Šobrīd aktīvie lietotāji: 101 Šodien ievadītie novērojumi: 1 Kopējais novērojumu skaits: 104876
Jums ir viesa statuss
Novērojuma dati
Izdrukāt

Krīklis, Anas crecca


Novērojuma laiks 24-Feb-2013, plkst. 15:00
Pievienots2013-02-24
Iepriekš saglabātās vietasGaujas tilts
Skaits1
StatussUzturas lokāli
Novērotājseidis
Piezīmes
Interesants novērojumsReti ziemas mēnešos

Pievienotie foto:


Komentāri
Pēdējie novērojumi
Chloris chloris - 2015-03-29 EL
Corvus cornix - 2015-03-29 EL
Columba palumbus - 2015-03-29 EL
Parus major - 2015-03-29 EL
- 2015-03-28 CerambyX
Cygnus cygnus - 2015-03-27 aina
Fringilla coelebs - 2015-03-28 Laimeslācis
Accipiter nisus - 2015-03-28 Laimeslācis
Bubo bubo - 2015-03-28 ElizeS
Clangula hyemalis - 2015-03-28 Igors
Coccinella septempunctata - 2015-03-28 sindi
Capreolus capreolus - 2015-03-28 sindi
Petasites hybridus - 2015-03-28 visvaldis.s
Lathraea squamaria - 2015-03-28 visvaldis.s
Tadorna tadorna - 2015-03-28 Juta
Garrulus glandarius - 2015-03-28 Juta
Ciconia ciconia - 2015-03-28 CerambyX
Turdus philomelos - 2015-03-28 AinisP
Motacilla alba - 2015-03-28 AinisP
Grus grus - 2015-03-28 AinisP
Ciconia ciconia - 2015-03-28 AinisP
Ciconia ciconia - 2015-03-28 AinisP
Rana temporaria - 2015-03-28 AinisP
Regulus regulus - 2015-03-28 Juta
Ciconia ciconia - 2015-03-28 AinisP
Motacilla alba - 2015-03-28 FunnyFox
Troglodytes troglodytes - 2015-03-28 Juta
Buteo buteo - 2015-03-27 AinisP
Grus grus - 2015-03-27 AinisP
Motacilla alba - 2015-03-27 AinisP
Turdus philomelos - 2015-03-27 AinisP
Turdus merula - 2015-03-27 AinisP
Corvus corax - 2015-03-27 AinisP
Emberiza citrinella - 2015-03-27 AinisP
Lullula arborea - 2015-03-27 AinisP
- 2015-03-28 nekovārnis
Fomitopsis pinicola - 2015-03-28 nekovārnis
- 2015-03-28 nekovārnis
Myoxus glis - 2015-03-28 Klintslejas
- 2015-03-28 nekovārnis
- 2015-03-28 nekovārnis
Rana temporaria - 2015-03-28 Klintslejas
Motacilla alba - 2015-03-28 editis
Larus ridibundus - 2015-03-28 editis
Vanellus vanellus - 2015-03-28 editis
Ciconia ciconia - 2015-03-28 editis
Larus argentatus - 2015-03-28 bišudzenis
Parus major - 2015-03-28 Ilze_Sa
Corvus cornix - 2015-03-28 roosaluristaja
Vanellus vanellus - 2015-03-28 roosaluristaja
Lasius fuliginosus - 2015-03-27 Sintija Martinsone
Periparus ater - 2015-03-28 roosaluristaja
Gallinago gallinago - 2015-03-28 roosaluristaja
Vanellus vanellus - 2015-03-28 galochkin
- 2015-03-28 Ances
- 2015-03-28 Ances
Anser albifrons - 2015-03-28 galochkin
Grus grus - 2015-03-28 Evahaberkorne
Loxia curvirostra - 2015-03-28 Gaidis Grandāns
Ciconia ciconia - 2015-03-28 Saulpurene
Glaucidium passerinum - 2015-03-28 Gaidis Grandāns
Erithacus rubecula - 2015-03-28 Gaidis Grandāns
Glaucidium passerinum - 2015-03-28 Gaidis Grandāns
Buteo buteo - 2015-03-28 Gaidis Grandāns
Dryocopus martius - 2015-03-28 Gaidis Grandāns
Poecile montanus - 2015-03-28 sandis
Grus grus - 2015-03-28 sandis
Corvus frugilegus - 2015-03-28 sandis
Lanius excubitor - 2015-03-28 Rallus
Accipiter nisus - 2015-03-28 dekants
Motacilla alba - 2015-03-28 dekants
Tadorna tadorna - 2015-03-28 dekants
Dendrocopos major - 2015-03-26 forelljjanka
Grus grus - 2015-03-28 vimba1
Sturnus vulgaris - 2015-03-28 vimba1
Pica pica - 2015-03-28 vimba1
Grus grus - 2015-03-28 vimba1
Vanellus vanellus - 2015-03-21 Jolanta Bāra
Sturnus vulgaris - 2015-03-28 Evahaberkorne
Ciconia ciconia - 2015-03-28 Jolanta Bāra
Corvus corax - 2015-03-28 Evahaberkorne
Emberiza schoeniclus - 2015-03-28 dekants
Gallinago gallinago - 2015-03-28 Toms
Pica pica - 2015-03-28 dekants
Columba oenas - 2015-03-28 dekants
Columba oenas - 2015-03-10 Aigars
Carduelis spinus - 2015-03-12 Aigars
Poecile palustris - 2015-03-12 Aigars
Poecile montanus - 2015-03-12 Aigars
Certhia familiaris - 2015-03-12 Aigars
Sitta europaea - 2015-03-12 Aigars
Lophophanes cristatus - 2015-03-12 Aigars
Buteo buteo - 2015-03-18 Aigars
Dryocopus martius - 2015-03-18 Aigars
Corvus corax - 2015-03-18 Aigars
Emberiza citrinella - 2015-03-18 Aigars
Dendrocopos major - 2015-03-18 Aigars
Pica pica - 2015-03-18 Aigars
Cyanistes caeruleus - 2015-03-18 Aigars
Regulus regulus - 2015-03-18 Aigars
Garrulus glandarius - 2015-03-18 Aigars
Scolopax rusticola - 2015-03-18 Aigars
Buteo buteo - 2015-03-18 Aigars
Corvus cornix - 2015-03-18 Aigars
Troglodytes troglodytes - 2015-03-18 Aigars
Certhia familiaris - 2015-03-18 Aigars
Turdus merula - 2015-03-18 Aigars
Dendrocopos minor - 2015-03-18 Aigars
Parus major - 2015-03-18 Aigars
Alauda arvensis - 2015-03-18 Aigars
Corvus corax - 2015-03-18 Aigars
Sitta europaea - 2015-03-18 Aigars
Emberiza citrinella - 2015-03-18 Aigars
Dendrocopos major - 2015-03-18 Aigars
Carduelis carduelis - 2015-03-18 Aigars
Columba palumbus - 2015-03-28 Toms
Carduelis spinus - 2015-03-10 Aigars
Regulus regulus - 2015-03-10 Aigars
Garrulus glandarius - 2015-03-10 Aigars
Corvus cornix - 2015-03-10 Aigars
Picus canus - 2015-03-10 Aigars
Certhia familiaris - 2015-03-10 Aigars
Periparus ater - 2015-03-10 Aigars
Carduelis spinus - 2015-03-10 Aigars
Regulus regulus - 2015-03-10 Aigars
Garrulus glandarius - 2015-03-10 Aigars
Corvus cornix - 2015-03-10 Aigars
Picus canus - 2015-03-10 Aigars
Periparus ater - 2015-03-10 Aigars
Certhia familiaris - 2015-03-10 Aigars
Alauda arvensis - 2015-03-28 Toms
Vanellus vanellus - 2015-03-28 Toms
Dryocopus martius - 2015-03-28 Toms
Bonasa bonasia - 2015-03-27 Jalmars
Poecile montanus - 2015-03-10 Aigars
Dryocopus martius - 2015-03-10 Aigars
Parus major - 2015-03-10 Aigars
Corvus corax - 2015-03-10 Aigars
Loxia curvirostra - 2015-03-10 Aigars
Sitta europaea - 2015-03-10 Aigars
Dendrocopos major - 2015-03-10 Aigars
Lophophanes cristatus - 2015-03-10 Aigars
Buteo buteo - 2015-03-28 Platacis
Ciconia ciconia - 2015-03-28 Platacis
Columba palumbus - 2015-03-28 Aigars
Columba palumbus - 2015-03-27 Aigars
Nezināms
@ jolantan
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
nekovārnis 28.marts, 23:17

Paldies! Lai nu par ko, bet par mārīti pat doma galvā neienāca.


CerambyX 28.marts, 23:14

Jā, nu es ar par Dromius agilis variantu


CerambyX 28.marts, 23:13

Garkājods vien arī būs. Kaut kāds Tanyptera atrata vai kaut kas uz to pusi.


CerambyX 28.marts, 23:11

Spīdulis Glischrochilus quadripunctatus


CerambyX 28.marts, 23:08

Laikam jau kāds ūdensmīlis no Cercyon ģints. Tev izskatās, ka 1,5mm lieliem objektiem labāks asums un detalizācija kā man sanāk :D


CerambyX 28.marts, 23:04

Peldblakts gan - šai laikam citu līdzīgu sugu nav :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Laikam ir gan Aneurus nepieaudzis īpatnis :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Iemetot aci noteicējā, man to abu sugu noteikšana sevišķi skaidrāka nepalika (laevis tēviņiem vēdera mugurpusē jābūt tādam kā pauguram, kas esot redzams pat caur segspārniem, bet avenius tāda nav - bildēs internetā īsti neprotu šo pazīmi laikam saskatīt. Mātītēm atšķiras dibengals - šis attēlā gan tēviņš), bet pēc izplatības 'defaultā' būtu jābūt A.avenius, jo A.laevis vairāk R un D Eiropas suga un Lv nav konstatēta (vismaz pagaidām).


CerambyX 28.marts, 22:50

Pirmajā momentā ar šķita, ka dumbrainis, bet otrajā attēlā no sāna galīgi 'nedumbrainisks' formāts - tādas matainas un sīkas ir arī Scymnus ģints mārītes, kas tad šī arī būs un izskatās pēc Scymnus suturalis.


CerambyX 28.marts, 22:44

Skrejvabole Pterostichus oblongopunctatus


CerambyX 28.marts, 22:44

Ir arī Oxypselaphus obscurus


CerambyX 28.marts, 22:43

Skrejvabole Stomis pumicatus


CerambyX 28.marts, 22:42

Zemesmīlis Geophilus


CerambyX 28.marts, 22:42

Lapgrauzis Chrysolina staphylaea


CerambyX 28.marts, 22:41

Ir ir - Cychrus. Varbūt mazliet līdzīga ir Carabus convexus, bet tai nav tādas sašaurināta krūšu un galvas daļa (piemērota, lai iebāztu galvu gliemeža čaulā)


CerambyX 28.marts, 22:40

Kreisajā pusē - Pterostichus oblongogutatus, labajā - Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:39

Skrejvabole Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:08

Biotops tāds ne visai ūpisks. Varbūt ausainā pūce?


Gaidis Grandāns 28.marts, 19:56

Bastarda tūsklape (Petasites hybridus).


nekovārnis 28.marts, 17:54

Man ir zūmtrauks Sony DSC-HX300. Ja ir pietiekami gaismas un kukaiņa izmērs virs 5-7 mm, tad var dabūt tīri smuku bildi. Šodien gan bija patumšs un salijis. Turklāt negribējās vilkt ziemojošo vaboli ārā no migas. Parasti izšauju kādas 5-10x parastam kustonim un 20x+ kaut kam interesantam, bet tā īsti uzzināt to vai kaut kas labs sanācis var tikai mājās pie datora.


forelljjanka 28.marts, 17:35

Nu,šitāda lieluma "lopiņus" liekas tāds labāks ziepītis(vai jaunāks telefons) ņem tīr neko.;)Uģa līmeņa bildes jau padārgs pasākums,(arī mana versija nebūs lēta(Oly Macro 35 mm.ap 200,-EUR),kaut tikai tāda piedeva pie putnu bildētāja arsenāla,loģiski ,ka vajadzīgs arī bodijs(spoguļkamera vai bezspogulis ar maināmu objektīvu)).Kaut gan,cik zinu, arī Uģim nav Makro objektīvu objektīvs!:D Vispār var piegaismot arī ar tādu gaišāku lukturīti,vienbrīd tā dariju.


nekovārnis 28.marts, 17:20

Paldies!


nekovārnis 28.marts, 17:14

Dabā ar cik atceros tās pumpiņas bija uz iekšu. Eh, būtu labāka fototehnika vai vismaz tas fototehnikas operators:) Gan jau speci kādreiz iznāks arī mežmalā:) Vasarā, tad gan šķiet viņiem būs grūti - kukaiņu birums pa visām frontēm.


CerambyX 28.marts, 17:14

Carabus sylvestris Latvijā nemaz nemīt - būs tiešām Carabus arcensis (=arvensis). Pats tagad atceļā no D-pils - vakarā visu sazīmēs un salabos :)


roosaluristaja 28.marts, 17:10

Manuprāt parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola).


forelljjanka 28.marts, 17:05

Nez,C.silvestris tās segspārnu "pumpas" tā kā uz iekšu,Tavas bildēs izskatās ,ka uz āru,savukārt vienlaidu līnijas starp pumpām C.s.izskatās vairāk,tās smalkākas.Uģis droši vien Dabā,nav laika te amatiernovērojumus komentēt(citi speci ar ignorē;)),tad nu pašiem jābakstās.Vakar gandrīz galva uzpampa mizblakšu bildes pētot! :DD


nekovārnis 28.marts, 16:52

Pēc krāsojuma - jā, bet tas segspārnu raksts šķiet gludāks. Es liktu uz C. silvestris:)


forelljjanka 28.marts, 16:43

Nevarētu būt Carabus arvensis ?;)


ER 28.marts, 16:30

Jaunāko pārskata karti ar dzelteno stērstu dziesmu paraugu vietām skatiet tepat, bilžu galerijā. Visas pilnās līdz šim ierakstītās dziesmas pieder "BC" dialektam (dzeltenie apļi kartē), nepabeigtās dziesmas ar līdz galam nenosakāmu "B?" dialektu - tukšie aplīši.


roosaluristaja 28.marts, 14:27

Šīm jābūt parastajām vardēm. Vienīgā līdzīgā suga ir purva varde, bet tai tēviņam pašlaik jābūt zilganam, kas te nav novērojams.


dziedava 28.marts, 11:24

Grauzumu pēdas man izskatās kā bērzu gremzdgrauzim Scolytus ratzeburgi, bet sēnes varētu būt kortīcijas Cylindrobasidium evolvens (sk., piem., http://www.saftware.net/pilze2/buch/export29. -- ja adresē aiz 29. nekas neseko, tad tur jāseko 4 burtiem, ko DD neņem pretī - h-t-m-l ). Par sēnēm gan būtu labi, ja apskatītos arī Diāna, jo tik droša neesmu, vai nav vēl kas līdzīgs.


forelljjanka 28.marts, 10:53

Dzērvi no stārķiem samērā viegli atšķirt pat ļoti tālu- pēc lidojuma,salīdzinot tas ir tāds saraustīts,tāds ass vēziens,pauze,stārķim tas ir tāds līganāks.


sindi 28.marts, 09:58

Tomēr :D Nu baigi likās ka ir stārķi, pie tam nebiju vienīgā, kas redzēja. Par pārējiem gan varu apgalvot, ka bija, jo pārlidoja zemu un pa vienam.


roosaluristaja 28.marts, 00:15

Nu melnā klija jau uz lodžijas diez vai sēdēs. Visticamāk tas bija vistu vanags vai zvirbuļvanags.


sandis 28.marts, 00:05

Šodien vistu vanags Cēsu karjerā "noslīcināja" kovārni. Īpatnējs medību paņēmiens...


sandis 27.marts, 23:01

Tās lidojošās ir dzērves :)


zemcha 27.marts, 15:40

Jā, tā doma bija nofiksēt trīs dziesmas tuvu robežai, lai sāk veidoties robežas kontūra. Edmund, kad apmēram Tu plāno aktualizēt jauno karti. Ik pa laikam sanākt braukt šur tur un varētu pie reizes vairāk pievērsties pelēkajiem laukumiem. Nezini kā igauņiem saucas tā aplikācija, varbūt, ka šie iebūvējuši aplikācijā kādu spektrogrammas konverteri, ko mēs arī varētu izmantot.


forelljjanka 27.marts, 15:05

Šitās tādu laiciņu atpakaļ pētiju,izskatās tīri labi,spārna laukumi atbilst(kaut arī pieļaujami nominālsugai),galvenais aste un virsaste!Bildēs gan asti pagrūti ievērtēt,tomēr virsaste,manuprāt atbilst(tai jābūt gaišākai kā mugurai,gandrīz baltai)! Par L.e.homeyeri jau info tīr neko,man jau vairākus gadus neizkostas bildes ar lielo čaksti pašas novembra beigās kurai raibas krūtis kā juv.(iespējama L.e.sibiricus)!Homeyeri jau visapkārt mums pa laiciņam parādās,Tarsiger-ā liekas ir tāda čupiņa bilžu no Somijas novērojumiem.


ER 27.marts, 12:26

Izskaņas dzirdamības un saskatāmības (sonogrammā) ziņā uz robežas, bet ieskaitīts: "BC"! Vēl jo labāk, ka arī ģeogrāfiski pie pašas robežas. Novelkam skaidras līnijas...


ER 27.marts, 12:17

Vēl viens labs "BC" paraugs.


ER 27.marts, 12:14

Klasiskas "BC" dziesmas pie pašas leišu robežas, smuki! Otrdien dabūju to pašu dialektu netālu uz ZA - pie Sproģiem. Trešdien starp Bebreni un Jēkabpili daudz tukšo ložu - stērstes ceļmalās ar nepilnām dziesmām vai tikai saucieniem...


ER 27.marts, 12:06

Paldies, jauna vieta "BC" dialektam (krītošā izskaņa).


forelljjanka 27.marts, 11:28

...un ņemot vērā,ka Uģis atradis un noteicis šo,gan jau ka manis atrastās būs tās pašas sugas!


forelljjanka 27.marts, 11:22

Vai tomēr Aneurus avenius ?:O Jābeidz ,kamēr pats neesmu palicis par Aradus debilis(ir tāda blakts Z-amērikā izrādās)!:DD Kas nekait ar putniem,350 sugas,vairums ļoti atšķirīgi,ja līdzīgi,tad vismaz dzied atšķirīgi!;)


forelljjanka 27.marts, 10:43

Šī arī droši vien kāda blakts,pagaidām neko līdzīgu neatrodu...


forelljjanka 27.marts, 09:57

Vai drīzāk Dromius agilis! :DD


forelljjanka 27.marts, 09:12

Pēc ilgas "buršanās" atradu vienu līdzīgu-Dromius angustus,gan jau ka garām! :D


roosaluristaja 26.marts, 23:41

Ziemeļniekam dzeltens gredzens. Tad jau nebūs mūsējais.


dziedava 26.marts, 22:47

Drīzāk raupjā sīkpiepe Stereum rugosum, bieži sastopama. Bet uz ozoliem gan nav manīta, kaut var augt uz visādiem.


dziedava 26.marts, 22:42

Gļotsēne Hemitrichia serpula sporu stadijā. :) Nav no biežākajām, bet šausmīgi reta ar gluži ne.


forelljjanka 26.marts, 21:24

Cik liela?Nevarētu būt gliemežu Cychrus caraboides ?


forelljjanka 26.marts, 21:08

Savukārt ši,tās pašas Aneurus laevis nimfa(ja tā pareizi sauc latviski blakts attīstības stadiju)?;)


forelljjanka 26.marts, 21:04

Vai tik ši nav Aneurus laevis ?


roosaluristaja 26.marts, 20:57

Tā vajadzētu būt, bet nu ir jau te arī gudrāki vīri par mani.


forelljjanka 26.marts, 20:49

Nav gadijumā peldblakts Ilyocoris cimicoides(rokos te netā pa blaktīm)? :D


Wiesturs 26.marts, 20:24

Paldies! Tā kā šīs vaboles man vasarā ir katru otro gaismošanas reizi, varbūt Tu vari man atsūtīt īsu info, kas jāskatās? Citādi nekad nespēju to atcerēties. Atceros, ka bija matiņi jāskatās, bet kurai sugai - kur, to gan ne.


forelljjanka 26.marts, 20:17

Vispār man vēl lielāks fēleris,koks nepareizs!!!Tas ir ozols!:O Biju tur šodien atkal,nezinu varbūt nojauca,ka visriņķī guļ apses,vai tas ka praulu kārta tāda dzeltenīgi balta,mizas ar maz,divi lieli gabali,zem kuriem joprojām resnulis guļ,tāpat kā skrejvaboles un jātnieciņi.Vienīgi,praulu kārtā atradu lērumu citus neredzētus mošķus!Apses riņķī daudz, varbūt suga nemainās!;)


Wiesturs 26.marts, 20:15

Paldies! Pieliku vēl vienu bildi, kur tā pazīme labāk redzama.


zemesbite 26.marts, 17:17

Ha-ha-ha!


Laimeslācis 26.marts, 13:07

Statuss! :D :D :D


forelljjanka 26.marts, 10:20

Katrā ziņā būs jāpievērš uzmanība,līdz šim ,kā redzēju naktstauriņu ar zīmīgiem oranžiem pakaļspārniem,tā padomāju-bērzu pavasarsprīžmetis un viss!:D


forelljjanka 26.marts, 10:18

Priekšpārni jau ar pamanāmi atšķiras.Poļu lapā gan foto pētot īsti nesakrīt,tomēr zīmējumā, apšu M spārna priekšdaļas vidū, tas zīmīgais aplītis redzams.Katrā ziņā Latvijā tikai divi varianti,Spānijas/Francijas līdzinieks nebūs!;)


CerambyX 26.marts, 08:58

Kaut kādas dīvaini dziesmu varianti jau laikam dauziem (visiem?) dziedātājputniem. Piemēram, Skrundas dīķos niedru stērstes izpildījumā dzirdēju klusu (dzirdamu līdz ap 10m attālumā), salīdzinoši ilgu (5sek un vairāk) vīterošanu, kas galīgi neasociējās ar niedru stērstes īsto dziesmu :)


Sintija Martinsone 26.marts, 08:41

Vēl varu papildināt, ka žubītei esot arī padziesma, kura biežāk dzirdama agrā pavasarī. Tāda mīksta, burbuļojoša trallināšana, bet ir līdzība ar īsto dziesmu. Pati tādu dabā neesmu dzirdējusi, tikai ierakstā.


CerambyX 25.marts, 22:28

Tas ar košākajām gaišajām joslām - bērzu pavasarsprīžmetis (Archiearis parthenias). Otrs īpatnis tāds vienmuļāks - velk uz apšu pavasarsprīžmeša (A. (=Boudinotiana) notha) pusi, bet nu bērzu pavasarsprīžmešiem ar mēdz būt vienmuļāki eksemplāri. Par labu apšu pavasarsprīžmetim salīdzinoši izteikti ķemmveidīgās un paplatās 'ūsas' - bērzu tās salīdzinoši šaurākas. Raksta arī par atšķirībām pakaļspārna zīmējumā, bet tos te tāpat nevar redzēt.


CerambyX 25.marts, 21:09

Nu tajā attēlā laikam tik tā - dažas sugas ilustratīvi attēlots. Precīzai noteikšanai labāk neizmantot, jo sugu ir krietni vien daudz vairāk par 6 :)


CerambyX 25.marts, 21:04

Tā kā velk uz kāda skudrulīša kāpura pusi, kas lien pa mizgraužu ejām meklējot mizgraužu kāpurus. Bet nu zem oša mizas tur var būt arī kāds cits retāks variants bez mizgraužu skudrulīša. Varbūt vispār kādas citas radniecīgas dzimtas kāpurs... :D


CerambyX 25.marts, 20:55

Mugurpelde - visdrīzāk, ka Notonecta glauca, bet nu varbūt arī kāda cita suga.


CerambyX 25.marts, 20:54

Līķvabole Phosphuga atrata


Siona 25.marts, 20:53

Vienu ūsu tīri labi var redzēt otrajā bildē :) (iet gar augšmalu un krusto pirmo un otro kāju)


Rallus 25.marts, 20:51

Tajā saitē mazliet velk uz Ķīnas versiju Venēcijas karnevālam, taču tieši ievēroju, bildē neredz - bija tādi vairāki radziņi platā lenķī vērsti - visvairāk līdzinājās Nephrotoma virescen. Bet vismaz skaidra ideja, pateicos!


CerambyX 25.marts, 20:49

Sprakšķa kāpurs - šāda formāta mums te iet kā Denticollis linearis.


CerambyX 25.marts, 20:45

Melnuļi Bolitophagus reticulatus - dzīvo piepēs uz bērziem (kas nu tās parastās - posapiepes?)


CerambyX 25.marts, 20:43

Ir C.polita!


CerambyX 25.marts, 20:42

Bet nu labi, ērtības labad atzīmēšu novērojumu kā N.major, lai, ja kāds nākotnē tomēr ņem un atlasa visus vītolu slaidkoksngrauža novērojumus, tad lai šis vismaz tur ar būtu atrodams - pēc tam jau datu atlasītājs pats var domā, vai šis novērojums viņam der vai neder ;)


editez 25.marts, 20:40

Paldies!


forelljjanka 25.marts, 20:34

Vienīgais ticamais(jo tā nav plēšputna ola-pēc formas)-dzērve!


CerambyX 25.marts, 20:29

Te dziļumu nav īsti korekti mērīt, jo pēc 3. attēla skatot, šī ir uz zemes guļoša kritala jau stiprā sadalīšanās pakāpē (mīksts prauls ar hlorociboriju - ja pareizi saskato to zilumu) un koksnes daļa ir jau atdalījusies no mizas - tā ka mērījums neatainos reālo situāciju. Kritalas stāvoklis drīzāk arī liecina par to, ka šī izskreja nav svaiga - N.major tomēr prasās tāda nedaudz cietāka tā koksne, ne tik augstā sadalīšanās pakāpē. Iespējams jau tur vairāki/daudzi gadi pagājuši kopš cauruma saimnieks ir tur grauzies :) Jorpojām nenoliedzu, ka tas nevarētu būt N.major 'rokdarbs', bet pārāk jau daudz 'bet' (manā uztverē - ja kāds cits vēl ir par N.major, tad jau es varu arī, protams, piekāpties), lai to tā ar drošu sirdi par tādu atzīmētu :)


forelljjanka 25.marts, 20:21

Mežirbe tad nebūs,tai ola 2x mazāka!;)Mežirbei arī par agru.Vispār dīvaini,šobrīd olas var būt kādām 3 sugām(krauklis,jūras ērglis,vistu vanags),plēšu olās neesmu īpaši gudrs,jurķim tak tāda bāla,abiem citiem nav tik liela,nebūs tak klinšu ērglis!:D


CerambyX 25.marts, 20:15

Kāda garkājoda kāpurs. Tiem jāskatās sejiņas uz dibengala, lai noteiktu sugas ;) http://www.nhm.ac.uk/natureplus/servlet/JiveServlet/showImage/38-3532-66781/tipulidae+drawings.jpg


dziedava 25.marts, 20:04

Nu tajā materiālā, kas man ir, pievērsta uzmanība tam, ka dziļumam jābūt > 1cm, ar ko atšķiroties no citiem koksngraužiem. Šite likās dziļi, bet nu es jau nezinu, pirmoreiz šādiem caurumiem pievērsos. ;)


Rallus 25.marts, 19:50

Pievienoju vienu iekadrējumu un neasāku apvērsto foto. iespējams, ka tas tad apstiprinātu aizdomas.


editez 25.marts, 19:49

Vai mežirbei varētu būt tik liela ola? Bildē olas čaumala ir lielā vīrieša rokā. Garums apmēram 8 - 9 cm.


editez 25.marts, 19:37

Paldies!


Rekmanis 25.marts, 19:23

Mežirbe


CerambyX 25.marts, 18:35

Hmm, jā - vainīgs. Lasīju aprakstu par šo sugu vienā krievu koksngraužu grāmatā un tur tie 8-10mm bija atzīmēti par kāpuru ejām koksnē nevis pašām izskrejām (caurumiem). Jāmācās labāk lasīt krieviski :D Bet nu nezinu - stāsts jau par to, ka praktiski visiem Lv koksngraužiem ir apaļas izskrejas un neba N.major vienīgā suga, kas var attīstīties uz bērziem... :) Iespējams, ka šī tiešām ir N.major izskreja, bet kā to pierādīt? Līdzīga izmēra apaļi caurumi ir arī lapkoku ragastēm (Tremex fuscicornis) utml. Tā ka nezinu jā... Pēc izskrejām var labi noteikt lielos asmaļus, ja piešaujas, tad arī lielās krāšņvaboles un kādas dažas citas sugas (dižkoksngraužus utml.), bet viss pārējais ir tā - minējumu formātā :)


dziedava 25.marts, 18:03

Un, spriežot pēc foto, galīgi ēnā abas vietas nav, saule tur tiek klāt.


dziedava 25.marts, 18:01

Pievienoju vēl vienu foto, kas droši ir uz bērza kritalas turpat blakus, bet par pirmo droši neatceros, vai tas bija uz kritalas vai ne. Par to izskreju izmēriem, hmm, man esošajā K.Vilka dotajā materiālā teikts, ka "Izskrejas ir pilnīgi apaļas, 5-6 mm lielas." kā man pirmajā izskrejā arī šķiet, ka ir.


CerambyX 25.marts, 15:48

Joprojām par maz informācijas :D Koks daļēji dzīvs vai pilnībā nokaltis? N.major sastopams tikai uz pilnībā atmirušiem kokiem - mirstoši/daļēji nokaltuši neder. Bērzs it kā der (suga principā ir lapkoku polifāgs), bet parasti gan tie mīl nokaltušus alkšņus. Cauruma diametrs ar vai nav par mazu? Tam būtu jābūt ap 8-10mm, bet te pēc pirksta mēroga velk uz ~5mm. Bet varbūt ļoti liels pirksts? :)


dziedava 25.marts, 15:36

Tas gals tāds nesaprotams, pieņēmu, ka tur žokļi ieslēpušies, bet jā, varbūt arī makstnesis. Nez kāpēc uz vietas tā ideja neienāca prātā ..


dziedava 25.marts, 15:32

Bērzs. Bērzu - egļu mežs, pamitrs.


CerambyX 25.marts, 15:26

Tiem parasti vienā galā var labi žokļus redzēt :) Varbūt kāds makstneša (Psychidae) kāpurs?


CerambyX 25.marts, 15:19

Priekš tipiska asmaļa par platu (normāli šaurs un iegarens caurums), bet varbūt vecs caurums un laika gaitā izdrupis? Tik pat labi pavisam kas cits pie vainas - nenosakāms :)


CerambyX 25.marts, 15:18

Uz kāda koka tas? Teorētiski jau varētu būt, bet vienkārši apaļš caurums nav tas pats parocīgākais variants priekš sugas noteikšanas :) Tādus var uztaisīt vēl kāda sauja sugu - jāvērtē tas kompleksi kopā ar biotopu, koka sugu, koka atrašanās novietojumu (ēnā, saulē) u.c. faktoriem.


dziedava 25.marts, 15:08

Varētu būt Chrysopa sp. kāpurs vai tomēr kas cits? Priekš Chrysopa sp. pārāk resns šķiet.


CerambyX 25.marts, 12:44

Ops, kaut gan tagad lasu, ka P.ceramboides var būt arī uz lapkokiem - ts.k. ozolu dobumos. Tā, ka atgriežu sugu atpakaļ uz koksngraužveida praulvaboli - pārāk jau līdzīgi tie kāpuri tiem, kas man un Jānim bildēs :)


CerambyX 25.marts, 12:38

Varbūt ir vēl kādi kadri? Galvenokārt man interesē priekškrūšu vairoga punktējums un vairodziņa forma (ieapaļš vai 5-stūrains). Drīzāk jau ir melnulis Neatus picipes, kas ir tāds ozolu apdzīvotājs, bet jāpārliecinās par 100% :)


CerambyX 25.marts, 12:29

Mjā, biotos it kā galīgi ne priekš P.ceramboides. Ozola dobumā ticamāk variants ir melnā praulvabole - Prionychus ater. Pagājušogad tām kāpurus audzēju, bet neraža, ka aizmirsu nofotogrāfēt - varētu salīdzināt. Bet nu cik atminos, tad pēc skata bija visai līdzīgi. Tas vai no mana tagadējā ievāktā it kā P.ceramboides kāpura izaugs tieši šī suga - arī vēl ir jautājums :)


CerambyX 25.marts, 11:25

Tad jau būs skujkoku ligzdu koksngrauzis.


CerambyX 25.marts, 11:24

Pēc vakardienas, kad Dendrārija apkārtnē mizmīlis atradās manā izpratnē galīgi nepiemērotā biotōpā - bail pat kaut ko teikt :D Gāju tur to visu meža loku no Rudbāržu puses un sākumā jau vairāk tumši tie meži (egle utml.), kas gan neizskatījās piemēroti, bet tuvāk šosejai un Skrundas purva pusei jau palika tā kā labāk. Tā ka teorētiska iespēja noteikti pastāv :)


IevaM 25.marts, 11:10

Interesanti gan :)


IevaM 25.marts, 11:09

Priedes


IevaM 25.marts, 11:08

Priede, upes malas mežs, tāds mētrājs vai lāns, priedes, mazliet egles, mazliet bērzi, diezgan skrajš


IevaM 25.marts, 11:04

Kaut kāds lapukoks, ja pareizi atceros, bērzs


forelljjanka 25.marts, 09:58

Fuj,Uģi,manos''medību' laukos!!! :D Ja pa nopietno,kā Tev liekas,Šneidera mizmīlim tur laikam nav pārāk atbilstošs biotops ?


CerambyX 25.marts, 09:20

Ok, lai iet Tachyta nana - nekas diži cits līdzīgs tiešām neatrodas ;)


CerambyX 25.marts, 09:14

Šie gan jau, ka zem priedes mizas, bet ideālā variantā ar jānorāda atrašanas vieta - nākotnē noderēs! :) Bet pēc 10 gadiem, ja kāds Tev prasīs - neatcerēsies :)


CerambyX 25.marts, 09:13

Zem kāda koka mizas šis? Interesanti salikt kopā - mēdz būt gan uz skukjokiem, gan lapkokiem


CerambyX 25.marts, 09:12

Starp citu - kādi šim novērojuma apstākļi (koks, biotops utt.)?


CerambyX 25.marts, 09:11

Zem kāda koka mizas?


CerambyX 25.marts, 09:07

Ha, šis gan man labs fēleris sanāca! :D Vabole no šitā nu galīgi nekādi nevar sanākt, jo kāpuram dibegalā ir vairāki neīsto kāju pāri, kādu vaboļu kāpuriem nav - tas tač tauriņa kāpurs! :) Laikam dzeltenā krāsa mazliet samulsināja, jo lielie vītolu urbēja kāpuri ir vairāk rozā... Bet apšu urbēja kāpurs gan ir tieši tāds dzeltenīgs! :) Mīkla atrisināta - apšu vērpēja kāpurs :) Suga salīdzinoši retāka kā vītolu urbējs


CerambyX 25.marts, 09:00

Kaut kādi mušu kāpuri - internāts vistuvāk 'zīmē' kādus dzelkņmušu Zabrachia sp. kāpurus. Pats ar tādus zem priežu mizām tagad esmu daudz redzējis (Jānim ar iepriekš bija viens novērojums) - atstās kā dzelkņmuša sp.


visvaldis.s 25.marts, 07:34

Cetraria floerkeana?


Ansis 24.marts, 23:12

parastā skujene - Hippuris vulgaris


visvaldis.s 24.marts, 21:26

Paldies! Tā jau likās.Agresīvs gan!


ER 24.marts, 20:41

Žubīšu tēviņi dzied 1-6 veidu dziesmas katrs. Atšķirības parasti nelielas, bet ir - gan starp dažādām viena putna dziesmām, gan starp dažādiem putniem. Man šobrīd nav pie rokas nopietnāka rakstu avota.


Gaidis Grandāns 24.marts, 20:29

Nu tak klintenieks :) Apsveicu!


Nora 24.marts, 19:39

He, paldies par skaidrojumu :) Tieši pirms šo rakstīju aizdomājos par tiem lieliem/maziem mērogiem, bet tā arī neko neizspriedu un uzrakstīju pēc sajūtas... nepareizi :D turpmāk zināšu!


CerambyX 24.marts, 19:24

Melnulis Uloma rufa


CerambyX 24.marts, 19:23

Skrejvabole - šķiet Calathus sp.


CerambyX 24.marts, 19:23

Līķvabole Phosphuga atrata


CerambyX 24.marts, 19:22

Laikam jau skrejvabole Dromius schneideri


CerambyX 24.marts, 19:19

Koksnesmušas Xylophaga sp. kāpurs


CerambyX 24.marts, 19:13

Sparkšķis galīgi nav - ēnvabole Zilora sp. Tur vajag vai nu stipri labāku bildi vai eksemplāru, lai noteiktu sugu - jebkurā gadījumā gan reta vabole :)


forelljjanka 24.marts, 17:33

Īsspārnis,ar tiem vēl trakāk kā ar sparkšķiem!:D Bet tā,interesanti tak kas zem mizas dzīvo,vai ne?;)


forelljjanka 24.marts, 17:32

Kāds sparkšķis,cik saprotu, no tiem ko esmu atradis,vairumu pēc bildēm nenoteikt!;)


forelljjanka 24.marts, 17:29

Vai tik nav robainais plakanis Dendrophagus crenatus ?;)


forelljjanka 24.marts, 17:26

Varētu būt praulmīlis Pytho depressus.;)


forelljjanka 24.marts, 17:24

Liekas lielais asmalis!;)


forelljjanka 24.marts, 17:18

Nora,pirmajā brīdī liekas neloģiski,bet karte ir liela mēroga kad redzami visādi mazāki objekti,ja nemaldos 1:200 000 un vairāk,vēl ir vidējs un mazs mērogs(piem.karte, kur redzama visa Eiropa, būs maza mēroga.;) Vienvārdsakot,konkrētais vērojums parādīts maza(vai vidēja)ne liela mēroga kartē.;)


dekants 24.marts, 12:59

Edmund, vai žubītēm arī var taisīt dziesmu analīzi? Pagājušogad pamanīju divus dziesmu veidus: viens ir šis (man šķiet retāks), kur pa vidu "īīīī", otrs ir parasts bez šī stieptā "īīī". Vai tās ir tikai variācijas, ko var izpildīt viens putns?


Nora 24.marts, 12:39

Vai apzināti daži novērojumi ieziņoti lielā mērogā?


IevaM 24.marts, 11:38

nav drīzāk pļavas ķirzaka?


Siona 24.marts, 10:05

Paldies par informāciju! :) Jā, ir saskatāms kaut kas, kas līdzinās tai centrālajai iedobītei ;)


CerambyX 23.marts, 22:47

Mīkstspārnis Cantharis livida


CerambyX 23.marts, 22:46

Jā, vai nu Lopheros rubens vai arī Dictyoptera aurora. Jāskatās cik laukumiņos ir sadalīts priekškrūšu vairogs - L.rubens četros laukumiņos, bet D.aurora piecos. Shematiski tas izsktās šādi: http://content31-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/Untitled-1-copy.jpg Te grūti saprast, bet kaut kā man velk uz D.aurora pusi, jo priekškrūšu vairoga centrālajā daļā manuprāt ir nojausma par to iegareno, centrālo laukumu.


CerambyX 23.marts, 22:40

Nicrophorus vespillo


CerambyX 23.marts, 22:39

Kapračvabole Necrodes littoralis


CerambyX 23.marts, 22:39

Sprakšķis Melanotus sp. - tur līdz sugai pēc bildes nenoteikt ;)


CerambyX 23.marts, 22:38

Domāju, ka priežu zāģlapsene Diprion pini


forelljjanka 23.marts, 19:29

It kā jau 'tikai' mājas strazds,bet kas par skaistuli! ;)


Nora 23.marts, 16:26

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


ER 23.marts, 15:54

Jā, izklausās pēc lielās čakstes dziesmas.


ER 23.marts, 15:53

Varētu būt lielās čakstes lidojuma sauciens.


bišudzenis 23.marts, 10:21

Beidzot normāli gājputni :)


maariite 23.marts, 09:41

+dažas Tundras sējas zosis.


sandis 23.marts, 01:19

Gribēju par baltvaigu zosīm apjautāties, bet atbilde jau priekšā :)


Ansis 23.marts, 00:17

viļņainā konusgalvīte - Conocephalum salebrosum


Ansis 23.marts, 00:16

trauslā pūslīšpaparde - Cystopteris fragilis


Ansis 23.marts, 00:12

ciprešu hipns - Hypnum cupressiforme


Ansis 23.marts, 00:10

mezglainā gaurenīte - Sagina nodosa


Ansis 23.marts, 00:06

maldu laimiņš - Sedum spurium


Ansis 23.marts, 00:01

Mosanas abēlija - Abelia mosanensis


Rallus 22.marts, 23:15

Neviena pati baltvaigu zoss, kaut Svētē vakardien bija duči.


Rallus 22.marts, 23:14

Tai sējas zosij cits maršruts, taču tādi dīvaiņi gadās. Bija par tālu un īsu, lai iegūtu kādu attēlu, bet vienbrīd doma par sniega zosi nozibēja gan. Jau pēc pāris sekundēm, redzot baltpieres zoss vēderu, viss tapa skaidrs.


forelljjanka 22.marts, 22:51

No 25.02.vismaz līdz 5.03.Užavas laukos uzturējās sējas zoss ar baltām primārajām lidspalvām!;)


sandis 22.marts, 21:38

Ohoo, iespaidīgi skaitļi!


dekants 22.marts, 21:03

Labais! :)


forelljjanka 22.marts, 19:42

Izskatās pēc salakas.Salakas pavasarī masveidīgi dodas nārstot lielajās upēs,Ventā sasniedzot pat rumbu.Iespējams ka dodas nārstot arī mazākās upēs,Starpiņupītē tak slūžas,tad nu zivis tālāk netiek un tiek apēstas.Liepājā pat speciāli svētki par godu salakām(Liepājā sauc arī par stintēm),migrācija sākas jau kad upes aizsalušas vai pat rudenī,tad nu copmaņi velk lomus gan no ledus,gan ar makšķerēm no krasta.Lašveidīgā zivs ar tauku spuru(kā alatai vai sīgai),ir arī ezera forma kas mazāka(piem.Lielajos Latgales ezeros).;)


Mari 22.marts, 17:59

Vai kāds nevarētu izskaidrot no kurienes Starpiņupītes grīvā uzradies tāds lērums zivtiņu ( vakar Edgars Smislovs zivs bildi bija DD ielicis). Šobrīd tur kaijas sarīkojušas īstas gastronomiskas orģijas :)


Rallus 22.marts, 09:53

Nebija drīzāk lauku lija?


Wiesturs 21.marts, 23:58

Jā, paldies, varētu būt, bet ar vabolēm es gandrīz nekad nejūtos pārliecināts.


Siona 21.marts, 21:40

Izskatās pēc sarkanspārņa - Lopheros rubens


Siona 21.marts, 21:32

Baltais spalvspārnis, Pterophorus pentadactyla?!


bišudzenis 21.marts, 19:53

darīts


IevaM 21.marts, 10:30

Laikam aplikācija ielikusi šo novērojumu 2x, lūdzu lieko izdzēst!


ER 20.marts, 23:05

Tieši tā, britu kolonisti savulaik atveda stērstes līdzi. Izrādās, ka mūsdienās NZ ir pat vairāk dialektu, nekā UK. Pētījumi turpinās.


forelljjanka 20.marts, 22:31

Paskatījos vēl to karti-pilna Jaunzēlande ar dažādu dialektu dzeltenajām!!!Visticamāk britu ievestas,nu kā truši Austrālijā!;)


forelljjanka 20.marts, 22:02

Paldies! Šitie gadās samērā bieži,būsim tagad zināt !;)


forelljjanka 20.marts, 21:57

Ja ar krāsām viss kārtībā ,pāris bildēs velk uz vulpinus!Collins jau gan zīmē, ka stepes pasuga mums netrūkst,bet tādi daudz maz tipiski negadās bieži !;)


sandis 20.marts, 21:55

Būs jāsasparojas, nedrīkstam igauņus palaist garām :)) Katrā gadījumā "filoloģiski" ļoti interesants projekts.


ER 20.marts, 20:41

Jā, vismaz es neko vairāk par Somijas stērstēm nezinu. Taču igauņi ir apņēmības pilni šogad vākt stērstes masveidā, izmantojot kaut kādas jaunas viedtālruņu lietotnes, tā ka sāncensība vismaz Baltijā būs. Poļi jau pērn stipri labi nodeva. P.S. Attiecībā uz Latviju yellowhammers.net karte pagaidām nepilnīga - vēlāko daļu no pērnā gada paraugiem vēl neesmu aizsūtījis čehiem.


sandis 20.marts, 19:40

Vai par somu dialektiem zināms tikai tik daudz, cik ielikts yellowhammeru dialektu projekta lapā? Tur jau atkal, spriežot pēc tiem dažiem punktiem kartē, parādās zināma daudzveidība.


ER 20.marts, 19:23

Lielisks darbs, kolēģi! Trīs dienu laikā pa tiešo un caur Dabasdatiem esmu saņēmis dzelteno stērstu dziesmu ierakstus no septiņiem rakstītājiem un 11 jaunām vietām, desmit no tām pilnas un pabeigtas - visas "BC". Labs jaunās sezonas sākuma uzrāviens! Līdz jūlijam varam mierīgi pārspēt pagājušā gada nepilnos 200 paraugus, aizpildīt ne vienu vien tukšo laukumu, un kas zina, ko vēl atklāt. Un, protams, tas viss noderēs arī Eiropas putnu atlantam.


ER 20.marts, 19:16

Taisnība, vēl viens smuks un jauns punkts vecajam labajam "BC" dialektam. Ļoti nacionāla stērstu valsts.


ER 20.marts, 19:12

Labs mēģinājums, Ģirt! Trīs ar pusi pacietīgas minūtes ar vismaz diviem pietiekami skaļiem putniem un bez nevienas pabeigtas dziesmas... Paliek "B..", nezināms. Līdzīgi un vēl trakāk man ir gājis ar jūras ērgļa vebkameras skaņu - cik paklausos un ierakstu datorā no rītiem, pa laiciņam kopš 9. marta, vēl ne reizi tur neesmu dzirdējis nevienu pilnu dziesmu...


ER 20.marts, 19:03

Pateicos par jaunu "BC" dialekta atradni, Andri!


ER 20.marts, 18:59

Jā, leišiem jābūt BE vismaz dienvidu daļā, bet vienā igauņu putnu diskā (Merelinnurahvas, 2012; = jūras putni; meža zosij veltītajā 18. celiņā), klausoties nejauši uzgāju dīvainu dzelteno stērsti, kas dzied sākumā BC, tad pāriet uz BhBl. It kā miksēts tur nekas nav, bet igauņi man joprojām nav ziņojuši par izmeklēšanas rezultātiem. Čehi atbildēja, ka zina tikai vienu citu gadījumu, kad tēviņš dziedājis jaukti divos dialektos.


CerambyX 20.marts, 18:35

Principā domāju, ka diezgan droši, ka Denticollis linearis kāpurs.


CerambyX 20.marts, 18:33

Jāņtārpiņa kāpurs


Edgars Smislovs 20.marts, 18:32

Kļūda - 2015.03.19. Tajā pašā vietā. :)


Edgars Smislovs 20.marts, 18:31

2015.02.19. Tajā pašā vietā.


forelljjanka 20.marts, 17:45

Man jau ar tā likās!;)Skrundas apkārtnes meži laikam tomēr īsti neatbilst palēka tipiskam biotopam,kaut kad būs jāpapēta Lašupes/Dūrupes mežu masīvs,tur medņu liegumā vajadzētu būt atbilstošāks mežs!


Ansis 20.marts, 17:27

Izskatās, ka spēcīgāks brūklenes neziedošais dzinums; brūkleņu zariņi ar ogām, ko parasti fotografē, ir ar mazākām lapām kā neziedošie. Čemuru palēka lapām vajadzētu būt tumšāk zaļā tonī.


forelljjanka 20.marts, 16:40

Oficiālos var redzēt te http://www.yellowhammers.net/recording/full ,leišiem gan jau ka BE kas pilla Polija.Igauņiem,kas to lai zin-rareB varbūt ?


zemcha 20.marts, 15:44

Vai kaimiņiem abi ne BC dialekti ir vienādi vai katram kaut kas cits?


ER 20.marts, 13:48

Patiesībā jau iznākums būtu interesants pat tad, ja citi dialekti pie mums neatrastos. Mēs labi zinātu, ka mūsdienās ir, jo kas zina - ar laiku viss mainās. Bet būt kāds cits dialekts vēl var, kaut vai kā izņēmums. Jā, dārza stērstēm arī ir dažādi dialekti. Iespējams, ka ģeogrāfiskās vienības pat mazākas (dialektu vairāk) nekā dzeltenajai. Tikai šai sugai pagaidām nav vienota starptautiska pētījuma, cik zinu. Sāksim ar Latviju, tas redzēs. Varēs kaut vai ar citām vietām no Xeno-canto.org salīdzināt.


sandis 20.marts, 13:09

Ja leiši un igauņi ir atraduši arī citus dialektus, tad jau tas paliek par "principa jautājumu" - jāatrod mums arī :) Vai dārza stērstu dziesmām arī ir dažādi dialekti? Šķiet, ka vienu ierakstu pērn DD ieliku.


ER 20.marts, 12:15

Liels paldies, Sandi! Visi četri ir dialektu pētījumam lieliski izmantojami ieraksti - visos "BC" dziesmas. Kļūst arvien interesantāk, vai tiešām Latvijas stērstu sabiedrība izrādīsies tik kulturāli viendabīga? Pagaidām neoficiāli, taču zināms, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā jau atrasti divi dažādi dialekti. Tā ka turpinām vākt stērstu dziesmas arī 2015. gadā, un pie izdevības ierakstām arī dārza stērstes.


forelljjanka 20.marts, 08:55

Tātad,tādam svētdienas entomologam kā man nav jēgas iedziļināties-jātnieciņos,sparkšķos,bitēs,mušās;daļā skrejvaboļu un lapgraužu!:D Savukārt,vispatiecīgākie noteikšanai ir taureņi(arī nakts,pat depresārijus pēc sakarīgas bildes izdevies noteikt līdz sugai) un koksngrauži,liekas arī lapsenes!;) Katrā ziņā zemmizas pasaule ir interesanta nekad nevar zināt ko ieraudzīsi...;)


CerambyX 19.marts, 22:51

Šī tiešām varētu būt Pimpla - izskatās, ka būs arī viena no biežākajām jātnieciņu sugām P.rufipes (vai P.instigator agrākā nosaukumā).


CerambyX 19.marts, 22:39

Principā par jātnieciņu noteikšanu pēc bildes ar var aizmirst - jo īpaši šos Ichneumoninae apakšdzimtas, kas pēc ķermeņa formas tādi druknāki :) Ir. protams, kādas atsevišķas raksturīgas sugas, bet vairumā gadījumu daudzas ļoti līdzīgas sugas utt. Varbūt, ka tagad ir ar kādas labākas noteikšanas tabulas uzrakstītas, bet te pirms pāris gadiem mēģināju priekš maģistra darba tos noteikt (ievāktā formā, kam vajadzētu būt 'viegli') pēc viena krievu noteicēja un ātri vien nācās secināt, ka bez minimums kādu 5 gadu pieredzes tur īsti nav ko darīt :) Noteikšanas pazīmes ļoti smalkas, tēviņi/mātītes atšķirīgi, sugu daudz (kopā jātnieciņi Lv >1000 un droši vien pāris/daži simti vēl var nākt klāt, ja nopietni tos kāds pētītu) - galvassāpes garantētas :)


forelljjanka 19.marts, 22:28

Savukār šis līdzīgs Pimpla sp.(ir pat tas baltumiņš kājas locītavā) http://www.arthropodafotos.de/dbsp.php?lang=deu&sc=0&ta=t_43_hym_apo_ich&sci=Pimpla&scisp=sp.


forelljjanka 19.marts, 22:25

Kā vispār ar jātnieciņiem?Tikpat baisi kā ar "parastajām melnajām skrejvabolēm"?:D Tante Gūgle ar neko īpaši nepalīdz,konkrētie man izskatās pēc Ichneumon albiger ,skatijos lapā http://www.arthropodafotos.de/dbsp.php?lang=deu&sc=0&ta=t_43_hym_apo_ich&sci=Ichneumon&scisp=albiger ,tomēr arī tur daudzām bildēm līdz sugai nenonāk! ;)


zemesbite 19.marts, 20:37

Paldies! :)


ER 19.marts, 20:29

Paldies par jaunu stērstu dziesmu atradni! Visos četros ierakstos "BC" dialekts. Varbūt viegli aizdomīgu uz dzirdi to padara tas, ka ierakstošā ierīce (tālrunis?) nogriež augšējās frekvences, neraksta skaņu augstāku par ~7.2..7.3 KHz, un tieši zīmīgā beigu zilbe līdz ar to ir sākumā (frekvencēs virs 7KHz+) mazliet nogriezta. Sonogrammās gan šaubu nav, "BC". Lieliski, šogad turpinām stērstu dziesmu dialektu pētījumu Latvijā! Arī igauņi ir sasparojušies, tā ka būs interesanti. Pie iespējas klāt ņemam arī dārza stērstes. Lai veicas!


CerambyX 19.marts, 20:24

Paturpinot tēmu par Agonum-iem, šodien iemetu aci V.Šmita kolekcijā, kur abas šīs sugas kā reizi bija blakus - http://content3-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/agonum-sexpunctatum-ericeti.jpg Visi A.sexpunctatum bija tipiski divkrāsaini un izteikti lielāki un platāki par vienkrāsainajiem A.ericeti. Tas mērogs blakus īsti precīzs nav, jo lineāls atradās uz kastes stikla - kādi 2mm jāpiemet klāt reālajam izmēram, bet nu vismaz savstarpējais sugu izmērs un proporcijas salīdzināms :)


CerambyX 19.marts, 19:31

Augļkoku! :)


forelljjanka 19.marts, 19:12

Abi bija savās ligzdās,šo izķeksēju tik ārā, lai ērtāk bildēt!;)


zemesbite 19.marts, 18:43

Augļkoku, vai kārklu?


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts