Ausainā aurēlija Aurelia aurita ir tikai viens no Baltijas jūras želejveida planktonorganismiem, bet tā ir vienīgā, kas ir izplatīta visā Baltijas jūrā, tai skaitā arī Latvijas ūdeņos.
Ausainajai aurēlijai ir raksturīgi divi vairošanās cikli, no kuriem tikai viens ir pamanāms ar neapbruņotu aci. Proti, aurēlijas brīvi peldošās stadijas indivīdi jeb medūzas Baltijas jūrā tipiski masveidā novērojamas augustā un septembrī (Andersson et al. 2017), kad tās uzturas ūdens virsējos, siltajos slāņos, lai vairotos. Savukārt pēctecīgie kāpuri dzīvi pavada kā sēdošs organisms, uz grunts. Tie katru gadu agrā pavasarī aseksuālā veidā (bez partnera, pumpurojoties) rada brīvi peldošās stadijas jeb medūzas (1. attēls), kas turpina indivīda ģenētiskā materiāla nodošanu pēcnācējiem un sugas izplatīšanos.
1. attēls. Ausainā aurēlija brīvi peldošajā stadijā Engures jūrmalā 11.09.2016. Foto: Julita Kluša
Želejveida planktonorganismu pētīšana ir aktualizējusies visā pasaulē, jo novērota to biomasas globāla palielināšanās pēdējos trīsdesmit gados (Purcell et al. 2005), ko saista ar klimata izmaiņām. Bet, lai pilnvērtīgi izvērtētu ieguvumus vai draudus, kas no tā izriet, nepieciešama sīkāka reģionāla analīze, ko iedrošina un veicina ICES (International Council for the Exploration of the Sea) zooplanktona ekoloģijas grupa (WGZE), kas šī gada pavasarī sākusi apkopot visus pieejamos datus no Ziemeļatlantijas reģiona. Latvijas Hidroekoloģijas institūts kā dalīborganizācija nodrošina ICES WGZE ar Latvijā pieejamajiem datiem.
2. attēls. Vietas, kurās novērotas medūzas (neatkarīgi no daudzuma). DD – Dabasdati.lv dati (periodam līdz 20.11.2018); LHEI – Latvijas Hidroekoloģijas institūta dati (01.01.1998. – 20.11.2018.)
Jānorāda, ka specifisku pētījumu par želejveida planktonorganismu sēdošās populācijas klātesamību Latvijas teritoriālajos ūdeņos nav bijis, kā arī nav veikts brīvi peldošo stadiju jeb medūzu populācijas lieluma novērtējums. Līdz ar to par medūzu sastopamību Latvijas piekrastē var spriest pēc nejaušiem novērojumiem, kas ietver arī Dabasdati.lv novērojumus. Šajā rakstā apkopoti visi pieejamie ausainās aurēlijas novērojumi (līdz 20.11.2018.) gan no Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieciskajiem un monitoringa izbraukumiem (sākot ar 1998. gadu), gan no Dabasdati.lv ziņotajiem novērojumiem (pirmais novērojums 2009. gada vasarā).
Ausainās aurēlijas medūzas ir sastopamas visā Latvijas akvatorijā (2. attēls). Tipiski pirmie novērojumi (augustā; 4. attēls) ir Kurzemes piekrastē un Irbes šaurumā, savukārt Rīgas līcī tās pārādās vēlāk (septembrī, oktobrī; 4. attēls). Šāda dinamika netieši liecina par sēdošās populācijas neesamību Rīgas līcī, jo redzama valdošo vēju (rietumu) ietekme, kas medūzas ienes Rīgas līcī. Savukārt medūzu novērojumi novembrī nav bieži, izņēmums ir 2018. gads, kad lielākā daļa ausainās aurēlijas novērojumu ir bijuši tieši oktobrī un novembrī (piemēram, 3. attēlā redzamās masveidā izskalotās medūzas), kas, iespējams, ir sekas netipiski siltajiem un mierīgajiem laika apstākļiem.
3. attēls. Masveidā izskalotas aurēlijas (atsevišķās vietās pat ap 100 medūzām uz kvadrātmetru) Kolkā 12.11.2018. Foto: Mareks Ieviņš.
4. attēls. Medūzu sastopamība. Sarkanā krāsā attēloti reģioni, kuros attiecīgā mēnesī visvairāk novērojumu. DD – Dabasdati.lv dati (periodam līdz 20.11.2018); LHEI – Latvijas Hidroekoloģijas institūta dati
(01.01.1998. – 20.11.2018.)
Šis gads ir bijis visaktīvākais ausainās aurēlijas novērojumu ziņošanas gads portālā Dabasdati.lv (kopā 23 novērojumi), tāpēc pateicos visiem, kas iesaistījās un atsaucās aicinājumam! Aicinu turpināt ziņot par ausaino aurēliju novērojumiem arī nākamajā gadā!
Literatūra
Andersson A., Tamminen T., Lehtinen S., Jürgens K., Labrenz M., Viitasalo M. 2017. The pelagic food-web. - P. Snoeijs-Leijonmalm et al. (eds.), Biological Oceanography of the Baltic Sea, DOI:10.1007/978-94-007-0668-2_8
Purcell J.E. 2005. Climate effects on formation of jellyfish and ctenophore blooms: a review. J Mar Biol Assoc U.K., 85(3): 461-476, DOI: 10.1017/S0025315405011409
ICES WGZE, URL: http://www.ices.dk/community/groups/Pages/WGZE.aspx
Astra Labuce
2018-11-23
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.