Aktīvie lietotāji: 378 Šodien ievadītie novērojumi: 74 Kopējais novērojumu skaits: 1867640
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
2022. gada ligzdošanas sezona Latvijas Dabas fonda tiešraidēs
Pievienots 2022-12-01 21:38:45

Šogad Latvijas Dabas fonda (LDF) tiešsaistes ligzdu vērotāji redzēja izaugam 16 mazuļus. Daļai varēja izsekot laikā no šķilšanās līdz pirmajam lidojumam, citi, piemēram, lielā dumpja mazuļi, drīz vien pazuda no redzesloka. Netrūka arī satraucošu un skumju mirkļu – svešinieku uzbrukumi, izēstas olas, kaitinoši sīļi un kraukļi-huligāni. Viss, kā tas dabā notiek!

Jūras ērgļu ligzda Durbē

Šogad ligzdā uzturējās jau zināmā mātīte Milda ar jaunu partneri, kurš tika nokristīts par Voldi, godinot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ar trīs dienu starpību 15. un 18. martā tika izdētas divas olas. Voldim bija maza pieredze tēva amatā, viņš bieži sekoja Mildai pa pēdām, kā arī, aizstāvot ligzdu, metās cīņā ar svešu ērgli, kamēr olas ilgstoši palika neapsegtas. Tā, 22. martā, kamēr Milda un Voldis bija prom, ligzdu apciemoja sveša mātīte, kas abas olas izēda.

Maijā viņi vēl turpināja apciemot ligzdu, taču jūnijā netika redzēti. Jūlija sākumā pāris ligzdu apmeklēja un atkal nozuda. Voldis vēl jūlijā pāris reizes atrādījās, bet Milda atgriezās vien 11. augustā. Rosība ligzdā tā pa īstam atgriezās septembrī, kad Voldis bija redzams teju katru dienu, arī Milda pagodināja ar savu klātbūtni. Pāris izrādīja saskanīgas attiecības, iekārtoja ligzdu, kas jau sasniegusi iespaidīgus apmērus. Šo ligzdu iekāroja arī zivjērglis, neapgredzenots jūras ērgļu jaunulis un kāda ziņkārīga vāvere, tomēr saimnieki mācēja savu teritoriju sargāt un mājvietu nevienam neatdeva.


Jūras ērglis Voldis sargā savu ligzdu 23.07.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Jūras ērgļu ligzda Slīterē

Arī šogad ligzdošana Slīteres ligzdā nenotika (pēdējā sekmīgā ligzdošana bijusi 2013. gadā). 27. februārī ligzdā atrādījās Silva un Slīters – pāris, kas šo ligzdu apmeklē kopš 2020. gada; bija vērojama arī pārošanās. Tomēr ligzdošana vismaz šajā ligzdā netika uzsākta. Ligzdu apmeklēja diezgan daudzi sveši jūras ērgļi, tajā skaitā Lietuvā 2018. gadā kā mazulis gredzenots putns.


Jauns jūras ērglis ligzdā 25.03.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vistu vanagu ligzda Rīgā

Bez lieka satraukuma sezona pagāja vistu vanagu ligzdā Rīgā. Mājvietā šogad turpināja dzīvot pērnā gada iemītnieki Hilda un Haris. Marta beigās un aprīļa sākumā tika izdētas četras olas (video: otrās olas izdēšana), par kurām abi vecāki izrādīja lielas rūpes, kas vainagojās ar četru mazuļu izšķilšanos 7.-9. maijā. Haris regulāri piegādāja ēdienu, ko Hilda gādīgi un brālīgi visiem četriem jaunuļiem izbaroja. 31. maijā jaunie vistu vanadziņi tika apgredzenoti. Kā ziņoja gredzenotājs Arnis Zacmanis, visticamāk, ka H97 gredzens uzlikts mātītei, bet gredzeni H98, H99 un H00 tēviņiem. Jaunuļi veiksmīgi uzsāka lidošanas gaitas, un vasaras izskaņā ligzda visbiežāk bija redzama tukša. Oktobrī ligzdu apciemoja vistu vanags, iespējams, kāds no šīgada ligzdas iemītniekiem.


Vistu vanagi ligzdā 31. maija vakarā (pēc gredzenošanas). Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melno stārķu ligzda Siguldā

Ligzdā šogad uzturējās Grāfs, viņa partnere, un ik pa laikam uzradās vēl kāda mātīte, kas raisīja ne mazums nesaskaņu. Grāfam aprīļa vidū uzradās partnere un abi bieži pārojās. Maija beigās ligzdu apciemoja sveša mātīte, ko Grāfs laipni uzņēma. Viņa gan tika patriekta, kolīdz ieradās ligzdas saimniece. Nākamajā dienā svešiniece ieradās, kad ligzdā bija stārķu pāris. Ar skaļiem saucieniem un badīšanos viņa tika patriekta otrreiz. Ne Grāfa partnere, ne svešā mātīte ligzdā neizdēja nevienu olu un ligzdošana nenotika.


Melnais stārķis ligzdā 07.07.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Baltie stārķi Tukumā

Šogad ligzdā bija apmeties jauns pāris, bet pagājušās sezonas iemītnieki Volts un Fāze ligzdoja citviet. No 19.-27. aprīlim tika izdētas piecas olas, ko mātīte ar tēviņu rūpīgi perēja. Maija beigās izšķīlās četri mazuļi, piektais gāja bojā šķilšanās laikā. Mirušo stārķēnu mātīte nolika ligzdas malā un tēviņš to apēda.


Balto stārķu mazuļu barošana 02.07.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Vecāki savus pienākumus veica godam, viens otru nomainot, tāpēc reti bija redzami ligzdā kopā ilgu laiku. Viņi uz maiņām piegādāja ēdienu – glodenes, sliekas un citus tārpus, pat ķirzaku un žurku. Barošanas rekords bija 20 barošanas reizes vienas dienas laikā. Vasaras karstumā vecāki saviem mazuļiem piegādāja arī ūdeni, ko ielēja katram knābī.

Neiztika arī bez satraucošām situācijām – ligzdas tuvumā ik pa laikam uzradās kādas svešs stārķis, kas mudināja vecākus atgriezties teritorijā un sargāt savas atvases. Vienu reizi jūnijā svešinieks arī ielidoja ligzdā, taču drīz vien labprātīgi devās prom. Kaut kas līdzīgs atkārtojās augustā, kad kāds svešs jaunulis gribēja iefiltrēties bariņā un tika aizdzīts. Pēc pāris stundām viņš gribēja notikušo atkārtot un tika patriekts otrreiz. Taču nākamajā dienā svešinieks bez nekādas aizdomu ēnas ielidoja ligzdā un starp visiem četriem mazuļiem pavadīja kādu laika sprīdi un pēc tam pats devās prom.

24. jūlija pēcpusdienā no ligzdas izlidoja pirmais stārķēns, kuru nosauca par Lidotāju. Viņa piemēram drīz vien sekoja otrs jaunulis, kamēr pārējie divi vilcinājās lidot. Viss atrisinājās 28. jūlijā, kad ligzdas tuvumā kāds iedarbināja trimmeri, kura skaņas izbiedēti, spārnos pacēlās visi četri stārķēni. 7. augusts bija pirmā diena, kad jaunieši nakšņoja citur, ligzdā viņus gaidīja mamma. Taču tā ir arī pēdējā reize, kad viņi redzēti. Nakti uz 9. augustu mamma arī pavadīja ligzdā viena, bet pēc tam netika redzēta, tāpat kā visi četri jaunuļi.

Zivjērgļu ligzda Kurzemē

Martā tika pieslēgta kamera zivjērgļu ligzdā Kurzemē, kurā atgriezās Teo, taču viņa pēdējo trīs sezonu partnere Vita neatgriezās. Tās vietā ligzdu apciemoja sešas mātītes – divas bija negredzenotas, viena gredzenota Somijā, cita gredzenota Igaunijā (izšķīlusies kaimiņvalsts tiešsaistes ligzdā). Pārējās divas mātītes gredzenotas Latvijā – pie Usmas ezera un Gulbenes pusē. Taču ligzdošana ne ar vienu no viņām neizdevās, un arī pats Teo kopš jūnija vidus vairs netika manīts.


Zivjērgļu pāris 11.04.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Tikmēr ligzdu apciemoja daudzi viesi, vislielāko uzmanību piesaistīja divi ziņkārīgi kraukļu jaunuļi. Visas apciemojuma reizes viņi enerģiski revidēja ligzdu, lēkāja pa zaru un mēģināja apēst kameras aci. Nozīmīgus bojājumus viņi neradīja, tikmēr mēs ieguvām patiesi amizantus kadrus un lielisku izklaidi.

Svīru būris Cēsu pilī

LDF sadarbībā ar Cēsu pili šogad ļāva vērot 2022. gada putnu – svīri. Svīru būris uzstādīts Cēsu pils dienvidu tornī un aprīkots ar divām kamerām, lai varētu vērot gan būrīša ārpusē, gan iekšpusē notiekošo. Tā kā šī tiešsaistes ligzda atrodas tik kulturālā un vēsturiski nozīmīgā vietā, tiešraižu vērotāji varēja dzirdēt ne vien svīru balsis, bet arī dažādus pasākumus un koncertus, kas notika Cēsu pils apkārtnē.

Maija beigās būri jau apdzīvoja svīru pāris, 10. jūnijā tika izdēta pirmā, bet 14. jūnijā – otrā oliņa. Perēšana pagāja veiksmīgi, un 5. jūlijā izšķīlās abi mazuļi. Abi vecāki ļoti rūpējās par mazuļiem, gādāja ēdienu un deva patvērumu zem saviem spārniem. Idilli traucēja svīru kaulmušas, putniem raksturīgs parazīts, kas dzīvo zem apspalvojuma un barojas ar putnu asinīm. Tās no sākuma bija redzamas uz pieaugušajām svīrēm, taču vēlāk pārmetās arī uz mazuļiem.

Satraucošākais moments bija kaķa parādīšanās augusta sākumā. Cēsu pils kaķis bija nolēmis apciemot svīru būri, taču tas izveidots tik veiksmīgi, ka mincis nespēja putnus aizsniegt un drīz vien devās prom.

Kopš 14. augusta būrī nakšņoja tikai viens no vecākiem, otrs, iespējams, jau bija devies uz siltajām zemēm. 16. augustā arī otrs pieaugušais putns neapciemoja būri un tamdēļ izpalika barības piegāde. Iespējams, ka tukšā māga mudināja jauniešus doties plašajā pasaulē, un 16. augusta vakarā izlidoja pirmais svīru jaunulis un nākamajā vakarā viņam sekoja otrs. Interesanti, ka abi jaunie putni izlidoja ar dienas atstarpi, bet tajā pašā diennakts laikā (21.53 un 21.56) – vēlu vakarā, tumsā.


Svīres būrī 03.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Lielais dumpis Engures ezerā

Šogad bija iespēja sekot lielā dumpja ligzdošanai, jo 27. aprīlī tika uzsākta tiešraide no dumpja ligzdas Engures ezera niedrājā. Ligzdā jau tobrīd atradās četras olas, ko mātīte rūpīgi perēja.

Kādu dienu aprīļa beigās ligzdu pēkšņi apciemoja tēviņš, kurš bija nolēmis pāroties, mātīte gan šķita nepatīkami pārsteigta par tādu notikumu pavērsienu un izrādīja zināmu pretestību. Arī maija sākumā ligzdas teritorijā parādījās kāds dumpis, mātīte devās aizsargāt teritoriju, un starp putniem izcēlās kautiņš.

14. maijā izšķīlās pirmais dumpju mazulis, un drīz vien viņam sekoja pārējie trīs. 28. maijā, kamēr mazuļi bija atstāti vieni, ligzdu apciemoja Amerikas ūdele. Mazuļi atstāja teritoriju, taču vakarā atgriezās ligzdā sveiki un veseli. Ūdele atgriezās arī nākamajā dienā un 1. jūnijā. Pēc ūdeles apciemojumiem dumpji ligzdā vairs pastāvīgi neuzturējās. Pēdējo reizi ligzdā kāds no mazuļiem redzēts 8. jūnijā.


Lielā dumpja ligzda 25.05.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Melnās klijas Kurzemē

Aprīlī atgriezās abi pērnā gada varoņi Golda un Grejs, kurus sagaidīja nepatīkams pārsteigums – pa ziemu cietusi viņu ligzda, daļa bija nokritusi zemē. Pēc putnu uzvedības spriežot, Golda un Grejs izlēma šogad ligzdot netālu un jaunās ligzdas būvēšanai izmantoja materiālus no savas pērnās ligzdas. Pateicoties šim viņu saimnieciskajam aprēķinam, varēja ik pa laikam tiešraidē redzēt abus putnus, kuri ieradās pēc būvniecības materiāliem vai te atpūtās.

Jūlijā Golda apciemoja ligzdu trīs reizes, pirmajā reizē viņa bija nomedījusi kurmi un strupasti, bet pārējās divās reizēs ieradās ar zivtiņu knābī. Pēdējā no šīm apciemojumiem Golda nebija viena – bija dzirdams, ka viņu kāds sauc. Iespējams, ka tas bija Grejs vai kāds no pēcnācējiem. Pēc pāris dienām ligzdā ieradās melnās klijas mazulis, kurš, iespējams, bija Goldas pēcnācējs. Jaunulis abas dienas ligzdā uzturējās neilgi.


Jauna melnā klija ligzdā 24.07.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazo ērgļu ligzda bērzā

13. aprīlī ar dažu minūšu starpību ligzdā atgriezās Laila un Uldis. 27. aprīlī tika izdēta pirmā, bet 1. maijā otrā ola. 6. jūnijā izšķīlās pirmais un pēc četrām dienām otrais mazulis. Jau pirmajās dienās bija redzams, ka Laila vairāk baro vecāko cāli, pēdējās dienās jaunāko barošanas reizēs vispār ignorējot. Vecākais cālis pret savu jaunāko brāli izturējās agresīvi, to knābjot un dunkājot. 13. jūnijā pastarītis bija bez dzīvības pazīmēm un Laila to apēda.

Pirmdzimtais tika pie vārda Hugo. Uldis mazuli lutināja ar dažādiem medījumiem – žurkām, mazputniņiem, strupastēm, kurmjiem un pat dzīvu čūsku un zaķēnu. Mamma Laila sadalīja barību pa kumosiņiem, ko jaunais ērglēns apēda ar gardu muti. Viņa arī visbiežāk palika ligzdā un mazuli sargāja gan no lietavām, gan sniedza ēnu, kad bija uznācis karstums. Jūlija pēdējā dienā Hugo pirmo reizi izlidoja no ligzdas. Turpmāk, kad abi vecāki uz ligzdu piegādāja ēdienu, jaunulis drīz vien bija klāt uz ēdienreizi. Pēdējo reizi Hugo redzēts 14. septembrī. Laila un Uldis ligzdā ieradās 19. septembrī, kad abi piekārtoja ligzdu un devās prom.


Mazo ērgļu mazulis ligzdā bērzā 28.07.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazo ērgļu ligzda eglē

11. aprīlī ligzdā atgriezās pērnā gada iemītniece Anna, dzīvesbiedrs Andris viņai pievienojās pēc divām dienām. 26. aprīlī tika izdēta viena ola, kas izšķīlās jūnija sākumā (precīzs datums nav zināms, jo no 30. maija pēcpusdienas līdz 5. jūnija pēcpusdienai tiešraide nedarbojās). Tiešraides tērzētavā bija iespēja balsot par vārdu mazulim, un mazais ērglēns tika pie vārda Rota.


Mazie ērgļi ligzdā 04.07.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Andris šķiet lielisks mednieks, jo regulāri piegādāja peles, žurkas, strupastes, kurmjus, mazputniņus un pat zaķi. Ligzdas mieru ik pa laikam traucēja uzmācīgie sīļi, kas centās izprovocēt ligzdas iemītniekus. Viņi bieži pavadīja Andri vai Annu lidojam uz ligzdu, kā arī pielavījās tuvumā, kad kāds no viņiem bija ligzdā.

Pavisam nopietns pārbaudījums Rotu piemeklēja 27. jūlijā, kad ligzdā ielidoja 2007. gadā Latvijā gredzenots jūras ērglis. Apciemojums bija īss, sīkākas detaļas traucēja redzēt kāds kukainis, kas tieši tobrīd bija uzrāpies uz kameras lēcas. Ornitologs Jānis Ķuze izteica pieņēmumu, ka Rotu izglābusi tiešraides kamera – iespējams, jūras ērglis apstulbis no tās gaismas atstarojuma un devies prom bez medījuma. Augusta sākumā Rota izlidoja no ligzdas un pēdējo reizi manīta 11. septembrī. Viņas vecāki pēc divām dienām ieradās sakārtot ligzdu un pēc tam vairs nebija redzami tiešsaistes skatītājiem.

Zemūdens kamera

Arī šogad bija iespēja sekot līdzi notikumiem zemūdens dzīvē Līgatnes upē. Ik pa laikam zemūdens kamerā varēja redzēt dažādas zivis, tostarp strauta foreles, taimiņus, kā arī upes vēzi.


Lašveidīgā zivs Līgatnes upē 18.05.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Aija Cepliša

2022-12-02

 

Pēdējie novērojumi
Corvus corax - 2024-04-25 Durkts
Columba palumbus - 2024-04-25 Durkts
Cyanistes caeruleus - 2024-04-25 Durkts
Dendrocopos major - 2024-04-25 Durkts
Ciconia ciconia - 2024-04-25 Durkts
Circus aeruginosus - 2024-04-25 Durkts
Castor fiber - 2024-04-24 gints
Nezināms
Ignotus
@ freimane
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 24.aprīlis, 23:10

Paldies !


finesse 24.aprīlis, 22:49

Paldies, Uldi, par komentāru, ir izlabots uz Novērots .


Ziemelmeita 24.aprīlis, 22:41

Paldies,Margarita. Kā man jūk tie strazdi….


Irbe 24.aprīlis, 22:37

Melnais


Lietuviete 24.aprīlis, 22:31

Paldies!


Irbe 24.aprīlis, 22:27

Kuitala?


nekovārnis 24.aprīlis, 22:24

Varētu būt Bembidion lampros/properans.


ekologs 24.aprīlis, 22:04

Manuprāt Skrejvabole (Bembidion lampros).


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:48

"B" šeit nav pamatots. Zivjērgļi var lidot baroties vairākus kilometrus prom no ligzdas un acīmredzams, ka pie šī dīķīša nav sugai piemērots ligzdošanas biotops


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:20

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.aprīlis, 21:19

Paldies,Uldi. Sāks darboties statusa maińa, nomainīšu.


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:10

Tikai te jau droši var likt pazīmi "D" nevis "N"


roosaluristaja 24.aprīlis, 21:08

Pelēkā. Viss pareizi.


marta.got 24.aprīlis, 13:44

Ok, paldies par info. :)


Miksrieksts 24.aprīlis, 10:24

Gļotpūpēži. Tās nav sēnes, bet gan gļotsēnes.


IlzeP 24.aprīlis, 10:18

Diemžēl vienīgā iespēja ir novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā. (Kad būsim pārgājuši uz jauno platformu, varēs vienkārši pārbīdīt punktu.)


IlzeP 24.aprīlis, 10:16

Jā, šobrīd ir problēma gan ar statusu nomaiņu, gan (varbūt vēl turpinās) arī ar novērojumu pievienošanu ar foto. Tiek risināts.


marta.got 24.aprīlis, 10:14

Paldies par piezīmi, skatos,ka šai gadījumā kļūdaini esmu atzīmējusi punktu kartē. Kā es varu veikt korekciju? Ligzda atradās Katlakalna mežā.


Ivars Leimanis 24.aprīlis, 09:31

Oi, jā, aizmirsu, ka sugu var nomainī pats. Atvainojiet!


KristianaO 23.aprīlis, 23:16

Liels paldies par atbildi :)


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:21

Statusu nevar nomainīt, rāda,ka nav opcijas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 22:20

Paldies,Margarita un Uldi. Pievienoju bildi kāds tas karjers izskatās. Tas gals,kur uzturējas putni, ir tīrāks, bet karjers pamazām aug ciet. Bija arī gaigalas. Bildes gan sliktas,pagaidām nav tik jaudīga kamera.


VijaS 23.aprīlis, 22:05

Njā, statusu nomainīt nav opcijas...


VijaS 23.aprīlis, 22:03

Augšanas veids cieši kopā un koši dzeltenais tonis vairāk raksturīgs tādām sugām kā, piemēram, nelīdzenā pilienīte vai nolīdzinātā bumbulīte. Pilnīgi izslēgt daudzveidīgo pilienīti pēc bildēm vien arī nevar, taču tā šķiet daudz mazāk ticama versija. Tās ir ļoti līdzīga izskata sugas, kuras tā "uz aci" ne vienmēr izdodas precīzi noteikt. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 22:03

Bŗūnkaklis Latvijā ir samērā rets ligzdotājs. Ligzdo aizaugošos ezeros vai dīķos. Šāds karjers nav sugai piemērota ligzdošanas vieta. Tā kā šajā gadījumā pazīme "B" nav pamatota, bet man nez kāpēc neizdodas to nomainīt uz "N".


Irbe 23.aprīlis, 21:57

Brūnkaklis http://www.putni.lv/aytfer.htm


Irbe 23.aprīlis, 21:53

Peļu klijāns


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:47

Paldies, par labojumu,


Ziemelmeita 23.aprīlis, 21:37

Paldies, Ilze.


IlzeP 23.aprīlis, 21:30

Dziedātājstrazds ir vienīgais mežastrazds, kas vienu un to pašu dziesmas frāzi atkārto vairākas reizes pēc kārtas, tad tāpat nākamo u.t.t.


IlzeP 23.aprīlis, 21:28

Nomainīju. Bet pats to arī var izdarīt.


IlzeP 23.aprīlis, 21:26

Vai droši, ka vālīšu?


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:53

Paldies, Margarita un Uldi, mēģinu iemācīties pazīt dziesmas, bet vēl stipri jūk.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 20:51

Paldies, Margarita.


roosaluristaja 23.aprīlis, 20:49

Dziesma noteikti ir dziedātājstrazda


Irbe 23.aprīlis, 20:46

Vai redzēts melnais? Izklausās pēc dziedātāja.


Irbe 23.aprīlis, 20:38

Lielais čak-čak ir melnais mežastrazds, un mazais pik-pik ir sarkanrīklīte


Karīna 23.aprīlis, 20:25

Mjā. Diemžēl fotopierādījumu nav. Tuvākajā siltajā dienā jāaizbrauc vēlreiz.


mufunja 23.aprīlis, 20:24

Paldies Vija :)


Ivars Leimanis 23.aprīlis, 19:54

Lūdzu administratorus šo nomainīt uz U.intermedia.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 19:50

Paldies,Uldi.


VijaS 23.aprīlis, 19:45

Tipiskās elateras - tinumā divi pavedieni. :)


roosaluristaja 23.aprīlis, 19:36

Jā, dzied sarkanrīklīte un žubīte, sauciens ir melnā mežastrazda, ja pareizi saklausīju


mufunja 23.aprīlis, 17:28

Tas būs lieliski.Paldies Julita :)


. 23.aprīlis, 15:08

Super!


Vīksna 23.aprīlis, 15:01

Paldies !


Vīksna 23.aprīlis, 13:42

Bez bildes pievienojas, un tad no jauna jāiet un jāpievieno bilde.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


Vīksna 23.aprīlis, 09:46

Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


IlzeP 23.aprīlis, 08:37

Labrīt, ziņošu programmētājam.


felsi 22.aprīlis, 22:38

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 22.aprīlis, 20:38

Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


carbo 22.aprīlis, 19:32

Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


carbo 22.aprīlis, 18:55

It's what I was going for as second thought. Thanks!


carbo 22.aprīlis, 18:54

OK thanks Edgars!


carbo 22.aprīlis, 17:58

After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


carbo 22.aprīlis, 17:37

Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


adata 22.aprīlis, 16:57

Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


Vīksna 22.aprīlis, 14:18

Paldies !


davis_wi 22.aprīlis, 13:46

Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


ekologs 22.aprīlis, 13:23

Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

Paldies, Uģi! :)


VijaS 22.aprīlis, 09:37

Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


Kiwi 22.aprīlis, 08:20

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


ekologs 22.aprīlis, 00:15

Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


CerambyX 21.aprīlis, 23:51

Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


CerambyX 21.aprīlis, 23:45

omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


ekologs 21.aprīlis, 22:15

Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


Ireena 21.aprīlis, 22:13

Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


ekologs 21.aprīlis, 22:12

Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


CerambyX 21.aprīlis, 21:27

Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


CerambyX 21.aprīlis, 21:19

Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


Osis 21.aprīlis, 21:04

Paldies Uldi!!!


Osis 21.aprīlis, 21:03

Paldies Uldii!!


IlzeP 21.aprīlis, 21:01

Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


guta7 21.aprīlis, 18:57

Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


mufunja 21.aprīlis, 17:10

Paldies Uldis :)


forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

Manuprāt,vistu vanags.;)


zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


ekologs 21.aprīlis, 13:38

Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

Paldies, Uldi!


ekologs 21.aprīlis, 12:42

Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


ekologs 21.aprīlis, 12:20

Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


ekologs 21.aprīlis, 11:59

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


gunitak 21.aprīlis, 11:42

Paldies!


Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

Zivjērglis?


Meinards D. 21.aprīlis, 10:47

Paldies.


Vīksna 21.aprīlis, 00:14

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 23:50

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 22:34

Pamīšlapu pakrēslīte, Chrysosplenium alternifolium.


Kiwi 20.aprīlis, 17:33

Paldies, Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies, Vija!


Kiwi 20.aprīlis, 17:32

Paldies par sugas noteikšanu, Artur un Marek!


Kiwi 20.aprīlis, 17:31

Paldies, Ansi!


ekologs 20.aprīlis, 15:47

Nevarētu būt Gonia ornata?


CerambyX 20.aprīlis, 14:49

Ok, paskatīšu - noteikti dažus varēs vēl 'ielabot' :)


nekovārnis 20.aprīlis, 14:35

Uģi, ja Tev vēl kāds "noteiktāks" Leiopus kaut kur aizķēries tad varbūt pārliec. Domāju šiem fenoloģiju/izplatību taisīt (cik nu varēs:)) gan kopējo - kā līdz šim, gan (daudz/maz noteiktajiem) atsevišķi.


nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


meža_meita 20.aprīlis, 11:02

Liels paldies Ansim!


ekologs 20.aprīlis, 09:50

Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


felsi 20.aprīlis, 09:29

Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


VijaS 20.aprīlis, 07:54

Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


Irbe 19.aprīlis, 23:47

Klijāns


dziedava 19.aprīlis, 22:41

Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


dziedava 19.aprīlis, 22:39

Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


felsi 19.aprīlis, 22:38

Man liekas, ka pareizi.


VijaS 19.aprīlis, 22:34

Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


felsi 19.aprīlis, 22:11

Pievienoju mikroskopiju.


VijaS 19.aprīlis, 21:21

Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


dziedava 19.aprīlis, 21:16

Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


VijaS 19.aprīlis, 21:09

Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


dziedava 19.aprīlis, 20:54

Piekrītu


ekologs 19.aprīlis, 20:40

Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


Osis 19.aprīlis, 20:38

Paldies Edgar!


VijaS 19.aprīlis, 20:16

Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


Amanda 19.aprīlis, 20:04

Niedru lija


VijaS 19.aprīlis, 18:48

Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


ivars 19.aprīlis, 17:53

Niedru stērste.


dziedava 19.aprīlis, 16:26

Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


Osis 19.aprīlis, 16:21

Paldies Margarita!


ligausis 19.aprīlis, 16:03

O! Tas gan interesanti.


Irbe 19.aprīlis, 14:49

Žubīte M


Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


dziedava 19.aprīlis, 12:14

Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


IlzeP 19.aprīlis, 10:32

Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


IlzeP 19.aprīlis, 10:30

Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


IlzeP 19.aprīlis, 10:29

Paldies, laikam jau būs gan.


Vīksna 19.aprīlis, 10:27

Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts