Aktīvie lietotāji: 66 Šodien ievadītie novērojumi: 1121 Kopējais novērojumu skaits: 1166761
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Process ir galvenais, ne zinātniskais grāds!
Pievienots 2020-10-30 18:47:27

Julitu Klušu es ievēroju pirms gadiem astoņiem: sākumā aci piesaistīja dabas fotogrāfijas sociālajos tīkols, tad satikāmies kukaiņu foto konkursā, un vēlāk piedāvāju rakstīt žurnālā "Vides Vēstis". Pa šiem gadiem Julita vienmēr bija pirmā, kas iesniedza raksta materiālus, rūpīgi uzpasēja visas izmaiņas, un tāpēc varu galvot, ka viņas rakstos aplamību nav. Julita ir klusa, noslēgta pret nepazīstamiem cilvēkiem, bet kopā ar savējiem – aizrautīga stāstniece. Viņa ir cilvēks, ar kuru var iet izlūkos. Es uzskatu, ka Julita ir Latvijai ļoti nozīmīgs cilvēks, kas nesavtīgi nododas idejai un dabas izpētei velta pilnīgi visu savu laiku. Un tas dod rezultātu: iespējams, dzīvojam valstī ar vislabāk organizēto gļotsēņu sabiedrisko pētniecību!

Zibsnis no dzīves:
Reiz, kad mājnieki gribējuši cept piparkūkas uz svētkiem, viņi atraduši cepeškrāsnī pērnās. Tas spilgi ilustrē ģimenes attieksmi pret ikdienību: katrs iegrimis savos darbos un hobijos tā, ka mazajā virtuvītē ieskrien tikai uz īsu brīdi.

Julita, esam satikušās Lāčupītes mežā, kuru esi izstaigājusi krustu šķērsu, jo dzīvo Iļģuciemā. Pirms gadiem desmit Tu vēl nebiji dabas pētniece?

Pētniece nebiju, bet dabu sāku tā intensīvāk fotografēt pirms desmit gadiem. Bērni bija mazi, mēs pa vasarām dzīvojām Engurē, un tad fotografēju visu pēc kārtas: kukaiņus, putnus, augus; man nebija nekādu specifisku interešu. Un tad sāku meklēt, kādas sugas esmu nobildējusi. Tolaik rosījos pa draugiem.lv, taisīju dabas foto galerijas. Vēl veidoju savu lapu Dziedava.lv un visu, ko safotografēju, liku arī tur. Iepazinos ar Andu Straumi, un viņa pateica, ka ir tādi Dabasdati.lv – tur var likt fotogrāfijas, un zinātāji pateiks, kas tas ir. Un tā 2009. gada 28. decembrī es piereģistrējos, un man bija pirmie trīs novērojumi: putns, kas ieskrējis istabā – izrādījās, tas bija pelēkais mušķērājs, un divi tauriņi, viens no tiem citrontauriņš. (Smejamies.) Jā, tāds ļoti rets, un es gribēju uzzināt, kā to sauc. Otrs bija lielais atraitnīšu raibenis.


Julita Kluša. Foto: Anitra Tooma

Bija posms, kad ar šalli mērīji dižkokus Rīgā.

Jā, tas viss notika vienā laikā, mēs ar vīru sākām interesēties par dižkokiem, bērni auga, kamēr gaidīju viņus no pulciņiem, bija brīvs laiks. Staigāju pa Rīgu un mērīju dižkokus. Savu pirmo dižkoku nomērīju ar šalli, jo tā bija vienīgā, kas gadījās pa rokai. Koku mērīšanas dēļ sazinājos ar Gunti Eniņu, viņš mani novirzīja pie Anša Opmaņa. Sāku Ansim uzdot visādus jautājumus, arī par sēnēm, par sūnām, par citiem augiem, un viņš centās atbildēt.

Kad tu pamanīji gļotsēnes? Gadu vēlāk – 2010. gada rudenī es rakstīju Ansim vēstuli: "Šito gan es nesaprotu – kas tas ir???" Un tur bija lērums jautājumu, uz kuriem Ansim nebija atbilžu, un arī Dabasdatos nevienam nebija ideju. Jā, tagad varu svinēt savdabīgu jubileju.

Tad sāku meklēt internetā, Google par laimi jau bija. Atradu poļu gļotsēņu lapu un sāku piemērīt, kas varētu būt tas, ko esmu nofotografējusi Latvijā. Sākumā bija tikai kādi pāris novērojumi gadā, vēlāk sazinājos ar mikoloģēm Initu Dānieli un Diānu Meieri, un izrādījās, ka Latvijā gļotsēnes neviens nepēta un mani ātri vien sāka uzskatīt par galveno speciālistu šajā jomā, kaut es zināju šausmīgi maz.


Šokolādes gļotsēne Stemonitis sp. Foto: Julita Kluša

Kāda situācija šajā jomā ir pēc desmit gadiem?

Pateicoties Dabasdatiem, ir notikušas grandiozas izmaiņas. Ir atklāts daudz jaunu sugu un varietāšu, ne viens vien jau nosaka gļotsēnes ar mikroskopu. Pavasarī arī es nopirku mikroskopu, jo tad, kad Inguna Riževa un Sandis Laime iegādājās mikroskopus, es sapratu, ka man vairs nav, kur atkāpties! Kas es par galveno speciālistu, ja citi jau pakāpušies nākamajā līmenī? Tā desmit gadu laikā viss pagājis uz priekšu daudz nopietnākā līmenī, man ir padomju laika, vācu un franču gļotsēņu noteicēji. Pēdējais ir visvērtīgākais – tā ir grāmata ar visu gļotsēņu noteikšanas atslēgu.

Facebook ir starptautiska gļotsēņu grupa "Slime Mold Identification & Appreciation", tai ir vairāk nekā 20 tūkstoši sekotāju, un tur nesen bija aicinājums ziņot par gļotsēņu atradumiem ar attīstības stadijām, lai tās labāk izzinātu. Skatos un priecājos: Latvijā tas notiek jau vairākus gadus. Ir cilvēki, kas vēro un fotografē stadijas, un tā mēs pasaules līmenī esam izrāvušies priekšgalā. Ir ļoti labi, ka var sazināties ar vadošajiem ārzemju speciālistiem gļotsēņu jomā, var sūtīt paraudziņus noteikšanai. Tā ar to cilvēku daudzumu, kas Dabasdatos ziņo gļotsēnes, ir iespējams Latviju ļoti labi izpētīt.

Tagad cilvēki tik daudz ziņo, ka mēs uzzinām ne tikai sugas, bet arī to, kā dažādas sugas attīstās. Tik interesanti vērot, kā sezonas laikā parādās kāda suga sākuma stadijā, pēc brītiņa visi jau sūta bildes, kur var redzēt, ka šī gļotsēne jau ir nobriedusi, un tā, sadarbojoties, mēs redzam visas Latvijas ainu. To nevar izdarīt viens cilvēks. Ir cilvēki, kas vāc paraudziņus un sūta man. Tad, kad pienāks garie ziemas vakari, es ķeršos pie mikroskopa un varēšu tos kārtīgi izpētīt. Pagaidām es strādāju Dabas skaitīšanas projektā un nevaru daudz nodoties savam hobijam.

Kā ievāc paraudziņu? (Video)

Galvenais, lai paraudziņš ir sausumā. Ideāli, ja to var ielikt sērkociņu kastītē vai, kā Andris Baroniņš izdomāja, salvetēs: sasprauž maliņas un tad glabā. Ievākt vajag visu augļķermeni ar barotnes pamatni, nevis tikai vienu vālīti. Gļotsēnes ir ļoti sīkas. Tāpēc jārīkojas uzmanīgi, vienreiz nošķaudīsies un neko vairs neatradīsi. Tāpēc paraugus ir grūti sagatavot pētīšanai mikroskopā. Bet aplūkot tos palielinājumā ir ļoti svarīgi: katras sugas sporām ir savs raksturīgs raksts un forma. Tās ir ļoti mazas, no 4 mikrometriem līdz 10-15 mikrometriem. Otrs parametrs, pēc kura nosaka sugu ir: kā gļotsēne kopumā izskatās. Vajag nomērīt garumu, platumu, galviņas diametru. Un kā izskatās iekšpusē kapilīcijs, kādā krāsā un rakstā. Tas katrai ģintij atšķiras. Pa gabalu reizēm nevar pat attapt, kas tā par ģinti, bet mikroskopā – ahā! Gan sporas, gan kapilīcijs pasaka visu priekšā.

Cik sugas Latvijā ir atklātas?

Visas atrastās jau nav vēl izpētītas un noteiktas. Mums ir kādas 115 sugas pašu noteiktas, vēl dažas vajadzētu mikroskopiski aplūkot, lai apstiprinātu sugu. Un vēl kādas 20 sugas ir tikai no vēsturiskiem datiem.


Julitas atrasta un mikroskopēta jauna gļotsēņu suga Latvijai
tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca.
Foto: Julita Kluša

Bioloģijas fakultāti nav beidzis neviens zinātnieks, kas šobrīd pēta gļotsēnes. Šī ir tautas kustība Latvijā?

Jā, pilnīgi noteikti. Gļotsēņu daudzveidības izpēte ir pilnīgs amatieru saiets, bet daudzi pamazām pārtop par amatieriem-zinātniekiem, kas iemīļotajai tēmai var veltīt vairāk laika nekā štata zinātnieks, kuram, iespējams, jāstrādā citos projektos. Glotsēņu izpētē Dabasdatu loma ir nenovērtējami liela. Es viena neko tādu nespētu paveikt pat mūža garumā. Portālā mums ir iespējas runāties, diskutēt, tā pamazām esam sadraudzējušies.

Kas ir galvenie "spečuki"?

Sandis Laime ļoti zinātniski pieiet tam visam. Viņš pacēlis gļotsēņu pētniecības latiņu vēl augstāk, un es nevaru atpalikt. Bet mūsu pulkā ir vairāki desmiti cilvēku, kas ar sirdi un dvēseli ieziņo kaut pāris gļotsēņu sugas, bet viņi, piemēram, ir izsekojuši sugas attīstību no sākuma līdz beigām. Nē, es nesaukšu vārdā dažus, labāk teikšu lielu paldies pilnīgi visiem. Tas, ka cilvēks nenoslinkoja un ieziņoja, jau ir sasniegums, un mums ir nozīmīgi uzzināt, kur un kādos apstākļos tā suga aug un attīstās. Inguna Riževa ir kā galvenais motors, Marita Krūze arī ar mikroskopu darbojas. Baroniņu pāris: Valda un Andris, arī Evita Oļehnoviča tik fanātiski ziņo un vāc paraudziņus – man būs, ko ziemā pētīt un salīdzināt.

Kad kļuvi par Dabasdatu administratori?

Tas bija 2013. gada vasarā. Es tobrīd strādāju Lietuvā, kartēju biotopus, kad man atrakstīja tolaiku Dabasdatu vadītāja Nora Rustanoviča un piedāvāja iespēju pašai manīt sugu nosaukumus citu iesūtītajos novērojumos. Tieši tajā laikā man nebija vaļas to darīt, bet neatteicos, jo tas taču ir liels gods! Tā brīvprātīgā administratora darbs ilgst nu jau astoto gadu. Daudz biju iemācījusies no Anša Opmaņa, īpaši par ziedaugiem un sūnām, kādu laiku Dabasdatos noteicu tās.

Gļotsēnes centos izpētīt pati, un tas bija mans lauciņš. Tagad ir tik daudz gļotsēņu ziņojumu, piemēram, jūnijā bija apmēram 10 ziņojumi dienā, jūlijā jau 20, augustā, septembrī – gandrīz 30 ziņojumi dienā! Ja es aizbraucu uz vairākām dienām mežā, tad mājās mani gaida gandrīz 100 novērojumu, un man vairs citām grupām neatliek laika.

Tāpēc priecājos, kad citi administratori pamana, ka gļotsēne ir ieziņota pie sēnēm vai nezināmajiem, un pārliek pie gļotsēnēm, citādi varu kaut ko palaist garām. Tāpēc es katru brīvu brīdi cenšos izskatīt jaunākos novērojumus, lai tie neuzkrātos. Ja ielaidīšu, būs grūti tikt galā. Augustā bija vairāk nekā 800 novērojumi mēnesī! Vienkāršās sugas es varu ātri pārskatīt, bet tikko kāda sarežģītāka suga, jāiet cauri noteicējam, un vienas sugas noteikšana var paņemt dienu, pat vairākas. Ir reizes, kad saku, ka jāpēta vairāk, un cilvēki iet uz to vietu vairākas reizes, fotografē attīstības stadijas, ievāc paraudziņus – tas ir fantastiski! Un tad man jāsaprot, kas tas ir. To nevar ātri izdarīt. Gļotsēņu pasaule man liekas ļoti aizraujoša. Un tas, ka mēs, amatieri, Latvijā gļotsēņu izpētes līmeni esam pacēluši tik augstā līmenī, ir unikāli un zinātniski vērtīgi.

Kāda ir gļotsēņu vieta uz planētas?

Tāpat kā viss pārējais dabā: visi ir saistīti. Esmu redzējusi, ka kolembolas un gliemeži ēd gļotsēnes.

Vai taisnība, ka gļotsēnes kustās?

Viņas pārvietojas savas dzīves sākumā, lai sameklētu barību. Kad ir jau uzbarojušās, tad stāv uz vietas un aug tikai krāšņumā un plašumā.

Vai neesi domājusi, ka vajadzētu iegūt arī kādu zinātnisku grādu?

Tas man nav tik svarīgi, galvenais, lai ir rezultāts.


Aveņu gļotsēne Tubifera ferruginosa. Foto: Julita Kluša

Vai ģimene Tev palīdz?

Viņi man ļauj darīt to, ko es gribu. Visas brīvās vietas mājās aizņem paraudziņi, grāmatas par dabu, nevis, teiksim, pavārgrāmatas.

Pirms pāris gadiem Dabasdatos bija diezgan liels haoss IT jomā, kas apgrūtināja novērojumu ziņošanu. Tā kā man ir programmēšanas iemaņas, tad es piekritu palīdzēt sakārtot Dabasdatus, lai varētu normāli pievienot ziņojumus. Man daudz palīdzēja dēls Dzintars, viņš vēl mācās vidusskolā, bet datorlietās ir lielāks "spečuks" par mani. Viņš šogad dabūja bronzas medaļu Pasaules programmēšanas olimpiādē skolēniem. Puisim ir īpašs programmētāja talants, viņš sarežģītajā programmas kodā spēja ātri noorientēties un veikli iebakstīja: "Labo šeit!", un man bija tikai jāuzraksta pats programmas kods. Mēs bijām komanda un izdarījām daudz, bet visas ieceres vēl nepaguvām paveikt.

Kādi ir Tavi vērtīgākie atklājumi šogad?

Mana pamatdarbošanās Dabas skaitīšanas projektā šogad ir atsegumu apsekošana, t.sk. sūnu uzskaite. Šī grupa uz atsegumiem ir maz pētīta. Ir sugas, par kurām domāja, ka tās ir ļoti retas, bet izrādās – diezgan bieži sastopamas. Lielākais sūnu prieks – atradu gludo zaļastīti, kas ir tikai otrā atradne Gaujas Nacionālajā parkā.

No gļotsēnēm atradu balto krāterīti – otro atradni Latvijā; bija zināma tikai viena no 1934. gada. Ir interesantāk atrast nevis pilnīgi jaunas sugas, kuras var noteikt tikai mikroskopā, bet tādas, kas ir atšķiramas jau dabā. Un tad skaidrs, ka tā tik tiešām nav redzēta, nevis – nav mikroskopēta. Man bija pārsteigums, ka, pētot sūnas un atsegumus, atradu gļotsēnes. Piemēram, baltkājas diaheja: skaista gļotsēne ar baltu kātiņu un krāsainu metāliska spīduma vālīti. Šogad to ieraudzīju divās vietās, kas ir 3. un 4. atradne Latvijā.

Vislielākais pārsteigums bija atrast gļotsēnes uz smiltīm, jo viņas taču parasti aug uz kritalām, sūnām, augiem. Bet, kad ieraudzīju novēlušos smilšakmens bluķi, uz kura auga dažādu sugu gļotsēnes, tas bija kaut kas neredzēts! Ja es nepētītu atsegumus, nekad nebūtu to redzējusi. Un kurš gan iedomātos tās meklēt smiltīs?


Garā ziedu metatrihija Metatrichia floriformis uz nobrukuša smiltskmens atseguma gabala. Foto: Julita Kluša

Kā varētu attīstīties tavs pētnieka mūžs?

Mans lielais mērķis ir izdot grāmatu par Latvijas gļotsēnēm un pilnveidot mājas lapu. Kamēr es ar to tikšu galā, tas nemaz nebūs tik ātri.

Bet izdot grāmatu ar krāsainām makro fotogrāfijām ir dārgi!

Par naudu es domāju vismazāk, primāri ir jāizdara darbs, un tad domās par naudu. Tomēr tam vajadzētu rast atbalstu, jo Latvijā nekas tāds nav bijis. Gļotsēnes varbūt nav tik populāras, toties ir ļoti skaistas, un tas varētu ieinteresēt cilvēkus.

Man galvenais ir mērķis, uz ko tiekties. Un tie, kas piedalās gļotsēņu izpētē, arī aizraujas. Mēs jau esam priecīgi, un process taču ir galvenais!

Atmiņas par pirmsākumiem

Kad piereģistrējos Dabasdatos un mēģināju pievienot kādu novērojumu, pats pirmais palīgs bija Andris Klepers jeb Rallus. Viņš momentā pamanīja, ka neesmu nezināmam novērojumam pievienojusi bildi, un jautāja, kā var palīdzēt. Es biju tik pārsteigta, ka cilvēki uzreiz reaģē. Vēlāk Uģis Piterāns daudz sugu noteica.

Sākumā man bija bail, jo es sugu nosaukumus gribēju uzzināt, lai vēlāk to izmantotu Dziedava.lv lapā. Bet – vai es tā drīkstu darīt? Es taču izmantošu citu zināšanas par brīvu! Vai tad tā var? Tas nekas, ka manā mājas lapā jau arī viss ir bez maksas. Tāpēc, šķiet, speciāli rakstīju uz Dabasdatiem un lūdzu atļauju. Tagad es pati to daru bez atlīdzības, un man tas liekas normāli.

Tāpēc es saprotu iesācējus, kas baiļojas, ka kaut ko noteiks nepareizi, vai viņu novērojumi ir nevērtīgi un nav ko traucēt ekspertus. Man gribas viņus atbalstīt un slavēt, jo nekad iepriekš nevar zināt, kurš novērojums būs pārsteidzoši rets. Un Dabasdatiem nekas slikts nenotiks, ja tur būs kāds parasts novērojums vairāk.

Anitra Tooma

30.10.2020.

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Phylloscopus trochilus - 2021-06-18 jpriedn
Anthus trivialis - 2021-06-18 jpriedn
Phylloscopus collybita - 2021-06-18 Vabale
Phylloscopus trochilus - 2021-06-18 Vabale
Motacilla alba - 2021-06-18 Vabale
Erithacus rubecula - 2021-06-18 Vabale
Sylvia communis - 2021-06-18 Vabale
Nezināms
@ aina
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
DaceK 18.jūnijs, 14:34

Paldies, tagad zināšu!


davis_wi 18.jūnijs, 12:10

ne to nospiedu


Gaidis Grandāns 18.jūnijs, 11:07

Mūru samtenis


Izabella 18.jūnijs, 10:13

Paldies Edgar!


kamene 18.jūnijs, 09:43

Paldies, Marek!


J.J 18.jūnijs, 09:11

Lielā ķīra vecums 29.05.2019.g. bija 2y+, bet ne 2y


zane_ernstreite 18.jūnijs, 09:09

Paldies! Man šķita, ka nav īsti parastā...


gunitak 18.jūnijs, 07:57

Domājams sēne Phragmidium rubi-idaei. Nav sarakstā.


IlzeP 18.jūnijs, 07:40

Paldies!


Ivetta 18.jūnijs, 07:24

Paldies par noteikšanu!


Platacis 18.jūnijs, 00:16

Lidoja gaisā, viņai spārni. Apkārt daudz vecu koku. Arī dižā lapegle


nekovārnis 17.jūnijs, 23:40

Tā, nu šis jau izskatās ļoti interesanti! :D Es teiktu ka Leioderes kollari, ir gan iespēja, ka Phymatodes testaceus gaišā forma. Bet gan salīdzinoši slaidais augums, gan barības augs - kļava par labu pirmajam. Pagaidīšu vēl kādu viedokli.


dziedava 17.jūnijs, 23:24

Un kāda koka vai kur redzēta?


nekovārnis 17.jūnijs, 21:01

Paldies, Inese! Tā ēdienkarte izskatās diezgan plaša.


RedStar7 17.jūnijs, 20:13

Atvainojos par kvalitāti, bet kāds nu man tas telefons ir, tāds ir. Pēc krāsojuma gandrīz pieaugusi sudrabkaija, bet acis melnas. Parastai sudrabkaijai mazliet tā kā par mazu liekas, savukārt kajakam mazliet par lielu.


Ansis 17.jūnijs, 19:59

Paldies par precizējumu! Atlasot sugas novērojumus, koordinātas šai atradnei rāda Kalkūnos, starp Ķieģeļu un Jubilejas ielām - kādus 15 km sāņus. Noteikti būtu labāk likt 15 punktus visā pētītā posma garumā.


Acenes 17.jūnijs, 19:53

Uz vītola


erts 17.jūnijs, 19:03

Augi visā posma garumā, kur lielākā attālumā, kur mazākā viena vieta no otras, gar pašu dzelzceļa malu, vietām arī grāvjmalā, nezinu kā to atzīmēt jo tad jāliek daudz novērojumu, tāpēc arī izvēlējos līniju. Ir precīzs punkts pie Zemgales kad ieraudzīju pirmās, un vēl vienu punktu atzīmēju kur bij vairāk, pārējām vietām punktus neliku.


paliec 17.jūnijs, 18:52

gliemjiem sistemātika tagad ir stipri mainījusies un mainās vēl jo projām, it īpaši, ja papēta ģenētiku. kad es studēju viņš bija Cepaea ģintī. tagad pārlikts uz Caucasotachea, līdz ar to valīdais zinātniskais nosaukums ir Caucasotachea vindobonensis, bet Cepaea vindobonensis iet kā sinonīms.


paliec 17.jūnijs, 18:45

un Lymnaea stagnalis attēla malā


paliec 17.jūnijs, 18:42

tas par tām, kurām varēju saprast čaulas formu, bet neizslēdzu, ka tai masā ir klāt arī citas gliemenes.


nekovārnis 17.jūnijs, 18:40

O, labs! Vēl viens pilsētu koksngrauzis atrasts :) Uz kada koka?


paliec 17.jūnijs, 18:39

ūdensspolīte. šai attēlā īsti nevar saprast kura. Ja paliela, tad būs Planorbarius corneus


paliec 17.jūnijs, 18:36

vai nu Succinea putris vai Oxyloma elegans. šos dzintargliemežus līdz sugai var droši noteikt tikai pēc preparēšanas.


dziedava 17.jūnijs, 18:11

Ja augi redzēti mazākā posmā, nekā atzīmētais, tad ir cita lieta, un tad tiešām vajag konkretizēt.


dziedava 17.jūnijs, 18:10

Ansi, es tā sapratu, ka visā tajā atzīmētajā posmā, vairākās vietās. Tā ir dabasdatu vaina, ja šādi ziņojumi tiek pieļauti, un nevar vainot ziņotāju, ja tā tiek atzīmēts, īpaši, ja redzēts garākā posmā daudzās vietās. Katru augu ziņot atsevišķi? Patiesībā šādu situāciju ziņošanai (īpaši, ja augu garā posmā ir daudz) neredzu tādu labu variantu.


Ansis 17.jūnijs, 18:05

Kur tad viņu redzēji? Starp Daugavpilī un Lietuvas robežu :) Tā atradni varētu saukt pag. gs. 60-tajos, kad nebija karšu un iespējas orientēties. Ierosinātu novērojumus bez atradnes - attēlotus kā līnijas vai milzu laukumus, uzskatīt par brāķējamiem, ko nevar kvalificēt kā interesantu novērojumu.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 17:43

Paldies,tagad zināšu kā šo augu sauc


Laimeslācis 17.jūnijs, 16:10

No manis arī apsveikums! :)


IlzeP 17.jūnijs, 15:07

Izskatās tik veca, ka ne noteikt, ne ēst :) Kātiņš arī nav nobildēts...


Grislis 17.jūnijs, 14:18

Ir pareizi, bildes ir gana pārliecinošas, paraudziņu piegādāt nevajadzēs :)


Izabella 17.jūnijs, 13:42

Paldies Baiba!


Ilze Ķuze 17.jūnijs, 13:17

Paldies, Baiba! Mēģināšu tā darīt.


zane_ernstreite 17.jūnijs, 13:16

Galvenais, lai ēdama! Citādi kungs, kurš to aizstiepa, būs ļoti vīlies ))


bitene 17.jūnijs, 13:13

Miega magone Papaver somniferum


Ivars L. 17.jūnijs, 12:27

Droši vien, parastā raganbeka. ;)


zane_ernstreite 17.jūnijs, 12:25

Njā... Ka nu tā ieteicāties... Pārbaudīt vairs nevaru.


Ivars L. 17.jūnijs, 12:16

Izskatās pēc bekas. Edgars Mūkins labāk zinās, kura.


Filips Bobinskis 17.jūnijs, 11:59

Pirmie 2 foto 16. jūnija vakarā, nākamie 17. jūnija rītā


Filips Bobinskis 17.jūnijs, 11:58

1. foto 16. jūnija vakarā, nākamie 17. jūnija rītā


zane_ernstreite 17.jūnijs, 11:40

Paldies!


kamene 17.jūnijs, 11:38

Domāju, ka ir pareizi. Labi būtu, ja Valda Baroniņa apskatītu paraugu.


kamene 17.jūnijs, 11:32

Ir vīru dzegužpuķe.


kamene 17.jūnijs, 11:11

Paldies, Marek! Pirmo reizi pilnīgi nejauši satiku šo vaboli.


zane_ernstreite 17.jūnijs, 10:28

Paldies Jums, Marek, par sugu noteikšanu! Būs vēl...


zane_ernstreite 17.jūnijs, 09:59

Tomēr. Paldies!


zane_ernstreite 17.jūnijs, 09:58

Paldies! Domāju uz to pusi.


Irbe 17.jūnijs, 09:57

Bezdelīga


Irbe 17.jūnijs, 09:53

Purva zīlīte


ivars 17.jūnijs, 09:49

Sudrabkaija?


zane_ernstreite 17.jūnijs, 08:20

Paldies!


Ziemelmeita 17.jūnijs, 07:57

Izrādās,ka tur robežojas novadi,solis uz vienu pusi Valkas,solis uz otru pusi Strenču novads.


nekovārnis 17.jūnijs, 07:30

Tumšajam mīkstspārnim kājas pilnībā melnas.


Arnis2 17.jūnijs, 06:34

Baldriānu pļavraibenis.


patigunta 17.jūnijs, 04:29

Vai šim putnam var noteikt sugu? Man tas šķita milzīgi liels un balts. Foto kā jau pēc saulrieta, redzēt putnu gan varēja.


patigunta 17.jūnijs, 04:26

Mājas pīle?


Vīksna 17.jūnijs, 01:44

Apsveicu !


IevaM 16.jūnijs, 23:46

Paldies!


iljazik 16.jūnijs, 21:51

Gastropacha quercifolia


edzhus 16.jūnijs, 21:34

Paldies par info!


ML 16.jūnijs, 20:56

Šis jau ar visu laiku gribēja kaut kur ielīst (varbūt dēļ manas intereses ). Apstaigāju tuvākos kokus,tad adgriezos. Vairs nebija !


nekovārnis 16.jūnijs, 20:48

O, forši! Varbūt patiesi tik uz vakaru sāk līst ārā no slēptuvēm, bet nu izskatās ka patiesi rets. No Rīgā nodzīvotajiem gadiem atceros ļoti daudz tādus savainotus kokus redzējis.


Inga Vītola 16.jūnijs, 20:43

T.i. Dižā prīmula


Inga Vītola 16.jūnijs, 20:41

Jā, iespējams. Meklēju netā, varbūt tā ir lielziedu prīmula Primula elatior? Nezinu. Būtu interesanti dzirdēt kāda botāniķa viedokli.


Ilze Ķuze 16.jūnijs, 20:04

Paldies, Ansi! :) Paraudziņu drošības pēc saglabāšu.


Ansis 16.jūnijs, 19:59

Vajadzētu būt īstajam!


bitene 16.jūnijs, 19:06

Dānijas tragantzirnis (Astragalus danicus)


dziedava 16.jūnijs, 18:54

Šis manuprāt labs retējs! Ja kāds retēj-zinātājs varētu paskatīt. Man šķiet pavisam neredzēts.


bitene 16.jūnijs, 18:45

Retējs (nenoteikts) Potentilla sp.


gints 16.jūnijs, 18:45

Man jau bija tāda sajūta. Paldies!


bitene 16.jūnijs, 17:58

Attēlā redzamais augs ir Tumšais lakacis (dziedniecības, ārstniecības lakacis) (Pulmonaria obscura)


bitene 16.jūnijs, 17:54

Kailā trūkumzālīte, Herniaria glabra


bitene 16.jūnijs, 17:51

Meža gandrene Geranium sylvaticum


klaidoņpele 16.jūnijs, 17:31

O, tieši šodien nodomāju ka beidzot jāpajautā Uģim kādas pazīmes jāmeklē. Jo A.klugii man šovasar kā dadzis acī, visu laiku liekas ka tā viena visā barā izskatās savādāka bet nezinu uz ko tieši skatīties :D


Mimi Serada 16.jūnijs, 17:12

Paldies, Baiba!


kamene 16.jūnijs, 16:20

Lapiņas pa 3 un matains, domāju, ka ir Norvēģijas retējs.


Izabella 16.jūnijs, 16:12

Paldies Marek!


nekovārnis 16.jūnijs, 15:18

Labs tusiņš :)


IevaM 16.jūnijs, 15:17

Nav gan viens un tas pats putns, Edgaram taisnība :)


nekovārnis 16.jūnijs, 15:16

Izskatās pēc Lyctus sp. Latvijā šobrīd sarakstos divas sugas - L.linearis un L.pubescens. Bet var būt arī kas cits.


Siona 16.jūnijs, 15:02

Paldies, likās ļoti iespaidīgs!


Ilmarsok 16.jūnijs, 15:01

Nē, tās abas ir bildes no viena un tā paša putna/


Vīksna 16.jūnijs, 14:58

Paldies !


kamene 16.jūnijs, 14:58

Divlape nav plūkta un celta pret debesīm, tikai balta lapa aizmugurē.


kamene 16.jūnijs, 14:53

Meža ciesa un niedru ciesa ir tā pati Calamagrostis arundinacea.


kapso 16.jūnijs, 14:53

Paldies, Marek!


kamene 16.jūnijs, 14:50

Tādu ceru visdrīzāk veido niedru ciesa.


nekovārnis 16.jūnijs, 14:49

Manuprāt parazītpanglapsene Ibalia rufipes, bet neesmu drošs.


Vīksna 16.jūnijs, 14:29

Kad dēļ ravēšanām pusmēnesi nav laika līdz mežam aiziet, vismaz mežs mājās atnāk, tikai jāaiziet līdz malkas čupai nobildēt konsgraužu tusiņš.


dziedava 16.jūnijs, 13:38

Paldies, Roland, mēģināšu atrast paraudziņu un apskatīt :)


lichen_Ro 16.jūnijs, 13:31

Forši ;) Es beidzot arī vienu atradu... Latgalē, izrādās auga 1km no mājām, vietā kur pavadīju visu bērnību :D


lichen_Ro 16.jūnijs, 13:28

Julita paskaties vai nav Chaenotheca cinerea... Tai fotobionts ir Trentepohlia, un atšķirt var pēc tipiski baltas pruinas (apsarmes) apotēcija apakšdaļā... paskaties bildes googlē, tā nav līdzīga citām nagliņām.. Suga ir ļoti reta visā areālā... LV esmu atradis 2 vietās.


enesija 16.jūnijs, 13:17

Philodromidae, Philodromus sp.


enesija 16.jūnijs, 13:14

Salticus scenicus zebrzirneklis


enesija 16.jūnijs, 13:11

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 16.jūnijs, 13:10

Araneidae Larinioides cornutus


enesija 16.jūnijs, 13:08

Thomisidae Diaea dorsata


enesija 16.jūnijs, 13:03

Araneidae Araniella sp.


enesija 16.jūnijs, 13:01

Araneidae, Araniella sp.


enesija 16.jūnijs, 12:21

Trochosa ruricola


dziedava 16.jūnijs, 12:12

Vajadzētu būt koksnes vilkpienainēm, bet tuvākajā foto dīvaini spīdīgas


bitene 16.jūnijs, 12:04

Garkāta ģipsene Gypsophila fastigiata


bitene 16.jūnijs, 11:45

Saldlapu tragantzirnis Astragalus glycyphyllos


Rallus 16.jūnijs, 11:32

Uģi, ja vienīgā A.psi pieaugusī ir šī, ko esat droši vien eksaminējuši: https://dabasdati.lv/lv/observation/89v5h1s87fucu5bupq2ograp71/ un pārējie drošie sugas noteikšanas gadījumi ir tikai kāpuru stadijā, tad nav ko improvizēt arī ar šo. Tad maini uz A.psi/tridens


Rallus 16.jūnijs, 10:46

Nojauca tā melnā "ķeska" uz spārna ar garenveida piliena formu, kas vedināja uz A.jubata. Koksprīžmešiem vēl vajag "fitnesu", atzīstu.


Rallus 16.jūnijs, 10:44

Rakstot 'gaišo' šoreiz te daži apsvērumi: šī ir vairāk balta, ne pelēka, noteikti ne tumši pelēka (atkarībā no gaismas krišanas leņķa gan) un drīzāk otrs: A.tridens vēl 2010.gada LV tauriņu katalogā (Savenkovs un Šulcs) tiek raksturota kā "ļoti reta suga, kas zināma tikai no vienas vai dažām atradnēm - vienā vai dažos eksemplāros". DD ir tikai viens novērojums par 80% ticamību, kā pats norādi un tas attiecināms uz kāpuru. Savukārt A.psi ir bieži/diezgan bieži sastopama. Ja būtu kaut viens drošs eksemplārs ar bildi no A.tridens - ieliec to lūdzu DD. Ja radīsies vajadzība - var atlasīt visas A.psi un savstarpēji salīdzināt. Drošai noteikšanai vajadzīga jau anatomiska pieeja. Attiecīgi tad iesaki kā rīkoties - pārsaucam pilnīgi visas DD novērotās uz A.psi/tridens vai tomēr pieturamies, ka - ja nepierādi pretējo (par retāko), tad tomēr var tipiskākos īpatņus likt pie A.psi.


dziedava 16.jūnijs, 09:57

Oho, arcīrija! Teikšu, ka negaidīti. Labs vērojums! Tikai gribētos redzēt labāk, lai drošāk varētu sugu noteikt. Kkas uz sardelīšu arcīrijas Arcyria stipata pusi.


Filips Bobinskis 16.jūnijs, 09:30

Pirmais foto 14. jūnija vakarā. Pārējie foto ar nobriedušo gļotsēni un jauniem plazmodijiem 16. jūnija rītā.


VijaS 16.jūnijs, 09:05

Paldies, Uģi!


Ivetta 16.jūnijs, 07:09

Paldies par sugu noteikšanu!


zaļums 16.jūnijs, 06:59

Eiropas septiņstarīte (Trientalis europaea)


CerambyX 16.jūnijs, 00:55

Tā lielākā šoreiz nav nekas interesants, bet vispār ja gadās kāda uzkrītoši lielāka Aelia (+ ja ar ne tik tipisku krāsojumu), tad vienmēr ir vērts papētīt vai nevarētu būt Aelia rostrata. Tai sugai tāpat kā Aelia klugii kāju ciskas ir bez melniem punktiņiem (labāk no apakšpuses redzēt bet te ar redzams).


CerambyX 16.jūnijs, 00:43

Nu ar psi un tridens atšķiršanu man grjūši iet.


CerambyX 16.jūnijs, 00:41

Tā kā šis, bet nu noteikti ne jubata


iljazik 16.jūnijs, 00:35

Smerinthus ocellata


iljazik 16.jūnijs, 00:35

Gynaephora selenitica


iljazik 16.jūnijs, 00:25

Euthrix potatoria


iljazik 16.jūnijs, 00:24

Larentiinae


iljazik 16.jūnijs, 00:15

Zygaena lonicerae


meža_meita 15.jūnijs, 22:26

Apsveicu ar labo ķeksi! Man viņi visi vienādi :D


Siona 15.jūnijs, 22:22

Paldies!


bitene 15.jūnijs, 22:19

Ganu plikstiņs un sīkā peļastīte


Lemmus 15.jūnijs, 21:46

Interesanti,paldies! :)


Irbe 15.jūnijs, 21:39

Izskatās līdzīgs https://www.alamy.com/juvenile-yellowhammer-image219147067.html


Carum carvi 15.jūnijs, 20:28

Tomēr brūnais. Būs jātiek uz nākošajiem kursiem


Carum carvi 15.jūnijs, 20:26

Paldies, Marek!


CerambyX 15.jūnijs, 20:03

Ja kāds tuvākajā laikā atrodas Daugavgrīvas pusē, tad ir vērts varbūt te iemest aci kokiem pie Lēpju ielas (https://balticmaps.eu/lv/c___57.039419-24.022759-17/f___pg-Rmkj+bhVt5fKV6V++S..wJU7i++T++/bl___cl), jo atminos, ka pirms gadiem 5-6 ziemā staigājot ar manīju tur vismaz vienu papeli (ja pareizi atceros) ar potenciāliem caurumiem. Vasaras sākumā, kad koksngrauži varētu būt aktīvi, tur nav sanācis staigāt. Būs jauns punkts kartē :D Citur Rīgā gan ar, protams, tā noteikti dzīvo - tagad tiešām īstais laiks vakara pastaigām pa pagalmiem :D


nekovārnis 15.jūnijs, 20:02

Āķīši ūsu galos.


nekovārnis 15.jūnijs, 19:17

Īstais laiks pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos uz zirgkastaņām, papelēm, vīksnām, gobām, vītoliem un citiem lapkokiem meklēt reto divkrāsu koksngrauzi. Piemērotais bioops izskatās apmēram tā :D Visdrīzāk kaut kur tup uz dzīvo un mirušo audu robežas. Vispār skaitās nakts suga, tā kā dienas vidū iespējams var būt nolīdis kaut kur ēnā.


VijaS 15.jūnijs, 17:38

Paldies, Marek!


vigulis 15.jūnijs, 16:50

Dzirdēta balss ligzdojošo putnu monitoringa laikā. Balss ("smiešanās") dzirdēta vairākkārt un pārliecinoši, uz vietas salīdzināta ar PIC VIR balss ierakstu telefonā. Otra novērotāja - I.Markuse, kas novērojuma laikā atradās nedaudz citā vietā, redzēja putnu arī lidojumā, identificējot kā "dzilnu".


kamene 15.jūnijs, 16:39

No birztalu nārbuļa droši atšķirams tikai pēc kauslapām, bet Latvijas A daļā biežāk Polija snārbulis.


nekovārnis 15.jūnijs, 16:37

Varbūt Hoplia sp.


nekovārnis 15.jūnijs, 16:22

Šī būs viena no divpunktu mārītes krāsu variācijām.


kamene 15.jūnijs, 16:21

Aknu sūna, visdrīzāk nelīdzenā konusgalvīte Conocephalum salebrosum.


artis113 15.jūnijs, 16:19

Paldies! Reti sanāk atrast plankumaino, nav ar ko salīdzināt:)


kamene 15.jūnijs, 16:15

Jā, Baltijas, lapai plankumi kā nelieli ķieģelīši.


nekovārnis 15.jūnijs, 16:11

Njā, pamatīgs koksngraužu salidojums! :D


kamene 15.jūnijs, 16:09

Lapu sūna viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum.


kamene 15.jūnijs, 16:02

Dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora


kamene 15.jūnijs, 15:59

Nokarenā plaukšķene Silene nutans


AAvj 15.jūnijs, 14:44

Domāts gaišais ķauķis?


dziedava 15.jūnijs, 13:59

izskatās S.fusca. Paraudziņš būs? Smērīga bija?


CerambyX 15.jūnijs, 13:55

Nē, tas nav gan spogulīšu resngalvītis. Tam tie baltie laukumi ir vēl košāki un to forma/izvietojum savādāks.


smaidasaule 15.jūnijs, 13:50

Šis ir spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus


dziedava 15.jūnijs, 13:31

P.S. Nekad nebiju mēģinājusi pati noteikt pūkcepurenes, tāpēc aizmirsu, ka tās no grūti nosakāmām. Būtu zinājusi, nebūtu pat sākusi.


dziedava 15.jūnijs, 13:14

Es sāku ar 6) :D un tad sapratu, ka neko no tiem jēdzieniem nesaprotu - atvārsnītes utt. Neko darīt, ieliku, kas ir, mācības paliek uz vēlāku laiku, visu nevar gribēt. Biju gribējusi pierādīt konkrētu sugu, bet tā nesanāca. Lai nu stāv, ārā nedzēsīšu


Ivars L. 15.jūnijs, 13:11

Julit, mikroskopējot pūkcepurenes, ja mērķis ir noteikt sugu, svarīgākās fiksējamās pazīmes būtu: 1.)atvārsnītes uz sporu vācelītes - virspusējas vai iegremdētas, lai nošķirtu ğinti; 2.) peristoms, it īpaši endostoma segmentu īpašības - skaits, forma; 3.) matiņi pie setas pamatnes (vaginulas) - ir vai nav, daudz vai maz, gari vai īsi? 4.) sausas, tukšas vācelītes forma; 5.) lapas forma, un lapas galotnītes īpašības; 6.) cepurītes īpašības.


dziedava 15.jūnijs, 13:11

Jauki! :) tad izskatās pārliecinoši pēc visiem punktiem!


bitene 15.jūnijs, 12:57

Lipīgā sveķene, Viscaria vulgaris


ivars 15.jūnijs, 12:56

Krūmu ķauķis.


VijaS 15.jūnijs, 12:45

Pēdējās bildes pušķīti, kas arī bija viss atlikušais, es savācu, tā ka vismaz neliels paraudziņš būs.


IlzeP 15.jūnijs, 12:45

Zem kartes uzraksts "Audio fails"


dziedava 15.jūnijs, 12:42

Nu jā.. nav brīnums, ka šokolādi kāds apēd :D. Ja būtu parastākā (pēc foto varētu būt) S.axifera, tad pietiktu ar sporām - tās būtu ļoti mazas salīdzinoši ar citām sugām. Ja sporas izrādītos lielas, tad ar apēstu šokolādi gan nepietiktu.


VijaS 15.jūnijs, 12:41

Arī caur lupu iekšā izskatās dzeltens. No rīta bija lijis, tagad man tas gabaliņš stāv uz salvetes un žūst.


dziedava 15.jūnijs, 12:38

Mans flava: https://dabasdati.lv/lv/observation/ff9282025c4d191587e800350dcce491/


dziedava 15.jūnijs, 12:34

P.S. Parastajam ragansviestam plazmodijs dzeltens, virsma dzeltena, iekša balta. Baltajam viss balts. Teorijā vienkārši, bet ja atrod jau nobriedušu ar vāji dzeltenu augšu un baltu iekšu, tad grūti saprast, vai tas ir novecējis baltais vai vāji dzeltens parastais - tāpēc arī plazmodija krāsa ļoti svarīga.


dziedava 15.jūnijs, 12:32

Te skaidri redzams, ka plazmodijs dzeltens, virsma dzeltena. Ja vēl iekša dzeltena, tad jābūt dzeltenajam ragansviestam! Fuligo septica var. flava / Fuligo flava. Šī tēma vēl LV gandrīz nav pētīta, tāpēc ir tik ļoti svarīgi droši saprast - ja iekšā ir pilnīgi droši dzeltens, ne balts, tad nekas cits nevar būt. Fuligo paraudziņi man vēl stāv neskatīti, vienam savējam arī esmu redzējusi iekšas dzeltenas. Varbūt, ja sāks rūpīgi skatīt, visi izrādīsies ar dzeltenām iekšām. Katrā ziņā to ir jāskatās, lai saprastu, kas tad mums te īsti aug.


gints 15.jūnijs, 12:22

Kur es te varēju pievienot audio? Iespējams, tad vieglāk bus noteikt. Likās ,ka krūmu.


gints 15.jūnijs, 12:20

Paldies, Edgar!


gints 15.jūnijs, 12:20

Paldies, Edgar!


VijaS 15.jūnijs, 12:17

Starpība starp pirmajām trim un nākošajām četrām bildēm - 18 stundas.


VijaS 15.jūnijs, 12:12

Un pēdējās trīs bildes - 15. jūnijs, vēl pēc 18 stundām. Kaut kas gandrīz visu ir apēdis...:(


VijaS 15.jūnijs, 12:07

Pēdējās divas bildes - 15. jūnijā. Izskatās, ka dzeltens. Parastais ragansviests?


Sancho 15.jūnijs, 11:04

Interesanti, kāpēc vēl atrodas 0. kategorijā?


Grislis 15.jūnijs, 10:27

Man arī šķiet, ka tā ir Geranium sanguineum. Šķelto gandreni var redzēt Lilitas 13.jūnija novērojumā.


bitene 15.jūnijs, 08:43

Augs attēlos izskatās pēc Asinssārtās gandrenes (Geranium sanguineum). Šķeltajai gandrenei ir daudz sīkāki ziedi.


Mareks Kilups 15.jūnijs, 08:09

dziesma dzirdēta 13.jūn vakarā, vizuāli neizdevās ieraudzīt. nākamajā rītā, kad saulriets acīs nespīdēja, - teritoriāls, aktīvi dziedošs tēviņš no vairākiem dziedāšanas punktiem. vērots apmēram stundu. ligzdošanas pazīmes nav konstatētas.


davis_wi 14.jūnijs, 23:14

Paldies par labojumu, Edgar! Tagad gan paklausījos dažus akmeņčakstītes xeno-canto ierakstus, bet īsti šim nelikās līdzīgs un otrādi. Akmeņčakstīti līdz šim tikai vizuāli esmu noteicis... Kam dziesmā būtu jāpievērš uzmanība?


dziedava 14.jūnijs, 23:04

Paldies! Apakšlapas it kā neatradu, it kā apgrozīju no abām pusēm. Bet taisnība, Chiloscyphus ar varētu gadīties līdzīgs, vismaz interneta bildēs. Dabā pēc tāda neizskatījās.


VijaS 14.jūnijs, 22:40

Pirmās četras bildes - 13. jūnijs, nākamās piecas - 14. jūnijs. Starpība 22 stundas.


dziedava 14.jūnijs, 22:17

Gatavam ļoti derētu šķērsgriezums - vai tur iekšās starp brūno viss balts vai dzeltens?


dziedava 14.jūnijs, 22:16

Oho, cik ātri!


Edgars Smislovs 14.jūnijs, 22:09

Dzeltenās stērstes jaunulis?


VijaS 14.jūnijs, 22:01

Pēdējās trīs bildes - pēc nepilnas diennakts. Gandrīz vairs nebija, ko atrast; mizas plaisās vēl kaut kas saglabājies, bet tās, kas bija uz koksnes, šodien vairs neatradu.


VijaS 14.jūnijs, 21:55

Pirmās sešas bildes - 13. jūnijā, nākamās divas - nepilnu diennakti vēlāk, 14. jūnijā.


nekovārnis 14.jūnijs, 21:30

Kāds no krabjiem.


VijaS 14.jūnijs, 21:26

Paldies, Marek!


dziedava 14.jūnijs, 21:17

Te par atradumu, vairāk par biotopu kopumā, kā izskatās, un par citiem šī biotopa augiem: https://www.facebook.com/julita.klusa.5/posts/339064940938159


angel 14.jūnijs, 20:43

Paldies! Tā man likās, bet ne 100%.


felsi 14.jūnijs, 20:07

Pievienoju foto kāda 13.06.21


imis23 14.jūnijs, 19:26

Nesanāk pievienot audio ierakstiņu.


nekovārnis 14.jūnijs, 18:48

Tā sarainā visdrīzāk cita suga - Nicrophorus vespillo. Tai oranžas ūsu vālītes. Ir gan vēl vismaz viena ar oranžām ūsu vālītēm Latvijā.


sandis 14.jūnijs, 17:45

Droši vien aiz veca ieraduma :) Nomainu uz nenoteiktu.


felsi 14.jūnijs, 15:53

Paldies!


felsi 14.jūnijs, 15:52

Laba pazīme! )


felsi 14.jūnijs, 15:52

Arī ievākta.


felsi 14.jūnijs, 15:52

Ievākta, ja neredzu iepriekš, baidos minēt.


felsi 14.jūnijs, 15:51

Pirms tam lietus, uz beigām nav tik kompakta. Ievākta, būs arī mikroskopija.:)


IlzeP 14.jūnijs, 15:14

Atradu sarakstus, kur ir Cepaea. Edgar, kā pareizāk?


Mimi Serada 14.jūnijs, 15:08

Paldies!


dziedava 14.jūnijs, 14:28

Varbūt jāaiziet ar. Pa apkārtni staigāts, kad bērni bij mazi un es no augiem neko nesapratu. Tagad atkal vairāk tuvējie meži interesē, puķes palikušas novārtā.


dziedava 14.jūnijs, 14:21

Oho, lidlaukā arī bruņcepures! Neko es par savu apkārtni nezinu :D


bitene 14.jūnijs, 14:19

Mēs jau kaimiņos dzīvojam, jāiet kopā pastaigāties uz lidlauka pļavu, kamēr bruņcepuru dzegužpuķes un zalkšu sūrenes tur zied!


dziedava 14.jūnijs, 14:17

Un vēl mani sajūsmina visādi atradumi ap manām mājām, par ko es neko nezinu, ka te ar tādi aug :D


FunnyFox 14.jūnijs, 14:07

Paldies, Marek! Man bija prātā, ka kapračvabole ir saraināka, un arī acu priekšā gadījās bilde ar saraināku kapračvaboli, par ātru padevos.


Izabella 14.jūnijs, 14:04

Paldies Edgar!


paliec 14.jūnijs, 13:42

visticamāk, ka Arion fuscus, bet droši var pēc preparēšanas pateikt.


paliec 14.jūnijs, 13:41

rievainais vīngliemezis Caucasotachea vindobonensis. šī tad sugai būs otrā atradne Latvijā.


paliec 14.jūnijs, 13:39

vai nu Succinea putris vai Oxyloma elegans. šos dzintargliemežus līdz sugai var droši noteikt tikai pēc preparēšanas.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts