Aktīvie lietotāji: 185 Šodien ievadītie novērojumi: 36 Kopējais novērojumu skaits: 1865838
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt

Latvijas Dabas fonda tiešraides kameras 2016

2015         2017

Latvijas Dabas fonds 2016. gadā nodrošināja tiešraidi no piecu aizsargājamu putnu – melnā stārķa, jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga un lielā dumpja ligzdām.

 

Forums

Atbalsti projektu

#juraserglis

  

Forums

Atbalsti projektu

#melnaisstarkis

  

Forums

Atbalsti projektu

#vistuvanags

  

Forums

Atbalsti projektu

#zivjerglis

Visas tiešraides kameras vienā logā

Jaunumi

  • 2016. gada tiešraides kameru ligzdošanas sezona – vērtīgi novērojumi un spraigi notikumi, 20.10.2016.
  • Lielā dumpja ligzdā sezona beigusies nemaz tā īsti nesākusies, 28.05.2016.
  • Latvijas Dabas fonds uzsāk tiešraidi no lielā dumpja ligzdas, 20.05.2016.
  • Translācija no zivjērgļu ligzdas Vidzemē, 14.04.2016.
  • Māra Strazda komentārs par mātītes atgriešanos - notikumiem melnā stārķa ligzdā 7.aprīlī, 09.04.2016.
  • Latvijas Dabas fonds aicina sekot līdzi notikumiem vistu vanaga ligzdā, 31.03.2016.
  • Tiešraidē iespējams vērot melno stārķu ligzdu, 24.03.2016.
  • Īsfilma par jūras ērgļa Durberta ģimeni, 10.03.2016.
  • Īsfilma par 2015.gada ligzdošanas sezonu lielā dumpja lizgdā Engures ezerā, 07.03.2016.

  • JŪRAS ĒRGLIS (Haliaeetus albicilla)

    Kamerā vērojamā jūras ērgļu ligzda atrodas Kurzemē, Durbes novadā. Šī ligzdošanas teritorija zināma tikai kopš 2014. gada. Ligzda būvēta vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Kamera uzlikta vienā no galotnes zariem 2015. gada janvāra nogalē. Ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti, - šī ir tikai ceturtā līdz šim Latvijā zināmā eglē būvētā ligzda. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa – apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes.

    2015. gadā šīs ligzdas mātīte Durbe bija gredzenota, kā mazulis ligzdā Igaunijā. Igauņu kolēģi ziņoja, ka šis putns ir gredzenots 1999. gada 18. jūnijā Sāremā salas dienvidu galā, gredzenotājs Veljo Volke. Ērgļu pāra tēviņa Roberta izcelsme mums nebija zināma, jo putns nebija gredzenots. Olas tika izdētas 9. un 12. martā, un, lai gan perēšanas laikā vienu no tām izēda vārna, atlikusī ola izšķīlās un ērgļu pāris sekmīgi izaudzināja vienu mazuli - Durbertu. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit vai noskatīties īsfilmu.

    2016. gada sākumā situācija ligzdā ir mainījusies – iepriekšējās sezonas ligzdas saimniece Durbe ir nozudusi (pēdējo reizi ligzdā tā tika redzēta 2015. gada decembra beigās, visdrīzāk devusies uz citiem medību laukiem, jo bija sasniegusi pieklājīgu vecumu) un par ligzdas piederību aizsākās intensīvi konflikti. Tā arī šajā gadā ligzdošana netika uzsākta, tomēr tajā risinājās gana daudz notikumi – jaunu jūras ērgļu mātīšu mēģinājumi uzsākt attiecības ar ligzdas saimnieku Robertu, jauna pāra mēģinājumi uzsākt ligzdošanu, dažāda vecuma jūras ērgļu apciemojumi, kraukļu vizītes u.c. notikumi.

    2016. gada rudenī jūras ērgļu ligzdā īpašuma tiesības ir pieteicis jauns pāris. Abi ērgļi ir gredzenoti - tēviņu 2010. gada vasarā, kā mazuli ligzdā Kurzemē, Kuldīgas pusē, gredzenojis ornitologs Jānis Ķuze (uz kreisās kājas C602, uz labās - Latvia Riga 221), savukārt mātīte ir gredzenota 2009. gadā Lietuvā (gredzena Nr.- B556) Šilutes rajonā, gredzenotājs - Deivis Dementavicius. Ligzdu vērotāji abiem ērgļiem devuši vārdus - Vents un Šiltute. Šobrīd notiek cītīgi ligzdas atjaunošanas darbi, kas vieš cerības uz veiksmīgu ligzdošanas sezonu 2017. gadā!

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana) un Ģirts Strazdiņš, tās uzturēšanā ir palīdzējuši Māris un Leo no Dabasdati.lv foruma, kā arī Leks van Drongelens (Lex van Drongelen) un un Jelle Lips. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.

    Vairāk informācija par jūras ērgli lasāma šeit.


    MELNAIS STĀRĶIS (Ciconia nigra)

    Melnā stārķa ligzda atrodas Zemgalē (reģionā starp Jaunjelgavu, Jēkabpili un Ērberģi), tā ir būvēta nelielas upītes krastā augošā vecā ozolā. Lai gan ligzda ir atrasta 2013. gadā, par tās iemītniekiem mēs vairāk uzzinājām tikai gadu vēlāk, kad ligzdā tika izaudzināti divi mazuļi. Novērojumi pie ligzdas liecināja, ka abi pieaugušie putni bija bez gredzeniem, tātad par to izcelsmi nekas nebija zināms. 2015. gadā putni ligzdā atgriezās jau marta beigās, kad sāka tās atjaunošanas darbus, veidojot ligzdas vainagu, kā arī šai sugai raksturīgo ligzdas izklājumu no sūnām. Abi putni bija negredzenoti, tomēr apgalvot to, ka tie ir tie paši stārķi, kas ligzdu apdzīvoja gadu iepriekš, mēs nevaram.

    2015. gadā stārķi ligzdoja sekmīgi – lai gan olu perēšanas laikā tie piedzīvoja jūras ērgļa uzbrukumu, kura laikā divas olas tika izmestas no ligzdas, atlikušās divas no izdētajām četrām olām izšķīlās un abi stārķēni izauga un sekmīgi atstāja ligzdu. Viens no jaunuļiem – stārķu meitene Zīļuka tika aprīkots ar satelītraidītāju un tā pārvietošanās ceļiem var sekot līdzi interneta vietnē www.goris.lv, kur tai dots vārds Upene. Vairāk par norisēm ligzdā 2015. gadā var izlasīt šeit.

    2016. gada sezonas sākumā - marta beigās, aprīļa sākumā – melno stārķu tēviņš, nevarot sagaidīt savu partneri, uzsāka attiecības ar jaunu mātīti, tomēr tām nebija lemts ilgs mūžs, jo ligzdā atgriezās īstā saimniece un savu konkurenti izsvieda laukā. Taču tā kā neviens no pieaugušajiem putniem nav gredzenots, nevar droši apgalvot, ka šie bija tie paši putni, kas iepriekšējā gadā. Aprīļa pirmajā pusē ligzdā tika izdētas četras olas, no divām izšķīlās mazuļi, divas - vanckari. 5. augustā abi izaugušie stārķēni uzsāka migrāciju un ligzdā vairs netika redzēti.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana), Jānis Kažotnieks, Māris Strazds un Torbens Langers (Torben Langer). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    VISTU VANAGS (Accipiter gentilis)

    Tiešraidē iespējams vērot vienu no Rīgas pilsētas vistu vanagu ligzdām, kas atrodas pilsētas rūpnieciskajā zonā un ir būvēta papelē. Tā ir atrasta 2013. gadā, kad ligzdu atstāja trīs jaunie putni, savukārt gadu vēlāk ligzdā tika izaudzināti četri mazuļi. Lai gan parasti vistu vanagi uzsāk ligzdošanu 2-3 gadu vecumā, retumis tas notiek jau nepilnu divu gadu vecumā jeb otrajā kalendārajā mūža gadā un tas ir bijis vērojams arī trijos no četriem gadiem, kad mums par šajā ligzdā ligzdojošajiem pāra putniem ir bijusi pieejama informācija. 2013. gadā mātīte bija savā otrajā mūža gadā, savukārt 2015. un 2016. gadā nepilnīgi pieaudzis ir tēviņš, kas ir atšķirams gan pēc mazākā izmēra, gan spalvu tērpa – jauniem putniem ķermeņa apakšpusē ir raksturīgi iegareni raibumi, savukārt pieaugušiem putniem vēderpuse ir klāta ar šķērssvītrām.

    2015. gadā pēc kameras uzstādīšanas tika piedzīvotas tehniska rakstura problēmas, kā rezultātā laika periodā no 3. līdz 14. aprīlim tā nebija pieejama. Olas ligzdā tika iedētas šajā laikā. Diemžēl ligzdošana bija nesekmīga, domājams, tādēļ, ka jaunais tēviņš nespēja perējošajai mātītei nodrošināt barību. Pamestajā ligzdā 8. maijā viesojās vārna, kas olas izēda.

    2016. gadā sistēma ir aprīkota ar citu kameru un mikrofonu, kas nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, ir mainīts arī kadrējums, kas tagad nodrošina labāku skatu uz ligzdu. Marta beigās mātīte ligzdā jau pavada salīdzinoši daudz laika, kas varētu liecināt par gatavojošanos olu dēšanai. Šogad ligzdā tika iedētas četras olas, no kurām gan izšķīlās tikai divi mazuļi. Līdz ligzdošanas sezonas beigām ligzdā palika tikai viens mazulis, jo otrs gāja bojā.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (SIA „Rewind”, sistēmas konfigurēšana). Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    ZIVJĒRGLIS (Pandion haliaetus)

    Ligzda atrodas Vidzemē, zivjērgļu ligzdošanas teritorijā, kas ir zināma kopš 2011. gada. Sākotnēji netālu esošā izcirtumā tika novēroti divi pieaugušie putni un tika atrasts arī iespējamais ligzdas koks – nokaltusi egle, zem kuras bija redzamas nokritušas ligzdas atliekas. Tajā gadā ligzdošana, visticamāk, nav bijusi sekmīga. Tā paša gada rudenī netālu tika uzbūvētā mākslīgā ligzda, ko zivjērgļi aizņēma 2013. gadā, savukārt sekmīga ligzdošana ligzdā tika reģistrēta vēl gadu vēlāk, kad tajā tika izaudzināti trīs mazuļi. 2014. gadā tika konstatēts, ka tēviņš ir gredzenots ar krāsaino gredzenu (sarkanu „E82”), kas ļāva noskaidrot tā izcelsmi – ērglis bija gredzenots kā mazulis ligzdā 2008. gadā 97 km attālumā no šīs vietas. Tas pats putns ligzdā saimniekoja arī 2015. gadā, savukārt 2016. gadā tēviņš ir cits, gredzenots ar sarkanu gredzenu „397”, kas ļauj secināt, ka arī šis ērglis ir Latvijas izcelsmes, šķīlies 2012. gadā 63 km attālumā no šīs ligzdas. Otrs pāra putns (mātīte) nevienā no šiem gadiem nav bijusi gredzenota, līdz ar to tās izcelsme mums nav zināma un nevaram arī būt pārliecināti, vai darīšana visus šos gadus bijusi ar vienu un to pašu putnu. 2015. gadā ligzdā tika izaudzināti trīs jaunie putni - par norisēm ligzdā šajā gadā vairāk varat izlasīt šeit.

    Šogad zivjērglis pirmo reizi pie ligzdas tika novērots jau 29. martā. Nedēļu vēlāk (5. aprīlī) ligzdā tika redzēti divi putni – jau pieminētais tēviņš „397” un īslaicīgi arī mātīte ar melnu gredzenu „JE” (gredzenota Igaunijā 2013. gadā 88 km attālumā no šīs ligzdas). Aprīļa vidū, kad abi ērgļi ir aizņemti ar ligzdas atjaunošanu, mātīte ir bez gredzena – iespējams, ka tā pati, kas te ligzdoja iepriekšējā gadā. 2016. gadā ligzdā izaudzināti trīs mazuļi, no kuriem 1. jūlijā vienu ligzdā nomedīja vistu vanags.

    Novērošanas sistēmu pie šīs ligzdas izvietot palīdzēja Jānis Rudzītis (sistēmas konfigurēšana, SIA „Rewind”), kā arī Aigars Kalvāns un Mārtiņš Kalniņš no AS „Latvijas valsts meži”. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Ligzdā notiekošo iespējams komentēt Dabasdati.lv forumā latviešu valodā un Looduskalender.ee forumā angļu valodā.


    LIELAIS DUMPIS (Botaurus stellaris)

    Lielā dumpja ligzda atrodas niedrājā Tukuma novadā, Pūres pagastā. Ligzdu 2016. gada 11. maijā atrada ornitologi Artūrs Laubergs un Jānis Bētiņš. Atrašanas brīdī ligzdā jau bija pilns dējums – piecas olas. Tiešraide uzsākta 19. maijā, diemžēl jau pēc nedēļas, 25. maijā, tiešraides sezona noslēdzās, jo nakts aizsegā ligzdā bija paviesojusies Amerikas ūdele un izēdusi visas piecas olas. Amerikas ūdele (Neovison vison) ir viena no zināmākajām ligzdojošo ūdensputnu ligzdu postītājām.

    Vairāk par lielo dumpi lasi šeit.

    Tiešraides kameras darbību nodrošina Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Engures ezera dabas parka fondu un tā vadītāju Robertu Šiliņu projekta COASTLAKE LIFE12 NAT/LV/000118 ietvaros.

    Tiešraides kameras darbību izveidot palīdzēja Jānis Ķuze, novērošanas sistēmu pie ligzdas uzstādīja Jānis Reihmanis, Roberts Šiliņš un Artūrs Laubergs. Jānis Rudzītis no SIA „Rewind” nodrošina sistēmas konfigurēšanu un uzturēšanu. Datu pārraidi 4G tīklā nodrošina LMT.

    Projektu “Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE) finansiāli atbalsta Eiropas Komisijas LIFE+ programma un līdzfinansē Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF).

    Ligzdā notiekošajam iespējams sekot un to komentēt Dabasdati.lv forumā

     

    2015. gada sezona


    ATBALSTĪTĀJI

     

    Datu pārraide: 

      

    Finansiālais atbalsts, 4G rūteri:

     

     

     

    Sistēmas konfigurēšana:

    Jānis Rudzītis, SIA „Rewind”


    PRIVĀTI ZIEDOTĀJI

     

     

     

    Projekts COASTLAKE:                                     

     

    Projekts COASTLAKE:                                   

    Projekts COASTLAKE:                    

     

     

    Pēdējie novērojumi
    Anas crecca - 2024-04-23 finesse
    Emberiza schoeniclus - 2024-04-23 finesse
    Phylloscopus collybita - 2024-04-23 finesse
    Erithacus rubecula - 2024-04-23 finesse
    Motacilla alba - 2024-04-23 finesse
    Columba palumbus - 2024-04-23 finesse
    Fringilla coelebs - 2024-04-23 Irbe
    Nezināms
    Ignotus
    @ Ievucis
    Pēdējie komentāri novērojumiem
    Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:53

    Tas gan, ka bildes neiet ievadot novērojumu, bet bez bildēm pievienotu novērojumu atverot smuki ielādējas.


    Ziemelmeita 23.aprīlis, 09:51

    Man bildes visas aizgāja, bet nevar nevar nomainīt statusu. Neiet ne no datora, ne planšetes, ne telefona.


    Vīksna 23.aprīlis, 09:46

    Šo bildi likās, ka iepriekš liku, bet ka nav, tad par jaunu pie vecā novērojuma pievienojās. Bet jaunus novērojumus varbūt bez bildēm iet, nezinu, bet bilde nelādējas.


    IlzeP 23.aprīlis, 08:37

    Labrīt, ziņošu programmētājam.


    felsi 22.aprīlis, 22:38

    Pievienoju mikroskopiju.


    Vīksna 22.aprīlis, 20:38

    Itkā šodien bija laiks, bet nevienu novērojumu nevar pievienot ar bildēm.


    carbo 22.aprīlis, 19:32

    Yes, the wings were pointed, but the flight indeed reminded me that of Goshawk...


    carbo 22.aprīlis, 18:55

    It's what I was going for as second thought. Thanks!


    carbo 22.aprīlis, 18:54

    OK thanks Edgars!


    carbo 22.aprīlis, 17:58

    After reviewing the pictures, now hesitating between Meadow Pipit and Tree Pipit (it was silent).


    carbo 22.aprīlis, 17:37

    Bad picture, from far, cropped to max. First ID was Falcon sp., when it was closer. But it seemed big, and had a distinctive flapping-gliding alternate flight. I would got for Peregrine Falcon, but not too sure.


    adata 22.aprīlis, 16:57

    Šī varētu būt sēne - villainā pūklodīte.


    Vīksna 22.aprīlis, 14:18

    Paldies !


    davis_wi 22.aprīlis, 13:46

    Paldies, Uldi! Šis manā pieredzē bija netipisks sauciens, turklāt izdvests bez provocēšanas, tāpēc cerēju, ka būs kaut kas cits...


    ekologs 22.aprīlis, 13:23

    Ūdensstrupaste (Arvicola terrestris) :)


    nekovārnis 22.aprīlis, 09:58

    Paldies, Uģi! :)


    VijaS 22.aprīlis, 09:37

    Kaut kāds DD gļuks, bilde saglabājusies ar svešu vārdu. Vajadzētu izdzēst un pievienot pa jaunam.


    Kiwi 22.aprīlis, 08:20

    Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


    roosaluristaja 22.aprīlis, 07:29

    Jā, mātīte. Tēviņš gan arī reizēm mēdz izdot līdzīgus saucienu. Par dziesmu to gan nevar saukt. Tie ir kontaktsaucieni


    ekologs 22.aprīlis, 00:15

    Skaidrs. Paldies, Uģi! :)


    CerambyX 21.aprīlis, 23:51

    Iespējams, bet pēc foto no trichopterus (vai vēl kādām līdzīgām sugām, piemēram, mollicomus) droši vien būs grūti atšķirt.


    CerambyX 21.aprīlis, 23:45

    omissa arī līdzīgi kā sylvestris ar dzeltenu seju, tad šeit ar atkrīt.


    ekologs 21.aprīlis, 22:15

    Protams teorētiski, bet varbūt Barypeithes pellucidus?


    Ireena 21.aprīlis, 22:13

    Pārējās bildes ir no tām pašām pusēm, neko citu tur saskatīt nevar.


    ekologs 21.aprīlis, 22:12

    Jā, vēl Dolichovespula omissa, bet nu, jā rokās būtu vieglāk:)


    CerambyX 21.aprīlis, 21:27

    Dolichovespula jau būs gan - attālums starp acu apakšējo malu un žokļu pamatni cik var saskatīt ir visai liels (parastajām Vespula sugām - vulgaris/germanica tā atstarpe ļoti šaura, acis šķiet ļoti tuvu žokļu pamatnei). D.sylvestris nebūs, jo tai sugai parasti (kaut ir variācija) seja ir visai dzeltena, bez tik izteiktas tumšas joslas. Tad nu tur paliek adulterina (parazītiska suga - sejas plāksnītes/clypeus apakšējie stūri ļoti asi, izvirzīti, to te tā attēlā grūti saskatīt) un saxonica/norwegica. Pēdējās divas visai līdzīgas, kaut parasti norwegica pirmo vēdera posmu sānos brūni plankumi. Ja man būtu jāsaka, teiktu ka visticamāk šī varētu būt Dolichovespula saxonica, kaut tas tā tīri pēc teorijas - tikai pēc attēla var būt grūti ar 100% pārliecību pateikt.


    CerambyX 21.aprīlis, 21:19

    Kaut kas uz Barypeithes sp. pusi.


    Osis 21.aprīlis, 21:04

    Paldies Uldi!!!


    Osis 21.aprīlis, 21:03

    Paldies Uldii!!


    IlzeP 21.aprīlis, 21:01

    Jā, nokļūdījos, spārnu apakšas zīmējums (gaišinot) samulsināja. Bet ir jau, ir, vanaga "formāts".


    Edgars Smislovs 21.aprīlis, 20:47

    Sarkankakla un kādas citas zoss hibrīds! Ja ir vēl bildes, vēlams pievienot.


    zane_ernstreite 21.aprīlis, 20:39

    Kaut ne zivjērglis, tik un tā paldies visiem iesaistītajiem! ))


    Ziemelmeita 21.aprīlis, 19:02

    Izdzēsu, tas ir iemakdijies, kātińpiepe ir citā novērojumā.


    guta7 21.aprīlis, 18:57

    Paldies, Uldi! Aizdomas bija, bet nebiju pārliecināta.


    roosaluristaja 21.aprīlis, 18:49

    Augšējais attēls ir iemaldījies no citurienes. Tā nav tauriņpiepe


    roosaluristaja 21.aprīlis, 18:44

    Godīgi sakot man arī izskatās pēc vistiķa


    mufunja 21.aprīlis, 17:10

    Paldies Uldis :)


    forelljjanka 21.aprīlis, 16:26

    Manuprāt,vistu vanags.;)


    zane_ernstreite 21.aprīlis, 14:16

    Paldies, Meinard, par versiju un, Ilze, par apstiprinājumu!


    ekologs 21.aprīlis, 13:38

    Jo ilgāk skatos, jo dziļāk mežā:) :) :) Lai jau paliek Vespidae sp.


    Aleksandra 21.aprīlis, 12:58

    Paldies, Uldi!


    ekologs 21.aprīlis, 12:42

    Mh... Tomēr nav viennozīmīgi par Meža lapseni...... Kāda no Dolichovespula sp. gan ir.


    ekologs 21.aprīlis, 12:20

    Manuprāt Meža lapsene (Dolichovespula sylvestris).


    ekologs 21.aprīlis, 11:59

    Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


    gunitak 21.aprīlis, 11:42

    Paldies!


    Meinards D. 21.aprīlis, 10:56

    Zivjērglis?


    Meinards D. 21.aprīlis, 10:47

    Paldies.


    Vīksna 21.aprīlis, 00:14

    Paldies !


    Vīksna 20.aprīlis, 23:50

    Paldies !


    Vīksna 20.aprīlis, 22:34

    Pamīšlapu pakrēslīte, Chrysosplenium alternifolium.


    Kiwi 20.aprīlis, 17:33

    Paldies, Marek!


    Kiwi 20.aprīlis, 17:32

    Paldies, Vija!


    Kiwi 20.aprīlis, 17:32

    Paldies par sugas noteikšanu, Artur un Marek!


    Kiwi 20.aprīlis, 17:31

    Paldies, Ansi!


    ekologs 20.aprīlis, 15:47

    Nevarētu būt Gonia ornata?


    CerambyX 20.aprīlis, 14:49

    Ok, paskatīšu - noteikti dažus varēs vēl 'ielabot' :)


    nekovārnis 20.aprīlis, 14:35

    Uģi, ja Tev vēl kāds "noteiktāks" Leiopus kaut kur aizķēries tad varbūt pārliec. Domāju šiem fenoloģiju/izplatību taisīt (cik nu varēs:)) gan kopējo - kā līdz šim, gan (daudz/maz noteiktajiem) atsevišķi.


    nekovārnis 20.aprīlis, 13:20

    Pyrochroa sp. Melngalvas vai sarkangalvas ugunsvabole.


    meža_meita 20.aprīlis, 11:02

    Liels paldies Ansim!


    ekologs 20.aprīlis, 09:50

    Skrejvabole (Pterostichus niger) :)


    felsi 20.aprīlis, 09:29

    Varbūt tie gali notrūkuši, jo gļotsēne pārziemojusi no rudens, man tādi bijuši dažām trihijām.


    VijaS 20.aprīlis, 07:54

    Jā, gali tiešām jocīgi, tādus agrāk, šķiet, neesmu redzējusi. Paņemšu.


    Irbe 19.aprīlis, 23:47

    Klijāns


    dziedava 19.aprīlis, 22:41

    Es vairs no gluduma neko nesaprotu, vairākām man it kā gludi, bet ja saspringst, it kā ir asumi, nu nevar saprast.


    dziedava 19.aprīlis, 22:39

    Visvairāk mulsina elateru gali, tādi dīvaini. Paņem svētdien līdzi, ja nu būšu.


    felsi 19.aprīlis, 22:38

    Man liekas, ka pareizi.


    VijaS 19.aprīlis, 22:34

    Neatgādina tipiskās nolīdzinātās pilienītes, un elateras gludas. Cerams, noteicu pareizi.


    felsi 19.aprīlis, 22:11

    Pievienoju mikroskopiju.


    VijaS 19.aprīlis, 21:21

    Jā, taisnība, krāsas piefiksēju. :) Man šī izrādās pirmā greizā pilienīte, visas iepriekšējās ( nu labi, nav jau tādu daudz :D) ir bijušas spuraingreizās. Jauna suga manā sarakstā. :D


    dziedava 19.aprīlis, 21:16

    Te ir arī tās tipiskās krāsas, par ko es Tev kkad runāju - sporas dzeltenīgas, elateras sarkanīgas.


    VijaS 19.aprīlis, 21:09

    Paldies, Julita! :) Priecājos, ka sanāca kas cits sākotnēji domātās T. varia vietā. :)


    dziedava 19.aprīlis, 20:54

    Piekrītu


    ekologs 19.aprīlis, 20:40

    Dižzirneklis (Pisaura mirabilis) :)


    Osis 19.aprīlis, 20:38

    Paldies Edgar!


    VijaS 19.aprīlis, 20:16

    Elateras ar bumbuļiem, bet citādi gludas. Man sanāk greizā pilienīte.


    Amanda 19.aprīlis, 20:04

    Niedru lija


    VijaS 19.aprīlis, 18:48

    Tieši tā, elateras šai sugai ir ļoti raksturīgas. :)


    ivars 19.aprīlis, 17:53

    Niedru stērste.


    dziedava 19.aprīlis, 16:26

    Apskatīju paraudziņu, nemikroskopēju. Pēc ārējā izskata plus Tavas mikroskopijas izskatās pareizi noteikts.


    Osis 19.aprīlis, 16:21

    Paldies Margarita!


    ligausis 19.aprīlis, 16:03

    O! Tas gan interesanti.


    Irbe 19.aprīlis, 14:49

    Žubīte M


    Linards Dedzis 19.aprīlis, 14:20

    Paldies Ansi par sugu noteikšanu! :)


    dziedava 19.aprīlis, 12:14

    Pirmā piegājienā man ar šķita, ka nav tās joslas, ņēmu vēl un atradu. Nu īsti jau nav citu variantu ar tumšām sporām. Nu vai arī mums jauna suga zinātnei :))


    IlzeP 19.aprīlis, 10:32

    Paldies! Bildē tomēr labāk redzams, nekā video. Domāju, ka jūras ērglis.


    IlzeP 19.aprīlis, 10:30

    Kamēr Diāna skatās, ielaboju datumus. Vai pareizi?


    IlzeP 19.aprīlis, 10:29

    Paldies, laikam jau būs gan.


    Vīksna 19.aprīlis, 10:27

    Vispār šajā nelielajā mežā bija tikai dažas vecākas audzes, pārsvarā izcirtumi, jaunaudzes. Bet 2 gados vēl pāri 20 izcirtumus uztaisīja ar privātiem kopā.Tikko aprīlī vēl privātie nozāģēja.Tā te vairākus mežus izzaģē, veco mežu vairs nav, vai nu dažos metros kāds koks.


    sandis 19.aprīlis, 00:27

    Jā, šī ir tā pati apse. Es šīs arī mikroskopēju ar domu par Physarum ovisporum, bet - tu arī redzēji sporu attēlus, tur to gaišo svītru pāri sporai neredz. Droši vien jau tā pati suga, kas Tev, jāmēģina vismaz dažām sporām to gaišo svītru dabūt.


    guta7 18.aprīlis, 23:53

    Paldies, Astra, par palīdzību!


    JurisKluss 18.aprīlis, 22:53

    Paldies


    Ziemelmeita 18.aprīlis, 22:51

    Veca melnā samtpiepe


    Amanda 18.aprīlis, 22:42

    Baltā cielava


    Linards Dedzis 18.aprīlis, 21:43

    Paldies par labojumu Ansi!


    guta7 18.aprīlis, 21:03

    Paldies par sūnu noteikšanu!


    dziedava 18.aprīlis, 20:13

    Tas objekts bija ciets?


    dziedava 18.aprīlis, 19:54

    mana hipotēze Lamproderma pulchellum, mikrofoto: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3646995462226952


    mufunja 18.aprīlis, 18:19

    Paldies Julita. ES viņu redzēju.


    dziedava 18.aprīlis, 17:58

    Marina, varbūt var noderēt Edvīna Lamproderma lapa, varbūt nezini tādu: https://artsdatabanken.no/Pages/329136/Haglslim


    Edgars Smislovs 18.aprīlis, 17:57

    Jāpapildina piezīmes, bez detalizēta noteikšanas apraksta vai/un foto, nav pierādāms


    Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:57

    Paldies.Ansi. Parastais ar krāšņo man jūk, tāpat matainais ar kadiķu,


    Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:51

    Paldies,Ansi,


    Ansis 18.aprīlis, 17:48

    Ar ārzemju un iNaturālista speciālistiem jābūt uzmanīgiem. Viņi pazīst savas zemes sugas, bet Latvija tiem sveša.


    aivaram 18.aprīlis, 17:31

    Tagad visi var! Atvainojos!


    ivars 18.aprīlis, 17:29

    Jūras.


    IlzeP 18.aprīlis, 17:14

    Bez atļaujas nevar.


    Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:07

    Paldies,Ansi, par noteikšanu.


    Ziemelmeita 18.aprīlis, 17:05

    Paldies,Ansi. Ne tā bilde pielikusies, bet nu lai paliek, suga ir nomainīta.


    adata 18.aprīlis, 16:39

    Ļoooti glīta!


    Diāna 18.aprīlis, 16:39

    Manuprāt, šī nav plaisājošā rūtaine! Nevaru zureizpateikt, kas cits, bet rūtainei nav raksturīga struktūra un kopskats.


    Diāna 18.aprīlis, 16:29

    Jā, Julita, nepiedomāju, ka automātiski ielasās datumi, skatīšos, vai varu labot


    aivaram 18.aprīlis, 16:04

    https://drive.google.com/file/d/1eVV6pU-QytpbBoLdQABEKI3HwkGjWD4u/view?usp=drive_link Cerams tagad var redzēt no auto videokameras!


    dziedava 18.aprīlis, 15:32

    Šī ir mūsu apse? Savējās mikroskopēju, sporas traumētas, tomēr var samanīt gaišu joslu pāri (visiem paraugiem), kas raksturīga Physarum ovisporum. Ja Tu savām atrodi gaišu joslu pāri, tad būs tā pati suga, jo skatos, ka Tev rakstīts - sporas tumšas. Alternatīva ar šo sporu izmēru ir P.licheniforme, bet tad sporām vienai pusei jābūt gaišākai (savām to nenovēroju).


    dziedava 18.aprīlis, 15:13

    Skaists tīkliņš! :)


    dziedava 18.aprīlis, 14:59

    Šī izskatās intriģējoši - vai nav kāda no pēcsniedzīšu lampītēm!


    IlzeP 18.aprīlis, 12:30

    Vai nav tomēr vālīšu?


    dziedava 18.aprīlis, 11:54

    Paldies, Diāna, ka ieziņoji! :) Tikai datumi tad sanāk 2.-9. aprīlis laikam?


    dziedava 18.aprīlis, 11:05

    Varētu būt saķepusi, veca sprodzīte Arcyria sp. Nez vai to varēs noteikt.


    dziedava 18.aprīlis, 10:18

    Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


    ivars 18.aprīlis, 09:30

    Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


    IlzeP 18.aprīlis, 08:55

    Kādas idejas par šo putnu?


    DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

    Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


    Irbe 17.aprīlis, 21:57

    Sarkanrīklīte


    Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

    Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


    zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

    Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


    fufuks 17.aprīlis, 20:30

    izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


    Irbe 17.aprīlis, 20:22

    Lielās gauras


    Osis 17.aprīlis, 20:04

    Paldies Artur, Uģi!


    mufunja 17.aprīlis, 18:35

    Liels paldies,Julita :)


    dziedava 17.aprīlis, 18:19

    Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


    AtisL 17.aprīlis, 17:55

    Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


    mufunja 17.aprīlis, 17:55

    Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


    dziedava 17.aprīlis, 17:40

    Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


    mufunja 17.aprīlis, 17:38

    Viņa šeit nav:(


    mufunja 17.aprīlis, 17:36

    Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


    mufunja 17.aprīlis, 17:28

    Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


    Ivetta 17.aprīlis, 17:17

    Paldies, Uģi!


    dziedava 17.aprīlis, 17:13

    Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


    mufunja 17.aprīlis, 17:07

    Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


    mufunja 17.aprīlis, 16:58

    Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


    mufunja 17.aprīlis, 16:55

    Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


    dziedava 17.aprīlis, 16:12

    Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


    dziedava 17.aprīlis, 15:57

    Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


    Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

    Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


    ekologs 17.aprīlis, 15:51

    Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


    Irbe 17.aprīlis, 15:37

    Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


    ekologs 17.aprīlis, 14:08

    Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


    VijaS 17.aprīlis, 13:16

    Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


    mufunja 17.aprīlis, 12:56

    Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


    dziedava 17.aprīlis, 12:46

    Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


    dziedava 17.aprīlis, 12:45

    Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


    mufunja 17.aprīlis, 12:10

    Nu jā, es arī viņus neredzēju


    dziedava 17.aprīlis, 11:57

    Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


    mufunja 17.aprīlis, 11:44

    Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


    dziedava 17.aprīlis, 11:18

    Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


    Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

    :) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


    Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

    Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


    Vīksna 17.aprīlis, 10:59

    Paldies !


    mufunja 17.aprīlis, 10:50

    Paldies, Julita, es paskatīšos


    dziedava 17.aprīlis, 10:47

    Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


    zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

    Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


    IlzeP 17.aprīlis, 09:09

    Saiti uz video gan neredzam


    dziedava 17.aprīlis, 07:56

    Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


    guta7 17.aprīlis, 07:48

    Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


    Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

    Paldies,Margarita.


    Irbe 17.aprīlis, 07:43

    Melnais mežastrazds


    adata 17.aprīlis, 07:43

    Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


    dziedava 17.aprīlis, 07:33

    Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


    sandis 17.aprīlis, 00:48

    Mjāā.. :)


    sandis 17.aprīlis, 00:37

    Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


    felsi 16.aprīlis, 21:56

    Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


    Irbe 16.aprīlis, 21:50

    Dzilnītis


    felsi 16.aprīlis, 21:48

    Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


    Irbe 16.aprīlis, 21:46

    Šķiet, sarkanrīklīte


    Irbe 16.aprīlis, 21:40

    Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


    Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

    Paldies, Margarita un Ilze.


    felsi 16.aprīlis, 21:32

    Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


    adata 16.aprīlis, 21:30

    Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


    felsi 16.aprīlis, 21:29

    Paldies!


    Irbe 16.aprīlis, 21:28

    Jūras ērglis?


    felsi 16.aprīlis, 21:28

    Super, diži apsveikumi!


    mufunja 16.aprīlis, 21:18

    Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


    Irbe 16.aprīlis, 21:18

    Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


    dziedava 16.aprīlis, 21:12

    Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


    dziedava 16.aprīlis, 21:11

    Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


    IlzeP 16.aprīlis, 21:11

    Sakārtota sistemātika


    IlzeP 16.aprīlis, 21:11

    Sakārtota sistemātika


    IlzeP 16.aprīlis, 21:10

    Sakārtota sistemātika


    IlzeP 16.aprīlis, 21:10

    Sakārtota sistemātika


    IlzeP 16.aprīlis, 21:09

    Sakārtota sistemātika


    ekologs 16.aprīlis, 21:09

    Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


    IlzeP 16.aprīlis, 21:08

    Sakārtota sistemātika


    dziedava 16.aprīlis, 21:07

    Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


    dziedava 16.aprīlis, 21:06

    Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


    IlzeP 16.aprīlis, 21:02

    Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


    IlzeP 16.aprīlis, 20:47

    Sakārtota sistemātika


    IlzeP 16.aprīlis, 20:41

    Sakārtota sistemātika


    IlzeP 16.aprīlis, 19:56

    Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


    Vīksna 16.aprīlis, 19:45

    Paldies !


    IlzeP 16.aprīlis, 18:56

    Sakārtots saraksts


    Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
    Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
    © dabasdati.lv
    Saglabāts