Lielā dumpja mātītes neparastā migrācija 2018. gadā
Informējot par Latvijas Dabas fonda īstenotā projekta LIFE COASTLAKE ietvaros ar satelītraidītājiem aprīkoto dumpju migrāciju, esam jau ziņojuši par līdz šim pirmo zināmo gadījumu, kad kāds no Latvijas lielajiem dumpjiem (ar raidītāju 2017. gadā aprīkota mātīte) ir devies ziemot uz Subsahāras Āfriku (vairāk skatīt šeit un šeit). Zīmīgi, ka arī visa 2018. gada laikā šis putns turpināja sniegt arvien jaunus faktus, kas papildināja mūsu līdzšinējās zināšanas par šīs sugas migrāciju.
Atgriežoties no ziemošanas vietas Āfrikā pie Nigēras upes Mali, putns divu nakšu un vienas dienas laikā šķērsoja gan aptuveni 2400 km plato Sahāras tuksnesi, gan Vidusjūru. Šeit jāatzīmē, ka Vidusjūras šķērsošanai putns izvēlējās maršrutu, kas pirmajā brīdī šķiet visneizdevīgākais no vispār iespējamiem – jūru tas šķērsoja ziemeļaustrumu virzienā no Lībijas krasta līdz Grieķijai un virs jūras nolidoja aptuveni 1000 kilometru. Tādejādi, īsā laika sprīdī dumpja mātīte veica kopumā 3400 km virs ainavas, kas vērtējama kā ekoloģiskā barjera, jo ne tuksnesis, ne jūra nav piemērota atpūtas vai barošanās vieta.
Āfrikas ziemeļos ziemojošās mātītes aprīkošana ar raidītāju Kandavas novadā 28.06.2017. Foto: Günter Nowald
Kad putns atgriezās Latvijā, tas apmeklēja Kapukroga dīķi Kandavas novadā, kur tas iepriekšējā gadā bija noķerts. Tomēr ilgi šeit neuzturējās un ligzdošanu neuzsāka, jo jau 3. maijā turpināja ceļu uz ziemeļiem. Līdz 25. maijam tas uzturējās Āraišu ezerā, bet pēc tam devās jau Igaunijas un Somijas virzienā, līdz 28. maijā sasniedza Somijas krastus netālu no Porvo pilsētas. Visu atlikušo vasaru putns pavadīja Somijā, Harvalanselkes ezerā, aptuveni 120 km uz ziemeļiem no Somu līča krasta. Tādejādi, jau tā rekordgrarajam migrācijas ceļam varam pievienot vēl aptuveni 750 km no Kandavas novada līdz apstāšanās vietai Somijā.
Ar radītāju aprīkotais putns Somijā uzturējās līdz 23. septembrim. Tad tas atgriezās Latvijā un visu rudeni – līdz 3. decembrim, pavadīja Sedas purvā.
2018. gada rudens migrācija atkal sniedza jaunus faktus par sugas visai plastisko ekoloģiju. Abos gados ievērojami atšķīrās dumpja mātītes migrācijas stratēģija tāda nozīmīga šķēršļa kā Alpu kalnu šķērsošanā. 2017. gadā putns nonāca Itālijā, lidojot Alpu kalniem pa austrumu pusi, turpretī 2018. gadā šķērsoja Šveici un nokļuva Francijā uz rietumiem no Alpu klaniem. No Francijas piekrastes putns turpināja migrāciju un 25. novembrī sasniedza Āfrikas krastus. Ar nelieliem pārlidojumiem tas turpina uzturēties Tunisijā arī šobrīd (2019. gada janvāra vidū).
Ar raidītāju aprikotās pieaugušās lielā dumpja mātītes rudens migrācija (zaļa līnija – 2017. gadā, sarkana līnija – 2018. gadā)
Jautājums, uz kuru atbildi diez vai izdosies iegūt, ir nelielas, bet tomēr šaubas par Kandavas novadā noķertās mātītes izcelsmi. Došanās uz Somiju 2018. gada vasarā un salīdzinoši vēlais ķeršanas datums (28. jūnijs) 2017. gadā atstāj vietu dažādiem pieņēmumiem.
Līdz projekta LIFE COASTLAKE uzsākšanai informācijas par lielo dumpju migrāciju un ziemošanu bija ļoti maz. Bija zināmi tikai trīs Latvijā gredzenoto dumpju atradumi ārzemēs – Kaļiņingradas apgabalā, Baltkrievijā un Itālijā. Kaut arī literatūrā ir norādes par Eiropas populāciju ziemošanu Subsahāras reģionā un Vidusjūras Āfrikas piekrastē, tomēr līdzšinējās zināšanas par sugu drīzāk ļāva pieņemt, ka mūsu lielie dumpji ir tā sauktie tuvie migranti, kas, pasliktinoties laika apstākļiem, aizmigrē uz Eiropas rietumiem vai dienvidiem. Kā parāda ar satelītraidītājiem aprīkoto putnu ziemošana Nīderlandē, Dānijā un Polijā, šis pieņēmums vēl joprojām atbilst patiesībai. Bet... Ir putni, kas izvēlas citu stratēģiju. To spilgti parāda iepriekš aprakstītās Kandavas novadā noķertās dumpju mātītes piemērs un zināmā mērā arī 2016. gadā Engures ezerā ar raidītāju aprīkotā jaunā putna gadījums, par kuru informējām iepriekš.
Jānis Reihmanis
2019-01-16
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.