Var teikt, ka liela daļa Andra Dekanta dzīves paiet Dabasdatos, sezonas laikā viņš pievieno aptuveni desmit tūkstošus novērojumu ligzdojošo putnu atlantam, ievada portālā citu iesūtītos datus, rosina visus aktīvi iesaistīties ziemojošo putnu uzskaitē un vasaras noskaņās atgriezīsies, klausoties iesūtītos piecminūšu audioierakstus, lai konstatētu, kādi putni un kur ir vīterojuši un sasaukušies saullēkta un saulrieta laikā.

Andris ir dzimis Bulduros, vēlāk ģimene pārcēlās uz Rīgu, tāpēc skolā viņš gāja galvaspilsētā. Arī tagad Andris dzīvo Rīgā iepretim Kronvalda parkam, precējies, un abi ar Alisi audzina meitu un dēlu.

Satiekamies Viesturdārzā, tāpēc pirmie stāsti ir par šeit pamanītajiem retumiem (video): "Ūdensvistiņa Viesturdārza dīķa niedrēs ligzdo pāris gadus. Šovasar gribēju to piefiksēt un vienā jūnija rītā ap sešiem atbraucu, iebridu niedrēs un atradu ligzdu. Bet mazuļi jau to bija pametuši, kā jau ligzdbēgļi, kas ligzdā uzturas labi ja pāris dienas. Tētis visu laiku viņiem nesa ēdienu, bet sīkie jau peldēja apkārt. Pilsētas burzma šo pāri diez ko netraucē, cilvēki pamana un brīnās, kas tās par melnām pīlītēm ar koši sarkaniem knābjiem".

Andris Dekants. Foto: Anitra Tooma

Cik ilgi esi Dabasdatos?

Viss sākās ar baltajiem stārķiem 2014. gadā, kad Agnis Bušs mani ievilka šajā lietā un aicināja palīdzēt Mārai Janaus. Es tolaik mācījos putnu kursos pie Andra Avotiņa, man tas ļoti patika, un klusībā jau sapņoju, ka varētu no tās trakās biznesa pasaules pamukt projām. Daba mani vienmēr ir vilinājusi, un iet putnos ir labs iemesls pazust mežā. Turklāt izlasīju džentlmeņa rokasgrāmatā, ka īsts džentlmenis prot pastāstīt savai dāmai par visiem parka putniem, ko viņi pastaigas laikā ierauga, un es sapratu, ka to nevaru. Tāpēc pieteicos kursos, sapazinos ar ornitologiem, un Agnis mani kā cilvēku no biznesa un vadības pasaules uzaicināja iesaistīties balto stārķu izpētes projektā, kur vajadzēja uzrakstīt projekta pieteikumu un palīdzēt novadīt pašu projektu – to es pratu, tāpēc piekritu. Uzrakstījām projektu, saņēmām finansējumu no Vides aizsardzības fonda, un tas bija pirmais gads mūžā, kad sajutu to kaifu, ka nevis strādāju, bet daru to, kas man patīk. Tā bija nekad agrāk neizjusta brīvības sajūta un pilnīga bauda nodoties putnu izpētei.

Re, kur vidējais dzenis! Mikrolieguma suga, viņi rudeņos ielido pilsētas centra parkos, piemēram, Kronvala parkā un Viesturdārzā. Bet pirmais novērojums, kuru publicēju Dabasdatos, bija pavisam neticams: jūnijā netālu no Gaiziņa ieraudzīju uz vadiem nolaižamies divas zaļās vārnas, kas pēc tam ielidoja mežā. Joprojām nezinu, vai tās bija zaļās vārnas, bet nespēju iedomāties, ar ko varētu šos putnus sajaukt. Tiešām sīļi?

Loģiski, ka drīz vien devos studēt bioloģiju uz Latvijas Universitāti. Pirms tam studēju LU Vadības zinību fakultātē bakalauros. Bioloģijas maģistrus pabeidzu 2018. gadā ar diplomdarbu "Latvijas mežu platību pārmaiņu ietekme uz meža putnu izplatību un daudzveidību", dabūju augstāko novērtējumu un Sarkano diplomu. Mana darba vadītājs bija Viesturs Ķerus (viņam ir milzīgs nopelns tajā, ka saņēmu augstāko novērtējumu). Šoziem abi koordinēsim ziemojošo putnu atlantu, es kā viens no Dabasdatu administratoriem esmu uzņēmies tehnisko pusi – Dabasdatu ziņojumu pieskatīšanu un rakstiski iesniegto novērojumu ievadīšanu datu bāzē.

Tātad, kad 2014. gadā iesaistījos balto stārķu ligzdu uzskaites projektā, sapratu, kā Dabasdati izskatās gan no iekšienes, gan no ārienes un kādas nepilnības vajadzētu labot. Palīdzēja arī mana iepriekšējā biznesa pieredze tieši IT jomā. Tad sekoja Eiropas ligzdojošo putnu atlanta projekts, Dabasdatos jau biju iešūpojies, un man bija daudz ideju, ko un kā attīstīt un uzlabot. Laikā, kad veidoja iepriekšējo putnu atlantu, cilvēki datus pierakstīja uz papīra lapiņām. Bet tagad ir cita tehnika, tāpēc bija jāuztaisa ērti lietojama sistēma, lai var ērti ziņot reālajā laikā, vienlaikus redzot kvartāla apsekotību un sugu statistiku. Tad radās doma par mobilo lietotni, tagad telefona aplikācijā var ziņot noteiktu punktu ar precīzu laiku un datumu. Izmantojot lietotni "Dabas dati" dabā, var redzēt kvadrātu tīklu un saprast, kad esi iegājis jau citā kvadrātā. Agrāk nācās nēsāt līdzi kartes. Visi šie uzlabojumi un modernizējumi deva daudz prieka, uzlaboja izpētes ātrumu un vairoja gan datu daudzumu, gan ziņotāju skaitu.

Andris iedvesmo ekskursijas dalībniekus Lubāna mitrājā meklēt ķikutu. Foto: Ēva Krēsla

Kādos vēl projektos esi iesaistījies?

Esmu Latvijas Ornitoloģijas biedrības darbinieks, sertificēts putnu eksperts, viens no mazā ērgļa izpētes projekta darbiniekiem (atbildu par LOB aktivitāšu izpildi), piedalos dažādos putnu monitoringos, uzstājos semināros mežu īpašniekiem par mazo ērgli. Vadu Lubāna mitrāja putnu atlanta projektu. Šogad vadīju monitoringu Ādažu militārajā poligonā un šobrīd tiešsaistē putnu kursus – "Pirmie soļi putnu atpazīšanā". Tos šobrīd apmeklē 99 cilvēki! Vadu arī LOB Rīgas vietējo grupu, un tur arī notiek visādi pasākumi, tostarp putnu vērošanas sacensības "Rīgas putnu cīņa". Rakstām atlanta grāmatu, kas iznāks 2021. gada sākumā, daudz darba prasa trešais Latvijas ligzdojošo un ziemojošo putnu atlants.

Vai pats esi redzējis visas Latvijā reģistrētās putnu sugas?

To neviens nav izdarījis, turklāt tas man nav liels dzinulis, neskrienu pakaļ retumam uz otru Latvijas malu. Latvijā esmu redzējis kādas 250-260 sugas, ko iespējams arī viena gada laikā savākt. Bet putnu vērošanas sacensības gan man patīk!

Vai atšķir arī citus dzīvniekus?

Dienas tauriņus un spāres esmu mācījies atšķirt. Tomēr spāres man ir par ātru. Ļoti gribētu pilnībā apgūt dienas tauriņus. Dažus gadus piedalījos gada garāko dienu sacensībās, bet gribētu, lai par dienastauriņu atpazīšanu ir līdzīgi kursi, kādus vadu par putniem. Vienam burties pa noteicējiem ir sarežģīti, īpaši, ja gribas saprast, kuru zilenīti vai oranži brūno raibeni izdevies pamanīt. Tā kā neesmu ieguldījis naudu dārgā fototehnikā, nevaru nobildēt kukainīti no augšas un apakšas.

Vēl man patīk augi un sūnas, tos gan vēl neziņoju, kaut ejot pa mežu veicu augu un sūnu sugu uzskaiti. Man patīk izprast procesus, kas notiek mežā, un kādas sugas par tiem liecina. Ja man kāds vaicā, ar ko sākt iepazīt dabu, atbildu: "Apgūsti to, kas ir tavā apkārtnē! Piemēram, iemācies atšķirt Rīgas parku koku sugas. Vai savas apkārtnes tauriņus. Tad visas krūmu sugas, tad lakstaugu sugas, putnus dārzā." Vienmēr jāmeklē stimuls dziļāk iegrimt dabas daudzveidībā. Bet studijas Bioloģijas fakultātē man iedeva plašo skatījumu par to, ka viss ir saistīts. Tauriņi – ar noteiktu sugu augiem, putni – ar noteiktu meža vai lauku biotopu utt.

Ko putnu izpētē dod tautas monitorings?

Mums nekad nepietiks profesionālu ornitologu, kas vieni paši varētu ar šo darbu tikt galā. Jo vairāk cilvēku iesaistās novērojumu vākšanā, jo labāk varam pamanīt un izprast pārmaiņas, kas notiek dabā, īpaši sugu izplatības jomā. Klimats un saimniekošanas veidi mainās, un ir sugas, kas Latvijā pamanāmas aizvien biežāk, piemēram, baltais gārnis vai lauku piekūns. Varam saprast, kuras sugas kļūst retākas, piemēram, plukšķis un mežirbe. Sagatavojot dabas aizsardzības plānus, šie dati ir ļoti vērtīgi.

Tāpēc es iesaku apkopot katra 5x5 km atlanta kvadrāta pilno sugu sarakstu, ziņot pilnīgi visas sugas, ko spējat atšķirt, neizlaižot ne vārnu. Tikai tad var saprast, kādas sugas tur nav ziņotas un tātad to tur nav. Bet cilvēks ziņo tikai pirmo lielo zīlīti, ko tajā gadā redzējis, un citur redzētās neziņo. Labs piemērs ir Mērsraga kvadrāts. Izskatās, ka tas ir ļoti labi apsekots, un liekas, ka nav jēgas tur braukt un ievākt sugas. Bet, dziļāk analizējot, izrādās, ka nav piefiksētas vairākas parastas sugas, kas tur noteikti ligzdo. Piemēram, koku čipste vai paceplītis. Tāpēc turpinām papildināt jauno atlantu un, atlanta statistiks sadaļā uzspiežot uz kvadrāta, labi redzams, vai tas purvs un mežiņš ir pietiekami apsekots. Kvadrātus var sašķirot pēc biežāk ziņotajām sugām, un tad skaidrs, kura suga vēl ir jāatrod. Es regulāri domāju par programmas uzlabojumiem, tas ir ļoti interesanti.

Lai precīzāk varētu piefiksēt ligzdojošās sugas, radās ideja aicināt cilvēkus, lai viņi no aprīļa līdz jūlija sākumam ar viedtālruni ieraksta putnu dziesmas agri no rīta vai pirms saulrieta 5 minūtes. Tad es klausos šos ierakstus un nosaku, kādi putni tur dzied. Tā cilvēki uzzina, kas apkārtnē ligzdo, bet man tas noder projektam. Šogad Dabasdati saņēma ap 300 ierakstu. Nu man ir iespēja klausīties putnu dziesmas, kuru kopējais garums ir kādas 24 stundas, un atgriezties vasarā. Ir cilvēki, kas atsūta nakts ierakstus ar pūču balsīm. Ir tādi, kas brauc makšķerēt vai guļ dabā un tad vienmēr no rīta ieraksta dabas skaņas. Vēl man ir paša ieraksti. Esmu izlicis audioierakstītājus tādās grūtāk pieejamās vietās. Ieprogrammēju, lai raksta tikai no rītiem un vakaros, un tas ir forši – kādi 100 ieraksti, degu nepacietībā tikt līdz tam, ka es tos varēšu klausīties. Man būs pārsteigumiem pilna ziema. Laiki mainās, un tagad, piemēram, aizvien biežāk ierakstos dzirdams sārtgalvītis, kas agrāk bija ļoti reta suga.

Kādas ir raksturīgākās kļūmes un aizspriedumi, ar ko jaunam ziņotājam būtu jātiek galā?

Pirmkārt, nekaunēties un nebaidīties, ja kaut ko nezina. Nezināt ir normāli, mēs visi tādi reiz bijām. Ja kāds Dabasdatos pamāca un norāda uz kļūmi, tad nevajag apvainoties. Iesācējiem jāpierod pieiet kritiski saviem novērojumiem, jo bieži vien sākumā liekas, ka redzēts kaut kas rets, bet tā ir parasta suga. Gandrīz katrs sēņotājs apzvēr, ka redzējis mežā tini, toties neviens profesionāls zoologs šo zvēru Latvijā nav manījis 150 gadu. Līdzīgi ir ar zaļajām dzilnām: iesācēji tās ierauga bieži, bet profesionāļi – ļoti reti.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: "Andris LOB ienāca kā viens no putnu noteikšanas lekciju dalībniekiem. Tālāk viņš nav vairījies iet uz priekšu lieliem soļiem, tāpēc salīdzinoši īsā laikā no cilvēka, kas nepazīst žubīti, pats kļuvis par putnu noteikšanas lekciju vadītāju. Lai gan sākotnējā izglītība nebija saistīta ar dabaszinātnēm, Andris ieguvis arī bioloģijas maģistra grādu, analizējot Eiropas ligzdojošo putnu atlanta rezultātus par Latviju, jo šo darbu pats Andris arī koordinēja. Tāpat Andris organizējis mazā ērgļa ligzdu meklēšanu Latvijas Dabas fonda vadītā projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" ietvaros, pulcējis ap sevi LOB Rīgas vietējās grupas ļaudis, vadījis putnu vērošanas ekskursijas, gatavojis projektu pieteikumus... Īsāk sakot, Andris no iesācēja dažu gadu laikā kļuvis par cilvēku, kura darbības lauks aptver visus trīs "vaļus", uz kuriem balstās LOB – izpēte, aizsardzība, sabiedrības izglītošana. Lai to panāktu, liela nozīme ir viņam raksturīgajai mērķtiecībai, apņēmībai un gatavībai uzņemties jaunus izaicinājumus."

Anitra Tooma

2020-12-04

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.