos - tā gļotsēne uz sēnes ar visu attīstību - nu izcils novērojums! Diskusijā tikai par sugu, bet novērojums ar attīstību uz sēnes pats par sevi tik skaists!


felsi 27.novembris, 17:28

Atvainojos, izdzēsu visu mikroskopēšanu, sajaucās paraudziņi! Bet būs īstais, iepriekšējie bija no fizārbadhāmijas:(


felsi 27.novembris, 17:14

Uldim ir taisnība, arī augsne klasiska aleirijai:)


felsi 27.novembris, 17:11

Pievienoju 2 foto: galviņa 4 X palielinājums, sporas 40 X. Sporas vispār apaļas, izejmateriāls bija sīciņš, taisot esmu pati deformējusi.


dziedava 27.novembris, 16:56

Lieliski, ka paraudziņš! Nu tad laika gaitā - vai nu uz Dabas muzeju vai kā savādāk; šobrīd steigas nav, nesabojāsies, ja neturēs mitrumā. Izžūs gan, tur nu neko.


pētniece 27.novembris, 16:44

Vairāk argumentu man nav - nestrīdēšos.


roosaluristaja 27.novembris, 16:19

Visādi var būt. Man tomēr šķiet, ka rumpuču skrimslene šī noteikti nav.


pētniece 27.novembris, 16:15

Dabā krāsa sulīgi oranža. Fotogrāfijā - dzeltenāka.


roosaluristaja 27.novembris, 16:09

Manuprāt normāla aleirijas forma. Bet pats galvenais krāsa nav atbilstoša rumpuču skrimslenei. Pārak dzeltena.


pētniece 27.novembris, 15:54

Šoreiz atļaušos iebilst. Šai sēnei forma nebija ne kausveidīga ne šķīvjveidīga, bet ar vienu atvērtu malu. Gan augšpuse, gan apakšpuse pilnīgi vienādā oranžā krāsā. Ceļš pārbūvēts pagājušajā gadā, augsnē var būt iejauktas egles "detaļas".


pētniece 27.novembris, 15:45

Šodien paņēmu paraudziņu, jo iepriekšējais bija tā izžuvis, ka no elpas aizlidoja nezināmā virzienā. Uz celma skats nav mainījies - sēnītes tikpat svaigas. Lineālam iedaļa tiešām 1mm.


pētniece 27.novembris, 15:40

Paldies, Uldi. Nevarēju izšķirties, kura. Biju izvēlējusies nepareizo.


kamene 27.novembris, 15:12

Paldies, Julita. Tad būs jāuztaisa 2 novērojumi.


sandis 27.novembris, 14:59

Dzīvs, dzīvs - šobrīd diezgan aizņemts darbos. Noliedzu sev uz pāris mēnešiem "DD skatīšanos" - tas reizēm paņem par daudz laika :) "Diemžēl liceja" tāpēc, ka baidos no sugām, kam ar sporu izmēru vien nepietiek - pārējās detaļas būtu ļoti grūti iegūstamas, jo, kā jau nojaut - sagatavot paraugu kaut kam, ko ar aci neredz, ir ļoti sarežģīti :)


dziedava 27.novembris, 13:44

Sandi, licejas jau nav diemžēl, bet forši! :) Kad nu varēsi, tad noteiksi. Bet pats galvenais, ka esi dzīvs - pēc ilgās klusēšanas jau biju sākusi satraukties :D


sandis 27.novembris, 13:29

Labs :)) Un forši, ka akceptēji nosaukumu :)) Labāk nestāstīšu, kā es ar savu eksemplāru nomocījos - lai nenodzītu citiem mikroskopēšanas "apetīti" :D Diemžēl uz vasaras beigu / rudens sākuma koksnes paraugiem esmu pamanījis vēl dažas Licea sp. - šobrīd gan galīgi nav laika tām pieķerties.


sandis 27.novembris, 13:20

Kaut kad agrāk jau biju aizdomājies, ka tikai pēc bildes šo ģinti droši noteikt nav iespējams, bet roka necēlās mainīt uz "nenoteiktu"... Paldies, Julita, ka palīdzēji :D


dziedava 27.novembris, 12:34

Mazās grupās ir A.incarnata, bet tai it kā īsāks kātiņš (0,1-0,5mm) un parasti bālāka - bāli rozā. Vispār tādi izkaisīti eksemplāri nav raksturīgi arcīrijām. Mazās grupās ir arī A.insignis, bet tai d=0,2-0,5mm; te izskatās vairāk. A.minuta var būt izkaisīti eksemplāri, bet arī tās ir sīkas - d=0,3-0,5mm ar mazu kātiņu 0,2-0,5mm. Un visbeidzot ir Arcyria helvetica, kas gandrīz vai derētu, ja ne krāsa - tai jābūt vīnsarkanai, kas izbalē pelēkrozā. Un kātiņš gandrīz melns, tas te nav. Vārdsakot - interesanti! :) Pirmkārt laikam jātiek skaidrībā, vai no kausiņa sporu stadijā viegli atdalās.


dziedava 27.novembris, 12:13

Izgāju cauri atslēgai. Jā, tādas košas īsti nekas cits nemaz nav kā A.denudata un A.affinis. Viņas bija košas, tas nav foto efekts? Ja košas, tad galvenā atšķirība ir tas kausiņš un vai tas sporu mākonis turas pie kausiņa stingri. T.i., ja ir grupa ar daudzām, tad A.affinis vajadzētu būt kādam eksemplāram ar tukšu kausiņu, jo tas mākonis turas tikai vienā sīkā vietiņā kātiņa galā un viegli atdalās. Savukārt A.denudata mākonis turas visā kausiņā un tik viegli neatdalās. Taču te visvairāk mulsina, ka eksemplāri ir izkaisīti, nevis ciešās grupās. Ja nebūtu tik spilgti, tad skatītu citus variantus.


Vīksna 27.novembris, 11:52

Paldies !


dziedava 27.novembris, 11:40

Es teiktu, ka tik vienkārši un ar parastāko sugu vis nebūs :)). Irdenajai kausiņš pie kātiņa neapliecas vālītei, un pati vālīte stāv taisna un stingra, neizplūst uz visām pusēm. Pirmkārt neparasti, ka tāda kā saplacināta, nav izstiepta, kas vispār arcīrijām nav raksturīgi. Tajās sporu stadijas bildēs izskatās, ka tas kausiņš apliec vālīti - tāda spīdīga maliņa. Varētu domāt, ka Arcyria affinis, bet tā it kā aug ciešās grupās. Man izskatās neparasti :) Vēlāk mēģināšu iziet cauri noteicēja atslēgai.


roosaluristaja 27.novembris, 11:21

Varētu būt Lepiota cristata


dziedava 27.novembris, 11:18

Visticamāk, ka būs visbiežākā no tāda veida sēnēm - Physarum album. Ja nu būs paraudziņš, kādreiz varēs pārbaudīt.


roosaluristaja 27.novembris, 11:17

Pēc rumpuču skrimslenes neizskatās


roosaluristaja 27.novembris, 11:14

Te vajadzētu būt divām sugām. Augšējos attēlos ir dziedzerainā eksīdija, bet apakšējā tās plānās ir Exidia pithya


roosaluristaja 27.novembris, 11:05

Manuprāt Daedaleopsis confragosa


dziedava 27.novembris, 11:04

Tāda pat nav redzēta. Izskatās tā kā Stilbella byssiseda, bet it kā mazliet par lielu, tā ir ap 1-1,5mm, te jau uz 2mm velk (iedaļa ir 1mm?). Katrā ziņā velk uz jaunu sugu Latvijā ;) (Stilbella byssiseda arī nav reģistrēta). Vajadzētu paraudziņu mikroskopēt. Ja būtu Stilbella byssiseda, tā parazitē uz gļotsēnēm, kribrārijām. Tad būtu interesanti, vai tajā masā kkas no gļotsēnēm vēl būtu diagnosticējams.


dziedava 27.novembris, 10:29

Šīs ir no sarežģītajām, ko bez izmēriem, iekšām un praudziņa grūti noteikt.


OKK 27.novembris, 07:29

Garkājzirneklis Pholcus phalangioides


OKK 27.novembris, 07:28

Lapseņzirneklis


OKK 27.novembris, 07:17

Alu pūcīte - Scoliopteryx libatrix


OKK 27.novembris, 07:15

Mājas circenis Acheta domestica


OKK 27.novembris, 07:12

Ceriņu sfings Sphinx ligustri


OKK 27.novembris, 07:10

Āboliņa sprīžmetis, Chiasmia clathrata


OKK 27.novembris, 07:09

Plūmju līkvēderis Eulithis prunata


Vīksna 27.novembris, 00:28

Paldies !


Vīksna 27.novembris, 00:27

Paldies !


Vīksna 27.novembris, 00:27

Paldies !


Laimeslācis 26.novembris, 23:39

Teiktu ka Irdenā arcīrija, Arcyria denudata


Laimeslācis 26.novembris, 23:34

Julitai. Šim gļotsēņu novērojumam pievienoju attīstības bildes un papildināju piezīmes.


Ivars L. 26.novembris, 23:25

Nav, nav sūnu eokronarcija. Šī ir kaut kāda sūdiņu "eokronarcija". Tās Julita pārzin.


Pūcis 26.novembris, 22:59

Paldies!


Pūcis 26.novembris, 22:59

Paldies!


Edgars Smislovs 26.novembris, 22:56

Priekšējā ķerra, izteikti apaļa galva, liels baltais pleķis pie knābja un gaišais laukums uz vaiga, nedaudz masīvāka, aizmugurē cekulpīle, var saskatīt mazo cekulu, mazāks baltais laukums knābja pamatnē (šajā gadījumā gan salīdzinoši liels), un nav izteikts gaišais vaigs.


Lelde E. 26.novembris, 22:20

Paldies sēnes noteicējiem! Žēl, ka šo kvadrātu nesanāca nokartēt 2017. gadā :)


Vladimirs S 26.novembris, 21:34

Piekrītu ka visdrīzāk ir mājas strazds, respektīvi nav jāvelk arā sugas pēc dažiem fragmentiem, vajadzētu vismaz vairākkārtīgi dzirdēt tipiskus saucienus/dziesmas.


Ivars L. 26.novembris, 21:33

Jā, tā ir mīkla arī man... Padomāšu, kā aprakstīt.


Gaidis Grandāns 26.novembris, 21:28

Paldies, Ivar! Man jauna suga! Bet tā arī netop skaidrs, kā Tu šo atšķir no A.mellita...


Ivars L. 26.novembris, 21:22

Precizējums: specifiskā nav, bet indikatorsuga.


Gaidis Grandāns 26.novembris, 21:17

Sēne Pseudomerulius aureus. DMB specifiskā suga.


felsi 26.novembris, 20:52

IR tur kājiņa, tas mājas apstākļos no paraudziņa izaugušie.


Vladimirs S 26.novembris, 20:49

В конце записи похоже фрагмент голоса zilzīlīte или lielā zīlīte.


Wiesturs 26.novembris, 20:32

Piekrītu Uģim. Manuprāt arī sturnis, kas atdarina vītīti. Viens ļoti līdzīgs man pavasarī dziedāja pie mājas un arī gribēja iekārdināt piefiksēt kā vītīti.


dziedava 26.novembris, 20:31

Jauki! :) Pēc iekšām man fizārīgāk izskatās.. Fizārām tie baltumi iekšā tādi atsevišķāki (mezglos resns, savienotājs tievs), badhāmijām - kā vienmērīgāks tīkls, nav tik uzkrītošiem paresninājumiem. Varbūt Physarum leucopus, kājiņa balta. Tie plakanie 16. att. ir bez kājiņām vai nav saskatāmas? Kaut kad iešu šitiem cauri, tad rūpīgāk pētīšu.


felsi 26.novembris, 20:08

Julitai, pievienoju 2 iekšas.


CerambyX 26.novembris, 19:57

Šādā audio fragmentā, manuprāt, tālāk par mājas strazdu nav vērts skatīties (klausīties). Visu cieņu, protams, šādu audio failu apstrādātājiem un klausītājiem, bet nu novēlu nepārcensties. Katru pīkstienu un dziesmas fragmentu, neatrodoties pašam dabā un nevērtējot dzirdamo plašākā kontekstā, nekad nebūs iespējams precīzi droši atzīmēt kādai sugai tas pieder - nu un to jau arī nevajag, jo nu tā jau ir daļa no zinātniska procesa (datu vākšana putnu atlantam) nevis kāds putnu balsu atpazīšnas erudīcijas konkurss (bez varianta, ka kāds pasaka beigās pareizās atbildes). Ja tas nav vēl darīts, tad manuprāt, būtu interesanti un vērtīgi kādus dažus šādus analizējamos failus izsūtīt kādiem 5-10 putnu balsu pazinējiem lai visi noklausās, atzīmē kādas sugas ir dzirdamas - un tad salīdzina ar ELPA balsu klausītāju rezultātiem. Tā teikt - tād kā savstarpēja kalibrācija. Ja būtiski rezultāti neatšķirsies, tad viss Ok, bet ja failu klausītājiem no ELPA konstanti sanāktu vairāk sugu, tad tas īsti labi, manuprāt, nebūtu, jo nu varētu liecināt, ka tiek mēģināts no audio faila izspiest pārāk daudz?


ivars 26.novembris, 19:56

Man izklausās, ka viss legāli.


dekants 26.novembris, 17:43

Pievienoju audio izvērtēšanai. Klausoties ierakstu nepiefiksēju, ka tik agrs datums vītītim, tad būtu šo parasto sugu kārtīgāk vērtējis un klausījies. Diemžēl ierakstā ir tikai viena grūti saklausāma dziesma ieraksta pašā sākumā un tad vairs nav. Visa ieraksta garumā dziedātājstrazds un mājas strazds.


felsi 26.novembris, 17:38

O, paldies!


felsi 26.novembris, 17:38

Es nodalīju arī Tev atsevišķus paraudziņus, 2 acu pāri ir vairāk kā viens, un dabā redzēts arī ir labāks.


forelljjanka 26.novembris, 17:20

Atkārtots agrākais pavasarī,kādi kopumā ir 3,kāpēc nē.;)


Matrus 26.novembris, 16:47

Paldies par kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Lelde E. 26.novembris, 15:17

Paldies, Ansi!


nekovārnis 26.novembris, 14:30

Jā,visticamāk ka Enoplognatha ovata.


IevaM 26.novembris, 13:48

Ļoti agrs novērojums. Drošs?


Laimeslācis 26.novembris, 13:13

Paldies par noteikšanu!


MoreOrLess 26.novembris, 13:02

Paldies Ansim par doni!


dziedava 26.novembris, 12:43

Paldies, Ansi, par doņiem!


Laimeslācis 26.novembris, 09:21

Meklējot sugu savam zirneklim, atradu šo novērojumu. Man šķiet ka šis ir Labirintzirneklis Enoplognatha ovata


dziedava 25.novembris, 23:20

Ne velti FB Edvīns pie šādām smukām bildēm un vēl ar redzamām iekšām raksta - varbūt badhāmija, varbūt fizāra.. :/ bet jāmēģina būs atkost..


felsi 25.novembris, 23:16

Ievācu 3 dažādus paraugus, visi pēc tam izskatījās līdzīgi. Rīt pamēģināšu nobildēt iekšas. šodien pastrādāju pie fizāras, tiešām līdzīgas:)


dziedava 25.novembris, 23:04

Un tās visas droši ir viena suga?


dziedava 25.novembris, 23:03

Šitās fizārbadhāmijas man šķiet vistrakākās noteikšanai :/. Vai ir iespējams galviņu nobildēt tādā kvalitātē, kā pirmspēdējā foto, bet, lai redz iekšas? Man mazliet fizārīgi izskatās..


felsi 25.novembris, 22:55

Man tā kā izskatās pēc P. leucopheum.


felsi 25.novembris, 22:52

6. foto galviņa ar plīsumu 4 X palielinājums, 7. foto kātiņš 4 X palielinājums. 8., 9. foto sporas 40 X palielinājums. 10. foto 4 X palielinājums apvalks un sporas.


Inita 25.novembris, 18:20

Liesmene Gymnopilus sp.


Inita 25.novembris, 18:20

Dzeltenbrūnā aplocene Paralepista gilva


Inita 25.novembris, 18:19

Mālubālā zvīņene Pholiota lenta


Inita 25.novembris, 18:18

Skujkoku liesmene Gymnopilus sapineus


Inita 25.novembris, 18:17

Jā, pundurkamolene


Inita 25.novembris, 18:14

Kailā aplocene Lepista nuda


Edgars Smislovs 25.novembris, 17:32

Nav melnkakla?


Ansis 25.novembris, 17:29

Nojausma bijusi pareiza :)


marsancija 25.novembris, 17:10

Paldies Ansim par noteiktajām sūnām!


dziedava 25.novembris, 16:46

Mazās tiešām ir koksnes vilkpienaine, bet lielais ir gludais ragansviests. Lielajam var arī redzēt tādu kā apmalīti, kādas nav vilkpienainēm.


marsancija 25.novembris, 11:15

Paldies, Uldi! Izrādās, pareizi domāju, bet nebiju pārliecināta.


CerambyX 25.novembris, 10:31

Putnu vērotājiem, tas tāds svarīgs moments, jo līdz ar to sanāk, ka šis būs tikai 'atkārtots vēlēkais novērojums rudenī' nevis pats vēlākias. Tā teikt 'tikai' dalīta zelta medaļa nevis viss vēlākā novērojuma gods vienam pašam :D


zane_ernstreite 25.novembris, 10:25

Jā, atvainojos - vakar plkst. 13.00 - pat zinu pulksteņlaiku


CerambyX 25.novembris, 10:24

Varbūt tik jautājums par datumu - vai putns tiešām novērots šorīt, 25. novembrī? :) Varbūt vakar 24. novembrī?


zane_ernstreite 25.novembris, 10:23

Man šodien šaubu diena. Trīs putni, kurus biju noteikusi pati, bet nošaubījos. Arī jau pašai šķita, ka lielais šņibītis. Paldies!


zane_ernstreite 25.novembris, 10:20

Arī pēc putna gaitas šķita, ka cielava. Bet - atkal pati nošaubījos...


zane_ernstreite 25.novembris, 10:17

Paldies! Man jau šķita, ka bezdelīga. Bet - nomulsināja novembra beigas un jūras krasts


gunitak 25.novembris, 07:08

Ķērpis?


Mo 24.novembris, 23:37

Paldies par sugu noteikšanu!


Laimeslācis 24.novembris, 20:08

Paldies, Uģi! Man 187 suga :)


megere 24.novembris, 19:51

Ar kašķi slims dzīvnieks. Ikdienišķa parādība starp lapsām un jenotsuņiem. Reizēm arī kāds mājas suns to noķer.


Ukaduks 24.novembris, 18:49

O! Cik interesanti! Aiziešu paspaidīt, ja labi smaržos, vienu aizņemšos sirdsmājiņai vai istabā goda vietā! :)


DD 24.novembris, 18:45

:) viss labi!


Mežirbe777 24.novembris, 18:19

Starp 1,5 un 1,55 m


dziedava 24.novembris, 18:04

Kādā augstumā dalās 2 starās?


kamene 24.novembris, 15:22

Paldies, Ivar, par divām man jaunām sugām.


Laimeslācis 24.novembris, 13:38

Liels paldies, Julita! :)


dziedava 24.novembris, 13:34

Jā, viena no sēņu sugām, ko notur par gļotsēni :)


degunlācis 24.novembris, 13:27

Paldies! Kaut kā nevarēju sablenzt nekādus radziņus.


Valdis 24.novembris, 11:46

Paldies.


dziedava 24.novembris, 11:41

Tā varētu būt ne gluži pelējuma sēne, bet sēne, kas aug uz augu, sēņu atliekām - Tilachlidium brachiatum


CerambyX 24.novembris, 11:39

Manuprāt, ka šādi saskatu.


Valdis 24.novembris, 11:38

Paldies. Vai ir kāda versija par baltajiem pūkainajiem kažociņiem? Pelējuma sēne?


dziedava 24.novembris, 09:40

2. foto tās fonā esošās sarkanīgās varētu būt cita suga :). Tām cita foto nav?


felsi 23.novembris, 23:13

Labs salīzinājums!


Laimeslācis 23.novembris, 22:51

Paldies, Ivar! Šī mani ļoti interesēja! Bija ļoti skaista, neparasta. Mazliet atgādināja liesu mannas putru. :)


dziedava 23.novembris, 22:40

Ja tā ir lapiņsēne, sugas noteikšanai svarīgi jau redzēt arī lapiņas. Tās te nav redzamas. Baidos, ka jaunībā iepazītu puisi, kad tas būs lielākā vecumā, ja foto būs redzams tikai pliks pakausis, arī būs grūti atpazīt :(


IlzeP 23.novembris, 22:19

Datumu izlaboju.


Valdis 23.novembris, 22:07

Lai nesabojātu statistiku, 2021.gadā būs jāaiziet apskatīt vai sēnes joprojām vēl ir vietā. Savukārt, lai reabilitētos, jāatzīst, ka novērojums tomēr ir no pagātnes, respektīvi, 16.07.2020. Atvainojos par pieļauto tehniska rakstura kļūdu. Žēl. Ceru, ka paliekot vecākam, vismaz kāds mani vēl būs spējīgs atpazīt.


Mežirbe777 23.novembris, 21:43

Nē, 2018. gadā šim kokam bija pazīstamās sarkanās pīlādžogas, tāpēc noteikti pīlādzis.


marsancija 23.novembris, 21:37

Paldies Uldim un Ansim par noteitajām sugām!


Ansis 23.novembris, 20:58

Vai tā nevarētu būt ieva?


forelljjanka 23.novembris, 20:01

Vienīgais novērojums DDatos un uzreiz retā zaļā dzilna.Kāpēc ne pelēkā?Kura arī ir zaļa.;) http://www.putni.lv/piccan.htm


Ivars L. 23.novembris, 19:51

Vajadzēja paspaidīt to sēni, tad arī Tu smaržotu, nu vismaz pirksti.:) Senos laikos lika drēbju skapī aromam.


VijaS 23.novembris, 19:20

Paldies, Uldi!


Ukaduks 23.novembris, 19:15

Jauks nosaukums! Tad jau smaržo, iespējams!


roosaluristaja 23.novembris, 18:13

Bez attēla diezgan šaubīgs novērojums


roosaluristaja 23.novembris, 18:06

Attēli ne visai. Manuprāt vēlā pundurkamolene


forelljjanka 23.novembris, 17:28

Pēc bildes jau te neko nepateikt,jāatceras tikai,ka mazais ir 2x mazāks par lielo,tieši tik pat liels kā parastais vai gaišais šņibītis.;)


VijaS 23.novembris, 16:51

Paldies, Ruslan!


VijaS 23.novembris, 16:39

Pēdējā bilde - mēnesi vēlāk.


roosaluristaja 23.novembris, 13:54

Novērojums no nākotnes? Vecas jau. Grūti pateikt, kas tās varētu but.


roosaluristaja 23.novembris, 13:51

Kašķis. Pirmos sniegpulkstenīšus diez vai redzēs.


roosaluristaja 23.novembris, 13:43

Manuprāt tomēr melnkausene


Matrus 23.novembris, 08:16

Vai novērots Jūrasleju pļavās?


pustumsa 22.novembris, 22:48

Paldies! Tāda doma bija, tikai slikts foto.


pustumsa 22.novembris, 21:46

Paldies!


Mari 22.novembris, 20:34

Paldies, Julita! Tos tīkliņus izvērtēt vēl jāpiešaujas :)


dziedava 22.novembris, 20:31

Smuki! :) T.decipiens atšķiras ar to, ka sporām mēdz būt pilnīgs tīkliņš (pamīšus ar sporām ar nepilnīgu tīkliņu), kamēr T.crateriformis sporas ir kārpainas, kur dažas kārpas savienotas jeb ar tādu kā saplēstu tīkliņu, nekad pilnīgu.


MoreOrLess 22.novembris, 19:37

Paldies!


angel 22.novembris, 19:08

Paldies!


OKK 22.novembris, 17:47

Kāda no dzegužpirkstītēm (Dactylorhiza)


OKK 22.novembris, 17:39

Dzeguzene - platlapu vai purva


OKK 22.novembris, 17:25

Parastā čīkstene (čīkstuļu laimiņš) Sedum telephium


Siona 22.novembris, 17:11

Liels paldies! :)


MoreOrLess 22.novembris, 16:51

Physocarpus opulifolius - irbeņlapu fizokarps jeb parastā irbeņspireja - šķiet, ka nav sarakstā. https://www.latvijasdaba.lv/augi/physocarpus-opulifolius-l-maxim/


CerambyX 22.novembris, 15:39

Lokāls Dārziņu retums :)


dziedava 22.novembris, 15:37

Paldies, Inguna, skatīšu :)


felsi 22.novembris, 15:35

Julitai, krāterfomas ir smalkākas, man liekas uz garāka kātiņa, bet vāles kā smagnējas ūdens glāzes uz īsāka kātiņa. Bez sporām var aizšaut šķībi nosakot:)


CerambyX 22.novembris, 15:35

"Pagaidām pirmais', jo nu ir vismaz divi ziņojumi DD.lv, kas ir kaut kas no homalonotus/micropthalmus pāra - Mareka novērojums (https://dabasdati.lv/lv/observation/gordpnqrc41dtg8348mb1i5m85/), manuprāt, ļoti velk uz homalonotus, bet tam kaut kā nedaudz pazīmes konfliktē (izmērs gan ir atbilstošs - 7,5mm) un Mārītes novērojums (https://dabasdati.lv/lv/observation/f9b2u6tq9nbcll5gj3no92rfe6/), kur nu ir tikai foto, nav zināms izmērs. Varbūt ar laiku tomēr izdodas iegūt pārliecību un kādu no šiem novērojumiem pārceļot uz homalonotus, šis mans tad vairs nebūs hronoloģiski pirmais :)


dziedava 22.novembris, 12:39

Inguna, tas arī Tev būtu jāizlasa - varbūt Tev ir lielākas iemaņas atšķiršanā?


dziedava 22.novembris, 12:37

Par tām krāterformas trihijām pareizi jautājumu pacēli - es te tagad ar skatos, ka varbūt viņas pēdējā laikā pārāk dāsni noteiktas. Te var redzēt pufīgo sporu mākoni, kas raksturīgs hemitrihijām, tāpēc jautājumu nav, bet kamēr tas mākonis vēl nav izlīdis, trihijas un hemitrihijas izskatās ļoti līdzīgi. Un nelaimīgā kārtā hemitrihijai tāpat kā krāterformas trihijai vāciņš plīst pa apli. Tā ka šādām es pati vācu paraudziņus, ja nav pilnīga sporu stadija, un gaidu, kad iestāsies vai mikroskopēju. Varbūt ar laiku varēs iemanīties arī no skata tādu pusnobriedušu noteikt, bet pagaidām man prasās to sporu mākoni redzēt.


Laimeslācis 22.novembris, 12:18

Paldies, Julita!


Laimeslācis 22.novembris, 11:02

Paņemšu šodien


dziedava 22.novembris, 11:00

Un šīm ir paraugs? Abi ziņojumi ir no tās sarežģītās sugu grupas, kurai tā īsti neesmu vēl pieķērusies. Kaut kad jau ķeršos. Bet, kad attapšu, ka noteikti vajag paraugu, varētu būt jau par vēlu. :) Šitādām parasti svarīgi ir redzēt "iekšas" - kādas krāsas un vai iekšā ir un kāda ir kolumella.


Laimeslācis 22.novembris, 11:00

Paldies, Uldi!


kapso 22.novembris, 11:00

Paldies par noteikšanu, Uģi!


roosaluristaja 22.novembris, 08:14

Domāju, ka Exidia nigricans. Brūnās manuprāt ir Exidia saccharina


dziedava 22.novembris, 00:33

Tai sēnei tiešām ir dažādi izskati.


dziedava 22.novembris, 00:08

Paldies, Ansi, tāpēc man īsti nesanāca. Bet lapas tad sanāk ļoti līdzīgas!


felsi 21.novembris, 22:13

B. populina tiešām atkrīt, to jau sapratu pati. Blīvajai ir 2 veidu sporas. Varbūt macrocarpa?


dziedava 21.novembris, 21:55

Konkrēti Badhamia populina sporām raksturīgs grupēties pa 4-40, turklāt sporas mēdz būt bumbierveidīgas - visas nav apaļas.


Laimeslācis 21.novembris, 21:52

Ļoti skaists seriāls :)


dziedava 21.novembris, 21:39

Nu, Inguna, tik smukas sporas! :)


felsi 21.novembris, 21:10

Pievienoju 2 foto: galviņa 4X palielinājums, 2.-40X palielinājums.


kapso 21.novembris, 21:02

Paldies!


VijaS 21.novembris, 20:42

Man liekas, kāda no pulkstenītēm - Campanula, bet sugu gan nepateikšu.


OKK 21.novembris, 20:29

Laikam uzliku tāpēc, ka bija rakstīts "Slēpjama atradnes vieta", atslēdziņa un nodomāju, ka tas jādara man :)


OKK 21.novembris, 20:26

Ok, sapratu, paldies


VijaS 21.novembris, 20:11

Attīstībai - tās baltās bumbiņas bija 08.11. Paraudziņš manuprāt drusku sažuvis, sarāvies, turklāt sporas arī jau birst ārā.


dziedava 21.novembris, 19:47

Slēpjama atradnes vieta jau norāda, ka publiski nebūs pieejamas koordinātas. Tas te jau ir. Ja uzliek "Publiskā pieejamība" = Slēpts, tad nebūs vispār redzams un atrodams nekas


dziedava 21.novembris, 19:46

Tāpēc, ka publiskā pieejamība ir uzlikta "slēpts". Man šķiet, ka pats to var noņemt?


IevaM 21.novembris, 19:32

Paldies, Julita!


OKK 21.novembris, 19:30

Adminiem: man nerādās "Novērojumu atlasē - Bruņcepuru dzegužpuķe" šis mans novērojums. Kāpēc?


kapso 21.novembris, 19:12

Rozā, nezin kāpēc te izskatās tāds blāvs


VijaS 21.novembris, 18:51

Paldies, Inita!


VijaS 21.novembris, 18:49

Ir paraudziņš. Tur vieta tāda, ka ne ar fotoaparātu, ne ar lineālu neielīst, bet ar nazi tikt klāt izdevās. :)


dziedava 21.novembris, 18:44

Garas kājiņas neredzu, galviņu daudz, man šķiet drīzāk šūnu.


dziedava 21.novembris, 18:36

Šīs ir ļoti interesantas, bet bez tuvplāniem un mērījumiem droši vien neiztiks. Pēc piezīmēm saprotu, ka ir paraudziņš? :)


dziedava 21.novembris, 18:34

Balts vai rozā?


gunitak 21.novembris, 18:33

Paldies, Inita!


gunitak 21.novembris, 18:31

Paldies, Inguna, domāju ka būs kaut kas nenosakāms. Prieks par nosaukumu!


dziedava 21.novembris, 18:15

Bez izmēriem (garums, d) un sporām, domāju, te neko līdz sugai droši noteikt nevarēs


Inita 21.novembris, 16:43

Kārpainais pūpēdis Lycoperdon perlatum


Inita 21.novembris, 16:42

Sēdene Crepidotus sp.


Inita 21.novembris, 16:40

Vēlā pundurkamolene Hohenbuehelia serotina


Inita 21.novembris, 16:38

Austeru sānause Pleurotus ostreatus


Inita 21.novembris, 16:36

Diez vai celmene...


Inita 21.novembris, 16:34

Līganā aplocene Paralepista flaccida


Inita 21.novembris, 16:34

Zvīņene Pholiota sp.


Inita 21.novembris, 16:32

Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum


Inita 21.novembris, 16:31

Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum


Inita 21.novembris, 16:31

Sviesta vērdiņsēne Rhodocollybia buryracea


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2020
© dabasdati.lv
Saglabāts