Lielākais pārsteigums dabas vērotājiem gada sākumā bija delfīni – Rīgas līcī pie Mangaļsalas atpeldējušās afalīnas, ko pirmās ieraudzīja Ilze Bojāre un Ieva Mārdega 16. februārī. Afalīnām Dabasdatos bija veltīts atsevišķs raksts.
Tradicionāli ziemas sezonai gada pirmajā ceturksnī pirmajās divās vietās pēc novērojumu skaita bija putni un zīdītāji – ziemā aktīvās dzīvnieku grupas (infografika raksta beigās). 455 vērotāji ieziņoja 13 976 putnu novērojumus jeb 73% no visiem novērojumiem. Savukārt 159 Dabasdatu lietotāji ieziņoja 988 zīdītāju novērojumus (5%) – līdz tūkstotim pietrūka pavisam maz!
Čuņčiņš Phylloscopus collybita nieierastā ainavā (10. janvārī Daugavpilī). Foto: Andris Erts
Gada sākumam bija raksturīgi neparasti ziemojošo putnu novērojumi. Tā Andris Erts Daugavpilī 10. janvārī novēroja čuņčiņu (agrāk janvārī suga bija konstatēta tikai Kurzemē; putni.lv), savukārt 12. janvārī, kopā ar Gaidi Grandānu, pelēko cielavu (šai sugai tas ir trešais reģistrētais novērojums ziemas mēnešos Latvijā).
Pelēkā cielava Motacilla cinerea un meža pīļu Anas platyrhynchos pāris Daugavpilī 12. janvārī. Foto: Andris Erts
Rīgā pie Mangaļsalas mola putnu vērotājiem divus mēnešus bija iespēja aplūkot Stellera pūkpīles mātīti, ko 11. janvārī, uzskaitot ziemojošos ūdensputnus, reģistrēja Igors Deņisovs (pēc portāla latvijasputni.lv datiem, I. Deņisovs pūkpīli novērojis jau 9. janvārī). Pēdējais Dabasdatos reģistrētais šī putna novērojums datēts ar 19. martu. Šoziem pie Akmensraga Pāvilostas novadā redzēts arī šīs sugas daudz krāšņākais tēviņš (6. janvārī to novēroja Aļona Šarīpina). Stellera pūkpīle Latvijas piekrastē ir reta ziemotāja un caurceļotāja.
Stellera pūkpīle Polysticta stelleri (mātīte). Foto: Igors Deņisovs
Kopš 10. februāra reģistrēti pirmie pavasara migranti –10. februārī meža zoss, 12. februārī ziemļu gulbis, 17. februārī – sējas zoss, dzērve, ķīvīte, lauku cīrulis, meža balodis...
Trešo vietu starp visām ziņotajām grupām šoreiz ieņēma grupa "citi kukaiņi", kurā apvienoti dažādi retāk ziņoti kukaiņi. No ceturksnī ziņotajiem 1346 novērojumiem 1090 bija blakšu novērojumi, pateicoties Uģim Piterānam, kurš portālā ieziņoja savus blakšu novērojumus kopš 2005. gada. Uģa interese par blaktīm šajā virzienā lika sarosīties arī citiem Dabasdatu lietotājiem. Šajā ceturksnī ieziņotas vairākas īpašas blakšu sugas, tajā skaitā Mareka Ieviņa 2018. gada 12. maijā novērotā šķetru slaidvairogblakts Elasmostethus brevis un Uģa Piterāna Garkalnes novadā 2019. gada 22. martā novērotā zemesblakts Rhyparochromus phoeniceus. Šie novērojumi ir otrie zināmie abu sugu atradumi valstī.
Zemesblakts Rhyparochromus phoeniceus. Foto: Uģis Piterāns
Pateicoties Mārītei Ramšai, jaunas sugas nākušās klāt Latvijas sēņu sarakstam. Uz nu jau slavenā "Kļaviņu" dižoša saknes Vaiņodes novadā 17. janvārī Mārīte pamanīja sīciņu sēnīti – vijzobju lamprosporu Lamprospora tortulae-ruralis. Šīs ģints sēnes līdz šim vēl Latvijā nebija reģistrētas.
Vijzobju lamprospora Lamprospora tortulae-ruralispar Vaiņodes novadā. Foto: Mārīte Ramša
Šajā ceturksnī tika noteikta arī agrāk ieziņotā Mārītes Ramšas uz tā paša oša atrastā sēne Merismodes sp. (iespējams, jauna suga Latvijai), pie tam novērotāja šo pašu sēni 16. februārī atradusi un nofotografējusi arī citā vietā – Skrundas novadā!
Sēne Merismodes sp. Skrundas novadā. Foto: Mārīte Ramša
"Garajos ziemas vakaros" savu 2015. gadā atrasto sūnu noteica Ansis Opmanis – tā izrādījās jauna suga Latvijai – Loitlesbergera pumpurzarene Cephalozia loitlesbergeri, kam šobrīd zināmas divas atradnes. Arī Ivars Leimanis savu 2016. gadā Amatas novadā un 2018. gadā Siguldas novadā atrasto piepi noteica kā jaunu sugu Latvijai – Sarcoporia polyspora.
Loitlesbergera pumpurzarene Cephalozia loitlesbergeri. Foto: Ansis Opmanis
2019. gada 1. ceturksnī novērojumus pievienojis lielāks skaits novērotāju nekā iepriekšējā ceturksnī – 496 (iepriekš 301), taču mazāk, nekā šajā pašā laika periodā 2018. gadā (548).
Tūkstoti novērojumu šajā ceturksnī nav ieziņojis neviens, savukārt 500 novērojumu slieksni pārsnieguši trīs Dabasdatu lietotāji – Uģis Piterāns, Valda Ērmane un Aivars Meinards.
Visvairāk novērojumu nācis no Rīgas pilsētas (3373), samērā tālu atpaliekot nākamajiem sekotājiem – Rundāles novadam (869 novērojumi) un Jūrmalai (670).
Interesantiem novērojumiem un atradumiem bagātu vasaru vēlot,
Ilze Priedniece
2019-04-25