Aktīvie lietotāji: 184 Šodien ievadītie novērojumi: 192 Kopējais novērojumu skaits: 1828754
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada simboli 2018 Dabasdatos
Pievienots 2019-04-16 17:54:02

Tā kā 2019. gada aktīvā sezona dabā jau sākusies pilnā sparā, pēdējais laiks atskatīties, kā Dabasdatos veicies pagājušā gadā izziņotajiem Gada simboliem.


Gada dzīvnieks vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs

2018. gadā Dabasdatos kā Gada sugas tika izziņotas:

vāvere Sciurus vulgaris,
pļavu tilbīte Tringa totanus,
simtkāji Chilopoda,
jāņogu raibenis Polygonia c-album,
parastais ozols Quercus robur,
madaras Galium sp.,
zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum,
milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea.

Visas minētās sugas Dabasdatu aktīvisti arī atbalstīja ar saviem ziņojumiem. Mirkli apdomājiet kā jums šķiet, kuras sugas tikušas ziņotas visvairāk? Kuras vismazāk?

Šajā rakstā mazāk būs par pašām sugām šis nebūs zinātnisks raksts, vairāk par Dabasdatu ziņotāju aktivitāti un šīs ziņošanas rezultātiem un fotogrāfijām. Paustais personīgais viedoklis nav uzskatāms par absolūto patiesību, bet ir komentāros diskutējams.

1. tabula. Kopējo datu salīdzinājums par Dabasdatu ziņojumiem Gada sugām 2017. un 2018. gadā

Kā redzams 1. tabulā, salīdzinājumā ar 2017. gadu pēc visiem apskatītajiem parametriem 2018. gads bijis ražīgāks. Iespējams, pateicoties tam, ka 2018. gads bija Simtgades gads un, attiecīgi, par Gada sugām tika izvēlētas vieglāk atpazīstamas un biežāk sastopamas sugas.

Kā tad veicies pašām Gada sugām?

2. tabula. 2018. gada Gada sugu ziņojumu un novērojumu skaita salīdzinājums

Kā redzams, Dabasdatos vislielāko atsaucību bija radījusi vāvere, un šīs sugas novērojumu skaits (388) mazliet pārsniedza 2017. gada biežāk ziņotās Gada sugas dzeltenās cielavas novērojumu skaitu (363). Tas ir mazliet neparasti, jo līdz šim tipiski populārākā sugu grupa Dabasdatos bijuši putni. Taču tieši pēdējā laikā bijuši vairāki uzsaukumi zīdītāju ziņošanai, un tas, kopā ar izvēlētās Gada sugas jaukumu un sastopamību, droši vien arī radījis īpašu atsaucību.

Gada dzīvnieks vāvere


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Viktors Ivanovs


Vāvere
Sciurus vulgaris. Foto: Igors Deņisovs un Edgars Lediņš (otrajā foto 3 mazuļi erickiņa būrī).

Jāteic, ka vāverei kā Gada dzīvniekam bez daudzajiem ziņojumiem papildus nāca vēl viens bonuss Viktora Ivanova veiktā vāveru izzināšana, pieradināšana un fotosesiju veidošana, kas tika publicētas gan Dabasdatos, gan citur, un turpinājās arī 2019. gadā. Arī citiem izdevās skaistas un interesantas vāveru fotogrāfijas. Divi no ziņojumiem bija datēti pat no pagājušā gadsimta (1990. gadi).

3. tabula. Vāveru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Vāveres ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi). (Šajā un turpmākajās salīdzinošajās kartēs ar "līdz 2018. gadam" domāts
neieskaitot 2018. gadu.)

Kā redzams no 3. tabulas un kartēm, esot Gada dzīvnieka godā, vāvere saņēmusi gandrīz tikpat daudz ziņojumus kā visos iepriekšējos gados kopā. Arī izplatības kartes līdzīgas izskatās, ka Latgales vidienē ir vāveru trūkums. Vai tā tiešām ir, vai attiecīgajās vietās tikai trūkst ziņotāju?

4. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus vāveru novērojumus

Kā redzams 4. tabulā, vairāk nekā 10 vāveru novērojumus ieziņojuši seši novērotāji. Vairāk nekā pieci vāveru novērojumi ar foto bijuši pieciem, vismaz četri novērojumi ar foto bijuši 12 ziņotājiem. Bez neviena foto vāveri ziņojuši gadrīz puse novērotāju 54 no 112.

 

Gada putns pļavu tilbīte


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Juris Vīgulis

5. tabula. Pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Kā redzams 5. tabulā, kā Gada putns pļavu tilbīte izpelnījusies salīdzinoši ar novērojumu skaitu vairāk fotogrāfiju (61% novērojumu fotodokumentētas), iepriekšējos gados tikai 28% novērojumu bijuši ar fotogrāfijām, kas, protams, saistīts ar Eiropas ligzdojošo putnu atlanta veidošanu, kam novērojumi bija svarīgāki par fotogrāfijām.

6. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus pļavu tilbītes novērojumus

Kā redzams 6. tabulā, vairāk nekā 10 pļavu tilbītes vērojumus ieziņojuši trīs novērotāji, turklāt lielākā daļa šo novērojumu ir ar foto. Vienīgi jāņem vērā, ka piektā daļa šīs putnu sugas novērojumu (jeb 27 no 133), t.sk. gandrīz visi aktīvākā ziņotāja Andra Avotiņa novērojumi ir ar statusu "NAV novērots, kaut speciāli meklēts". Visvairāk novērojumu ar reāli redzētu pļavu tilbīti ir Edgaram Smislovam (14). Vismaz 4 novērojumi ar foto ir 8 ziņotājiem. Ne vienam vien izdevušās lieliskas pļavu tilbītes fotogrāfijas.


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilze Priedniece, Ieva Burčika


Pļavu tilbīte Tringa totanus. Foto: Ilona Gaile


Visi pļavu tilbītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi augšā) un līdz 2018. gadam (pa labi); apakšējā rindā
tikai tie pļavu tilbītes ziņojumi 2018. gadā, kam ir statuss "NAV novērots, kaut speciāli meklēts"; pa labi fotoilustrācija vienai šādai vietai (A. Avotiņa foto).

Kā redzams, pļavu tilbītei vistukšākā ir Kurzemes vidiene.

 

Gada bezmugurkaulnieks simtkāji


Simtkāji Chilopoda. Foto: Vilis Bukšs, Sintija Valucka

7. tabula. Simtkāju ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 

8. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu simtkāja novērojumu


Simtkāju ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Spriežot pēc kartēm, Gada bezmugurkaulnieka ziņotāji varētu būt citi (citur vērojoši) nekā iepriekšējos gados. Jāteic, šai Gada sugai, manuprāt, bija neizmantots potenciāls tautas intereses veicināšanā. Bija arī vēl citi mēģinājumi ziņot simtkājus, kas izrādījās tūkstoškāji, taču tie gada laikā netika izlaboti. Man personīgi šie dzīvnieki kā simtgades sugas likās ļoti piemēroti un interesanti, taču, tā kā par tiem netika atgādināts, turklāt esošajiem (un kļūdainajiem) ziņojumiem arī neviens nepievērsa uzmanību, tad par tiem arī tika aizmirsts. Ziņotajās sugās neiedziļināšos, jo par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts.

 

Gada kukainis jāņogu raibenis


Jāņogu raibenis Polygonia c-album. Foto: Igors Vasiljevs, Lolita Petkēviča, Laima Birziņa

Arī par šo Gada simbolu esot solīts atsevišķs raksts, tāpēc detalizēti neanalizēšu, tikai sniegšu vispārīgus pārskatus, lai var līdzvērtīgi salīdzināt ar pārējiem Gada simboliem.

9. tabula. Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Jāņogu raibeņa ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

10. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus jāņogu raibeņa novērojumus
(N - novērojumu skaits, F - novērojumu ar foto skaits)

 

 

Gada koks parastais ozols


Parastais ozols Quercus robur. Foto: Andris Klepers


Parastā ozola Quercus robur pumpuri un ziedi. Foto: Ainārs Valdovskis un Ansis Opmanis

11. tabula. Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Parastā ozola ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Skatot 11. tabulu un ozola ziņojumu kartes, neparasti, ka gan 2018. gadā, gan visā laika posmā līdz tam ir apmēram vienāds ziņojumu skaits, bet būtiski atšķiras ziņojumu izplatības kartes kā Gada koks ozols ir ziņots no būtiski dažādākām vietām. Iepriekš arī ievērojami retāk ziņoti ozoli kā dižkoki. Taču vienojošais Latgale diezgan tukša no ziņojumiem.

Tā nav nejauša sakritība. 2018. gadā, iedvesmojoties no tā, ka par Gada koku Latvijas Dendrologu biedrība bija izvēlējusies ozolu, Dabas retumu krātuves aktīvisti veica dižāko ozolu apkopojumu, kas sasnieguši 7 m apkārtmēru, vai to varētu sasniegt tuvāko 10 gadu laikā, un arī šajā gadījumā ieguva karti, kurā Latgale gandrīz tukša. Pavisam apkopojumā līdz 2018. gada beigām iekļāvās 113 dižozoli. Karti līdz ar ozolu foto, izmēriem un citiem datiem var skatīt https://dizozoli.dziedava.lv. Tas apliecina, ka jebkurš dižozolu ziņojums no Latgales ir ļoti vērtīgs. Dabasdatos 2018. gadā kā dižkoki tika ziņoti 54 ozoli (2/3 no visiem ozolu ziņojumiem), vēl 12 ozoli ziņoti kā potenciāli dižkoki vai īpatnēji koki. Tikai 15 ozoli (18,5% no visiem) ieziņoti kāda cita iemesla dēļ.


Neparastu ozolu ar zaru tiltu nofotografēja un ieziņoja Valdis Cīrulis.

 

12. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus parastā ozola novērojumus


Neparasti albīnu ozolu nofotografēja un ieziņoja Renāte Kaupuža, bet ar ozolzīlēm
Laima Birziņa.

 

Gada augs madaras


Īstā madara Galium verum un purva madara Galium palustre. Foto: Aleksandra Anohina un Inguna Riževa


Madaru ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

 

13. tabula. Madaru ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

Pēc 13. tabulas un kartēm redzams, ka madaru ziņošanu ļoti stimulējusi šīs ģints izvirzīšana par Gada augu, jo līdz tam tās ziņotas reti.

14. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus madaru novērojumus

Kā redzams 14. tabulā, pat trim novērotājiem izdevies atrast septiņas dažādas madaru sugas (41% no visām Latvijā atrastajām), vēl trim izdevies atrast sešas madaru sugas. Pieciem ziņotājiem ir vairāk nekā septiņi madaru novērojumi.

15. tabula. Madaru ziņojumi 2018. gadā pa sugām

Gada laikā Dabasdatos ieziņotas vismaz 12 dažādas madaru sugas! Latvijā pavisam ir 17 madaru sugas, tātad Dabasdatu ziņotāji gada laikā aptvēruši 70% no visām madaru sugām.

Visbiežāk ziņotas trīs sugas - baltā madara Galium album, īstā madara Galium verum un ziemeļu madara Galium boreale, turklāt abas pēdējās ir arī bioloģiski vērtīgo zālāju (BVZ) indikatorsugas. Ziņota arī viena reta un aizsargājama suga trejziedu madara Galium triflorum (Baiba Bambe), Sarkanās grāmatas suga trejdaļu madara Galium trifidum (Julita Kluša), kā arī viena reta adventīva suga rubiju madara Galium rubioides (Atis Mārtiņsons).


Rubiju madara Galium rubioides salīdzinājumā ziemeļu madaru Galium boreale (foto: Atis Mārtiņsons) un trejziedu madara Galium triflorum (foto: Baiba Bambe).

 

Gada sūna - zilganā baltsamtīte


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum. Foto: Ansis Opmanis

 

16. tabula. Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā

 


Zilganās baltsamtītes ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Pēc 16. tabulas un kartēm var redzēt, ka Gada sūnas gods būtiski palielinājis ziņojumu skaitu un datus par sastopamību dažādās Latvijas vietās. Top skaidrāk redzams, ka šī suga ir ar nevienmērīgu izplatību Kurzemē būtiski biežāka nekā Latvijas A pusē.

Līdz 2018. gadam zilganā baltsamtīte ar sporogniem Dabasdatos bija ziņota vienu reizi, arī Gada sūnas godā esot, šai baltsamtītei sporogoni tika atrasti tikai vienu reizi atradēja Jeļena Plinta.


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum ar sporogniem. Foto: Jeļena Plinta

 

17. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz divus zilgano baltsamtīšu novērojumus

Kā redzams 17. tabulā, vismaz četrus zilganās baltsamtītes novērojumus ieziņojuši septiņi cilvēki, bet trim ziņotājiem novērojumu skaits ir lielāks par 10. Šogad Gada sūna ziņota mazāk nekā iepriekšējo gadu Gada sūnas, bet tas saprotams šī suga nav tik bieži sastopama un kurā katrā mežā neaugs. Toties redzētās baltsamtītes iemūžinātas skaistās fotogrāfijās, jo īpaši piemērotos apstākļos šī sūna mēdz veidot neprasti lielus ciņus.


Lieli zilganās baltsamtītes Leucobryum glaucum ciņi. Foto: Emīls Kondratovičs, Ivo Dinsbergs


Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum klājienā. Foto: Līga Strazdiņa

 

Gada sēne milzu apaļpūpēdis


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea ar apkārtmēru 101 cm. Foto: Laima Birziņa

 

18. tabula. Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos gadu gaitā


Milzu apaļpūpēža ziņojumi Dabasdatos 2018. gadā (pa kreisi) un līdz 2018. gadam (pa labi).

Kā 18. tabulā un kartēs var redzēt, milzu apaļpūpēži Gada sēnes gadā ir ziņoti, bet aktivitāte atpaliek no 2016. gada, kad bija visvairāk ziņojumu. Savstarpēji salīdzināt ieziņoto apaļpūpēžu izmērus īsti nevarēja, jo dažs mērījis apkārtmēru, cits pielicis blakus lineālu vai kādu citu priekšmetu ar neprecizētu izmēru. Skaidrs, ka dižākie apaļpūpēži sasnieguši ap 30-40 cm diametrā.


Milzu apaļpūpēdis Langermania gigantea. Foto: Renāte Kaupuža

 

19. tabula. Dabasdatu ziņotāji, kuri 2018. gadā ieziņojuši vismaz vienu milzu apaļpūpēdi

Vismaz divus (un arī ne vairāk) milzu apaļpūpēža novērojumus 2018. gadā ieziņojuši tikai divi novērotāji. Lai arī pēc Dabasdatu izplatības kartēm suga izskatās sastopama vienmērīgi visā Latvijā, man pašai tādu ievērot gadījies labi ja vienreiz, un arī ne 2018. gadā.

 

Gada dzīvotne dižkoks

Lai arī Gada dzīvotnēm parasti Dabasdatos nenotiek īpaša ziņošana, 2018. gadu varētu saukt par izņēmumu, jo šī dabas simbola sakarā bija vesela akcija ar sugu skaitīšanu uz dižkokiem, un tajā piedalījās septiņi Dabasdatu lietotāji. Tā kā šīs akcijas formāts atšķiras no Gada sugu ziņošanas, tad šajā apskatā sīkāk pie šīs tēmas nepakavēšos. Akcijas rezultāti lasāmi rakstā "Cik sugas atrastas uz dižkokiem? Aicinājuma rezultāti".

 

Čaklākie Gada simbolu ziņotāji

Visbeidzot, kopsavilkums par visiem ziņotajiem Gada simboliem, ieskaitot Gada dzīvotni, kur par vienu novērojumu uzskatīts viens dižkoks, ja tas ieziņots līdz ar visām uz tā novērotajām sugām.

20. tabula. Čaklākie Gada simbolu ziņotāji Dabasdatos 2018. gadā

20. tabulā redzami tikai to ziņotāju vārdi, kas ieziņojuši vismaz četrus Gada simbolus. Tādu, izrādās, ir pat 24! Visvairāk jeb sešus Gada simbolus ieziņojuši seši Dabasdatu ziņotāji. Salīdzinājumam 2017. gadā četrus Gada simbolus bija ieziņojuši tikai divi, vairāk par četriem neviens.
Pilnu .xls kopsavilkuma tabulu ar visiem rezultātiem skatīt šeit.

Un nosēgumā atskats pagātnē ar skatu nākotnē. 21. tabulā apkopota statistika par astoņiem Gada simboliem, neminot konkrētu sugu, bet minot tās attiecīgā gada novērojumu (ziņotāju) skaitu. Kā veiksies šī gada Gada simboliem?

21. tabula. Gada simbolu ziņotāju skaits pa gadiem

Apkopoja Julita Kluša, dziedava.lv

2019-04-10

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Corvus corone cornix - 2024-03-29 finesse
Cyanistes caeruleus - 2024-03-29 Kiwi
Corvus corone cornix - 2024-03-29 Durkts
Corvus corone cornix - 2024-03-29 Durkts
Ciconia ciconia - 2024-03-29 Antarktīda
Erithacus rubecula - 2024-03-29 Kiwi
Arcyria sp. - 2024-03-29 dziedava
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


pustumsa 23.marts, 21:35

Paldies! Nepaspēju vēl noteicējā atrast. Nebiju tādu vēl manījusi.


dziedava 23.marts, 21:22

Oho, izskatās kā jaunas, t.i. šogadējās, kaut vajadzētu būt rudens sugai. Neviena saplaisājusi, ar birstošu sporu masu nebija?


Osis 23.marts, 20:52

Paldies Uģi!!!


Osis 23.marts, 20:51

Paldies Uģi!!


Irbe 23.marts, 18:02

Melnais mežastrazds M


Kiwi 23.marts, 16:16

Paldies par sugu noteikšanu, Julita!


Kiwi 23.marts, 16:15

Paldies par statusa labojumu, Uldi! Man arī pēc caunas izskatījās, bet negribēju aiztikt, suns bija jāpievaktē, lai neaiztiek.


roosaluristaja 23.marts, 15:21

Izskatās pēc caunas


ekologs 23.marts, 15:09

Izlasīju komentāru un uzspiedu uz bildes, tad arī sapratu :) :) :)


CerambyX 23.marts, 14:55

Labs fons! :D


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts