Ja esat "ar dabu uz tu", tad koksngrauzis vasarā Jums pats sevi parādīs – tupēs uz kāda koka stumbra vai zieda, vai pat kādā karstā pēcpusdienā piezemēsies uz Jūsu galvas. Tomēr, ja gribat atrast 20, 30 vai 50 koksngraužu sugas, nāksies pameklēt. Pārāk neiedziļinoties detaļās, mēģināšu parādīt tās galvenās vietas.
Koksngraužu sugām bagāts čemurzieža zieds. Foto: Mareks Ieviņš
Pirms sākt par to, kur meklēt, gribētos mazliet pievērsties tam, kā atrasto nofotografēt. Fotoattēlā uz čemurzieža redzami 13 koksngrauži, kas pārstāv vismaz 3 sugas. Diemžēl nešaubīgi pēc šī foto varēs noteikt tikai 3 vienas sugas pārstāvjus. Kādam pietrūkst skata no sāna, citam skata no augšas, vēl kādam – detalizācijas. Vislabāk, ja ir vismaz divi foto – no sāna un augšas. Vismaz tiem līdzīgajiem, brūnajiem. Tagad, digitālajā laikā, liekās bildes vienmēr var pēc tam izdzēst. Pats cenšos vispirms vienu foto uzņemt no tāluma un tad lēnām, fotografējot, virzīties tuvāk – tā mazākas iespējas, ka modelis aizmūk pirms nofotografēšanas.
Galvenās kukaiņu (jebkuru) fotomednieka piktogrammas – Select (atlasīt, izvēlēties) un Crop (apgriezt). Tās ir jebkurā fotoapstrādes programmā un domātas lieko malu apgriešanai. Foto: Mareks Ieviņš
Apgrieztā foto uzreiz vieglāk saskatīt sīkās detaļas. Galvenais – attēla izmēru nekad nesamazināt pirms apgriešanas! Piemēram, ja foto garākā mala ir 4800 pikseļi, tad vispirms apgriežam liekās malas, un tikai pēc tam, ja ir nepieciešamība, samazinām apgriezto attēlu, piemēram, līdz 1000 pikseļiem.
Ceļmalu, mežmalu ziedos. Varētu teikt, ka šī ir galvenā koksngraužu meklēšanas vieta, jo dažādus ziedus mēdz apmeklēt vairāk nekā trešdaļa Latvija sastopamo koksngraužu. Pat ja atmet ekstrēmi retās sugas, dažādos laikos un dažādās vietās uz čemurziežiem un vīgriezēm var atrast pat 30 un vairāk sugu. Protams, pārāk bieži negadās redzēt tik bagātīgus čemurziežus kā pirmajā foto. Vēlams paturēt prātā, ka ir vairākas koksngraužu sugas, kas var tupēt uz lakstaugu kātiem vai lapām, nevis uz ziediem, piemēram, čemurziežu koksngrauzis Agapanthia villosoviridescens, stublājgrauzis Phytoecia nigricornis, vai uz tīruma pēterenes mītošais koksngrauzis Agapanthia intermedia.
Ceļmalas ar ziediem. Foto: Mareks Ieviņš
Kritalas. Svaigi lūzuši stumbri vai lieli zari mežmalās vai vecos parkos var būt diezgan bagātīgi koksngraužu fotomedību lauki. Sevišķi sākumā, kad lapas vai skujas ir jau pažuvušas, bet vēl nav nobirušas. Tādi svaigi lūzumi piesaista kukaiņus no plašas apkārtnes. Uz dažādu koku sugu kritalām var atrast dažādu sugu koksngraužus. Turklāt uz stumbra resnākas daļas tupēs vienas sugas koksngrauzis, uz resnākiem zariem cits, bet uz smalkajiem zariņiem vēl kāds.
Ozola kritala. Foto: Mareks Ieviņš
Savainoti vai kalstoši koki. Ja pa ceļam gadās kāds vēl augošs, bet savainots vai kalstošs koks, ir vērts tam "uzmest aci" Iespējams, kāds koksngrauzis jau šiverē pa stumbru. Tāpat cenšos apiet riņķī ekoloģiskajiem kokiem kailcirtēs. Ja ir paladziņš, tad var mēģināt kādu koksngrauzi nokratīt arī no veselīga koka vai krūma nokaltušiem zariem. Ir sugas, kas, tieši pretēji, jāmeklē uz jauniem lazdu, liepu un citu koku sugu dzinumiem.
Kalstoša egle. Foto: Mareks Ieviņš
Izcirtumi, baļķu un malkas krāvumi. Tāpat kā koksngraužus piesaista dabīgi savainoti vai kalstoši koki, to veic arī svaigi zāģēti celmi, baļķi ceļmalā vai malkas krāvumi ciemā. Par baļķu krāvumiem vēlos atgādināt vēlreiz – ļoti prātīgi!!! Tas koksngrauzis, kas uzlaidies uz baļķaugšas nav tā vērts, lai rāptos tam pakaļ, riskējot izkustināt 50-200 kg smagu baļķu krāvumu! Pats piestāju tikai tad, ja tai brīdī nestrādā tehnika un apskatu baļķu galus. Ja gribas noiet otru pusi, tad pāri grāvim ar pamatīgu distanci.
Baļķu krāvums ceļmalā. Foto: Mareks Ieviņš
Mazliet novēršoties no jautājuma "kur", gribētos pāris vārdus pateikt arī par "kad". Vislabākais laiks koksngraužu meklēšanai būs silta vai, vēl labāk, karsta pēcpusdiena. Interesants personīgs vērojums bija pagājušogad vienā egļu kailcirtē. Speciāli meklēju trīs biežas, uz svaigu zāģētu egļu koksni nākošas koksngraužu sugas (Tetropium castaneum, T. fuscum un Asemum striatum). Izstaigāju izcirtumu, atradu citas, bet nevienas no tām trim kā nav, tā nav. Un tad, apmēram 14.20, tie visi trīs bija visur. Kas tur bija par klikšķi, tā arī nesapratu. Varbūt kāda vabole pirmā padeva pārošanās signālu? Nez :)
Pilsētu apstādījumi. Varbūt pilsētās nevarēs atrast tik daudz koksngraužu sugu, cik lielu mežu tuvumā, bet tomēr, ņemot vērā koku sugu dažādību un pieklājīgo vecumu pilsētu apstādījumos, te var atrast pat ļoti retas sugas. Lielākas izredzes varētu būt savainojumu, sasulojumu vietās, uz atmirušo un dzīvo audu robežas.
Divi divkrāsu koksngrauža Rhamnusium bicolor apdzīvoti koki. Foto: Uģis Piterāns
Ja ir drosme, variet kādā siltā vasaras naktī ņemt lukturīti un doties pie dienā noskatīta koka, celma vai kritalas. Ir koksngraužu sugas, kas dienā slēpjas, bet ir aktīvas naktī.
Centos pārāk neaizrauties ar konkrētu koksngraužu sugu pieminēšanu, jo tad droši vien slūžas būtu vaļā, un raksts būtu bezgalīgs. Par atsevišķām sugām vairāk te. Apkopojums papildināts ar fenoloģiskajiem grafikiem un jaunajām izplatības kartēm (paldies Uģim Piterānam!).
Pagājušā gada kartes arī atstātas, lai Dabasdati.lv koksngraužu vērotāji var novērtēt sava darba augļus. Ja pie sugas ir tikai viena karte, tad gada laikā nekādu izmaiņu nav bijis.
Ne ūsas!
Mareks Ieviņš
Latvijas Entomoloģijas biedrība
2021-05-05