Ikviens ir aicināts iesaistīties lielākajā gaiļbiksīšu meklēšanas akcijā Eiropā!
Foto: Kaarel Kaisel
Video
Akcija aizsākās 2019. gadā Igaunijā, kad sabiedriskie pētnieki ziņoja par vairāk nekā 200 000 gaiļbiksīšu ziediem. 2020. gadā iesaistījās arī Latvija. Atsaucība bija pārsteidzoša, un tā parādīja, cik efektīvi sabiedrība var dot ieguldījumu zinātnē.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, vai ievērojamās pārmaiņas ainavā, kas notiek mūsdienās, tajā skaitā tradicionāli apsaimniekotu zālāju zudums, ir izraisījušas novirzes gaiļbiksīšu Primula veris ziedu veidu (morfoloģisko tipu) attiecībā.
Apmēram pusei gaiļbiksīšu ziedi ir ar īsu irbuli (auglenīcas sastāvdaļu) – tā saucamie S veida ziedi (tiem no ārpuses ir redzamas putekšnīcas), bet otrai pusei – ziedi ar garu irbuli – t.s. L veida ziedi (redzama drīksna). Nosaukumi atvasināti no angliskajiem terminiem (Short-styled morph un Long-styled morph). Lai varētu notikt apputeksnēšanās, putekšņiem no L veida zieda ir jānonāk uz S veida zieda drīksnas vai otrādi – S veida zieda putekšņiem jāsasniedz L veida zieda drīksna.
S veida ziedi (pa kreisi) un L veida ziedi (pa labi).
S veida un L veida ziedi. Foto: Kaarel Kaisel
Divu veidu ziedi nodrošina, ka gaiļbiksītēm nevar notikt pašappute. Apputeksnēšanās starp dažādu ziedu veidu augiem veicina ģenētiskā materiāla apmaiņu un palielina ģenētisko daudzveidību, kas ir ļoti svarīgs faktors populācijas dzīvotspējai. Turklāt apputeksnēšanās var notikt tikai ar apputeksnētāju kukaiņu palīdzību!
Kamene gaiļbiksītes ziedā. Foto: Kaarel Kaisel
Nesen tika atklāts, ka zālāju platību samazināšanās var izjaukt līdzsvaru starp abu ziedu veidu gaiļbiksīšu sastopamību, kas, savukārt, var ietekmēt sugas dzīvotspēju. Pirmie Igaunijā ievāktie dati iezīmēja tendences, ka dominē ziedi ar īsu irbuli, turklāt ziedu veidu proporcija ir vairāk novirzīta mazākās populācijās. Novirzes no līdzsvara pieaug cilvēku apdzīvotās vietās. Pirmie rezultāti ir publicēti rakstā izdevumā the Journal of Ecology.
Lai iegūtu vairāk datu, radās ideja par Eiropas mēroga kampaņu. Šogad pētījuma teritorija ir paplašinājusies, iesaistoties Austrijai, Beļģijai, Bulgārijai, Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Horvātijai, Itālijai, Īrijai, Krievijai, Lielbritānijai, Lietuvai, Luksemburgai, Norvēģijai, Polijai, Portugālei, Šveicei, Serbijai, Slovākijai, Slovēnijai, Somijai, Ukrainai, Ungārijai, Nīderlandei, Vācijai, Ziemeļmaķedonijai un Zviedrijai.
"Mēs esam ļoti iepriecināti, ka ir izdevies iesaistīt daudzas skolas, augstskolas, pētnieku grupas, nevalstiskās organizācijas un citus partnerus, kas ir ieinteresēti piedalīties datu vākšanā šādā līdz šim nebijušā mērogā," saka projekta vadošā pētniece Tsipe Aavik. "Lai gan pirmos atklājumus par gaiļbiksīšu ziedu veidiem veica evolucionārbiologs Čārlzs Darvins pirms vairāk nekā 150 gadiem, sabiedriskās zinātnes pētījuma laikā ievāktie dati ļauj pievienot jaunus aspektus šai aizraujošajai tēmai ar garu izpētes vēsturi".
Pētījuma metodika ir vienkārša – cilvēki iet dabā, atrod gaiļbiksītes, ieskatās to ziedos un sūta informāciju un fotoattēlus pētniekiem vietnē www.cowslip.science. Vietne jāatver planšetē vai mobilajā telefonā. Vispirms jānorāda atrašanās vieta kartē un tad jāsāk skaitīt, nosakot katra auga ziedu tipu (jāuzsver, ka nav jēgas aplūkot un skaitīt viena auga vairākus ziedus – katram augam tie ir vienādi!). Kad saskaitītas vismaz 100 gaiļbiksītes (ja tik daudz attiecīgajā vietā ir), jāpievieno dažas fotogrāfijas no novērošanas vietas, kā arī ziņas par novērotāju. Ja gaiļbiksīšu konkrētajā vietā ir mazāk, var skaitīt arī tās.
Pētījumā var iesaistīties ikviens, nav nepieciešamas īpašas priekšzināšanas vai palīglīdzekļi. "Igaunijā daudzas ģimenes un bērni piedalās šajā akcijā, ko mēs uzsākām 2019. gadā. Pandēmijas laikā iešana dabā ir rekreācijas veids, ar ko cilvēki var nodarboties lielākajā daļā Eiropas. Kādēļ gan nepievienot tādu papildu aktivitāti kā ieskatīšanos ziedos, dodot ieguldījumu sabiedriskajā zinātnē?" uzskata pētniece Tsipe Apavik.
Galvenā pētnieku interese ir par gaiļbiksīšu savvaļas populācijām. Tomēr tiek gaidīti arī dati par "pussavvaļas" populācijām apdzīvotās vietās, piemēram, ceļmalās un nelielos pļavu fragmentos, kā arī aizlaistās piemājas platībās, kas sugai zināmā mērā ir patvēruma vietas – sarūkošo dabisko zālāju aizvietotāji.
Dienvid-, Centrālajā un Rietumeiropā datu vākšana šajā sezonā jau ir sākusies – gaiļbiksītes jau ir pilnos ziedos. Vairums novērojumu līdz šim nākuši no Lielbritānijas, Čehijas un Francijas. Aukstais pavasaris ir aizkavējis gaiļbiksīšu ziedēšanas maksimumu, taču tūlīt tās ziedēs arī Latvijā!
Akciju koordinē Tartu Universitātes pētnieki iniciatīvas Centre of Excellence EcolChange - Ecology of global change: natural and managed ecosystems ietvaros sadarbībā ar partneriem citās Eiropas valstīs.
Papildu informācija: www.cowslip.science, latviski: https://nurmenukk.ee/lv
Ilze Priedniece
2021-04-29