Novēroti lielie alki pie Daugavas ietekas jūrā
Entomologam un aktīvam putnu vērotājam Uģim Piterānam vakar, 1.novembrī, pie Daugavgrīvas mola izdevās novērot lielos alkus Alca torda, kopā 30-40 putnus.
U.Piterāna novērotie lielie alki.
Lielais alks ir viena no sugām, kas regulāri satopama Rīgas jūras līcī, tomēr no krasta reti novērojama. Alki ir labi pielāgojušies dzīvei jūrā – tie spēj lidot pat ūdenī! Visi alki galvenokārt pārtiek no zivīm. Pārošanās un ligzdošanas laikā tie pulcējas uz klintīm, veidojot lielas kolonijas, tā saucamos „putnu tirgus”. Latvijā alki neligzdo, tuvākā vieta ir Igaunijā uz klintīm. Latvijā jūrā regulāri sastopamas trīs alku sugas – lielais alks, tievknābja kaira un melnais jeb svilpējalks (arī čistiks).
Lielie alki Skotijā. Foto: Steve Garvie / flicker.com
Faktiski alki ir ziemeļu puslodes pingvīni – lai gan pēc izcelsmes tie nav radinieki, alki ieņem to pašu ekoloģisko grupu, kuru pingvīni Dienvidu puslodē. Alki gan atšķirībā no pingvīniem nav zaudējuši spēju lidot. Interesanti, ka vārds pingvīns (Penguin) pirmo reizi parādās 16.gs., kā sinonīms vienai konkrētai nelidojošai alku sugai – dižais alks (Pinguinus impennis), kura gan mūsdienas vairs nav sastopama. Iespējams, ka tas bija atvasinājums no velsiešu valodas pen gwyn "balta galva", kaut etimoloģijā par to vēl notiek debates. Kad Eiropas pētnieki atklāja „īstos” pingvīnus Dienvidu puslodē, tie saskatīja līdzību ar dižo alku no Ziemeļu puslodes un nosauca jaunatklātos putnus par pingvīniem, kaut arī sistemātiski šīm sugām nav nekādas radniecības.
Nora Rustanoviča, Dabasdati.lv
|