Aktīvie lietotāji: 162 Šodien ievadītie novērojumi: 194 Kopējais novērojumu skaits: 1860323
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Edgara Smislova brīnišķīgās putnubildes
Pievienots 2021-08-01 15:43:24

Nākamais ģenerālis, - tā Edgara Smislova interesi par dzīvo dabu, it īpaši par putniem, esot novērtējis kolēģu ornitologu par Ģenerāli sauktais Juris Lipsbergs (1939 – 2020). Putnu gredzenotāja, vērotāja un fotogrāfa Vladimira Smislova dēlam tagad ir 18 gadu, Dabasdatos viņš ziņo kopš 2012. gada un novērojumu skaita ziņā ir astotais no visiem Dabasdatu lietotājiem (ziņojis 22925 novērojumus no 735 sugām (21522 no tiem ir putnu novērojumi, 297 putnu sugas)), kā arī, ļoti labi pazīdams putnus, aktīvi un pacietīgi nosaka Dabasdatiem citu ziņotās sugas. Taču īstu apbrīnu un veselīgu skaudību citos dabas vērotājos Edgars ir radījis ar savām fotogrāfijām. Tās citu iesūtīto fotogrāfiju starpā nevarēja nepamanīt jau Latvijas Dabas muzeja fotokonkursos Mans putns, kad Edgars vēl bija pusaudzis un ieguva šajos konkursos pirmās vietas. Tagad viņa fotogrāfijas visvairāk redzamas gan dabasdati.lv (nupat vēl tie bija 9276 attēli), gan Edgara Facebook profilā, gan putni.lv.


Edgars Smislovs fotografē. Foto: Ruslans Matrozis

Kopš 2015. gada Edgars Smislovs putnus arī gredzeno un piedalās putnu uzskaitēs. Tāpēc gandrīz vai pārsteidzoša ir viņa atbilde uz jautājumu, vai studēs bioloģiju – vēl neesot izlēmis.

Esmu dzirdējis stāstu par ornitologa Māra Strazda meitas, aktrises Ances Strazdas pirmo pieredzi iešanā dabā: četru gadu vecumā tēvs vedis viņu rādīt melno stārķi pa tik bieziem brikšņiem, ka mājās Ance paziņojusi: ornitologs viņa noteikti nebūšot (lai gan tas, ko Ance tagad izspēlē neatkarīgā teātra trupā Kvadrifrons sadarbībā ar Rīgas cirku, diez vai ir mazāk sarežģīti kā lauzties cauri brikšņiem). Tava pieredze acīmredzot ir atšķirīga?

Nu, pirmā daļa man ir tieši tāda pati, viss sākās ar tēvu un tēva draugiem – Alekseju Kuročkinu un Ruslanu Matrozi. Braucām arī putnos. Tolaik tēvs bija nedaudz atgājis no putnu tēmas, bet draugi viņu ievilka atpakaļ. Tas bija ap 2008. gadu, tātad man tad bija pieci, seši gadi. Tajos kopīgajos braucienos man interese par dabu parādījās.

Tevi jau sākumā interesēja vairāk putni vai visi dzīvnieki?

Laikam visa daba kopā. Tad tēva iespaidā primārie kļuva putni, bet vispār mani interesē visas dzīvās radības.

Cik ātri tu iemācījies pazīt putnus?

Laikam jau tas man nāca daudz ātrāk nekā citiem, jo tēvs un viņa draugi man kā senseji visu parādīja un mācīja. Pēc kādiem četriem gadiem kaut ko jau zināju. Ap 12 gadu vecumu, kad pirmoreiz paņēmu fotoaparātu, parādījās vēl lielāka interese.

Fotoaparātam tātad bija liela nozīme tavas intereses veicināšanā.

Laikam vislielākā. Putna iemūžināšana, to nenošaujot, ir ļoti patīkama nodarbošanās.

Kas tevi visvairāk saista dabas fotogrāfijā – attēla tehniskā vai estētiskā kvalitāte, iespēja noķert retumu?

Viss kopā, protams. Pirmās vērtīgās zināšanas par dabas fotogrāfiju esmu guvis no Alekseja Kuročkina.


Aleksejs Kuročkins, Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs un Ruslans Matrozis
Kuivižos 21.09.2014.
Foto: Ruslans Matrozis

Tagad tu pazīsti visas Latvijā konstatētās putnu sugas?

Jā, pietiekami labi. Citu zemju sugas mazāk, Amerikas sugas pavisam maz.

Latvijā visus mazos pelēkos putniņus tu spēj atšķirt, nepaņemot tos rokā?

Lielākoties jā.

Kā tas ir iespējams?

(Smejas) Vairāk nekā desmit gadu mācīšanās. Protams, vizuāli visas ķauķīšu sugas nav tik viegli noteikt, bet, ja ir labas bildes vai putns labi saskatīts, tad var.


Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Foto: Edgars Smislovs

Tu vērtē arī Dabasdatiem citu vērotāju iesūtītās fotogrāfijas.

Cenšos. Daudzi cilvēki tieši no Dabasdatiem nāk klāt dabas aizsardzības un ornitologu pulkam. Tie, kas liek savus novērojumus Dabasdatos, diez vai darīs pāri dzīvnieciņiem.

Fotogrāfijā putnus noteikt ir vieglāk nekā dabā?

Kā kuro reizi. Fotografējot arī var rasties dažādi efekti, tā sauktie gļuki, kad nevari saprast, kas īsti redzams. Dabā, protams, tu redzi arī biotopu, dzirdi putna balsi, tās fotogrāfijā nav. Savukārt dabā putniņš dažreiz aizlido tik ātri, ka nepagūsti viņu labi nopētīt, tad nu to vari darīt bildē, ja esi putnu nofotografējis.

Ja nu tas putns ir kāds maldu viesis, tad jau tas nav savā biotopā. Vai Latvijas putnu sarakstā visi retumi ir droši noteikti? Piemēram, austrumu ūbele Streptopelia orientalis, kuras fotogrāfija ir diezgan miglaina?

Fotogrāfija tur nav galvenais – ir novērojuma datums, vēls rudens. Turklāt ornitologa pieredze ļauj, ieraugot putnu, saprast vai nojaust, ka tas nav kaut kas parasts.

Mazo ērgli no vidējā ērgļa tu gaisā spētu atšķirt?

Vairāk, protams, pēc bildēm. Es jau ar binokli pārsvarā nestaigāju, tikai ar fotoaparātu. Nobildēju un tad nosaku.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Neteikšu, ka veidoju, bet apmēram zinu, kas ir redzēts, kas nav. Precīzu sava saraksta sugu skaitu neatceros.

Cik gadījumos, kad kāda putnu suga Latvijā konstatēta pirmoreiz, tu esi bijis klāt?

Trijos. Tās ir Sibīrijas peļkājīte Prunella montanella, Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri pagājušā gada oktobrī Kolkā, un šogad 1. maijā, arī Kolkā, paveicās ieraudzīt melnplecu kliju Elanus caeruleus.


Melnplecu klija
Elanus caeruleus Kolkā 01.05.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāda ir sajūta, ieraugot Latvijā tādu kliju, kuras areāls Eiropā nav tuvāk par Spāniju un Francijas dienvidrietumiem?

Par šo kliju es biju daudz domājis, jo, kad pirmoreiz šķirstīju Collins putnu noteicēju, melnplecu klija, baltais putns ar sarkanajām acīm, man īpaši iepatikās. Lai gan Latvijā tā tad vēl nebija konstatēta un nebija arī gaidāma, es visus šos gadus ļoti gribēju to ieraudzīt Latvijā. Paveicās, ļoti paveicās! Pēdējos gados gan kaimiņzemēs – Zviedrijā, Polijā – ir vairāk melnplecu klijas novērojumu.

Vai priecīgu satraukumu tev izraisa visupirms reta putna ieraudzīšana?

Arī pats process. Piemēram, šā gada sākumā man ļoti gribējās ieraudzīt mazo zosi Anser erythropus. Tad nu, septiņas stundas sēžot Svētes palienē un skatoties zosis teleskopā, kad es to beidzot atradu, man rokas tā nekad mūžā vēl nebija trīcējušas. Uzreiz zvanīju tēvam, kurš tajā brīdī bija aizgājis pie mašīnas. Vēlāk gan izrādījās, ka tas ir fermas putns Zviedrijas reintroducēšanas projekta ietvaros, novērojums nav pilnvērtīgs.


Mazā zoss
Anser erythropus starp citu sugu zosīm Svētes palienē 19.04.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāpēc Latvijā nav konstatēts rudais gārnis Ardea purpurea? Igaunijas sarakstā tas ir, tātad droši vien lidojis pāri Latvijai.

Labs jautājums. Arī Somijā ir rudā gārņa novērojumi. Tā ir viena no gaidītākajām sugām, tāpat kā garkāju klijāns Buteo rufinus un dažas svīru sugas.

Kuras ir tās vietas, kurās var vairāk cerēt uz kāda retuma ieraudzīšanu?

Pavasarī tā, protams, ir Kolka – epicentrs visiem retumiem un vispār putniem. Man patīk Svētes palienē vērot zosis, starp daudziem tūkstošiem putnu atrast vienu vai divus neparastus. Citādi man tādu īpašu vietu nav.

Kuru Latvijas putnu sugu tu vēl neesi redzējis un ļoti gribētu?

Protams, baltirbi vēlreiz Latvijā atrast būtu vērtīgi, bet cerību maz.

Cik bieži tu dodies dabā?

Vasarā, protams, biežāk… lai gan nē, visu gadu apmēram vienādi, apmēram divreiz nedēļā atkarībā no laika apstākļiem.

Vai Latvijā ir kādas vietas, kurās tu vēl neesi bijis un gribētu aizbraukt?

Nākamgad mani vairāk interesēs Alūksnes puse, Balvi, tur esmu bijis retāk, Alūksnē nemaz.

Pastmarkas ar putniem neesi krājis?

Neesmu.

Vai tevi interesē arī augi?

Ne tik ļoti kā dzīvnieki, bet būtu vērtīgi iemācīties arī tos.

Kokos tu kāp?

Nē, bet gribētu. Tur vajadzīgi kāpšļi. Kokos būtu interesanti kāpt, lai iegūtu putnu fotogrāfiju citus rakursus, tur arī tādas grūtāk pamanāmas sugas kā, piemēram, vālodzes vieglāk nobildēt.

Tiešsaistes kameras tu skaties bieži?

Pārāk bieži ne, ir citi darbi. Nu, kad bija drāma jūras ērgļu ligzdā, to Latvijā zināja daudzi.

Kāda ir tava attieksme pret dzīvnieku turēšanu mājās?

Man ir kaķis. Labāk, ja kaķis sēž mājās nekā staigā pa āru.

Dabasdatos tu ziņo jau deviņus gadus. Kāda, tavuprāt, ir Dabasdatu nozīme?

Saglabāt cilvēku interesi par dzīvo dabu, palīdzēt viņiem noteikt sugas. Lai nebūtu tā kā kaimiņos Krievijā, kad tikpat lielā apgabalā kā Latvija tur ir tikai pāris putnu pētnieku – lai būtu kā Latvijā vai, vēl labāk, kā Anglijā.

Putnu vērotāju Latvijā kļūst vairāk?

Manuprāt, situācija ir diezgan laba. Kā rāda dabasdati.lv, šoziem putnu skaitīšanas akcijā pie barotavām piedalījās daudz cilvēku.

Vai šajos gados, kopš tu esi aktīvs dabas vērotājs, esi arī pamanījis kādas pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas Latvijas dabā?

Es tik ilgi vēl nevēroju, bet tēvs stāsta, ka lietas griežas uz labo pusi.

Vai tad mežus neizcērt?

Tā nav tā labā puse. Toties tagad nedrīkst cirst ligzdošanas sezonā.*

Šogad tev paliek 18 gadu. Vai esi jau izlēmis, ko darīsi turpmāk? Saistīsi savu profesionālo darbību ar ornitoloģiju?

Pilnīgi neko vēl neesmu izlēmis. Pagaidām man konkrētu plānu nav.

Tātad pagaidām vēl nevari skaidri pateikt, ka būsi ornitologs?

Gribētos jau iet uz Bioloģijas fakultāti, bet vispirms jāiegūst vidējā izglītība.

Ja izvēlēsies studēt bioloģiju, kur tu to gribētu darīt – Latvijā vai citur?

Kā patriots – Latvijā. Arī ar novērojumiem man ir tāpat – gribas jau braukt putnos uz Igaunijas salām, bet, ieraugot kādu interesantu putnu Igaunijā, sajūta tomēr nav īsti tāda, kā tad, kad esi ieraudzījis to Latvijā.

Tad jau Igaunijā jāmeklē putni tuvu pie robežas un, ja kāds retums atrasts, jāpadzen, lai tas ielido Latvijā.

Tā mums bija ar jūras tārtiņu!


Jūras tārtiņš Ainažos 01.05.2019. Foto: Edgars Smislovs

Egīls Zirnis

2021-07-31

*Diemžēl mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā šobrīd ir aizliegta tikai daļā Latvijas teritorijas (pilsētu mežos un jūras piekrastē, daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju).

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Columba oenas - 2024-04-19 cygnologs
Anser albifrons - 2024-04-19 apogs apogs
Dryocopus martius - 2024-04-19 Aigars
Ficedula hypoleuca - 2024-04-19 Aigars
Poecile palustris - 2024-04-19 Aigars
Corvus corone cornix - 2024-04-19 cygnologs
Columba palumbus - 2024-04-19 cygnologs
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
sandis 19.aprīlis, 00:27

Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


guta7 18.aprīlis, 23:53

Paldies, Astra, par palīdzību!


JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

Paldies


Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

Veca melnā samtpiepe


Amanda 18.aprīlis, 22:42

Baltā cielava


Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

Paldies par labojumu Ansi!


guta7 18.aprīlis, 21:03

Paldies par sūnu noteikšanu!


dziedava 18.aprīlis, 20:13

Tas objekts bija ciets?


dziedava 18.aprīlis, 19:54

mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


mufunja 18.aprīlis, 18:19

Paldies Julita. ES viņu redzēju.


dziedava 18.aprīlis, 17:58

Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

Paldies,Ansi,


Ansis 18.aprīlis, 17:48

Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


aivaram 18.aprīlis, 17:31

Tagad visi var! Atvainojos!


ivars 18.aprīlis, 17:29

Jūras.


IlzeP 18.aprīlis, 17:14

Bez atļaujas nevar.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

Paldies,Ansi, par noteikšanu.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


adata 18.aprīlis, 16:39

Ļoooti glīta!


Diāna 18.aprīlis, 16:39

Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


Diāna 18.aprīlis, 16:29

Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


aivaram 18.aprīlis, 16:04

https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


dziedava 18.aprīlis, 15:32

Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


dziedava 18.aprīlis, 15:13

Skaists tīkliņš! :)


dziedava 18.aprīlis, 14:59

Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


IlzeP 18.aprīlis, 12:30

Vai nav tomēr vālīšu?


dziedava 18.aprīlis, 11:54

Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


dziedava 18.aprīlis, 11:05

Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


ivars 14.aprīlis, 21:22

Ielieciet failiem.lv un iekopējiet šeit saiti.


guta7 14.aprīlis, 20:55

Noskatījos video vairākas reizes, aste neatbilst sarkanai klijai, tātad nav. Kur varētu pievienot video, lai speciālisti vārtu noteikt šo košo plēšputnu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 20:53

Manuprāt niedru lija


IlzeP 14.aprīlis, 20:38

Vai video ir kaut kur redzams?


ivars 14.aprīlis, 20:31

Klija tā nav. Izskatās pēc jūras ērgļa.


guta7 14.aprīlis, 19:57

Ir arī video, kur var labāk saskatīt.


guta7 14.aprīlis, 19:55

Iespējams, ka arī nav, bet tā koši brūnā krāsa, kuru nevaru iedomāties nevienam plēšputnam. Nāksies pavaktēt ar nopietnu tehniku.


davis_wi 14.aprīlis, 19:52

Neesmu vislielākais speciālists, bet galīgi pēc klijas neizskatās.


felsi 14.aprīlis, 19:40

Pievienoju 2 foto, kāda pēc 24 stundām.


felsi 14.aprīlis, 19:38

Pievienoju foto, kāda pēc 24 stundām.


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:30

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts