Šobrīd aktīvie lietotāji: 212 Kopējais novērojumu skaits: 361808
Jums ir <b>viesa</b> statuss
Novērojuma dati
Izdrukāt

Purva piekūns, Falco columbarius


Novērojuma laiks 30-Dec-2016 plkst. 00:00
Pievienots30-Dec-2016
Iepriekš saglabātās vietas
Skaits1
StatussBarojas
Novērotājsvigulis
PiezīmesApsekojot laukus, redzēts īsi divas reizes zemā lidojumā virs lauka, izmēra dēļ bez optikas pirmā doma bija par “balodi”. Ar binokli - mazs plēsējs, straujš, ass lidojums, zilganpelēka spārnu virspuse (T). Zvirbuļvanagu izslēdzām dēļ tipiskā silueta – kompakts; asi, uz aizmuguri vērsti spārnu gali, salīdzinoši īsa aste.

Novērots kopā ar A.Arnicānu.
Interesants novērojumsziemas mēnešos reti

Pievienotie foto:


Komentāri
Pēdējie novērojumi
Parus major - 2017-01-08 gstrazdins
Pyrrhula pyrrhula - 2017-01-18 Igors
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 FoxPaws
Cervus elaphus - 2017-01-18 Igors
Lanius excubitor - 2017-01-18 Igors
Emberiza citrinella - 2017-01-18 Igors
Calcarius lapponicus - 2017-01-18 Igors
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 Janis_S
Bucephala clangula - 2017-01-18 Janis_S
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 Janis_S
Haliaeetus albicilla - 2017-01-18 Janis_S
Cinclus cinclus - 2017-01-18 Aigars
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 Aigars
Dendrocopos medius - 2017-01-18 Aigars
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 Aigars
Cuculus canorus - 2016-04-15 Alvis Āboliņš
Tetrao tetrix - 2017-01-18 Alvis Āboliņš
Troglodytes troglodytes - 2017-01-17 Alvis Āboliņš
Anas platyrhynchos - 2017-01-17 Alvis Āboliņš
Corvus cornix - 2017-01-18 Carum carvi
Pica pica - 2017-01-18 Carum carvi
Anas strepera - 2017-01-18 Fuatra
Cyanistes caeruleus - 2017-01-18 Carum carvi
Larus hyperboreus - 2017-01-18 Fuatra
Carduelis spinus - 2017-01-18 Carum carvi
Castor fiber - 2017-01-17 Alvis Āboliņš
Cervus elaphus - 2017-01-17 Alvis Āboliņš
Turdus merula - 2017-01-18 Carum carvi
Chloris chloris - 2016-07-23 apogs apogs
Oriolus oriolus - 2016-07-23 apogs apogs
Gallinula chloropus - 2016-07-23 apogs apogs
Actitis hypoleucos - 2016-07-23 apogs apogs
Garrulus glandarius - 2016-07-23 apogs apogs
Corvus cornix - 2016-07-23 apogs apogs
Coturnix coturnix - 2016-07-23 apogs apogs
Emberiza schoeniclus - 2016-07-23 apogs apogs
Anas platyrhynchos - 2016-07-23 apogs apogs
Columba oenas - 2016-07-23 apogs apogs
Turdus merula - 2016-07-23 apogs apogs
Passer domesticus - 2016-07-23 apogs apogs
Sturnus vulgaris - 2016-07-23 apogs apogs
Delichon urbicum - 2016-07-23 apogs apogs
Columba livia domestica - 2016-07-23 apogs apogs
Parus major - 2016-07-23 apogs apogs
Passer montanus - 2016-07-23 apogs apogs
Columba palumbus - 2016-07-23 apogs apogs
Linaria cannabina - 2016-07-23 apogs apogs
Sitta europaea - 2016-07-23 apogs apogs
Grus grus - 2016-07-23 apogs apogs
Emberiza citrinella - 2016-07-23 apogs apogs
Dendrocopos major - 2016-07-23 apogs apogs
Sylvia borin - 2016-07-23 apogs apogs
Carduelis carduelis - 2016-07-23 apogs apogs
Phylloscopus collybita - 2016-07-23 apogs apogs
Podiceps cristatus - 2016-07-23 apogs apogs
Sylvia communis - 2016-07-23 apogs apogs
Hirundo rustica - 2016-07-23 apogs apogs
Motacilla alba - 2016-07-23 apogs apogs
Ciconia ciconia - 2016-07-23 apogs apogs
Fringilla coelebs - 2016-07-23 apogs apogs
Pica pica - 2016-07-23 apogs apogs
Cyanistes caeruleus - 2016-07-23 apogs apogs
Chloris chloris - 2016-07-23 apogs apogs
Oriolus oriolus - 2016-07-23 apogs apogs
Jynx torquilla - 2016-07-23 apogs apogs
Apus apus - 2016-07-23 apogs apogs
Anthus pratensis - 2016-07-23 apogs apogs
Corvus cornix - 2016-07-23 apogs apogs
Turdus pilaris - 2016-07-23 apogs apogs
Coturnix coturnix - 2016-07-23 apogs apogs
Phoenicurus ochruros - 2016-07-23 apogs apogs
Passer domesticus - 2016-07-23 apogs apogs
Sturnus vulgaris - 2016-07-23 apogs apogs
Delichon urbicum - 2016-07-23 apogs apogs
Columba livia domestica - 2016-07-23 apogs apogs
Carpodacus erythrinus - 2016-07-23 apogs apogs
Saxicola rubetra - 2016-07-23 apogs apogs
Parus major - 2016-07-23 apogs apogs
Passer montanus - 2016-07-23 apogs apogs
Columba palumbus - 2016-07-23 apogs apogs
Pernis apivorus - 2016-07-23 apogs apogs
Phoenicurus phoenicurus - 2016-07-23 apogs apogs
Sitta europaea - 2016-07-23 apogs apogs
Grus grus - 2016-07-23 apogs apogs
Emberiza citrinella - 2016-07-23 apogs apogs
Carduelis carduelis - 2016-07-23 apogs apogs
Phylloscopus collybita - 2016-07-23 apogs apogs
Lanius collurio - 2016-07-23 apogs apogs
Hirundo rustica - 2016-07-23 apogs apogs
Motacilla alba - 2016-07-23 apogs apogs
Ciconia ciconia - 2016-07-23 apogs apogs
Cinclus cinclus - 2017-01-17 Alvis Āboliņš
Fringilla coelebs - 2016-07-23 apogs apogs
Ardea cinerea - 2016-07-23 apogs apogs
Cyanistes caeruleus - 2016-07-23 apogs apogs
Chloris chloris - 2016-07-23 apogs apogs
Dendrocopos medius - 2016-07-23 apogs apogs
Oriolus oriolus - 2016-07-23 apogs apogs
Gallinula chloropus - 2016-07-23 apogs apogs
Apus apus - 2016-07-23 apogs apogs
Erithacus rubecula - 2016-07-23 apogs apogs
Buteo buteo - 2016-07-23 apogs apogs
Corvus cornix - 2016-07-23 apogs apogs
Muscicapa striata - 2016-07-23 apogs apogs
Acrocephalus arundinaceus - 2016-07-23 apogs apogs
Circus aeruginosus - 2016-07-23 apogs apogs
Anas platyrhynchos - 2016-07-23 apogs apogs
Phoenicurus ochruros - 2016-07-23 apogs apogs
Passer domesticus - 2016-07-23 apogs apogs
Sturnus vulgaris - 2016-07-23 apogs apogs
Delichon urbicum - 2016-07-23 apogs apogs
Columba livia domestica - 2016-07-23 apogs apogs
Parus major - 2016-07-23 apogs apogs
Alauda arvensis - 2016-07-23 apogs apogs
Columba palumbus - 2016-07-23 apogs apogs
Fulica atra - 2016-07-23 apogs apogs
Linaria cannabina - 2016-07-23 apogs apogs
Hippolais icterina - 2016-07-23 apogs apogs
Streptopelia decaocto - 2016-07-23 apogs apogs
Phoenicurus phoenicurus - 2016-07-23 apogs apogs
Sitta europaea - 2016-07-23 apogs apogs
Emberiza citrinella - 2016-07-23 apogs apogs
Dendrocopos major - 2016-07-23 apogs apogs
Carduelis carduelis - 2016-07-23 apogs apogs
Lanius collurio - 2016-07-23 apogs apogs
Hirundo rustica - 2016-07-23 apogs apogs
Ciconia ciconia - 2016-07-23 apogs apogs
Chloris chloris - 2016-07-23 apogs apogs
Buteo buteo - 2016-07-23 apogs apogs
Turdus pilaris - 2016-07-23 apogs apogs
Phoenicurus ochruros - 2016-07-23 apogs apogs
Delichon urbicum - 2016-07-23 apogs apogs
Saxicola rubetra - 2016-07-23 apogs apogs
Parus major - 2016-07-23 apogs apogs
Passer montanus - 2016-07-23 apogs apogs
Alauda arvensis - 2016-07-23 apogs apogs
Linaria cannabina - 2016-07-23 apogs apogs
Emberiza citrinella - 2016-07-23 apogs apogs
Carduelis carduelis - 2016-07-23 apogs apogs
Motacilla alba - 2016-07-23 apogs apogs
Ciconia ciconia - 2016-07-23 apogs apogs
Poecile montanus - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Parus major - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Pica pica - 2016-07-23 apogs apogs
Chloris chloris - 2016-07-23 apogs apogs
Oriolus oriolus - 2016-07-23 apogs apogs
Anthus pratensis - 2016-07-23 apogs apogs
Buteo buteo - 2016-07-23 apogs apogs
Circus aeruginosus - 2016-07-23 apogs apogs
Turdus merula - 2016-07-23 apogs apogs
Carpodacus erythrinus - 2016-07-23 apogs apogs
Saxicola rubetra - 2016-07-23 apogs apogs
Alauda arvensis - 2016-07-23 apogs apogs
Corvus corax - 2016-07-23 apogs apogs
Locustella naevia - 2016-07-23 apogs apogs
Emberiza citrinella - 2016-07-23 apogs apogs
Carduelis carduelis - 2016-07-23 apogs apogs
Sylvia communis - 2016-07-23 apogs apogs
Lanius collurio - 2016-07-23 apogs apogs
Hirundo rustica - 2016-07-23 apogs apogs
Motacilla alba - 2016-07-23 apogs apogs
Passer montanus - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Cyanistes caeruleus - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Anas platyrhynchos - 2017-01-17 bišudzenis
Capreolus capreolus - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Chloris chloris - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Pyrrhula pyrrhula - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 ūdensvistiņa
Fringilla montifringilla - 2017-01-18 Gaidis Grandāns
- 2017-01-18 Gaidis Grandāns
Cinclus cinclus - 2017-01-18 Gaidis Grandāns
Accipiter nisus - 2017-01-18 eidis654
Dendrocopos medius - 2017-01-18 Gaidis Grandāns
Cinclus cinclus - 2017-01-18 Gaidis Grandāns
Anas crecca - 2017-01-18 Gaidis Grandāns
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 Gaidis Grandāns
Climacium dendroides - 2001-07-15 kamene
Passer domesticus - 2016-12-28 Edgars Smislovs
Climacium dendroides - 2001-07-15 kamene
Climacium dendroides - 2001-07-15 kamene
Climacium dendroides - 2001-07-18 kamene
Climacium dendroides - 2001-07-18 kamene
Climacium dendroides - 2001-06-27 kamene
Climacium dendroides - 2001-06-27 kamene
Climacium dendroides - 2001-06-17 kamene
Periparus ater - 2017-01-18 Vv
Accipiter nisus - 2017-01-18 megere
Accipiter gentilis - 2017-01-18 megere
- 2011-06-09 dziedava
- 2010-06-20 dziedava
Anas platyrhynchos - 2017-01-18 roosaluristaja
Accipiter gentilis - 2017-01-17 galochkin
- 2017-01-18 ivarsbungas
Dendrocopos major - 2017-01-18 liiidzis
Alcedo atthis - 2017-01-18 putnels
Climacium dendroides - 2013-09-03 kamene
Climacium dendroides - 2012-01-24 kamene
Climacium dendroides - 2011-09-28 kamene
Climacium dendroides - 2009-08-16 kamene
Climacium dendroides - 2009-08-24 kamene
Climacium dendroides - 2016-09-12 kamene
Climacium dendroides - 2000-08-17 kamene
Climacium dendroides - 2000-08-09 kamene
Climacium dendroides - 2003-08-12 kamene
Climacium dendroides - 2003-07-24 kamene
Bucephala clangula - 2017-01-18 megere
Cinclus cinclus - 2017-01-18 megere
Fringilla coelebs - 2017-01-16 megere
Chloris chloris - 2017-01-16 megere
Lanius excubitor - 2017-01-18 elinazalite
Troglodytes troglodytes - 2017-01-18 Durkts
Troglodytes troglodytes - 2017-01-15 Wiesturs
Fringilla coelebs - 2017-01-16 Wiesturs
Bucephala clangula - 2017-01-15 Wiesturs
Mergus merganser - 2017-01-15 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-15 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-15 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
- 2017-01-14 Wiesturs
Ardea cinerea - 2017-01-14 Wiesturs
Cinclus cinclus - 2017-01-14 Wiesturs
Anas platyrhynchos - 2017-01-14 Wiesturs
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
galochkin 18.janvāris, 21:49

Paldies!


Aigars 18.janvāris, 19:29

C23 gredzenots 20.05.2016. Matīsa kapos


dziedava 18.janvāris, 18:56

Paldies, sašaurinājums līdz 2 ģintīm arī labi :)


lichen_Ro 18.janvāris, 18:41

Tur vajag smago artilēriju.. :D dzelžus... bez variantiem, bet ņemot vērā, ka tas ir dižakmens- labāk lai stāv :) vēl tā varētu būt Aspicīlija :) principā tikai 2 varianti kas var būt, bet jāvāc, jāgriež, jāmēra utt...


forelljjanka 18.janvāris, 16:33

Gan jau ka sarkanrīklīte!;)


dziedava 18.janvāris, 16:19

O, paldies, tad manas aizdomas bija pamatotas :). Kaut kā senos laikos vieglu roku laikam jau pati biju noteikusi nepareizi.


CerambyX 18.janvāris, 16:18

Kaut kāds pamīkstspārnis Dasytes sp.


CerambyX 18.janvāris, 16:17

Jā, Oedemera sp. Tāda zilgana gan izskatās, bet nu cita ģints tā kā nesanāk. Sugas pēc foto 'mission impossible'.


ivars 18.janvāris, 15:11

Drīzāk "Putns, Aves sp." pulku, ko nebūtu slikti ievērot arī citiem nenoteikto putnu novērotājiem, jo to, ka tas ir putns, vajadzētu saprast [gandrīz] visiem.


roosaluristaja 18.janvāris, 15:00

Erickiņš līdz šim ziemā Latvijā nav konstatēts. Vajadzētu nofotografēt šo putnu. Ja apmeklē barotavu, tas nevarētu būt sarežģīti. Pretējā gadījumā šis novērojums papildinās "nezināmo" pulku.


dziedava 18.janvāris, 13:59

Šis ķērpis ir uz tā paša akmens, kas šajā bildē: http://dabasdati.lv/lv/image/31j6c998uspoaqrif41q1c75v0/168271/ ūdens tur īpaši nav tuvumā


dziedava 18.janvāris, 13:54

Šitādu vispār var dabūt paraugam? Tur nav jākasa nost kaut kas nenokasāms? :)


dziedava 18.janvāris, 13:52

O, liels paldies par komentāriem! :) Skaidrs, būs jādodas vēl kādreiz apmeklēt dižakmeni :)


lichen_Ro 18.janvāris, 13:28

Ja ir netālu no ūdens arī iespējams ka ir Dermatocarpon miniatum :) Jebkurā gadījumā ļoti vērtīgs atradums!!! Respektīvi vajag paraugu :)


lichen_Ro 18.janvāris, 13:18

Diploshistes? nezinu- jāskatās paraugs :)


lichen_Ro 18.janvāris, 13:16

Salīdzinot ar D.luridum, Umbilicaria ģints sugas Latvijā ir daudz daudz retākas..Ļoti vajag paraugu, sugu notikt no bildes nav iespējams.


lichen_Ro 18.janvāris, 13:12

Ououou...Ļoti izskatās pēc Umbilicaria sp. Tas gan būtu nenormāls retums, ja ne jauna suga :)


Mareks Kilups 17.janvāris, 23:20

drīzāk mājas pīle rados, jo sāns jau ar nav pareizā krāsā.


AAvj 17.janvāris, 23:16

Mazmaķenīt leucits. Vai skaitīji? Cik sanāca?


Mareks Kilups 17.janvāris, 23:10

rets ziemā. šķiet vienīgais šoziem ziņotais pagaidām.


Mareks Kilups 17.janvāris, 23:08

tikai trešais čuņčiņa novērojums janvārī.


Janis_S 17.janvāris, 19:37

Nedaudz savādāka meža pīle.


Edgars Smislovs 17.janvāris, 19:29

Interesants novērojums.


roosaluristaja 17.janvāris, 19:26

Tumšā šī nav. Cekulpīles mātīte. Spārns kaut kādā neveselīgā pozīcijā. Savainots jeb vienkārši nofotografēts, kad putns ar to veica kaut kādas kustības? P.S. Teritoriāla uzvedība janvārī pīlēm nevar būt.


Edgars Smislovs 17.janvāris, 19:23

Uz bildes Cekulpīle, Status - Teritoriāla uzvedība (T) ir domāts ligzdošanas perioda datiem, nevis zimotājiem.


dziedava 17.janvāris, 18:59

Varētu būt zaļganā fizāra Physarum virescens agrīnā stadijā. Zaļgana tā kļūst nobriestot.


dziedava 17.janvāris, 18:53

Šādas principā vajadzētu vērot attīstībā, lai droši zinātu sugu. Līdzīgs novērojums DD bijis jau iepriekš: http://dabasdati.lv/lv/observation/a8e8f4132a7bf7f4457391c2739dd083/ Mulsina, ka rāpjas pa koka stumbru, nav tādas drošas man zināmas līdzīgas sugas, kam tas būtu tipiski. Formēšanās līdzīga paciņu ragansviestam Fuligo muscorum, bet arī sīkajām atsevišķajām gļotsēnēm sākumstadija ir līdzīgi recekļaina, kaut vai tai pašai trauslajai leokarpai


dziedava 17.janvāris, 18:40

Smuka trauslā leokarpa


dziedava 17.janvāris, 18:32

Nu šī, manuprāt, krokainā vārpstene Clavulina rugosa


dziedava 17.janvāris, 18:12

Vairoga saulsardzene Lepiota clypeolaria? Te arī līdzīgs novērojums: http://dabasdati.lv/lv/observation/b0pkao4dqv7stipdo5u6ifmuh2/


dziedava 17.janvāris, 18:05

Recekļainā leocija Leotia lubrica


Daknis 17.janvāris, 17:17

Ligzdas būvei vēl kādu mēnesi nav par vēlu. Plūkumus J. Lipsbergs mācīja atšķirt pēc tā, ka ūpim vairāk kā pārējiem labpatīkot noēsties uz kāda paaugstinājuma, tipiskā gadījumā uz izgāztas saknes. Un tad jau protams vēl tā eža āda, kas tiek uzskatīta par drošu ūpju klātbūtnes rādītāju.


forelljjanka 17.janvāris, 17:09

Tikai mierru!;) Lai nu kur, bet Sātiņos šitos lielos pūčus es gan pameklēšu!Pamazām līmējas kopā tāds kaleidoskops...;) Mana slavenā mamma pagaišvasar paretam tur nakšņoja,tad nu:Ir bijusi pamatīga kņada jau tumsā lielo ķīru kolonijā(tad padomāts par kādu četrkājaino),kā arī dzirdēta balss(tad vienkārši nezināja no kura gala meklēt,padomāts par īpatnēju meža pūces sauc.,vai atkal kādu četrkājaino),šobrīd liekas-ūpja M sauciens! Tai pat laikā,nekādas lielas atrijas nav redzētas(kā tās īpaši atšķirt?Atrijas ,ja nemaldos, var būt arī lūšiem,vilkiem,lapsām...)Tāpat putnu plēsumi,kā lai zin ,ka ūpja,ne vistu vanaga ? Varbūt jākontaktējas ar Ģenerāli,jādomā par maksl.ligzdas būvniecību?Vai arī ,jau par vēlu ? Par to interesantumu.;) Man bija ārkārtīgi interesanti,mazliet kremt,ka nedabūju "uzšaut",tāpēc arī rakstīju garo komentāru(lai padalītos,un ar domu-komentārs kādu laiku ļaus atrast novērojumu ziemojošo ūdensputnu ziņojumu gūzmā).


CerambyX 17.janvāris, 16:42

Mājas balodis tak jau?


Mareks Kilups 17.janvāris, 16:16

putnam lidojumā īsu brīdi pievienojās vēl viens, citas sugas putns, iespējams, pļavu čipste.


Mareks Kilups 17.janvāris, 16:05

šī novērojuma statuss "neskaidrs" ir tiešām ļoti atbilstošs, jo putns tika novērots visai neparastā brīdī: momentā, kad (droši vien plašā apkārtnē vienīgais) vistu vanags mēģināja nomedīt šo (droši vien plašā apkārtnē vienīgo) lauku balodi. diemžēl sadursmes iznākums nav zināms, putni pazuda novērotāja skatam.


dziedava 17.janvāris, 15:22

Šim vajadzētu Rolanda komentāru - vai ir Dermatocarpon luridum? Tā jau skaitās reta un aizsargājama suga. Uz akmens ir, bet ne tuvu ne strautā. Lietus laikā gan uz akmens varētu krāties ūdens un ķērpis atrasties ūdenī, jo akmens virsma bedraina, nelīdzena.


Daknis 17.janvāris, 14:08

Šeit samērā labi ūpja klātbūtnes pierādījumu paraugi: http://www.oehoewerkgroep.nl/foto-album/#-6012-jpg


Vīksna 17.janvāris, 11:04

Domāju, ka šo to varbūt likusi, bet nevaru atrast.


ArmandsR 17.janvāris, 10:42

Paldies par precizējumu!


kamene 17.janvāris, 10:17

Paldies! Āķīšus ieraudzīju.


Rallus 17.janvāris, 09:44

Turklāt, Pēteris D. ir ļoti ieintersēts par ūpjiem - arī šāda veida novērojumus vērts ziņot: http://www.dabasdati.lv/lv/observation/7mg9gup7f7jav4vrpah294l0v0/ . Erudīcijas paplašināšanai - te var lejupielādēt 7 zinātniskos rakstus par ūpjiem: par barības izvēli, lokālo izlidojumu telpu ligzdas apkārtnē, seno olu fosīliju analīzi, zušiem ūpju ēdienkartē, kanibālismu, attiecībām ar mazo ērgliu u.c. https://failiem.lv/u/mvsnhu9a


Rallus 17.janvāris, 09:11

Putnu sugām kritēriji, kas uzskatāmi kā "interesants novērojums" tiek veidoti pēc: http://www.putni.lv/index_kriteriji.htm. Ir daži izņēmumi attiecībā uz ikgadējām Rīgā, Dārziņos regulāri ziemojošajām sugām. Taču droši drīkst un vajag uzskatīt par interesantiem tos, kas mūs pašus personiski interesē un to var regulāri pārbaudīt ar atlases filtriem konkrētajām sugām. Citi interseantumam pievērš uzmanību ar labu komentāru, kā arī šajā situācijā un tas uzreiz tiek labāk pamanīts.


roosaluristaja 17.janvāris, 07:35

Pēc manām domām Trametes ochracea.


Daknis 17.janvāris, 01:13

Nē nu tas skaidrs, tā jau ir, ja nav noteikti interesantuma kritēriji. Man, piemēram, šis šķiet stabili interesantāks par ziemojošiem zivju gārņiem, kaut vai stāsta pēc (ja neskaita, ka ziemojošo zivju gārņu skaits varētu būt līdzīgs ūpju skaitam vai lielāks).


gunitak 16.janvāris, 21:12

Paldies!


dziedava 16.janvāris, 20:45

T.i., uz ūsu krāsu nav jāskatās, bet uz pašām ūsām var paskatīties - lielajam meža resngalvītim ir tādi kā āķīši ūsu galos, pļavas resngalvīšiem tādu nav (cerams, neko nejaucu:)).


forelljjanka 16.janvāris, 20:44

Tā kā kāļu baltenis.;)


dziedava 16.janvāris, 20:41

Baiba, ja spārniem cauri spīd gaišāki ~taisnstūrīši, tad tas nebūs ne melnūsainais, ne brūndzeltenais pļavas resngalvītis, resp., tad uz ūsām nav jāskatās. Tam būtu jābūt lielajam meža resngalvītim Ochlodes sylvanus


forelljjanka 16.janvāris, 20:39

Kajaks.;)


dziedava 16.janvāris, 19:40

Paldies, tagad zināšu, kas man te blakus guļ. :) Bet kā tad ar to barošanu ;), viņa atradīs dzīvoklī, ko ēst?


CerambyX 16.janvāris, 19:35

Jā, ošu pūcīte :) Un brūnais laukums tiešām ir nodilums. Tā vecākiem tauriņiem (vai kā citādi fiziski 'cietušiem') gadās regulāri.


dziedava 16.janvāris, 18:47

Kā nez tā var noberzties..


Vīksna 16.janvāris, 18:42

Kur brūnais varbūt nodilis-noberzts.


dziedava 16.janvāris, 18:28

Līdzīga tiešām ir! Bet tad tas brūnais pie galvas ir svešķermenis. Kas tas varētu būt?


Vīksna 16.janvāris, 18:11

Varbūt ošu pūcīte, bet lai Uģis komentē.


Vīksna 16.janvāris, 17:44

Muša jau likta, bet kreisajā stūrītī sīkulītis uz zieda interesē.


Matrus 16.janvāris, 16:43

Vai punkti ir "aizpeldējuši" no Dārziņu attekas uz Doles salu - pelēkai pīlei, ūdensvistiņai, zivju gārņim...???


dziedava 16.janvāris, 14:37

Ar sēni? Tas nav vnk sniegs? ;) Vai tur vēl kas?


lichen_Ro 16.janvāris, 13:59

Ramalina fraxinea ar kaut kādu sēni :)


Rallus 16.janvāris, 13:34

Augstāk par "B" ir "D" - kas folklorizēti iegājies no mednieku "velk / riesto slokas", ja T dziedz.


roosaluristaja 16.janvāris, 13:16

Skatīt vaigā dzeņu seksu nav tika nereāli. Iespējams, šis bija tāds gadījums.


roosaluristaja 16.janvāris, 13:15

Sloku pārošanās diemžēl nebija arī te.


ivars 16.janvāris, 13:15

Pieliku vēl vienu švakāku bildi, kur vēl kaut cik var novērtēt krāsas. Tāds brūnpelēcīgs jau ir. Saucienus diemžēl neizdvesa.


roosaluristaja 16.janvāris, 13:14

Diez vai tika novērota sloku pārošanās.


roosaluristaja 16.janvāris, 13:09

Gārnis pie dīķa? Priekš "B" būs par īsu.


roosaluristaja 16.janvāris, 13:06

"T" ziemas vidū? Diez vai derēs.


ivars 16.janvāris, 13:06

Šim putnam bilžu daudz, bet kvalitāte, nez kāpēc, nemaz tik laba neiznāca, nav līdz galam asas, kā gribētos.


roosaluristaja 16.janvāris, 13:04

Šite "P" nu nekādi nesanāk. 2 putni novēroti lauksaimniecības zemēs ceļa malā augustā. Tikai "N". Apkārtnē, protams, gan jau, ka ligzdo.


Rallus 16.janvāris, 12:56

Putni.lv tikai viena līdzīgas kvalitātes bilde ziemas tērpā


Rallus 16.janvāris, 12:54

Vai ir vēl kāda bilde, te tieši neredz to siltāki zaļgano / aukstāki pelēkbrūno sāna/muguras toni.


Martins 16.janvāris, 12:36

Vai ir pareizs datums? Aizdomīgi agrs novērojums.


Mareks Kilups 16.janvāris, 12:24

lielākais skaits vienkopus, kāds līdz šim janvārī konstatēts!


Martins 16.janvāris, 11:40

Tumšzilā - pulchellum


Martins 16.janvāris, 11:24

Njā, bet pie Coenagrion puella novērojuma šajā vietā un datumā arī ir piezīme par 3 cm garu spāri, bet bildē ir redzams, ka tā ir Coenagrion puella. Tad kas ir kas?


Martins 16.janvāris, 11:23

Njā, bet pie Coenagrion puella novērojuma šajā vietā un datumā arī ir piezīme par 3 cm garu spāri, bet bildē ir redzams, ka tā ir Coenagrion puella. Tad kas ir kas?


Martins 16.janvāris, 11:13

Purvu ezeros biežāk ir sastopama Enallagma cythigerum. Coenagrion puella tomēr vairāk ir eitrofu vietu suga. Šī ir Enallagma!


Martins 16.janvāris, 10:36

Šajās 3 bildēs lunulatum nav, jo lunulatum vēders ir 80-90% melns, bet te melnā un zilā attiecība ir apmēram puse uz pusi.


Martins 16.janvāris, 10:32

Ir gan!


Martins 16.janvāris, 10:02

Ischnura elegans


roosaluristaja 16.janvāris, 08:04

Tas, protams, ja vietas apzīmējums atbilst novērotajai sugai.


roosaluristaja 16.janvāris, 08:02

Lokālā mērogā tas, protams, ir interesants, bet valstiskā ne pārāk. Ūpis tomēr nav tik rets kā, teiksim, ziemeļpūce, pēc kuras sastapšanas steigšus jātipina uz veikalu pēc maziņā un tam nav arī tik izteikti nevienmērīga izplatība kā, piemēram, urālpūcei, kas ir parasta Vidzemē, Sēlijā un daļā Latgales, bet ļoti reta Kurzemē.


roosaluristaja 16.janvāris, 07:59

Larus marinus mūsu mēlē būs melnspārnu. Kļūme tulkojumā.


elzaz 16.janvāris, 07:49

Vai tiešām Zivju kaija?


Daknis 16.janvāris, 01:24

Šis, diez, neskaitās interesants novērojums?


alexborzenko 16.janvāris, 00:41

After this point there is no access to a coastline. So I had to turn back and come this place this zone around.


roosaluristaja 15.janvāris, 22:18

Gan jau, ka Salix daphnoides.


Latvju_zēns 15.janvāris, 21:18

Šoziem pirmais!


ūdensvistiņa 15.janvāris, 19:29

Svaigajā sniegā pēdu nospiedumus varēja redzēt skaidri,arī visus pēdu spilventiņus.Manuprāt,meža caunas pēdām vajadzētu būt platākām un neskaidrākām.


asaris 15.janvāris, 18:51

Otrajā bildē meža pīle.


roosaluristaja 15.janvāris, 18:50

Atšķirt akmens caunu no meža caunas tikai pēc pēdām ir augsta pilotāža. Dersu Uzalas līmenis. Atbilstoši literatūras datiem laba sniega apstākļos tās var atšķirt, lai gan atšķirības ir ļoti minimālas. Pilsētas tuvums neko nenozīmē. Arī meža cauna mierīgi varētu uzturēties šādā vietā. Ja akmens caunas šeit kaut kad ir novērotas vizuāli, tad jau diezgan ticams, ka šī suga, bet citādi visādi var būt.


forelljjanka 15.janvāris, 18:15

Es jau par to punktu ar rakstu,faktiski gauras bija vēl uz D.;) Tūlīt zem Mazupes ietekas(jeb uz Z no tās)Ventā ir divas lielas salas,kuras tur ir nemainīgi jau apm.35-us gadus(starp tām Tu esi ielicis punktu),mēs bijām piegājuši pie Ventas stipri augstāk(jeb uz D kartē),gājām pa stigu kuras sākums apzīmēts kā tāda maza,perpendikulāra svītriņa pie Skrundas/Kuldīgas šosejas.Īstenībā jau štrunts,neskatoties uz plašajiem vaļejiem ūdeņiem neviena cita putna jau tur arī nebija.;) Beigās vēl aplauziens pie Skrundas!:( Tur ,kaut kur zem tilta ir sastrēgums un visa upe ,gan uz augšu ,gan leju pilna ar ledu un vižņiem!


roosaluristaja 15.janvāris, 17:28

Teritoriāla uzvedība šādās situācijās gan nekādā gadījumā nav pareizākais statuss.


MJz 15.janvāris, 16:59

Nevar jau katrai pīlei precīzu punktu ielikt :D Ieliku apmēram pret vietu, kur iznācām pie upes.


forelljjanka 15.janvāris, 16:11

Māri,īstais punkts ir 600-700 m uz D,Mazupes ieteku ,no punkta kur mēs bijām, knapi var redzēt!;)


roosaluristaja 15.janvāris, 12:39

Jā, dreisēna


forelljjanka 14.janvāris, 20:36

Tādu DDati nemaz nepiedāvā,ir tur vairākas ar sp.,bet nav Stenodema sp.,tā kā,nezinu kuru izvēlēties!;)


Vīksna 14.janvāris, 20:18

Ir apmaksāti atbildīgie dienesti, kuriem jāseko kā saimnieko,bet nedara vai arī atbalsta tāda veida apsaimniekošanu. Un katru gadu arvien vairāk tā sakopšana dabu iznīcinot.


nekovārnis 14.janvāris, 20:09

Interesants eksemplārs:) Nez vai varēs šo droši noteikt līdz sugai, bet derībās es liktu uz mīkstblakti Stenodema trispinosum - pēc radziņa uz kājas un biotopa.


Fuatra 14.janvāris, 20:00

tā kā graudzāļu vērpējs


Fuatra 14.janvāris, 20:00

tā kā graudzāļu vērpējs


Vīksna 14.janvāris, 19:00

Vides fakti jau pabija mūsu pusē, bet indēšana nemazinās. Tad jāsoda gandrīz katru zemnieku, pagastu ieskaitot., bet soda tikai par ne sakopšanu. Bildēs visāda veida sakopšana.Pat aizsargājamās platības nokopa ar indi un tīrumus uztaisīja.Saimnieks negrib pļavu.Kam lielāka nauda,vara - tam teikšana un atbildīgie dienesti viņu pusē. Varbūt speciālistiem būtu interesanti papētīt, kas paliek indētajās platībās. I.Šulcs jau minēja, ka tauriņu mūsu pusē vismaz 3 reizes, pat 5 mazāk.


maariite 14.janvāris, 17:48

neesmu pārliecināta, bet vai visi šie Homo sapiens gadījumi nav drīzāk jāziņo videssos.lv?


ER 14.janvāris, 16:51

Kur tad vēl, ja ne Sātiņos! Drīz jau arī dziedamais laiks. Novēlu satikt atkal, pavisam vietēju un droši ligzdojošu!


forelljjanka 14.janvāris, 14:45

Tādā šļurā negribējās tālu braukt,nolēmu saskaitīt mazskaitliskos Sātiņu ziemotājus,bet Dabā ejot vienmēr jārēķinās ar Brīnumu!;)Izgājis lielo apli pa Lieknu meniķiem,saskaitīju 8-9 zivgārņus un 1 zivdzenīti,nolēmu aizstaigāt arī līdz Grebūtnieka meniķim(visur intensīva caurtece,jo dīķos atstātas karpas).Pie Grebūtnieka zivju savāktuves mastā stāv mednieks,tātad putnu tur nav.Jau ejot atpakaļ pa ceļu no Lieknas III krasta priežu pudurīša,no zara apmēram puspriedes augstumā paceļas liels putns,ar klusiem spārnu vēzieniem ienirst mežā pāri ceļam Grebūtnieka pusē.Pirmā doma-jaunais jurķis(jurķis ornitožargonā-jūras ērglis:)),taču momentāli saprotu,liela apaļa galva,brūns,sīki raibs spārnu virsas un muguras krāsojums,un galvenais klusā pazušana samērā biezajā pamežā,tā ir pūce!!!Un tik liela pūce mums ir tikai viena!;)Ātra telekonsultācija ar AvotiņAndri jun.(nav man pilnīgi nekādas pieredzes ar ūpi,redzēju 1.reizi mūžā),kurš apstiprina manas aizdomas.Lieki piebilst,ka pamatīgi izķemmēju to meža stūri,putnu 2.x neatradu,Andrim tomēr nepaklausīju un uzspēlēju arī balsi(šobrīd neesot jēgas),ar ko momentāli sasaucu pāris vārnas,kuras ķerca tā,ka uzreiz bija skaidrs,tās ūpja balsi pazīst!:D Tā nu tiku pie mūža ķekša un jaunas sugas Sātiņiem(kas gadās ārkārtīgi reti;)).Par agru vēl sapriecāties,tomēr dažas netiešas pazīmes(jau 2 gadus pēc kārtas nesekmīgi ligzdo jūras ērgļi,ja nu ūpis čiepj to cāļus?)liecina,ka ūpis(ūpji) Sātiņos varētu uzturēties.Neziemas periodā medijuma tur netrūkst,taču arī ziemā,zinot ko tikai ūpis nemedī,tas var tur izdzīvot.Gaidam februāra beigas,tad jau manīs ...;)


Vīksna 14.janvāris, 11:39

Vēlāk tur riktīgi aiz Mežotnes parka stāv krasts bija nodedzināts, un ne pirmo gadu Bauskas dabas parkā pļava dedzināta. Un arvien vairāk aparts + indēts.


Vīksna 14.janvāris, 11:20

Un pavasarī visās malās šādi sakopj - nosvilinot ar visu dzīvo.Soda te trūcīgos, ja kaut kur zāli vai krūmu nav iznīcinājis, par dedzināšanu, indēšanu neesmu dzirdējusi.


Vīksna 14.janvāris, 11:04

Šeit liekas no Rundāles izcilākā( pat apbalvoja) zemnieka veikuma.Interesanti kas tajā grāvī vēl izdzīvoja. Krūmi vairs neaug, vēl pie nezālēm jāpiestrādā. Ja pat krūmu atzalu nav, vai nokaltušas - indēts !


Vīksna 14.janvāris, 10:48

Te vēl labāk sakopts - ar indēm.Jau tīrumiem n-tās reizes katru gadu indes gāž. Pie reizes ceļus, grāvjus arī noindē, lai zāle, krūmi neaug, tāpat uz grāvjiem, upēm tek, kaut vai pa meliorācijas sistēmu.Man pat liekas, ka gliemeži grāvī ūdenī pazuduši.


Vīksna 14.janvāris, 10:19

Turpat meža galā izcirtumā bija visvairāk redzētie(6 - 7)sārmeņu resngalvīši un daudz pūkainās asinszāles. Autobusa šoferis man vaicāja - Kas jums te karš pāri gājis ? Skaitās sakopšana.


Vīksna 14.janvāris, 09:14

Šajā pusē jau biežāk redzēta. Pār koptās, indētās vietas(tīrumus utt.)atskaitot, to biotopu arvien mazāk paliek.Tagad te aizraujas ar upes malu izciršanu, vēl noindē tāpat kā grāvjus, arī gar mežiem, lai koki neaugtu.Saucās zemes un meliorācijas sistēmu sakopšana, zemes efektīvāka(kāds zemes pleķītis palielinās)izmantošana.Ceļu, grāvju indēšana, tas te normāli. Ar tagadējo kopšanu- pļaušanu, šķeldošanu arī visu dzīvo samaļ.


CerambyX 14.janvāris, 01:09

Šis ir kārklu raibenis - kaut kā paslīdējis garām..


bišudzenis 13.janvāris, 21:16

Man liekas, ka iepriekš stērstu bars bija lielāks. Ap 100 stērstu bars bija tuvāk Carnikavai, pie Sadales tīklu ēkas.


Martins 13.janvāris, 16:14

Ļoti labi, ka šādai jaunai un mazpazīstamai sugai ir pievienota arī biotopa bilde! Paldies, Valda!


Martins 13.janvāris, 15:42

Var bildēt arī ādiņas jeb eksuvijus, bet tad jābildē vairākas bildes - vismaz no augšass, sāna un apakšas, lai ir redzami muguras un sānu dzelkšņi, kā arī daļai sugu - apakšlūpa jeb galvas-krūšu daļa no apakšpuses.


Martins 13.janvāris, 15:41

Var bildēt arī ādiņas jeb eksuvijus, bet tad jābildē vairākas bildes - vismaz no augšass, sāna un apakšas, lai ir redzami muguras un sānu dzelkšņi, kā arī daļai sugu - apakšlūpa jeb galvas-krūšu daļa no apakšpuses.


kamene 13.janvāris, 15:27

Paldies! Laiku izlaboju.


Rallus 13.janvāris, 15:02

"Lielo stērstu bars" Latvijai ziemā arī būt kas jauns:). Taču šis ļoti veiksmīgs, tiešām.


Martins 13.janvāris, 14:47

Prasītos izkadrēt cik vien var, jo tur varētu būt arī sunupurvu dižspāre. Jāredz kādā krāsā ir spārnu priekšējās dzīslas, varbūt sāna zīmējumu var labāk redzēt...


Martins 13.janvāris, 14:02

Vai tiešām 19.novembris? Nevarētu būt.


Martins 13.janvāris, 13:28

fonscolobii šī tiešām nav - acu krāsa ir galvenā pazīme. Es uz šo drīzāk skatos kā ticamu striolatum, kaut gan ar to acu svītru nevaru saprast - ir redzama, bet vulgatum ir būtiski platāka... Un vēl - Mārtiņš Kalniņš sevi neuzskata par vienīgo un gudrāko. Jau ar noķertiem eksemplāriem brīžiem ir jādomā, kas viņš ir, kur nu vēl ar bildēm. Bet tas ir kārtējais atgādinājums - ir sugas, kas ir jāievāc. Be ja nu ļooti negribas, tad ir vismaz jānoķer un jānobildē ģenitālijas. Spārēm to pārsvarā var izdarīt ar fotoaparātu.


Martins 13.janvāris, 13:06

Vai tiešām klajumspāre? Pārāk agrs novērojums.


nekovārnis 13.janvāris, 13:06

Gluži 2x lielāka tā spāre nebija, bet manāmi lielāka gan:) Ar to arī pievērsa uzmanību. Varbūt tāda miegaina vai apdullusi bija ka ļāvās sevi notvert. Kad izrāvās, tad gan aizlidoja kā veselām spārēm pieklājas:)


Ivars L. 13.janvāris, 12:58

Tā kā ļoti līdzinās Hyphodontia radula.


dekants 13.janvāris, 12:50

Mārtiņ, ņem vērā, ka portāla mērķis nav tikai nodrošināt ekspertus ar informāciju. Ja kaut kas no novērojumiem der - labi. Ja kādam ekspertam novērojums nav derīgs vai nav svarīgs, nenozīmē, ka viņš nav vērtīgs un īpašs pašam novērotājam. Priecājamies arī par 'putns', 'tauriņš', 'spāre' vai 'sūna'. Ja novērotājs tiks labi ieinteresēts, tad ar laiku varēs palīdzēt ekspertam. Tā kā novērojums noteikti nav dzēšams ārā no Dabasdatiem.


Martins 13.janvāris, 11:31

Atlasē parādās abi novērojumi. Pēc ķermeņa garuma ir tikai viena iespēja - sīkspāre. Bet tā kā šī nav ikdienā redzama suga, ja ir fotoattēls - būtu ļoti labi, j to pievienotu.


Martins 13.janvāris, 11:29

Pēc ķermeņa garuma ir tikai viena iespēja - sīkspāre.


Martins 13.janvāris, 11:24

Var bildēt arī ādiņas jeb eksuvijus, bet tad jābildē vairākas bildes - vismaz no augšass, sāna un apakšas, lai ir redzami muguras un sānu dzelkšņi, kā arī daļai sugu - apakšlūpa jeb galvas-krūšu daļa no apakšpuses.


Martins 13.janvāris, 11:21

Novērojumam "spāre" (bez bildes vai citas iespējas noteikt visamaz ģinti jūnija sākumā) nav jēgas, jo jūnijā sākumā lido jau ļoti daudz sugu. Šādus novērojumus nav jēgas glabāt.


Martins 13.janvāris, 11:17

Netipiski krāsota Coenagrion pulchellum mātīte


Martins 13.janvāris, 11:10

Jā, tik svaigiem eksemplāriem pat ģinti nevar noteikt. Protams, novērojuma laiks un biotops sašaurina iespējas, bet tomēr - šos skatus ir jāatstāj vienkārši mākslai un priekam! :)


Martins 13.janvāris, 11:07

Ir liela iespēja (gan ne 100%) arī pēc šādiem kāpuriem noteikt sugu, bet tad tie ir jābildē ārpus ūdens un noskaloti no smiltīm. Šis visticamāk ir Libellula quadrimaculata kāpurs, bet pilnīgi droši to gan noteikt pēc pašreizējām bildēm nevar.


Martins 13.janvāris, 10:59

Šādos gadījumos vajadzētu tomēr mēģināt saprast vismaz kāda ģints tā varētu būt. 2013.gadā citās vietās tajā laikā migrēja plankumainā spāre Libellula quadrimaculata, kas bija galvenā migrējošā suga. Līdz ar šo sugu nelielā skaitā novērota arī kāda no smaragdspāru Cordulia/Somatochlora sugām, mazā purvuspāre Leucorrhinia dubia un iespējams arī agrā dižspāre Brachytron pratense. Bet literatūrā ir atzīmēta arī purvuspāru migrācijas. Un vēl. Lai saprastu vai ta tiešām ir migrācija vai vienkārši tai vietā ir daudz spāru, vajadzētu aprakstīt detaļas. Piemēram: "Getliņu poligonā 03.06.2016. novērotas D virzienā lidojošas spāres (vizuāli līdzīgas plankumainajām spārēm). 5 minūšu laikā apmēram 20 m platā joslā saskaitītas 150-200 spāres, bet spāru lidošana novērota vismaz no plkst. 10 līdz 15. Līdzīga migrācija novērota arī 4. un 5. jūnijā." Apmēram šāds novērojuma apraksts (protams, pēc katra spējām un iespējām, bet bez izdomājumiem) būtu tāds, ko plus mīnus katrs var izdarīt un tad jau var salikt to "puzzli" kopā, jo 2013.gadā šādi ziņojumi bija no dažādām vietām.


Martins 13.janvāris, 10:46

Novērojumam - "spāre" nav jēgas, jo oktobrī spāres vēl lido un dažādas sugas. Kā fenoloģiskam novērojumam, tam ir jēga tad, ja redzēto spāri var noteikt vismaz līdz ģintij - klajumspāres (Sympetrum), dižspāres (Aeshna), zaigspāres (Lestes). Tikpat labi zem novērojuma "spāre" kvalificējas arī ziemasspāres, kam oktobris ir pilnīgi normāls laiks lidošanai. Līdz ar to šādos gadījumos būtu labi vai nu precizēt ģinti vai arī novērojumu izdzēst.


Martins 13.janvāris, 10:36

Strautu zilspāre, bet novērojuma laiks ir nepareizs.


Martins 13.janvāris, 10:34

Spār trīcināšana ir veids kā spāres sildās.


Martins 13.janvāris, 10:05

Te kaut kas īsti neklapē - dienvidu dižspāre ir 2x lielāka - visai maza iespēja, ka mazākā klajumspāre būtu notvērusi lielāko dižspāri.


Martins 13.janvāris, 09:54

Kājas tomēr divkrāsainas, lai arī grūti saskatāms + spārnu dzīslas sarkanbrūnas = S.vulgatum


AAvj 12.janvāris, 22:36

Šadiem "herbārijiem" ideāli būtu paplēst žokļus vaļā un fotografēt zobu formulas.


AAvj 12.janvāris, 22:34

Šī noteikti nav neviena no žurkām. Varbūt mājas pele?


AAvj 12.janvāris, 22:25

Noteikti nav rūsganā meža strupaste. Līdz sugai gan tagad netieku - jākausē saldētava.


AAvj 12.janvāris, 22:15

Nebūs tomēr rūsganā meža strupaste (Myodes/Clethrionomys glareolus)?


AAvj 12.janvāris, 22:09

Nebūs ūdensžurka. Ondatra?


bišudzenis 12.janvāris, 22:04

Jāpiebilst gan tikai vienu.


bišudzenis 12.janvāris, 22:03

Es atradu vakar nezāłu laukā ap pl 15. Bet tik uz kādām 5sekundēm, nofočēt neizdevās. Baigi tramīgās bija un vējš ar spēcīgs bija.


AAvj 12.janvāris, 22:02

Uldis pareizi raksta - kaut kas būtu jāmaina - bildē jāizdzēš vai novērojuma suga jāmaina


AAvj 12.janvāris, 21:55

Nebūs svītrainā klaidoņpele. Dzeltenkakla?


AAvj 12.janvāris, 21:44

Noteikti nav neviena no strupastēm. Kāda no klaidoņpelēm. Šeit visas vēl joprojām Apodemus sp. ģintī.


AAvj 12.janvāris, 21:36

Klau, es te mazliet peļu datus skatos - kamdēļ nosaukta par lauka strupasti un kā atšķirta no visām pārējām Microtus strupastēm?


Wiesturs 12.janvāris, 20:26

Aha, tādas aizdomas man arī bija, paldies :)


Wiesturs 12.janvāris, 20:23

Paldies!


Matrus 12.janvāris, 19:34

Paugurknābja gulbis, kakla gredzens Ct63, tēviņš, dzimis Dārziņu attekā 2007. gadā. Kopš 2011. gada vairakkārt novērots Kurzemē, arī Liepājas ezerā. Pēdējais novērojums datu bāzē ir no 01.05.2016., kas gulbis novērots uz lauka pie Niedres zivju dīķiem (V.Farnasts).


Gaidis Grandāns 12.janvāris, 19:08

Veiksmīgi! 07.01. kopā ar Edgaru Lauci pēcpusdienā izbraucām Kalngales - Eimuru laukus, bet lielo stērstu baru nespējam atrast....


elektrolitr 12.janvāris, 15:45

Tādas aizdomas bija. Diemžēl, putns aizlaidās pirms paspēju uztaisīt vēl kādu bildi.


maariite 12.janvāris, 14:51

baltpieres un sējas zosis.


CerambyX 12.janvāris, 13:26

Krabjzirneklis Misumena vatia


CerambyX 12.janvāris, 13:25

Brūnā dižspāre


CerambyX 12.janvāris, 13:25

Melnkāju upjuspāre


Aigars 12.janvāris, 13:25

Vajag būt vēl vienam ciparam. Ja pēdējais cipars ir 1, 2 vai 3, tad šis putns gredzenots 9.01.2015. pie tirgus.


CerambyX 12.janvāris, 13:24

Tā kā Dasysyrphus tricinctus


CerambyX 12.janvāris, 13:22

Acronicta rumicis


Bekuvecis 12.janvāris, 13:15

Arī skaidra bālā mušmire. Nu negrib bārkstainā iedzīvoties uz ziemeļiem no Dienvidzemgales... (izņemot Siguldu).


Bekuvecis 12.janvāris, 13:12

Par cik novērojums ielikts jau pāc sezonas, pamanīju tikai tagad. Viennozīmīgi nevis bārkstainā, bet gan bālā mušmire, pat ļoooti tipisks eksemplārs.


Bekuvecis 12.janvāris, 13:09

Jāsaliek visi punkti uz "i" par Gada sēni 2016. Šeit laikam būšu pārsteidzies: ieraugot, ka tikai 2 km no 2012.g. atradnes un tāpat 2 km no 2015. g. atradnes, ātrumā nospriedis, ka arī šī būs īstā. Bet ieskatoties, stipri atgādina bālās mušmires balto varietāti (A.citrina var.alba). Varbūt ir saglabājies vēl kāds foto citā rakursā? Pēc šī viena patiesībā grūti.


Bekuvecis 12.janvāris, 12:59

Jāsavelk gali Gada sēnei 2016. Šī tomēr nebūs īstā. Dažas dienas vēlāk nesteidzīgi pabiju tajā vietā vēlreiz. Bija izspraukusies jauna mušmirīte, nepārprotama bālās (A.citrina) baltā varietāte (var.alba). Biotops arī ne īsti tāds, kā priekš bārkstainās. Tā ka gan šeit nobildētā, gan pirmā tur manis uzietā, tāda kroplīte, būs vien tā pati A.citrina var.alba. Resp., bārkstainajai mušmirei neviena jauna atradne ārpus Zemgales dienvidiem pa šo sezonu nav uzradusies.


kamene 12.janvāris, 10:21

Visvairāk pēc Baltijas dzegužpirkstītes izskatās.


mazais_ezis 11.janvāris, 23:47

Vai tad šeit jau nebij diskusija, ka vienā dienā tas pats putns (dzivnieks) ir vienreiz, pirmoreiz interesants? http://dabasdati.lv/lv/observation/s5hfjn59j9tqngp7dr56arus76/ Un pagājušo gadu mums te bij Sējas zoss kolonija : http://dabasdati.lv/lv/observation/e57a303292cd39822c02f76412f2dde2/


Ivars L. 11.janvāris, 23:22

Piena grābeklene Irpex lacteus.


maariite 11.janvāris, 22:10

stilīga barotava! par visu padomāts :)


ak34 11.janvāris, 21:35

<b>!</b>


ak34 11.janvāris, 21:34


Ilona_rasa 11.janvāris, 20:50

Paldies!


Edgars Smislovs 11.janvāris, 20:19

Interesants novērojums.


CerambyX 11.janvāris, 20:05

Pievienots


Vīksna 11.janvāris, 19:48

Semioscopis strigulana- Latvijā ne bieži sastopama ar apsēm saistīta suga(Ivars Šulcs man pierakstīja).


IevaM 11.janvāris, 19:27

Tā būs cekulpīle


Astrantia 11.janvāris, 17:28

Urrā! Pateicos :)


Fuatra 11.janvāris, 17:24

tieši tā - meža zīlīte


IevaM 11.janvāris, 17:24

:) Ir meža zīlīte


Astrantia 11.janvāris, 17:06

Paldies!


Edgars Smislovs 11.janvāris, 16:44

Ir zvirbuļvanags. :)


Mierss 11.janvāris, 07:54

Šitais jau Alūksnes apkaimē klīst no rudens. Pielaiž apmēram 3 metru attālumā. Kā ej tuvāk, tā viņš paiet tālāk.


Aigars 10.janvāris, 17:50

Putns gredzenots kā mazulis 20.05.2016. Matīsa kapos.


bišudzenis 10.janvāris, 15:04

šis ir labs. atnācis pilsētu apskatīt. Virsū nebruka?


zvaigznaju66 10.janvāris, 11:58

https://www.youtube.com/watch?v=ESJDbq1HauU


Nora 10.janvāris, 10:54

Smuks video!


zvaigznaju66 10.janvāris, 09:52

https://www.youtube.com/watch?v=froqRPKANMc


Vīksna 10.janvāris, 08:04

Paldies !


CerambyX 09.janvāris, 23:53

Dundurs Heptatoma pellucens


dekants 09.janvāris, 22:25

Dzeltenajai cielavai 2016. gadā bija 326 novērojumi no 73 novērotājiem. Pagaidām vēl Latgalē diezgan parasta suga. Tad šogad visiem pa kādai dzeltenajai! :)


galochkin 09.janvāris, 21:18

Vakardienas tikšanās. Foto: Dmitrij Mihejev https://www.facebook.com/wildnatureinlatvia/posts/712031032293188


dziedava 09.janvāris, 20:11

Pag, ja tiešām dzeltenā, tad vai nesanāk pirmais Gada putna ziņojums 2017. gadā? ;) (gan ne 2017.g. novērojums)


nekovārnis 09.janvāris, 20:11

Jā, arī es savu dzelteno cielavu redzēju tieši šeit:D 7.jūnijā.2007.


nekovārnis 09.janvāris, 20:07

Dzelteno cielavu katru gadu redzu Kolkasragā. Citur tikai vienu reizi iekritusi acīs Mērsraga jūrmalas niedrājā. Ja tās acis nav ieregulētas uz putniem, tad jau grūti:D


ūdensvistiņa 09.janvāris, 20:03

Dzeltenā gan!!


dziedava 09.janvāris, 19:38

Citroncielavu vispār neesmu redzējusi. Nu es tak neesmu putnists un visiem putniem nepievēršu uzmanību, bet tā viena dzeltenā cielava man pievērsa uzmanību, jo biju pārsteigta, ka var būt arī dzeltena cielava. ;) Kaut gan nē, atcerējos, ka 2016. gadā arī kko dzeltenu redzēju (nezinu, kura), tūlīt ielikšu novērojumu.


forelljjanka 09.janvāris, 19:24

Vai tik Tu nejauc ar vēl vienu dzeltenu Latvijas cielavu-citroncielavu,jeb dzeltengalvas cielavu?Teiksim tā,noejot gabaliņu no Mērsraga ostas līdz bākai kaut kad jūlijā-augustā kādas 15-20 dzeltenās vajadzētu sastapt(5-6 vietējie perējumi),nav nereāli tur sastapt arī citroncielavu(1-2 pāri periodiski ligzdo).Faktiski Latvijā, speciāli nebraucot un īpašām vietām,ieraudzīt grūti tikai vienu cielavu sugu- pelēko cielavu,kura arī rotājas dzeltenos toņos(īpaši T!);)


dziedava 09.janvāris, 19:07

Nū.. es dzelteno cielavu esmu redzējusi 1x mūžā ar vienu mikro bildīti, tā ka diez ko neceru;). Nu var jau būt, ja rūpīgāk skatīšos, pamanīšu arī otro reizi. Intriga būs ;)


forelljjanka 09.janvāris, 18:57

Ar dzelteno cielavu nevajadzētu būt problēmām!;) Labi ,vietējie ligzdotāji sastopami samērā reti,jaunas ligzdošanas vietas atrast nebūs viegli,taču Latvijai pavasarī diezgan masveidīgi migrē cauri Ziemeļu pasuga thunbergi,kas protams arī ir dzeltenā cielava!Vietējām tādas nopietnākas ligzdošanas vietas-Liepājas,Engures ezeri,Dvietes paliene,Mērsraga jūrmala.Tās tā,ja vienkārši grib redzēt gada putnu,vērtīgāk,protams,atrast kādā nezināmā vietā! Uz dievlūdzēju personīgi īpaši neceru,sūnu un augu,gan jau atradīšu!;)


Martins 09.janvāris, 17:49

Droši noteikt nevar.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
&copy; dabasdati.lv
Saglabāts