Aktīvie lietotāji: 301 Šodien ievadītie novērojumi: 874 Kopējais novērojumu skaits: 1827833
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gļotsēnes – kopsavilkums par paveikto 2009.-2020. gadā
Pievienots 2021-01-02 19:04:26

Šogad gļotsēņu pētniecība iegāja jaunā – zinātniskākā fāzē, revidējot arī iepriekšējos atradumus un tagad jau ar lielāku pārliecību saprotot, ko esam vai ko neesam atraduši un noteikuši. Šajā rakstā – ko esam paveikuši, cik tālu gļotsēņu pētniecībā esam tikuši pēdējā gada un visā Dabasdatu laikā kopā.

Tā kā Latvijā gļotsēnes tika pētītas arī pirms dabasdati.lv izveidošanas, lai būtu saprotamāk, visu gļotsēņu pētniecības laiku dalīšu divās daļās – laikā līdz 2008. gadam, kad bija pēdējie apzinātie gļotsēņu pētījumi Latvijā, ar kuriem man nebija nekādas saistības, un laikā no 2009. gada, kad tika ieziņotas pirmās gļotsēnes Dabasdatos. Pēdējo periodu turpmāk saukšu par "mūsu laiku", tātad tie ir apmēram 10 pēdējie gadi. Dabasdatos "mūsu laikā" ir ieziņotas arī sešas atradnes, kas senākas par 2009. gadu – no 2004. līdz 2008. gadam.


Gļotsēnu novērojumu un ziņotāju skaits pa gadiem.

Skatoties grafikā ar novērojumu un ziņotāju skaitu pa gadiem, var redzēt, ka aktīvāka gļotsēņu apzināšana sākusies tikai 2016. gadā, bet īpaši liela aktivitāte bijusi pēdējos divos gados. Pieņemu, ka šī gada rekordu tuvākā laikā pārspēt vairs neizdosies, jo šajā gadā pie aktīvākajiem ziņotājiem pieslēdzās arī aktīvākie "Dabas skaitītāji". Bet, tā kā šis projekts jau beidzies, tad sagaidāms arī novērojumu kritums. Viens izcils gads sniedz ļoti vērtīgu informāciju gada griezumā, bet pārējie ziņojumiem bagātie gadi palīdz labāk saprast, kas no iegūtajiem datiem nav tikai viena gada īpatnība.


Visas Dabasdatos ziņotās gļotsēņu atradnes līdz 2020. gada 22. decembrim.
Nepilnā 2020. gadā ir 4162 novērojumi, kas ir vairāk nekā visos iepriekšējos gados kopā (7446–4162=3284 novērojumi visos iepriekšējos gados kopā). Labi redzams, ka 2020. gadā īpaši aktīva "Dabas skaitīšana" (t.sk.
"skaitot" gļotsēnes) norisinājusies Gaujas NP un Ķemeru NP, arī DL "Lubāna mitrājs". Ja skatām Latvijas administratīvās vienības, tad neviena gļotsēņu novērojuma vēl nav Cesvaines novadā, Vārkavas novadā, Aknīstes novadā, Liepājā, Rēzeknē un Jēkabpilī.

Pavisam "mūsu laikā" esam atklājuši jau 32 Latvijā jaunas sugas un noteikuši dažas jaunas varietātes. Savā lapā glotsenes.dziedava.lv šī gada laikā operatīvi centos atjaunot informāciju ar visām "mūsu laikā" droši vai hipotētiski noteiktajām sugām (paldies visiem, kas atļāvuši izmantot savus foto!); šobrīd tie ir jau 132 taksoni (sugas + varietātes), no kurām 12 – hipotētiskas sugas, kurām būtu nepieciešams ievākt paraudziņu un/vai mikroskopiski apstiprināt noteikšanas pareizību.

Lai jebkuram interesentam būtu iespēja ātri apskatīt, vai konkrētā suga Latvijā ir zināma un cik tā reta, izveidots Latvijas gļotsēņu pagaidu saraksts .xls formātā ar dažādi iezīmētām jaunajām un tikai no literatūras zināmajām sugām. Iekļautas arī dažas hipotētiskas sugas, kas vēl prasa pārbaudi. Kopsummā saraksts ietver 161 taksonu, no tiem par droši noteiktiem šobrīd tiek uzskatīti 149 taksoni. Šo nevar uzskatīt par oficiālu sarakstu, jo tas ir tikai tapšanas stadijā un laika gaitā var tikt labots.

Viens parametrs, kam sekoju pēdējos trīs gadus, ir visu gļotsēņu sugu sastopamības (atrašanas) biežums. Vispirms jāuzsver, ka reālu sastopamību ar Dabasdatu ziņojumiem vien izpētīt nevar, jo sugas netiek meklētas sistemātiski; lielāka varbūtība tikt ieraudzītām ir lielākām, košākām, lielākos baros un vieglāk pieejamās vietās augošām sugām. Sugas, ko var saskatīt un ievērot tikai mikroskopā, starp "no notikuma vietas" dabā ziņotajām sugām neatrast. Tāpēc ar "sastopamības biežumu" šajā gadījumā saprotu "atrašanas biežumu", kam tomēr ir arī savstarpēja korelācija – līdzīgi ievērojamu sugu starpā biežāk atrodamas sugas ir arī reāli biežāk sastopamas.

Atrašanas biežumu gan maina arī zināšanu daudzums – izceļot kādu sugu līdz ar tās atšķiršanas pazīmēm un augšanas vietām, tā arī tiek biežāk ziņota. Tas var būt īpaši svarīgi vizuāli līdzīgām sugām, no kurām kāda ir bieža, cita – reta.

Kā tipisku piemēru te var minēt konisko vilkpienaini, kas līdz 2020. gadam bija atrasta tikai pa reizei 2012. un 2016. gadā, bet 2020. gadā līdz ar aicinājumu to meklēt nāca klāt vēl 17 atradnes!! Turklāt šo sugu atraduši jau 7 cilvēki. Pavirši skatot, tā līdzīga Latvijā visbiežākajai gļotsēņu sugai – koksnes vilkpienainei, tāpēc, nepievēršot detaļām uzmanību (mazāka, turklāt forma izteikti koniska), var viegli palaist garām.


Trīs līdzīgas jaunas gļotsēnes, no kurām viena ļoti bieža (koksnes vilkpienaine Lycogala epidendron; pa kreisi) un abas pārējās ļoti retas – košā vilkpienaine Lycogala exiguum (apakšā; foto: Sandis Laime) un koniskā vilkpienaine Lycogala conicum (foto: Julita Kluša).

Analizējot ziņojumu skaitu Dabasdatos, 2018. gada beigās izveidoju nosacītu dalījumu 4 daļās – no "ļoti reta" (1) līdz "ļoti bieža" (4); pēc tā paša principa "pārnoteicu" sastopamību arī sekojošos divus gadus. Analizējot trīs pēdējo gadu datus, sugu "ceļojumi" pa dažādām sastopamības grupām bija salīdzinoši nelieli, pārsvarā sugām, kas bija pie grupu robežas. Lielais ziņojumu skaits 2020. gadā palīdzēja nostiprināt sugu atrašanos tādā vai citādā "statusā". Pārliecinājos, ka tendences pārsvarā ir stabilas – neviena ļoti retā nav kļuvusi bieži sastopama tikai tāpēc, ka nu ir vairāk pētnieku un ziņojumu.

Ņemot vērā pētījuma rezultātus, sarakstā ir arī kolonna ar sastopamību. Sugas, kuru sastopamība atzīmēta ar 1 jeb "ļoti reta", Dabasdatos plānots atzīmēt kā interesantus novērojumus. Kad notiek "pārrēķins", gadās, ka sugas, kas iepriekš skaitījās ļoti retas, var vairs netikt kā tādas atzīmētas.

Tā no "ļoti reta" uz "samērā reta" laika gaitā ir pārgājušas bēšā arcīrija, jāņogu enertenēma, mālkrāsas kribrārija, purpura kribrārija, starojošā diderma, režģa hemitrihija, kārpainā mizaine, plaisājošā trihija un vēl dažas grūtāk nosakāmas sugas.


Jāņogu enertenēma Enerthenema papillatum (pa kreisi; foto: Arta Joma); režģa hemitrihija Hemitrichia serpula (pa labi; foto: Laima Birziņa) un starojošā diderma Diderma radiatum (foto: Sandis Laime).

Papildus jau ierastajai fotografēšanai un gļotsēņu attīstības vērošanai šogad klāt nākusi arī mikroskopēšana. Nu jau esam četri, kas mācās un cenšas noteikt arī tās gļotsēnes, kas atšķiramas tikai mikroskopiski.

Šī gada laikā es personīgi esmu mikroskopējusi vairāk nekā 190 gļotsēņu paraudziņus. Pavisam šobrīd Dabasdatu interesentu lokā mikroskopiski apstiprinātas ir apmēram 100 sugas. Mērķis topošajam Latvijas gļotsēņu sarakstam ir mikroskopiski apstiprināt visas mūsu atrastās sugas.


Pēc aptuvenām aplēsēm pie manis ir ~400 paraudziņi gļotsēnēm, ko ievācis Baroniņu pāris – Valda un Andris. Tie lieliski noderēs ne tikai jaunu un reto sugu meklējumos, bet arī parastāku sugu dažādu eksemplāru pētījumos. Paraudziņi lieliski sakārtoti pa datumiem un pulksteņlaikiem, lai pēc Dabasdatu novērojumiem varētu viegli atrast atbilstošo paraudziņu.

Tā kā esam pārgājuši jaunā sugu noteikšanas stadijā, tad arī glotsenes.dziedava.lv atrodami foto, kas iegūti mikroskopēšanas procesā. Piemēram, sporu foto šobrīd publicēti jau vairāk nekā 80 sugām. Līdzās citiem tematiskajiem pārskatiem tagad vienkopus var skatīt arī, piemēram, sporu foto.

Lai arī mūsu zināšanas aug, ne visu spējam noteikt pašu spēkiem. Sandis Laime šī gada sākumā nosūtīja paraudziņus Dmitrijam Ļeontjevam, kas pasaules līmenī veicis Tubifera grupas gļotsēņu revīziju. Tā mums tagad Latvijā ir droši noteikta suga Siphoptychium violaceum.

Es pati septiņus paraudziņus nosūtīju uz Norvēģiju gļotsēņu ekspertam Edvīnam Johannesonam. Viņš ir piekritis palīdzēt mums gļotsēņu noteikšanā.

Ko tad esam atklājuši?

"Mūsu laikā" Latvijā atklātas 5 jaunas ģintis, kas noteiktas līdz ar sekojošām sugām – milzu brefeldija Brefeldia maxima (senākais novērojums 2013. gadā), svinpelēkais sīkacis Dictydiaethalium plumbeum (2014.), baltkājas diaheja Diachea leucopodia (2018.), izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis (2019.) un gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (2020.).


Lai arī svinpelēkais sīkacis pirmoreiz novērots jau 2014. gadā, tikai 2020. gadā tā paraudziņš tika ievākts un mikroskopiski apstiprināts. Foto dažādās stadijās; autori: Laima Birziņa, Julita Kluša.

Pagājušā gadumijā ienācās būtiski papildinājumi līdz šim apzinātajam par komatrihiju ģinti. Līdz "mūsu laikam" bija apzināta tikai viena komatrihiju suga – elegantā komatrihija Comatricha elegans (ievākta 1986. gadā, noteikta 2003. gadā). "Mūsu laikos" senākā apzinātā un par samērā (ne ļoti) retu atzīta melnā komatrihija Comatricha nigra (pirmoreiz noteikta 2011. gadā, senākais novērojums – 2008. gadā). Savukārt 2019. gada nogalē un 2020. gada sākumā tika ieziņotas vēl divas jau droši noteiktas sugas – šmaugā komatrihija un daudzveidīgā komatrihija, kā arī vēl trīs sugas, kas būtu apstiprināmas mikroskopiski – Comatricha meandrispora, smailā komatrihija Comatricha tenerrima un glītā komatrihija Comatricha pulchella. Ja pēdējo divu apstiprināšanai jāmeklē jaunas atradnes un jāvāc paraudziņi, tad apstiprināt (vai noliegt) pirmo ir tikai laika, eksperta un iespēju jautājums. Līdz ar to šobrīd Latvijā jau droši apzinātas 4 sugas un 3 vēl ir gaidu režīmā.


Dažādas komatrihijas, no kreisās: elegantā komatrihija Comatricha elegans, hipotētiski Comatricha meandrispora (ar raksturīgu strauju kolumellas sašaurinājumu), šmaugā komatrihija Comatricha alta (visām trim foto: Sandis Laime), hipotētiska suga – glītā komatrihija Comatricha pulchella (foto: Arta Joma), kā arī daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa (foto: Julita Kluša).

Vēl viena sugu grupa, kam "mūsu laikā" ir daudz būtisku papildinājumu, ir Stemonitis ģints jeb šokolādes gļotsēnes. Līdz "mūsu laikam" bija apzinātas tikai divas sugas – pušķainā šokolādes gļotsēne Stemonitis axifera un tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kā arī Smita šokolādes gļotsēne Stemonitis smithii, kas mūsdienās jau tiekot uzskatīta kā Stemonitis axifera sinonīms (bet, kas zina, kādas izmaiņas notiks vēl nākotnē).

2020. gadā tika noteiktas un mikroskopiski apstiprinātas vēl četras šokolādes gļotsēņu sugas – augu, koksnes, bālā un spīgainā šokolādes gļotsēne.

Tā kā šīs sugas vismaz ar pašreizējām zināšanām pagaidām nosakāmas tikai mikroskopiski, tad par to sastopamību šobrīd nav drošu datu; skaidrs tikai, ka tās tiešām ir retākas par agrāk apzinātajām, jo no tām nereti atšķiras ar mazāku izmēru (un tādu novērojumu ir maz); starp līdzīga izmēra mikroskopētajiem paraudziņiem vēl citi šo sugu pārstāvji nav konstatēti. Tiesa, ir ievākti samērā daudzi šokolādes gļotsēņu paraudziņi, kas vēl gaida savu noteikšanu.


Lai arī līdzīgas, arī no kopskata šokolādes gļotsēnes tomēr atšķiras, no kreisās: bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida (foto: Marita krūze), augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica (foto: Ansis Opmanis), koksnes šokolādes gļotsēne Stemonitis lignicola un spīgainā šokolādes gļotsēne Stemonitis splendens (abām foto: Sandis Laime), salīdzinājumā ar visbiežāko – pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera (foto: Julita Kluša).

Tuvākajos nākotnes plānos ir veikt detalizētu iepazīšanos ar dažādām ģintīm, mikroskopējot ievāktos paraudziņus un paralēli caurskatot sugas Dabasdatos. Šogad paguvu pievērsties kribrāriju ģintij, tā kā šīs sugas gļotsēnes sastopamas reti un novērojumu nav tik daudz. Tikai diemžēl vairums nosakāmas tikai mikroskopiski. Taču, iegūstot lielāku pieredzi, tomēr atsevišķas sugas varētu iemanīties noteikt arī no ārējām pazīmēm gadījumos, kad ir labas fotogrāfijas dažādos tuvinājumos. Šobrīd pie iepriekš zināmajām 9 sugām pievienojušās trīs jaunas sugas. Viena suga no senāk zināmajām – Cribraria violacea (atklāja lietuviete G. Adamonīte 2005. gadā) – mums pagaidām nav atrasta.


Kribrārijas – augšējā rindā foto pa gabalu, apakšējā – attiecīgo sugu galviņas apvalka (perīdija) tuvplāns, kas būtiski nepieciešams šo sugu noteikšanā. No kreisās: Persona kribrārija Cribraria persoonii (Foto: Julita Kluša), bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis (Foto: Andris Baroniņš, Julita Kluša), bezkausiņa kribrārija Cribraria ferruginea, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca (foto abām sugām: Julita Kluša) un dzeltenoranžā kribrārija Cribraria aurantiaca (foto: Sandis Laime).

Badhāmijas, fizāras un didīmijas ir starp grūtāk nosakāmajām gļotsēnēm (turklāt fizāras ir vispār visplašākā gļotsēņu ģints; franču noteicējā vien ir vairāk nekā 90 fizāru sugu), jo no ārējā izskata foto vien nereti nav iespējams noteikt pat līdz ģintij. Nepieciešama mikroskopēšana, turklāt arī mikro-foto nereti svarīgas detaļas, kādas saskatāmas tikai vislielākajā iespējamā izšķirtspējā. Lai droši noteiktu savus atradumus, pieci paraudziņi no šīm ģintīm ir aizceļojuši uz Norvēģiju pie gļotsēņu eksperta Edvīna Johannesona.

Tomēr "mūsu laikā" ir atklājumi arī šajās ģintīs. Pie agrāk noteiktajām 13 fizāru sugām klāt droši nākušas vēl trīs (toties četras sugas no senāk atklātajām vēl neesam atraduši vai noteikuši; divas hipotētiskas sugas ir no 20. gs. vākumiem un vēl nav mikroskopiski apstiprinātas); pie zināmajām 4 badhāmiju sugām droši klāt nākusi vēl viena, pie 7 didīmijām klāt nākušas 2 sugas (un tikpat neesam arī atraduši no senajām).


No kreisās: klaipu badhāmija Badhamia panicea (3 dažādu stadiju foto: Benita Kološuka) un lielā badhāmija Badhamia macrocarpa (foto: Gunita Kolle). Abas sugas savstarpēji ir ļoti līdzīgas; būtiskākā atšķiršanas pazīme – klaipu badhāmijai ir sarkans hipotallus (pakāje). Abas sugas bijušas zināmas jau agrāk, bet "mūsu laikā" noteiktas ļoti reti.


Neparastāks ziņojums ar baltkāta fizāru Physarum leucopus, kura apaugusi cepurīšu sēni! Novērojums veikts no plazmodija (pa kreisi) līdz augļķermeņiem. Foto: Marita Krūze

Didermu ģintī pie četrām jau zināmām sugām klāt nākušas arī četras jaunas (un vienu – Diderma floriforme – no senajām vēl neesam atraduši).

Sugu atklājēji (pirmo noteikto atradumu ziņotāji; atrašanas gads):

Andris Maisiņš (Badhamia lilacina), 2011.
Andris Klepers (Craterium minutum), 2017.
Kristīne Aizpurve
(Diachea leucopodia), 2018.

Benita Kološuka
(Comatricha laxa), 2019.
Ansis Opmanis (Stemonitis herbatica), 2020.
Inguna Riževa
(Physarum pezizoideum), 2020.

Laima Birziņa
(Didymium crustaceum, Comatricha alta), 2019.
Evita Oļehnoviča (Trichia crateriformis; 1. mikroskopiski apstiprinātais atradums), 2020.
Valda un Andris Baroniņi
(Cribraria piriformis), 2020.
Valda Ērmane (hipotētiski Badhamia capsulifera, Diderma globosum), 2017.
Andris Baroniņš (Oligonema flavidum, Cribraria persoonii), 2020.
Marita Krūze
(Stemonitis pallida, Arcyria stipata var. imperialis), 2020.
Sandis Laime (5 sugas, 1 varietāte), 2019.–2020.
Julita Kluša (13 sugas, 2 varietātes), 2011.–2020.


Lai būtu vieglāk veikt iepazīšanos ar dažādām ģintīm, pie manis esošie gļotsēņu paraudziņi ir sašķiroti pa ģintīm dažādās kastēs. Attēlā redzams, kā šobrīd izskatās sašķirotā gļotsēņu kolekcija. Te ir arī visu jūsu dotie paraudziņi, izņemot Baroniņu pāra atsevišķo kolekciju ar vēl nenoteiktajiem paraudziņiem. Pavisam šobrīd šajās kastēs ir gandrīz 90 noteiktu sugu gļotsēnes. Ja tie, kuri ir mikroskopiski noteikuši jaunas sugas neatkarīgi no manis, ir saglabājuši mikroskopēto sugu paraudziņus (es ļoti ceru!!), tad mums kopā varētu būt jau ap 110 dažādu sugu paraudziņu!

Tā kā mūsu pulks, kam pieejams mikroskops un interese noteikt sugas arī mikroskopiski, aug, mazliet arī par dažiem mikroskopēšanas knifiem.

* Vispirms par tuvplānu fotografēšanu – no Sanda aizņēmos ideju fotografēt nesaplacinātu gļotsēņu tuvplānus caur mikroskopu, apgaismojumu nodrošinot pašam "no ārpuses"; manā gadījumā izmantoju galvas lampiņu, ko uzstutēju blakus fotografējamam objektam. Asuma dziļums tad ir ļoti mazs, tāpēc vispiemērotākie ir plakani objekti, taisni šķērsgriezumi vai plīsumi. Tā var fotografēt gan 40x palielinājumā, gan, zemākiem objektiem, arī 100x palielinājumā.

* Mikroskopējot "parastā režīmā" – uz stikliņa, ūdenī, ar virsstikliņu, lielākam asumam vajag iespējami plānu paraudziņu. Labam sporu attēlam uz stikliņa vajag tikai pavisam nedaudz un izkliedēta "sporu pulvera". Uzliekot virsstikliņu, to maigi piespiežu, lai paraudziņš būtu iespējami plāns, tomēr stikliņš nesaplīstu. Lai iegūtu iespējami caurspīdīgu apvalka (perīdija) attēlu, stikliņus mēdzu vienu gar otru maigi pavilkt.

* Man pašai bija jaunums tīra ūdens vietā izmantot 3% KOH šķīdumu, kas palīdz ātri "uzpūsties" vecākām, sažuvušām sporām. Tagad visa mikroskopēšana notiek, paraudziņu liekot šādā šķīdumā.

* Vislielākajā tuvinājumā, ko paredzēts lietot ar imersijas eļļu, rīkojos šādi – vispirms mikroskopā atrodu objektu (parasti – sporas), kam vajag iegūt vislabāko izšķirtspēju. Izmantojot 400x palielinājumu, iegrozu paraudziņu tā, lai šis objekts būtu pašā centrā. Tad okulāru attālinu un tajā vietā, kur caur okulāru uz stikliņa spīd šaurais gaismas kūlis, uz virsstikliņa uzpilinu vienu pilienu imersijas eļļas, un pārgriežu uz okulāru ar 1000x palielinājumu. Tad, ja izdodas to lēnām un uzmanīgi pietuvināt, var iegūt vislabākos attēlus. Pēc tam gan eļļu vajag noslaucīt ar tam paredzētu papīru.

Ja kādam ir citi un labāki knifiņi, priecāšos uzzināt, jo pati tikai mācos.


Sporu foto kādai gļotsēnei, kas aizceļojusi uz Norvēģiju noteikšanai (hipotētiski – jauna suga Latvijā – Physarum ovisporum). 1. 400x palielinājums ar sporām ūdenī; 2. 400x ar sporām KOH 3% šķīdumā; 3. 1000x ar sporām KOH 3% šķīdumā un uz virsstikliņa – imersijas eļļa. Tikai pēdējā foto iespējams novērtēt sporu virsmas rakstu.


Pavisam līdz 2020. gada 21. decembrim vismaz vienu gļotsēni Dabasdatos ieziņojuši jau 177 cilvēki, savukārt tikai 2020. gadā – 101, no kuriem 36 – tikai šajā gadā pirmo reizi. Grafikā var redzēt gļotsēņu ziņotāju skaitu pa gadiem; var ievērot, ka pēdējos divos gados ziņotāju skaits audzis gandrīz visos līmeņos – palielinājies gan to skaits, kam tikai viens novērojums, gan to, kam 2 līdz 10 novērojumi utt. Turklāt 2020. gadā pirmoreiz kāds ziņotājs pārsniedza 1000 novērojumus gada laikā un 2000 novērojumus visu gadu laikā. Ar to apsveicam Ingunu Riževu (1139 nov. 2020. gadā un kopsummā 2078 gļotsēņu novērojumi)! Savukārt Sandis Laime ir nu jau otrais cilvēks, kas visu gadu laikā pārsniedzis 1000 ziņojumu robežu.


Čaklākie gļotsēņu ziņotāji Dabasdatos, kam visu gadu laikā ir vairāk nekā 30 novērojumi. Pavisam tādi ir 24, no kuriem 12 ziņotājiem ir vairāk nekā 100 novērojumi. Īpašs sveiciens trijiem ziņotājiem, kas šajā topā iekļuvuši savā gļotsēņu ziņošanas pirmajā gadā – Vijai Sīmansonei, Līgai Mihailovai un Filipam Bobinskim. Vija turklāt pamanījusies tikt augstajā 8. vietā visu gadu visu ziņotāju kopvērtējumā un 6. vietā, skatot tikai 2020. gada ziņojumus.

Savu un citu ziņotāju statistiku pa gadiem var aplūkot šeit.  


Top10 2020. gada ziņotājiem (ņemti vērā visi 2020. gada ziņojumi, kas ieziņoti līdz 21. decembrim, neatkarīgi no novērojuma gada). Papildus tam, kas redzams topa augšgalā, te gribētos izcelt arī Maritu Krūzi, kura, lai arī topā pēc novērojumu skaita tikai 7. vietā, pēc noteikto sugu skaita būtu 4. vietā, lielā mērā pateicoties tam, ka pati aktīvi iesaistījusies sugu noteikšanā.


Dabasdatos ziņoto novērojumu un sugu sadalījums pa mēnešiem (pa visiem gadiem kopā). Lielos mērogos redzams, ka vasaras otrajā pusē un rudens sākumā ir vislielākais gan ziņojumu, gan ziņoto sugu skaits; savukārt ziemas beigas un pavasara sākums ir ar vismazāk ziņojumiem un sugām. Tomēr nav tā, ka sugu skaits pieaugtu proporcionāli ziņojumu skaitam – var redzēt, ka gada aukstākajā periodā iespējas novērot gļotsēnes ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas – gan decembrī, gan janvārī novērotas vairāk nekā 30 sugas! Ja vien nav sniega un sala, iespējas novērot gļotsēnes ir gana lielas un daudzveidīgas. Grafikā ņemti vērā tikai līdz sugai noteiktie novērojumi.

Šis ir tikai ieskats ziņojumos un paveiktajā sugu noteikšanā. Sugu noteikšana turpināsies un priekšā sugu pētīšana un secinājumi, kas te vēl nav apskatīti. Līdz ar to īpašs paldies ziņotājiem, kuru novērojumi sniedza būtisku papildinājumu sugu iepazīšanā, bet kuru vārdi te nav izcelti.

Pašā 2020. gada nogalē bija arī negaidīts pārsteigums – lietuviete Gražina Adamonīte publicējusi Latvijas gļotsēņu sarakstu, kurā veikts līdzšinējo publikāciju apkopojums. Tas palīdzēja precizēt esošo sugu sarakstu (bija labojamas tikai pāris nepilnības). Kā noskaidroju sarakstē, G. Adamonīte nezināja par mūsu darbību gļotsēņu laukā, Lietuvā par tām neviens bez viņas īpaši neinteresējoties.

G. Adamonīte Latvijas gļotsēņu sarakstu veltījusi Latvijas mikologam Edgaram Vimbam 90 gadu jubilejā. Savukārt no Edgara Vimbas gada nogalē man atnāca novēlējums "Vēlu sekmes veidojot Latvijas gļotsēņu kolekciju!"

Tā ka turpinām ziņot un vākt paraudziņus!

Noslēgumā paldies tiem, ar kuru atrasto un piedāvāto materiālu palīdzību izdevās Latvijas gļotsēņu sarakstu izveidot no pašiem pamatiem, turklāt, kā redzams, visai veiksmīgi (salīdzinot ar neatkarīgi veidoto G. Adamonītes sarakstu) – pirmkārt, Ansim Opmanim, kā arī Ruslanam Matrozim un Uģim Piterānam.

Julita Kluša, dziedava.lv

2021-01-02

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Pica pica - 2024-03-28 finesse
Anthrenus scrophulariae - 2024-03-28 inita_h
Circus aeruginosus - 2024-03-28 Ilona_rasa
Regulus regulus - 2024-03-28 dekants
Columba oenas - 2024-03-28 dekants
Sitta europaea - 2024-03-28 dekants
Columba palumbus - 2024-03-28 dekants
Nezināms
Ignotus
@ And_ra
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


ekologs 23.marts, 13:27

Skrejvabole nē, Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


dziedava 23.marts, 12:39

Vai var būt Hypnum pallescens?


dziedava 23.marts, 12:33

Priekš pirmā mēģinājuma ļoti labi! :) Jā, nav vienkārši dabūt nost. Reizēm ir tik daudz, ka ar adatu pabaksta un paši viegli nobirst, pat ja neredz, kur jābaksta.


mufunja 23.marts, 11:54

Paldies Julita. Es tās atradu mājās, varētu teikt nejauši. Un tie ir tik mazi, ka man bija grūtības tos atdalīt no mizas. Es nezinu, kā ar šiem strādāt.((


dziedava 23.marts, 10:33

Citreiz jāmēģina ārējo apvalku sabildēt vislielākajā tuvinājumā, jo tas ir svarīgs parametrs. Tāpat sporas vēlams samērīt vairāk un uzrakstīt no kāda līdz kādam izmēram diametrs, jo no dažiem mērījumiem grūti saprast vidējo. Līdzīgas ir Licea minima un Licea pygmaea. Tā kā es pēdējo neesmu redzējusi, tāpēc nav pārliecības, kādai tai jāizskatās. L.minima sporām tipiski jābūt 10-12 mkm, kamēr L.pygmaea - 12-13 mkm. Te pēc sporām vairāk velk uz L.pygmaea. Būtiska atšķirības pazīme šīm sugām skaitās sporu masas krāsa, ko bez pieredzes grūti saprast. L.minima sporu masai jābūt sarkanbrūnai, kamēr L.pygmaea - tumšbrūnai. Vairāk tomēr nosveros uz to, ka te nav tumšbrūna, bet drusku sarkanīga, tāpēc izšķiros par L.minima. Bet vieglāk būtu bijis, ja būtu izdarīts tas, ko rakstīju sākumā.


ekologs 23.marts, 10:30

Sugas precīzākai noteikšanai sikspārni, ja iespējams, ir jānofotografē no dažādām pusēm - seja, ausis, apakšdelmu, kažoka un ādas krāsu. Tomēr, ir sikspārņi, kurus vizuāli vien pēc fotogrāfijas atšķirt ir praktiski neiespējami. Un protams, fotogrāfēšana, sevišķi ziemošanas periodā, ir jāvēic tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu sikspārņu mieru.


ekologs 23.marts, 10:22

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) tas nebūs. Brūnajam garausainim, kā jau nosaukums saka priekšā, ir samērā garas ausi un izteikti gareni auss radziņi. Ši būs Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


VijaS 22.marts, 23:30

Nākamā "sērija" divus gadus senākam novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/a299001e56dda33e0be799aeb998f946/ 6.-8. bildes - 04.11.2023. 9.-12. bildes - 18.02.2024. 13.-15. bides - 21.03.2024.


VijaS 22.marts, 23:13

15.-16. bildes - 02.04.2022. 17.-18. bildes - 04.05.2022. 19. bilde - 30.10.2022. 20.-21. bildes - 23.04.2023. 22.-23. bildes - 22.10.2023. Tālāk seko nākamais novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/2f4ff14afbe83e2aba34839c07cc54cd/


ekologs 22.marts, 21:58

Airvabole (Dytiscus sp.), bet sliecos uz Dytiscus dimidiatus. :)


Ziemelmeita 22.marts, 21:03

Paldies,Ansi par labojumiem.


dziedava 22.marts, 19:29

Paldies, Ansi, tā man arī likās, tikai prātā bija, ka tāda aug uz izgāztām saknēm, kas te nebija.


roosaluristaja 22.marts, 18:56

Varbūt vilka


Vīksna 22.marts, 17:49

Paldies !


Gaidis Grandāns 22.marts, 13:11

Mežirbe


VijaS 22.marts, 11:59

Domāta taču tā tumšā, vai ne? Skaista kompozīcija :)


guta7 22.marts, 11:29

Jā, lapukoks.


roosaluristaja 22.marts, 09:26

Varbūt stirna


mufunja 22.marts, 09:13

Paldies Renāte, es paskatīšos.


roosaluristaja 22.marts, 09:07

Ticams, ka Fomitiporia punctata (ja subtrāts lapu koks)


meža_meita 22.marts, 06:51

Domāju,ka šī būs gļotsēne vai sēne. Nagliņķērpjiem nav raksturīgi tik paplatināti kātiņi lejasdaļā.


ekologs 21.marts, 21:09

Ganībērce (Ixodes sp.)


dziedava 21.marts, 19:58

Liela! :)


Agnese 21.marts, 19:51

Paldies, Valda! Man jau ir padomā iet to grīsli šogad kārtīgāk izpētīt pareizā sezonā. Pēc lapām spriežot, tur pat varbūt ir padaudz.


dziedava 21.marts, 19:49

Paldies, Ansi!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts