Gada trešais ceturksnis aptver vasaras otro pusi un rudens sākumu. Šis ir laiks, kad lielai daļai putnu sugu ligzdošana jau beigusies, lido tauriņi un aug sēnes. Daudziem cilvēkiem šis ir atvaļinājumu laiks. Dabasdatu krātuvi ar interesantiem novērojumiem šajā laika periodā papildināja gan dabas skaitītāji, kam, kamēr vēl visu neklāj sniegs, darba vieta ir mežs, pļava, purvs un ezers, gan tie portāla lietotāji, kas dabas vērošanai izmanto atvaļinājumu vai īsākus brīvos brīžus.

Kā jau ierasts, pirmajā vietā novērojumu skaita ziņā ceturksnī bija putni (11 878 novērojumi) un otrajā tauriņi (4 161 novērojums), pie tam tauriņu īpatsvars, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, bija pieaudzis no ~16% līdz gandrīz 20%.

Aplūkotjot katru mēnesi atsevišķi, arī jūlijā un augustā pirmās divas vietas ieņem putni un tauriņi, savukārt trešo vietu – vaskulārie augi. Septembrī gan tauriņus, gan augus pārspēj sēnes (sk. interaktīvo grafiku raksta beigās).

Sēne ragveidīgā kalocera Calocera cornea Dundagas novadā 29. augustā. Foto: Mareks Ieviņš

Visvairāk ziņotās putnu sugas ceturksnī bija žubīte, lauku cīrulis un čunčiņš, savukārt no tauriņiem – lielais nātru raibenis (domājams, pateicoties aicinājumiem ziņot), acainais raibenis un kāļu baltenis. Šķiet, ka šī vasara bija labvēlīga tauriņu attīstībai – bija vērojams neparasti daudz raibeņu un balteņu. Piemēram, 1. augustā Sandis Laime Vidzemes jūrmalā novēroja lielu skaitu  acaino raibeņu – gan dzīvus, gan, galvenokārt, jūrā noslīkušus, ap 500 m posmā saskaitot 2000 īpatņus. Tauriņus sistemātiski uzlasījušas vārnas un baltās cielavas.

Acainie raibeņi Inachis io Baltijas jūras līča Vidzemes piekrastē starp Vitrupi un Šķīsterciemu 1. augustā. Foto: Sandis Laime

Latvijā ir uzsākta datu vākšana Eiropas zīdītāju atlantam, par kuru jau pērnā gada nogalē informēja Viesturs Vintulis un 30. septembrī atgādināja Valdis Pilāts. Portālā ziņoto zīdītāju novērojumu skaits pakāpeniski palielinās, piemēram, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni, tas ir audzis vairāk nekā divkārt (sk. interaktīvo grafiku raksta beigās).

Šajā ceturksnī nav trūcis interesantu putnu novērojumu. Ne tik bieži gadās, kad kāda reta suga iemaldās lielākā skaitā, tādēļ gribētos izcelt Andra Klepera Užavas lejtecē 14. augustā novēroto Morinella tārtiņu baru ar 23 putniem. Morinella tārtiņš Latvijā ir rets caurceļotājs, Latviju skar tā migrācijas trases austrumu mala.

Morinella tārtiņi Eudromias morinellus Užavas lejtecē 14.08.2018. Foto: Andris Klepers

No bezmugurkaulniekiem jāmin Eiropas dievlūdzējs, kas Latvijā pagājušajā gadā bija izsludināts par gada kukaini. Šķiet, ka šī suga pie mums ir uzsākusi “uzvaras gājienu” – šajā pārskatā aplūkotajā laika periodā to sastapa Kristīna Malina Daugavpilī (20. augustā), Ginta Ābeltiņa Gulbenē (7. septembrī) un Roze Jankuža Vecumnieku novadā (16. septembrī). Mārtiņš Kalniņš min arī kādu novērojumu no Skrīveru apkārtnes.

Eiropas dievlūdzējs Mantis religiosa Daugavpilī 20.08.2018. Foto: Kristīna Malina

Šajā ceturksnī reģistrēti arī trīs jaunas dienastauriņu sugas Latvijai – zilenīša Aricia agestis novērojumi (novērojusi Santa Bizuna 29. augustā Grobiņas novadā, Kārlis Freibergs 30. augustā Rucavas novadā un Arnis Arnicāns 8. septembrī Rīgā). Pirmais potenciālais šīs sugas novērojums jau 2015. gada 14. augustā Grobiņas novadā arī pieder Santai Bizunai. Ir zināms, ka suga sastopama Lietuvā, taču Latvijā līdz šim nebija reģistrēta. Šobrīd viens īpatnis ir nogādāts Latvijas Dabas muzejā, lai pilnīgi droši pārliecinātos par sugas piederību.

Visticamāk, zilenītis Aricia agestis. Foto: Santa Bizuna.

Jaunas sugas Latvijai starp portālā ziņotajām šajā ceturksnī ir arī sēņu un gļotsēņu grupās.

Niedru sēntiņu Mycena belliarum – sēni, kas aug uz niedru stublājiem – 21. septembrī pie Engures ezera, tā dienvidu galā atrada un nofotografēja Julita Kluša. Pēc četrām dienām Julita šo pašu sugu atrada arī Brizules apkārtnē. Izrādās, ka pirmo reizi niedru sēntiņu portālā ieziņojusi Līga Strazdiņa (novērojums veikts 2016. gada 29. oktobrī Engures ezera austrumu krastā), taču tobrīd suga vēl netika noteikta. Niedru sēntiņa aug uz atmirušu niedru stiebriem slapjās vietās, parasti ezeru krastos.

Niedru sēntiņa Mycena belliarum. Foto: Julita Kluša

Otra šajā laika periodā pie mums jaunatklāta suga - kātiņpiepe Polyporus tubaeformis aug uz atmirušas koksnes, parasti uz tieviem kritalu zariem. Sēne tika atrasta 31. augustā Pārgaujas novadā un atradējs Ivars Leimanis raksta: “Domājams, ka P.tubaeformis te nav pēkšņi uzradusies, bet aug jau izsenis, tomēr, visticamāk, ir retāk sastopama un līdz šim jaukta ar citām kātiņpiepēm."

Kātiņpiepe Polyporus tubaeformis. Foto: Ivars Leimanis

Savukārt gļotsēnēm konstatēta ne vien Latvijai jauna suga, bet līdz ar to arī ģints – Diachea ģintij piederošā baltkājas diaheja Diachea leucopodia. Šo sugu Seldžu ozolu audzē dabas liegumā "Lubāna mitrājs" sēņu izziņas pārgājiena laikā atrada Kristīne Aizpurve, noteica un portālā ieziņoja Julita Kluša. Diahejai raksturīgas krāsainas vālītes, kurām saskatāmi violeti, brūni un zili toņi, kā arī balts kātiņš. Šī gļotsēne mēdz apaugt augu daļas.

Baltkājas diaheja Diachea leucopodia. Foto: Julita Kluša

2018. gada 3. ceturksnī novērojumus pievienojis mazāks skaits novērotāju nekā iepriekšējā ceturksnī – 373 (iepriekš 545). Vairāk nekā tūkstoti (1146) novērojumus ceturksnī ieziņojis tikai viens cilvēks – Andris Klepers (apsveicam!), savukārt 500 novērojumu slieksni pārsnieguši vēl septiņi – Sandis Laime, Inguna Riževa, Ieva Mārdega, Edgars Smislovs, Viesturs Ķerus, Laima Birziņa un Dmitrijs Teļnovs.

Novērojumi šajā ceturksnī ir ienākuši no pilnīgi visiem Latvijas novadiem. Vairāk nekā 1000 novērojumi veikti Rīgas pilsētā (1909), Engures (1045) un Priekuļu (1062) novados.

Ilze Priedniece

2018-10-22