Šobrīd aktīvie lietotāji: 11 Kopējais novērojumu skaits: 101215
Jums ir viesa statuss
Novērojuma dati
Izdrukāt

Lauku piekūns, Falco tinnunculus


Novērojuma laiks 04-Feb-2013, plkst. 00:00
Pievienots2013-02-04
Iepriekš saglabātās vietasKalngales lauki
Skaits1
StatussUzturas lokāli
NovērotājsIgors
PiezīmesViens tēviņš
Interesants novērojumsReti ziemā. Kalngales laukos novērots arī 03.II.2013 (J.Vīgulis, I.Markuse)

Pievienotie foto:


Komentāri
Pēdējie novērojumi
Ciconia ciconia - 2015-02-26 Nezināms
Cygnus cygnus - 2015-02-22 didzisj
Lanius excubitor - 2015-02-22 didzisj
Fomitopsis pinicola - 2015-02-26 didzisj
Glaucidium passerinum - 2015-02-26 IevaM
Glaucidium passerinum - 2015-02-26 IevaM
- 2015-02-21 didzisj
- 2015-02-21 didzisj
Calocera cornea - 2015-02-21 didzisj
Corvus frugilegus - 2015-02-26 AinisP
- 2015-02-21 didzisj
Ardea cinerea - 2015-02-26 tomsendzins
Exidia glandulosa - 2015-02-21 didzisj
Monochamus rosenmuelleri, Monochamus urussovi - 2015-02-21 didzisj
Cordyceps stylophora - 2015-02-21 didzisj
Formica rufa - 2015-02-26 žubīte
Strix uralensis - 2015-02-26 žubīte
Strix aluco - 2015-02-25 žubīte
Meles meles - 2015-02-25 marccins
Meles meles - 2015-02-25 marccins
Strix aluco - 2015-02-26 Platacis
Strix aluco - 2015-02-26 ER
Botaurus stellaris - 2015-02-26 ER
Corvus cornix - 2015-02-26 Igors
Pica pica - 2015-02-26 Igors
Aegithalos caudatus - 2015-02-26 galochkin
Sturnus vulgaris - 2015-02-26 Igors
Clossiana selene - 2014-06-27 CerambyX
Clossiana selene - 2013-07-02 CerambyX
Corvus cornix - 2015-02-26 Rolis
Asio otus - 2015-02-26 Rolis
Clossiana selene - 2008-06-22 CerambyX
Clossiana selene - 2007-06-23 CerambyX
Clossiana euphrosyne - 2014-06-27 CerambyX
Argynnis paphia - 2013-07-02 CerambyX
Argynnis paphia - 2012-07-01 CerambyX
Argynnis paphia - 2010-08-02 CerambyX
Melanitta fusca - 2000-02-26 nekovārnis
Pyrrhula pyrrhula - 2015-02-26 RedStar7
Argynnis paphia - 2009-08-11 CerambyX
Argynnis paphia - 2009-07-28 CerambyX
Argynnis paphia - 2008-08-16 CerambyX
Argynnis paphia - 2005-07-16 CerambyX
Dendrocopos medius - 2015-02-26 roosaluristaja
Garrulus glandarius - 2015-02-26 roosaluristaja
Lasiocampa quercus - 2015-02-26 nekovārnis
Araschnia levana - 2014-06-08 CerambyX
Araschnia levana - 2010-07-14 CerambyX
Araschnia levana - 2010-07-11 CerambyX
Araschnia levana - 2010-05-17 CerambyX
Araschnia levana - 2010-05-11 CerambyX
Araschnia levana - 2009-07-28 CerambyX
Aphantopus hyperantus - 2010-07-14 CerambyX
Aphantopus hyperantus - 2009-08-04 CerambyX
Aphantopus hyperantus - 2009-07-29 CerambyX
Aphantopus hyperantus - 2009-07-28 CerambyX
Aphantopus hyperantus - 2009-07-21 CerambyX
Aphantopus hyperantus - 2005-07-16 CerambyX
Picus canus - 2015-02-26 Platacis
Dendrocopos leucotos - 2015-02-26 Platacis
Aegithalos caudatus - 2015-02-26 Platacis
Grus grus - 2015-02-24 GunAmmo
Grus grus - 2015-02-24 GunAmmo
Mergus merganser - 2015-02-26 Rallus
Larus argentatus - 2015-02-26 Rallus
Dendrocopos minor - 2015-02-26 IevaM
Plectrophenax nivalis - 2015-02-26 IevaM
Picus canus - 2015-02-26 roosaluristaja
Emberiza citrinella - 2015-02-26 Platacis
Issoria lathonia - 2013-07-04 Elfiņš
Pieris brassicae - 2013-07-04 Elfiņš
Argynnis adippe - 2013-07-04 Elfiņš
Lycaena alciphron - 2013-07-04 Elfiņš
Pieris brassicae - 2013-07-04 Elfiņš
Argynnis aglaja - 2013-07-04 Elfiņš
Hipparchia semele - 2013-07-04 Elfiņš
Ophiogomphus cecilia - 2013-07-04 Elfiņš
Ochlodes sylvanus - 2013-07-03 Elfiņš
Papilio machaon - 2013-07-03 Elfiņš
Eumedonia eumedon - 2013-07-03 Elfiņš
Clossiana dia - 2013-07-03 Elfiņš
Mellicta athalia - 2013-07-03 Elfiņš
Limenitis camilla - 2013-07-03 Elfiņš
Clossiana selene - 2013-07-03 Elfiņš
Argynnis adippe - 2013-07-03 Elfiņš
Lycaena alciphron - 2013-07-03 Elfiņš
Satyrium ilicis - 2013-07-03 Elfiņš
Thecla betulae - 2009-09-04 Elfiņš
Chloris chloris - 2015-02-26 ElizeS
Thecla betulae - 2008-08-05 Elfiņš
Cygnus columbianus bewickii - 2015-02-26 silva
Cygnus olor - 2015-02-26 silva
Cygnus cygnus - 2015-02-26 silva
Buteo buteo - 2015-02-26 silva
Vanellus vanellus - 2015-02-26 silva
Alauda arvensis - 2015-02-26 silva
Alauda arvensis - 2015-02-23 Benita Štrausa
Corvus frugilegus - 2015-02-26 Benita Štrausa
Nezināms
@ MartinsM
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
bišudzenis 26.februâris, 23:54

Droši ka var būt arī dzērves - siluets to neizslēdz. šādā attālumā un apgaismojumā ir ļoti grūti atšķirt (it sevišķi bez optikas). Pieliku piemēru no kāda foruma (skatīt lapas apakšā)- http://forum.planten.de/index.php?topic=45884.0


vanemvakkuri 26.februâris, 22:44

Labāks nekas nav, otrs stārķis drusku ārpus stikla robežām bija, tāpēc nevarēju iedabūt kadrā


Rallus 26.februâris, 22:27

Vai var lūdzu pievienot to foto, pat ja švaks.


žubīte 26.februâris, 20:34

Kādiem astoņiem metriem vajadzētu būt.Viņa mūsu ģimenei katru dienu uzlabo garastāvokli,jo jau aptuveni divus mēnešus sēž šai dobumā jebkuros laika apstākļos un no gaismiņas līdz gaismiņai.No aptuveni 120 reizēm tikai divās viņa nav bijusi savā vietā.


Edgars Smislovs 26.februâris, 20:12

Labs kadrs, paslēpusies : ). Cik augstu ir šis dobums?


CerambyX 26.februâris, 17:26

Ja, kādreiz nākotnē Dabasdatos tiks ieviests kvadrātu tīkls (vai nebija tādas runas saistībā ar Eiropas putnu atlantu?), tad noteikti arī tauriņu/spāru/u.c. ziņā izmantosim to. Kamēr tas vēl nav - pieturēsimies pie novadu sugu sarakstu veidošanas. Tā ka jā - galvenais tik fotogrāfēt un ziņot ;)


nekovārnis 26.februâris, 17:10

Protams, šobrīd var labi iztikt ar ieskatīšanos DD novērojumu atlasē. Tur labi redzami "baltie plankumi":) Tāds kvadrātu tīkls varētu būt kā papildus odziņa asāku sajūtu cienītājiem - sava veida neatklāto vietu izpēte:) Skaitīt spāres un tauriņus - to noteikti ne. Baidos ka nebūs interesanti. Bet reizi mēnesī sabildēt konkrētā vietā visu, kas kustas, un tad visus tos failus nodot pētniekam vērtēšanai - lūdzu! Ka tik ir kāds kas ņem pretim:)


CerambyX 26.februâris, 16:37

Bet aptuvenu priekšstatu kā izskatās Latvijas 5x5km kvadrātu tīkls (vismaz LOB putnu atlantā izmantotais - varbūt ir arī citi veidi kā to Latviju sarūtot) var gūt šeit: http://www.lob.lv/images/atlants/kartes/080806/frcoe_080806.jpg


CerambyX 26.februâris, 16:35

Par spāru atlantu neko daudz nezinu, bet kopumā pagaidām ir pārāk mazs cilvēku resurss, lai kaut kādus kukaiņu atlantus varētu realizēt. Piemēra, tāda ligzdojošo putnu atlanta dalībnieku skaits šķiet mērāms ir 100+ personās (kāds zinātājs var precizēt - LOB lapā vairs to nevar apskatīt). Tauriņu/spāru vērošanai ir mazliet jāuzņem apgriezieni, jāpiepulcē vēl kādi daži desmiti interesentu un tad var mēģināt kaut ko domāt tajā virzienā. Pagaidām, ar esošajiem resursiem būtu grūti iegūt labu 5x5km kvadrātu apsekotību. Galīgus amatierus no malas ar tādā atlantā piesaistīt nebūtu laba doma, jo varētu ciest datu kvalitāte. Tauriņu ziņā šogad un turpmākos gadus būs zināma alternatīva - tauriņu vērošanas akcijas. Mērķis, lai 5 gadu laikā (piemēram, uz 2020. gadu) katrā Latvijas novadā Dabasdati.lv būtu ziņotas vismaz 50 dienastauriņu sugas. Ja dati ir labi, precīzi atzīmēti, pilnīgi (foto, apraksts utt.), tad teorētiski tos nākotnē varēs izmantot, piemēram, pēc koordinātēm piesaistot pie 5x5km kvadrātu tīka. Skaidrs, ka novads izplatības vērtēšanai ir štruntīga vienība - dažādi lielumi utt., bet nu šajā gadījumā tie tiek izmantoti, vienkārši, lai interesentiem viss būtu daudz maz viegli saprotams un varbū tā varam piesaistīt vairāk cilvēkus iesaistīties. 5x5km sarežģītāka un nopietnāka štelle un prasa citu organizēšanas līmeni. Un ar Kolku nemaz nav tik traki. Vismaz no Dabasdati.lv viedokļa tas nemaz nav tik ļoti apsekots rajons, jo maz ir to ziņotāju, kas no Kolkas Dabasdatos ziņotu kādus kukaiņu novērojumus (putnu ziņā, protams, savādāk - tur ziņotāju vismaz pavasara migrācijas laikā pietiek). Lai arī studenti Kolkas apkārtnē pēta, skatās un vēro jau daudzus gadus pēc kārtas, tomēr tā visa informācija 99% gadījumu paliek kaut kur prakses darbu tabulās, kādās stūrī pamestās kolekcijās utml. Vārdu sakot reāli 'uz āru' nenāk. Piemēram, zinu, ka ozolu vērpēji prakses laikā tiek vai ik gadu (pārsvarā pieaugušie īp., bet arī kāpuri), tomēr šis Tavs ziņojums Dabasdatos ir pirmais šīs sugas ziņojums no Kolkas puses :) Tā ka domāju, ka Tev tur ir plašs darba lauks - atliek tik ziņot ;) Dienastauriņi līdz šim Dudagas novadā, piemēram, ir ziņotas 42 sugas (nu varbūt vēl kāda nāks klāt no mana arhīva) - līdz 60 sugām (kas varētu būt sasniedzams skaits) vēl ir ko stiepties :)


Mareks Kilups 26.februâris, 16:32

par sadzīvošanu mana pieredze. daudzus gadus dzīvoja ausainās, bet kaimiņu mājā (300m) meženes. uzlikām būri - meženes pārvācās pie mums, bet ausainās savukārt izvācās no mājas laukā un pēdējos gados izvēlas vārnu ligzdas kkur nostāk no viensētas. attiecīgi distanci tomēr cenšas ieturēt. kā reiz tie paši 300-400m iznāk no tiem maniem gadījumiem.


nekovārnis 26.februâris, 15:57

Paldies! Starp citu runājot par tauriņu-spāru vērošanu - lasīju, ka vienbrīd tika gatavots spāru atlants ar karti sadalītu 5x5 km kvadrātos. Vai tas joprojām vēl aktuāli un vai kaut kas tamlīdzīgs tiek gatavot arī dienas tauriņiem. Jautāju tāpēc, ka Kolkā ir biologu vasaras bāze un daudzas vietas jau diezgan pamatīgi izpētītas savukārt citas nav apsekotas nemaz. Būtu labi ja šīs kartes būtu pieejamas, tad varētu apvienot patīkamo ar lietderīgo un pievērst uzmanību tām vietām par kurām ir mazāk informācijas.


zemcha 26.februâris, 15:49

Paldies par izvērsto pazīmju analīzi, tas ir baigi vērtīgi, jo palīdz ne tik pieredzējušiem patrennēties saskatīt to pašu, ko Tu saskati.


zemcha 26.februâris, 15:35

Pēc šī var secināt, ka Tev fotoaparāts ikdienā dzīvo mašīnā. :) Šādi redzēt vilku un vēl nofočēt ir baigā veiksme, apsveicu! Bet nu kaut kas ar to dzīvnieku nav īsti riktīgi, ja gaišā dienas laikā, skrien pāri ceļam tajā brīdī, kad brauc auto un vēl apstājas tik atklātā vietā, kaut kas neiedomājams. Ja paskatās treilkamerās cik viņi ir tramīgi un bailīgi pat tikai mežā, raustās no katra troksnīša, tad šādai uzvedībai ir kāds interesantāks izskaidrojums, iespējams, ka tas ir saistīts ar meklēšanos vai ko citu.


CerambyX 26.februâris, 15:33

Ozolu vērpēja kāpurs - samērā jauns, laikam 2. stadija.


roosaluristaja 26.februâris, 10:21

Par sadzīvošanu vienā vietā. Tas atkarīgs no tā, kas ir "viena vieta". Ja tas ir kaut kāds neliels parks platībā ap hektāru, tad maz ticams, ka tur dzīvos abas sugas. Bet principā viņas var sekmīgi ligzdot netālu viena no otras. Man parauglaukumā ir bijuši gadījumi, kad izvesti ausainās un meženes perējumi tusējas kādus 300-400m viens no otra. Cik atceros pagāšgad Stāmerienā jau arī mežiņš, kur uzturējās ausainās sīkie bija ļoti tuvu parkam, kur bija meženes pēcnācēji. Par migrāciju vai ziemošanu. Interesanti, ka arī "savējo" ausaino Jaungulbenē es pirmo reizi dzirdēju tieši pagājušajā naktī. Tā ka es vairāk tomēr sliecos domāt par to, ka kaut kāds pirmais migrācijas vilnis ir bijis.


nekovārnis 26.februâris, 09:44

Siltāka ziema varētu nozīmēt arī īsāku migrāciju un līdz ar to arī agrāku atgriešanos. Kolkas pusē, piemēram, šoziem bija ļoti maz ziemojošu ūdensputnu.


žubīte 26.februâris, 09:22

Katru vakaru kuru bija siltāks šai vietā bļaustijās meženes,vakar klusums.Vai tad viņas var sadzīvot vienā un tai pašā vietā?


Mareks Kilups 26.februâris, 09:00

man ar laukos dzīvo ausainās pūces. pēdējos pāris gadus gluži sētā vairs gan ne, jo meženes baigi aktivizējušās. bet pirms tam vienmēr bijušas. es neteiktu, ka varētu pateikt dienu, kad viņa ir atlidojusi. var pateikt dienu, kad sākusi bļaustīties. bet ja viņa pirms tam tur ir mēnesi jau bijusi, klusi sēdējusi savā eglē un pa nakti lidinājusies peles ķerstīdama - es neteiktu, ka to var baigi konstatēt. katrā ziņā nebūtu pareizi izslēgt ziemošanu.šī maiga ziema, kaut kādā nelielā daudzumā jau ausainās tomēr pārziemo. īpaši jau ja starpība ar pērnā gada pirmo konstatējumu ir pusotrs mēnesis!


forelljjanka 25.februâris, 23:05

Pirmie iespaidi no jūras teteru epopejas-labas redzamības apstākļos,lidojumā tumšo no mellās atšķirt elementāri(ja izslēdz citas līdzīgās sugas!):D Pīles lidoja 500-2000 m no krasta.Tumšās līdziniekus izpīpēt nereāli,dažus mello T dabuju apskatīt,lai ieraudzītu pelēko knābja pamatni,tātad,teorētiski pētīt var,bangu pamanītu pilnīgi noteikti,Amērikas visticamāk arī,tikai...Dokumentēt lidojošu caur trubu bezcers,ar fotoaparātu par tālu!;) Akmensragā viens !!! mellās ad.T,Jūrkalnes stāvkrastā dažas tumšās.


žubīte 25.februâris, 23:05

Negribas īsti ticēt,jo viņas dzīvo 200 m man no dzīvokļa logiem,tā kā vakarā logi vaļā es precīzi varu noteikt kad viņa ir aktīva.Katru vakaru esmu ārā būtu dzirdējusi vai redzējusi iepriekš.Un ja būtu cits putns nez vai jau pirmajā dienā sēdētu tajā kokā kur pagājušajā gadā izveda četrus cāļus.


roosaluristaja 25.februâris, 22:57

Riests vilkiem sākas kaut kad janvārī. Bet varbūt arī tagad vēl nav beidzies.


CerambyX 25.februâris, 22:36

Labs kadrs!! :)


forelljjanka 25.februâris, 22:35

Vai tik šamiem tagad nav riests?Katrā ziņā pelēci sen,sen nebiju redzējis...


Mareks Kilups 25.februâris, 22:09

kas zin - varbūt veiksmīgi pārziemojusi, nevis tik nenormāli agri atlidojusi.


CerambyX 25.februâris, 22:04

Kāļu belteņa kūniņa


CerambyX 25.februâris, 22:01

Kārtējais spradzis :) Varbūt kaut kāds Longitarsus sp., bet nu katrā ziņā neesmu spradžu spečuks :) Pēc bildēm ar tā nav tā vieglākā grupa (maigi sakot).


CerambyX 25.februâris, 22:00

Spradzis Phyllotreta sp.


CerambyX 25.februâris, 21:57

Kaut kāds spradzis. Varbūt Chaetocnema sp. vai kaut kas līdzīgs.


CerambyX 25.februâris, 21:55

Stenus ģints īsspārnis. Tur daudz līdzīgu sugu.


CerambyX 25.februâris, 21:55

Kāds no sīksmecerniekiem (Apionidae)


dziedava 25.februâris, 21:42

Daudzgadīgās kaņepenes Mercurialis perennis ziedpumpuri. Vispār jāzied esot aprīlī, un vēl jau tikai pumpuri - interesanti būtu pavērot, kad riktīgi uzziedēs (tas izskatās kaut kā tā: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8298 )


žubīte 25.februâris, 20:56

Vizuāli krēslā nevarēju īsti redzēt virs vai zem.


roosaluristaja 25.februâris, 20:44

Interesants novērojums. Tikai maza nianse. Riesta lidojumu laikā ausainā un purva pūce sit spārnus nevis virs muguras (kā to dara, piemēram, ķīķis), bet gan zem vēdera.


nekovārnis 25.februâris, 19:20

Paldies!


CerambyX 25.februâris, 17:22

Carabus granulatus


bišudzenis 25.februâris, 16:44

Esmu bijis Poosaspea uz putniem 2014 gada rallijā. ļoti labs rags. Lielākā daļa migrantu palido tur tieši garām. Vienkārši caur šo vietu iet lielāks migrācijas ceļš nekā piemēram Kolkā, Ovīšos vai akmeņragā. Vēl viens fakts igaunijā putnus skatās vairāk un to ļoti intensīvi dara arī Somi. tajā argā ir pat kaut kāds projekts, kur katru dienu tika vēroti putni.


Elfiņš 25.februâris, 08:37

Lielais meža resngalvītis


Elfiņš 25.februâris, 08:36

Rāceņu baltenis, mātīte.


Dachuxx 25.februâris, 00:14

Es to redzēju braucot mašīnā pāris metru attālumā alejas malā ganījās pērnajā zālē, mēs bijām trijatā un man patiešām žēl ka neiedomājos nobildēt, es apstulbu no redzētā, jo ir tak februāris. Man jau šķiet ka es to stārķi jau redzēju lidojam 20. februārī pie Ozolu birzs tas ir pāris kilometrus uz Kuldīgas pusi, bet meita mani pārliecināja, ka tā nevar būt un es arī viņai piekritu, jo tas kas lidoja varēja būt arī dzērve vai kas tamlīdzīgs.


nekovārnis 24.februâris, 22:33

Paldies!


forelljjanka 24.februâris, 21:26

Nav man baigās pieredzes ar tām pīlēm,biežāk tumšās redzu Sātiņos kā kur citur!:D Gadās gadi,intereses pēc skaitu cik sugas redzētas, un mello neesmu vispār redzējis.;)Akmensragā tuvu krastam neesmu redzējis vispār,kaut esmu tur salīdzinoši bieži.Varbūt arī tāpēc ,ka lielās migrācijas laikā parasti citas prioritātes(jāguļ Vītiņos,jāķemmē poligons Zvārdē).Tumšās salīdzinoši tuvu esmu redzējis Engurē aprīlī.Mello tik tuvu kā te redzēju pirmo reizi!Savulaik mellās gonkā dabujām Jūrkalnes stāvkrastā,tālu,knapi ar teleskopu.Iespējams posmā virs Ventspils līdz Kolkai...Jāgaida lai sašmucējas ar naftu,tad izkāps krastā!:DD Selgas Liepājā bildētās gan neizskatās sašmucējušās(kaut gan redzēti gan kākauļi,gan lielgauras,gan dažādu sugu kaijas.)


CerambyX 24.februâris, 20:53

Poļu americana arī acīrmedzot tik tālu nav bijusi (varbūt caur teleskou bildēts?) - feisbuka bildes, cerams links strādā arī ne-feisbuka lietotājiem: https://www.facebook.com/media/set/?set=a.683737811733614.1073741842.388622814578450 Pieņemu, ka igauņiem u.c. tā krasta līnijas konfigurācija ir pateicīgāka kā pie mums (leišiem varbūt vienīgi vēl 'bēdīgāk') - vismaz skatot tās bildes no Põõsaspea pagājušā gada uzskaitēm (blogs - http://www.eoy.ee/poosaspea/), izskatās, ka visi putni tur lido stipri tuvu. Kolkā, kur man lielāka pieredze, parasti ir nu tā, ka ja tās Melanitta pīles ir tuvu priekš teleskopa 30x palielinājuma, tad tas jau ir sasniegums :D Tādi fotogrāfējami īpatņi baigi reti tomēr... Atliek tad varbūt Akmeņrags? Tur esmu maz grozījies, bet laikam jau tur viss tomēr lido un peld krietni tuvāk :) Kuras vēl varētu būt vietas, kur mēģināt kādu no šīm sugām izspiest?


forelljjanka 24.februâris, 19:41

Nupat apskatījos,Igaunijā 2014.g. 3!!! americana novērojumi !;)


forelljjanka 24.februâris, 19:33

Nav jau tik dulli ar to americana,vismaz ad.T,šo mello bildēju apm.150-200 m attālumā 200 mm ar 1.4 konvertoru(teorētiski uz FF 560mm,tomēr zinu ,tas tā nestrādā,mazā Oly matrica,mazāk pikseļu...)Ar kādu Marku(D3) ar 400-600mm rori domāju,labos laika apstākļos, knābi varētu izpētit vismaz puskilometra attālumā(kuram tagad nav 400 mm?;)).


Irbe 24.februâris, 19:29

Varbūt noder šī lapa: http://birdingfrontiers.com/2011/06/17/white-winged-scoter-taxonomy/


CerambyX 24.februâris, 18:51

Pie tam pie Polijas krastiem šobrīd dzīvojas Amerikas melnā pīle (M.americana), bet Bangu bīle (M.perspicillata) pagājušogad augustā bija igauņiem - tās tiešām potenciāli varianti! :) Ar M.deglandi un M.stejnegeri, gan švakāk - tās pat Rietumpalearktikā liels retums. Šitās pīles gan varētu būt viens no ļaunākajiem putnu vērotāja 'murgiem' - redzēt pa lielu gabalu, iespējams īslacīgi (garām nolidojošs putns) un nespēt to nofotogrāfēt, lai būtu glīti dokumentēts pirmais sugas novērojums Latvijā :) Labi, bangu pīles tēviņa gadījumā šaubām nevajadzētu būt, bet ar M.americana auzas :D


forelljjanka 24.februâris, 18:43

Kur tad vēl šim lidot?;) Turpat blakus mājas-Putniņi,Cīruļi!:D


forelljjanka 24.februâris, 18:39

Uģis te nesen pacēla diskusiju par taigas/tundras sējas zosu atšķirībām.Paturpinot līdzīgu tēmu gribētu atgādināt par piecu sugu melnajām nirpīlēm,no kurām Latvijā līdz šim konstatētas tikai divas(Lietuvā tāpat,Igaunijā,ja nekļūdos-četras)!!!Vismaz ad.T atšķiršanai normālā attālumā nevajadzētu rasties problēmām,ar M un jaunajiem gan mazliet sarežģītāk...;)Tā kā,atšķirsim Collins-us, atsvaidzināsim atmiņā atšķirības,mellās/tumšās drīz gāzīsies garām un pāri Latvijai tūkstošiem,ja nu šogad...;)


CerambyX 24.februâris, 18:36

gal.ertene :D


CerambyX 24.februâris, 17:18

Es teiktu, ka oranžā gene (Dacrymyces stillatus)


CerambyX 24.februâris, 17:11

Laikam gan, ka impura - spārna gals vismaz tās stipri apaļīgs. M.straminea spicāks.


nekovārnis 24.februâris, 17:06

Paldies!


CerambyX 24.februâris, 16:59

Jā, ērcītes pēc fotoattēliem noteikt nav tā pateicīgākā padarīšana :)


CerambyX 24.februâris, 16:54

Gliemežu skrejvaboles (Cychrus caraboides)


CerambyX 24.februâris, 16:53

Kamielīša kāpurs.


dziedava 24.februâris, 15:38

Bet par tām ērcēm jau laikam neko puslīdz drošu nevar pateikt?


Elfiņš 24.februâris, 12:40

Paldies!


Elfiņš 24.februâris, 12:39

Nja, zinu, izmantoju veco saglabāto maršrutu. Diemžēl vairs precīzi neatceros, kur tieši katrs kukainis bija. Visdrīzāk šis bija savā "klasiskajā novērojuma vietā" Ropažu novadā :)


CerambyX 24.februâris, 11:14

Uff, šis atzīmētais maršruts man netīk - divu novadu robežās :) Fenoloģiskiem datiem novērojums, protams, der.


CerambyX 24.februâris, 11:13

Jūlijvabole


CerambyX 23.februâris, 20:56

Jāsūta Rekmanis izlūkos :)


Rallus 23.februâris, 20:37

Vai labi redzēts, ir kāda bilde? Tik agri pavasarī Latvijā nav bijuši? Varbūt dzērve, tās gan jau ir pa kādai klāt?


Edgars Smislovs 23.februâris, 19:52

Šis ir kaut kāds ķauķītis, Vītītis vai Svirlītis?


forelljjanka 23.februâris, 17:15

Andri,kopš bildēju putnus, sapņoju kvalitatīvi nobildēt taigas sējeni...;)Nu nav tas tik vienkārši!Ok,teorētiski vieglāk kā īsknābja,ja noplauks kā Ainaram Sātiņos,bildes būs!:DNo otras puses,ja taigas sējenes ir kopā ar tundrietēm noteikt jau nav tik grūti,mazliet lielākas,garākiem kakliem,pārsvarā knābī dominē oranžais,ne brūni pelēkais.Gadās gan arī tundrietes ar knābjiem kur oranžais pārsvarā(esmu bildējis Sātiņos kā Ainars īsknābi)bet tie drīzāk ir izņēmumi,problēmas var rasties ja vienā barā nav abu pasugu(sugu)zosis.Praktiksi katru gadu taidzietes pamanu,īpaši pavasarī.Tīri subjektīvi liekas,taigas sējas nāk agrāk pavasarī(Kurzemē)vēlāk maijā praktiski tikai tundras.


nekovārnis 23.februâris, 14:38

Pa kādiem desmit gadiem, diezgan regulāri (galvenokārt pēc vējiem) izstaigājot piekrasti ap Kolkasragu esmu atradis tikai pāris šo krabju atliekas. Vienreiz redzēju dzīvu (zvejnieku noķertu). Esmu dzirdējis arī pāris zvejnieku stāstus, bet īpaši iztaujājis neesmu. Šķiet pagaidām Kolkas pusē vēl nevairojas - tikai ieklīst no dienvidiem.


ivars 23.februâris, 14:23

Knābju formai neesmu pievērsies, tas gan.


Rallus 23.februâris, 14:13

Izvirzām šo pavasari - tie kuri var, bildē un ievāc labu dokumentāciju, paspriežam plašāk. Ja ir kādas štruntīgākas senās bildes - arī jāliek DD arhīva novērojumiem klāt. Skaidrs, ka tas jau nav tikai par knābi. Plašāka apspriešana aizsākās jau par īsknābja zosu ĢZ ziemas novērojumu un iespējām pārklāties ar kādu pazīmi.


Rallus 23.februâris, 14:11

Cik nez šo invazīvo ir jau daudz Baltijas jūrā, vai ir kādi vērtējumi?


Mareks Kilups 23.februâris, 10:37

tauriņš ar siltu ziemas kažociņu? :)


Mareks Kilups 23.februâris, 10:36

šorīt aizgāja ar balodi nagos un trim vārnām nopakaļus.


visvaldis.s 23.februâris, 09:15

Paldies! Vārds ( nosaukums) atbilstošs.


CerambyX 23.februâris, 07:57

Te par knābju krāsām: http://2.bp.blogspot.com/-f5VgVHCVGe4/UPBQnDOdUkI/AAAAAAAAAJs/J-tnWiPnqSc/s1600/Snavels+nieuw.jpg


CerambyX 23.februâris, 07:33

Nu gandrīz vai tā - ja citas retākas sugas pētam un analizējam diezgan rūpīgi, tad, manuprāt, taigas/tundras sējas zosis ar to sugas/pasugas statusu maiņu ir nokļuvušas tādā kā 'pelēkajā zosī [zonā]' (jo vairāk, ka ne visi tās uzskata par atsevišķām sugām), kad to noteikšanai nav iestrādājušies tik stingri kritēriji kā citu grūtāk atšķiramu sugu gadījumos. Tādas Kaspijas kaijas noteikšanai jau ar nepietiek vien ar to, ja redzi vienu pazīmi (tur baltas paduses vai garš, smalks knābis utt.) - jāvērtē pazīmju kopums. Ja nevaram pierādīt, ka tā ir Kaspijas kaija - tad nu atliek to saukt par sudrabkaiju. Ja nevaram pierādīt, ka tā ir taigas sējas zoss - tad paliek tundras sējas zoss. Kaut kā tā. Ok, nedaudz pārsīlēju sakot, ka taigas sējas zoss varētu tikt bieži noteikta kļūdaini, jo tā jau nav nekāds ekstra retums (pats gan tiešām tipiskus īpatņus esmu redzējis vien pāris reizes), attiecīgi vairums novērojumu visticamāk noteikti ir pareizi (arī šis Tavs novērojums). Galvenais uzsvars uz šīs sugas novērojumu dokumentēšanas līmeni, kas ir stipri švaks (šādas manas pārdomas vispār izsauca, Dabasdatos esošie, iepriekšējie novērojumi). T.i. ja būtu piezīmēs rakstīts, ka redzēta gan pareizā knābja forma, gan tur garāks kakls u.c. nianses - es būtu laimīgs :)


ivars 23.februâris, 01:18

Īsāk sakot, Tu iesaki sējas zosis saukt par sējas zosīm, taigas nodalot tikai, kad tam ir pamatots iemesls dokumenta izskatā? Principā jau nav iebildumu, jautājums tikai, vai daži desmiti vienuviet, lai arī nepilnīgi komplektēti, uzskatāmi par pārklāšanās upuriem? Jeb, ja es netaisos analizēt katru zosi, tad saku - sējenes un miers?


CerambyX 23.februâris, 01:03

Mīkstblakts Pantilius tunicatus


CerambyX 23.februâris, 00:13

Starp citu, es ieteiktu daudz rūpīgāk reģistrēt un dokumentēt (jo vairāk foto, jo labāk) taigas sējas zosu novērojumus, jo, manuprāt, tā ir viena no vispaviršāk (attiecīgi - iespējams kļūdaini) noteiktajām putnu sugām (t.i. kopš mēs to vairs neskatam kā pasugu, bet jau kā atsevišķu sugu). Knābja krāsa (taigas - vairāk oranžs, tundras - vairāk tumšs ar šauru oranžo joslu) ir tikai viena pazīme, kas abām sugām (vai pasugām, ja tomēr, pieturamies, pie AERC TAC taksonomijas) pārklājas (putni.lv ir labi piemēri) - pilnai pārliecībai, lai sugu varētu pārliecinoši atzīmēt, būtu jāizvērtē pilns pazīmju kopums (knābja forma, ķermeņa parametri utt.). Ja eksistētu tāda LOFK, tad es pat šo sugu virzītu uz kādiem gadiem 3-5 iekļaut OFK sarakstā, lai visi potenciālie novērojumu tiktu labi dokumentēti, reģistrēti un izvērtēti. Tā vismaz būtu motivācija to taigas sējas zosi kārtīgi un rūpīgi nopētīt un iemācīties to atšķirt līdz 'kaulam'. Piemēram, ja tā kritiski pieejam novērojumiem, tad Dabasdatos no 37 taigas zosu ziņojumiem liela daļa ir grūti vērtējami, jo nav nedz bilžu, nedz pazīmju apraksts... "Mani 2 centi", kā sacīt jāsaka.


Igors 22.februâris, 19:57

Vairāk bildes: https://picasaweb.google.com/104450261466775933698/LARUSCACHINNANSARGENTATUS3CY


CerambyX 22.februâris, 18:33

Jā, nu es domāju, ka šim īpatnim noteikti ir daudz Kaspijas kaijas gēnu - vai 100% tīrs īpatnis, to jau šādā apsalvojumā grūti pateikt. Strukturāli laikam vienīgi kājas ir īsākas, kā tipiskam īpatnim gribētos - viss cits it kā atbislt tīri labi. Ir pat tā saucamais 'ventral bulge' - stāvošam putnam vēdera līnijas daļa aiz kājām tāda kā kantaina (labi redzams arī lidojumā, kad vēdera līnija it kā kantaina, ar diviem asākiem punktiem - krūšu daļā un dibengalā). Ja vēl varētu dzirdēt un/vai ierakstīt šī putna saucienu - ja klaigātu kā Kaspijas kaija, tad jau pavisam droši varētu to atzīmēt, kā albīnu Kaspijas kaijas īpatni. :)


nekovārnis 22.februâris, 17:11

Ķīnas cimdiņkrabis, Eriocheir sinensis


CerambyX 22.februâris, 15:32

Jāņtārpiņa kāpurs


CerambyX 22.februâris, 14:52

Parastā ziempūcīte


CerambyX 20.februâris, 20:21

Sarkanbrūnā lācīša kāpurs - kāpuri pārziemo un kādās siltākās dienās, neskaidru mērķu vadīti, mēdz rāpot apārt.


forelljjanka 20.februâris, 20:20

Es jau tik fiksi ieguglēju,atradu arī šitādu-Streptopelia roseogrisea,izlasiju Vikipēdijā,uzmetu aci vēl dažiem avotiem(kur tas pats),apskatīju Gūgles bildesun viss!;)


SELGA 20.februâris, 16:42

Melngalvas ķauķis turpina baroties un uzturēties dārza teritorijā līdz pat šodienai 20.02.2015.


roosaluristaja 20.februâris, 16:31

Vispār jau tā ir nevis gredzenūbeles domesticētā forma, bet gan sugas African collared dove (Āfrikas gredzenūbele?), latīniski Streptopelia risoria. Cik atradu literatūrā, viņa ir grūti atšķirama no parastās gredzenūbeles, bet apspalvojums ir gaišāks, vēders gandrīz balts, kakla gredzens salīdzinoši platāks.


forelljjanka 20.februâris, 16:16

Interesanti!Abas vai tikai tā gaišākā?Cik atradu par to ūbeli,kaut arī tiek izdalīta par sugu ,pastāv uzskats ,ka tā ir gredzenūbeles domesticētā forma.Izskats ļoti variē(kā mājas baložiem apmēram,vai ir šķirnes,tā ar nesapratu).Ja abas,kā var atšķirt no gredzenūbeles ???Katrā ziņā,līdz šim neko tādu nezināju...Kāds ir pētijis Liepājā ziemojošās gredzenūbeles?;)


Nora 20.februâris, 16:03

Spožais saulkrēsliņš.


Nora 20.februâris, 15:49

V.Baroniņa: Vairāk izskatās pēc garlapu rasenes, nevis vidējās. Nevar redzēt arī ziedkātāta izliekumu pie pamata.


Nora 20.februâris, 15:24

Baltijas dzegužpirkstīte.


Nora 20.februâris, 15:22

Fuksa dzegužpirkstīte.


Nora 20.februâris, 15:21

V.Baroniņa: Pilnīga pārliecība skatoties tikai pēc bildes nav, varētu būt arī milzu auzene (Festuca gigantea).


Nora 20.februâris, 15:13

V.Baroniņa: Izskatās pēc hibrīda, jo pazīmes neatbilst pilnībā Fuksa dzegužpirkstītei, jo zieda lūpas vidējā daiva ir pārāk īsa.


Mareks Kilups 20.februâris, 15:10

šodien atkal. katru trešo dienu apmēram.


Nora 20.februâris, 14:45

V.Baroniņa: Šis nebūs pundurbērzs, bet zemais bērzs. Pundurbērzam lapiņas ir apaļas, zemajam bērzam ieapaļas, tomēr garākas nekā platas.


Nora 20.februâris, 14:39

Ir pareizi!


Nora 20.februâris, 14:19

V.Baroniņa: Ļoti aizdomīga atradne, neizskatās pēc dabiskas. Varbūt ir vēl kāda bilde, kur redzams vai ir lapu rozetes pie zemes?


Osis 20.februâris, 13:27

Nevis gredzenūbele (Streptopelia decaocto), bet smējējūbele (Streptopelia risoria) ! Visticamāk no nebrīves. Smējējūbeles, kā dekoratīvus mājputnus tur visā Latvijā.


zemesbite 19.februâris, 13:40

Paldies! :)


Nora 19.februâris, 11:17

V.Baroniņa: Vairāk izskatās pēc daudz retākas Rusova dzegužpirkstītes - ziedkopā maz ziedu, Baltijas dzegužpirkstītei parasti ir ziediem blīva, ovāla vārpa.


Nora 19.februâris, 11:03

V.Baroniņa: nebūs tomēr dobais cīrulītis, šis būs vidējais cīrulītis (maz ziedu un mazāks izmērs, pieziedlapa vesela). Dobais cīrulītis ir ļoti rets, taču arī vidējais cīrulītis ir rets.


žubīte 17.februâris, 20:36

Nekas, pasekošu šim svīru pārim šovasar nopietnāk .Varbūt izdosies ko noskaidrot par viņām vairāk.


žubīte 17.februâris, 20:25

Man vectēvs stāstija,ka svīrei strazdu būri vajag likt pagalma galā kur ir atklāta vieta un starp ēkām veidojas tāds kā koridors labai pielidošanai.Būri pieliek galā pēc iespējas garākai koka kārtij.Izskatās ne visai smuki,bet toties apdzīvotība ļoti augsta.Mums tā bija sataisīts un darbojoties pa pagalmu neskatoties varēja saskaitīt cik reiz ielidojusi būrī ,jo skaņa ir iespaidīga.


Irbe 17.februâris, 20:13

Svīres jaunulim gaišajā sejā izteikti tumšs knābis un īpatnējas nāsis: http://de.wikipedia.org/wiki/Mauersegler#mediaviewer/File:ApusApusKlausRoggel07.jpg Un te čurkstes jaunie putni: http://www.fugleognatur.dk/gallery.asp?mode=ShowLarge&ID=45340


forelljjanka 17.februâris, 20:05

Pie kam ad.čurkstes, jaunajam jāizskatās apm.tā http://fc06.deviantart.net/fs70/f/2011/234/a/a/delichon_urbicum_by_dark_raptor-d47jeck.jpg Grūti pateikt ko tur īsti Baiba ir redzējusi,varbūt svīre meģināja iesprengties, bet čurkstes veiksmīgi atsita uzbrukumu.Īsti gan nestādos priekšā kā tas varētu izskatīties,svīre gan būros,gan dobumos,gan citās ligzdvietās(Saldū daudzdzīvokļu majām augšstāvā palikuši vaļā dzelzbetona bloku apaļie caurumi)mauc iekšā tādā ātrumā!!!Man uz laukiem vecais strazdu būris nodrebēja katrreiz,mēs vēl fantazējām par kameru iekšā,lai redzētu ar ko svīre amortizē sitienu,ticamāk ar spārniem,jo kajeles jau viņai tādas nekādas...Nu jau būris sen izbeidzies ,uzliku jaunu,strazdam der(pirms tam veco vienmēr izmantoja abi,sākumā strazds izperēja un izveda,tad svīre)svīrei vairs nē.Visa nelielā kolonija tagad kaimiņmājās.


galochkin 17.februâris, 19:25

Водные процедуры :) https://www.youtube.com/watch?v=6mDNrn4Drfg


ER 17.februâris, 18:07

Skatos attēlu vēlreiz tagad, vakarā bez saules pretgaismas no loga - skaidrs, ka tās ir čurkstes.


Irbe 17.februâris, 16:39

Ja ir citas bildes, vajag ielikt arī tās.


ER 17.februâris, 12:05

Svīru mazuļiem brūno spalvu apmales ir gaišas - ar izteikti zvīņainu rakstu, pie tam visgaišākās tieši uz pieres pie knābja pamatnes (iesaku interneta attēlu meklētājā ierakstīt "swift chick"). Te tas nav redzams. Datums arī stipri agrs pilnībā apspalvotiem svīres cāļiem; parasti tie tādi ir mēnesi vēlāk. Mājas čurkstes ligzdā 16-17 cm garajām svīrēm varētu būt pašauri, bet tā, protams, vairs nav nopietna pazīme. Zaļo vārnu būros ar apm. 20x20 cm grīdiņu lieli svīrēni aizņem gandrīz visu platumu. Paraugam bildi var skatīt te: http://failiem.lv/u/ruxqaac (Garkalnes meži, 26.07.2014.). Tālāk - tas, ja svīre pielido pie mājas čurkstes ligzdas ar mazuļiem, vēl nenozīmē, ka putns tos baro. Būrus, dobumus un citas ligzdas nereti apmeklē gan tās pašas sugas, bet citu pāru vai vispār neligzdojošie putni, gan citu sugu ziņkārīgie apmeklētāji. Manā pieredzē svīres mēdz ligzdot citu sugu tā paša gada apdzīvotajās ligzdās, piemēram, aizņemot zaļās vārnas būri ar lielās zīlītes dējumu. Tieši tādu gadījumu - ar svīru nomīcīto zīlītes ligzdu un vienu stūrī aizstumtu olu var redzēt tajā pašā bildē, kas augstākminētajā saitē. Tā ka lielu pretrunu te nav, bet tie mazuļi tomēr izskatās vairāk pēc čurkstu bērniem.


Igors 17.februâris, 10:40

Kaija ar Kaspijas kaijas pazīmēm. Kaspijas kaija pēc tievā knābja un šķietami mazās galvas.


Mareks Kilups 17.februâris, 08:54

paskats neveselīgs tai kaijai joprojām. protams, iemeslu, kādēļ Ruslans to nesatika, visdrīzāk neuzzināsim, bet varētu nebūt šai saulē.


žubīte 16.februâris, 23:32

Pietuvinot bildi var redzēt brūnganu pieres daļu,tas spīdums deļēji varētu būt arī no tā,kad bildēts ar zipspuldzi.Cik papētiju bildes citām balta parīkle izteiktāka citai ne tik ļoti.Tā kā perēšana bija veiksmīga tad ļoti iespējams,ka šogad perēs tieši tai pašā vietā.Tad ar būs jātiek pie neapstrīdamām bildēm.Bet vai kāds ir redzējis,kad vecie putni ir barojuši ne savus mazuļus?


galochkin 16.februâris, 22:29

Paldies! :) Он делал отбивную примерно три минуты. Я пожалел затвор фотоаппарата и на последней минуте включил видео..))


CerambyX 16.februâris, 22:22

Fū, Ruslan - Tu ar izrādās ķeksētājs :D P.S. joks - nav jāuztver nopietni ;)


CerambyX 16.februâris, 22:19

Ja pieaugušie putni redzēti, tad it kā kļūdīties nevajadzētu... Bet nu ja man šo bildi parādītu bez jebkādas citas informācijas - nekad prātā neienāktu doma par svīrēm :D


forelljjanka 16.februâris, 22:04

Nobildētajā ligzdā sēž divas mājas čurkstes,abām galvas melnas ar raksturīgo zili metālisko spīdumu,vienai var nojaust baltu parīkli.Svīrei vajadzētu būt brūnganos toņos,tumši brūnai,bez zilā metāliskā spīduma.Svīres cāļi uz Jāņiem būs mazāki,ne tik apspalvoti.


žubīte 16.februâris, 21:35

Tikai tad ja svīru pāris baro čurkstu mazuļus,kam gan es neticu.


CerambyX 16.februâris, 20:55

Kāpēc gan ne tās pašas mājas čurkstes? :)


Nora 16.februâris, 20:47

Beidzot arī kāds video :) Paldies!


Igors 16.februâris, 20:19

Viens putns apgredzenots 04-12-2014g.- A.Kalvāns


Edgars Smislovs 16.februâris, 20:13

Bija divi putni, viens ar gredzenu uz kreisās kājas un viens bez.


Akmens-JR 16.februâris, 19:36

iista gheto Sudrabkaija traapijusies ar visiem blin bling (=


Akmens-JR 16.februâris, 19:31

Karaliskais Bubo bubo :) tiesham labs kadrs..


Akmens-JR 16.februâris, 19:28

Ielas noasaukums atbilst vietai :) Plankumainā spāre ka uz kalendara vaaka, labs


Vladimirs S 16.februâris, 19:26

Отличное видео! Три раза пересмотрел как он себе рыбную отбивную делал. :)


Akmens-JR 16.februâris, 19:25

perfekti sanaacis kadrs =)


sandis 16.februâris, 19:07

Wow, kas par kadriem!


sandis 16.februâris, 19:01

Kā tad nabags tajā būrī nokļuva? Notriekts ar mašīnu?


Elfiņš 16.februâris, 16:32

Varētu būt Philedonides lunana vai tomēr kāds cits?


nekovārnis 16.februâris, 15:27

Paldies!


CerambyX 16.februâris, 15:16

Skrejvabole ir gan - Dromius quadrimaculatus


Nora 16.februâris, 10:20

Ja ielogojies forumā, tad visas sadaļas, kur kas jauns iekrāsojas.


Rallus 15.februâris, 23:18

Forumam vajadzētu mazu lodziņu izcelt priekšplānā - kā parādās ieraksti kādā jaunā sadaļa, tie forumu virsraksti aktivizējas. Citādi nevar nojaust, ka ikreiz tajā alā arī jāielien.


Rallus 15.februâris, 23:13

Bingo, kamēr vieni klausās brīnumainas skaņas, citi bildē izteiksmīgus kadrus ar šo. Veiksmīgi!


forelljjanka 15.februâris, 22:17

http://dabasdati.lv/forums/viewtopic.php?f=10&t=143 :D Nez kāpēc par lietojamu DDatu forumu atzīst tikai ligzdu kameru vērotāji.Gan ļoti vērtīgā diskusija par svītrainās,meža un bikšapoga balsīm,gan šis foršais salīdzinājums pazūdīs svaigāku novērojumu gūzmā!:(


CerambyX 15.februâris, 22:03

Bez šaubām tas pats - acīmredzot arī Ruslans 2x šo pašu putnu redzējis uz Daugavas ledus (ziņojums te DD 17.janvārī un 8.februārī). Facebook-a kaiju grupā vīri ar it kā atbalsta variantu, ka varētu būt Kaspijas kaija, ja nu vienīgi kājas par īsu. Bet nu neko jau droši pierādīt nevar...


forelljjanka 15.februâris, 21:54

Baigi jau liekas tā pati kas MillerKārļa bildē 5.01.2015.Ķengaragā(bilde arī putni.lv,pie sudrabkaijas),tas pleķis spārnā visticamāk kāds svaigāks smērējums,knābis stipri līdzīgs.


Igors 15.februâris, 21:22

Man arī nedaudz aizdomas, vai tā nav Kaspijas kaija.


CerambyX 15.februâris, 20:27

Knābis garš un tievs - varbūt pat Kaspijas kaija? Šādā spalvu tērpā gan būs grūti ko precīzi pateikt... :)


CerambyX 15.februâris, 20:13

Tā ir! :)


nekovārnis 15.februâris, 19:43

Izskatās pēc zaļās upjuspāres Ophiogomphus cecilia


forelljjanka 15.februâris, 19:42

Pilnīgi nagi niez aizbraukt uz kādu netālu ,zināmu mežeņu ligzdvietu!


ER 15.februâris, 19:30

Vēl viens ļoti labs piemērs, Uģi! Pilnīgi droši - tā pati skaņa.


CerambyX 15.februâris, 19:10

Meklējot gūglē pēc 'Bubbling-call' izrādās var tikt arī pie Youtubes video, kur dzirdama tiešām 1:1 skaņa + pati pūce vizuāli: https://www.youtube.com/watch?v=3yPuiDwtl14 Avots: http://www.newforestexplorersguide.co.uk/wildlife/birds/tawny-owl., kur piezīmēs arī līdzīga info kā Edmunds raksta - kluss un parasti agrāk sezonā. Mūžu dzīvo, mūžu mācies :)


SELGA 15.februâris, 18:49

14, 15. 02.15. Melngalvas ķauķis arvien turpina uzturēties visa dārza teritorijā un baroties.


ER 15.februâris, 18:40

Paklausījos Uģa norādīto meža pūces ierakstu http://www.xeno-canto.org/197981. Ļoti labi atbilst gan Gaida ierakstam, gan tam, ko vakar dzirdēju dabā. Šeit tā ir mātītes balss, bet palasīju BWPi, ka tā saucamo "Bubbling-call" meža pūcēm izdod abu dzimumu putni. Skaņa esot paklusa un dzirdama netālu, tāpēc to kļūdaini mēdz uzskatīt par retu. Taču esot tieši otrādi: 'frequently used, especially in autumn and winter, notably during nest-site inspection'. Tātad viens iemesls, kāpēc šī skaņa ir tik mazpazīstama, var būt tas, ka pūces parasti klausāmies nevis ziemā, bet vēlāk pavasarī un reti kad tik tuvu un intīmos brīžos, kā pāra kopīgie ligzdvietas meklējumi. Gaidis ir bijis pareizā vietā un pareizā laikā (jā, arī pirms salūta).


forelljjanka 15.februâris, 18:10

Pirmie pavasara vēstneši. Atceroties auglīgo diskusijas daļu pie lielā dumpja,radās zināmas problēmas ar vietas izvēli un piesaisti vietvārdam.Zīmīgākais tuvumā bija Mālu krogs ar savām slavenajām kapenēm,it kā tuvu,tomēr citā novadā -Durbes.Lauks kur gulbji Aizputes novadā,Cīravas(kura samērā tālu)pagasta pašos D.Vienmēr esmu bijis par iezīmētu laukumu ne punktu,jo regulāri apmeklēju daudzas vietas,atverot izvēli ar savām vietām,jau tagad var skrullēt ilgi un dikti lai atrastu(atcerētos kā nosaucis),ja jāmeklē starp punktiem par katru novērojumu... Vai nu jāatrod iespēja savos laukumos likt punktus(kas pie vietām neuzrādās,tikai pie konkrētā novērojuma)vai arī jaievieš pagaišgad solītie putnu atlanta kvadrāti.;)


forelljjanka 15.februâris, 17:41

Mjā,laba mācība!;)Meža pūce gan ir no tām ,kas dzirdēta 100-tiem reižu,taču nekas tāds, pat līdzīgs nekad nav dzirdēts!!! Gaidi,kāvienu no ER nedabuji ?;)Aizbraukt uz Tavu glušu un noskatīties salūtu komplektā ar traktora rēkoņu...


Rallus 15.februâris, 17:39

tauriņpiepe, iespējams sarainā?


forelljjanka 15.februâris, 17:37

Krauklis gan.Tā kādreiz gadās nobildēt,man ar ir līdzīga bilde.Kaut kāda gaismu spēle(vai arī saule spīd cauri).


Rallus 15.februâris, 17:04

Krauklis? Ar pretgaismā caurspīdīgu spārnu krāsojumu?


Rallus 15.februâris, 17:00

Šis nu tiešām ļoti pamācoši izvērtās. Ticamāk, ka arī būtu kļūdījies pēc tik daudzām netipisko saucienu sērijām.


Rallus 15.februâris, 16:56

Pārlikta uz retāko sugu - rūsgano zemeszvaigzni, jo 'zvaigznes stari' sarkanīgi brūni, olveida ķermenis bez kātiņa.


CerambyX 15.februâris, 12:46

Baltmugurdzenis barotavā - ekskluzīvi! :)


ER 15.februâris, 12:32

Dīvaino meža pūces trelli vakar vakarā dzirdēju, bet pie ieraksta tā arī netiku. Kamēr saslēdzu gatavībā tehniku, pilnam orķestrim blakus piestāja garāmbraucošs traktors, netālu tumsā sāka strādāt mežtehnika un pamalē sprāgt salūta zalves. Gaida pirms tam jau sakacinātais putns vienkārši apklusa un nozuda. Vien meža pūces mātīte turpināja brīžiem nīgri atsaukties. Gadījums ļoti pamācošs. Veselām trim no mūsu pūču sugām ir iespējamas gaužām līdzīgas dziesmu/saucienu variācijas - ilgie un ātrie treļļi. Pirmīt es kļūdījos, bez tuvākas izpētes uzreiz atmetot meža pūci. Skaidrs, ka pie "treļļu trio" vēl bez svītrainās pūces un bikšainā apoga jāskaita arī mežene. Vēl tas nozīmē, ka novērotājam bez tiešas pieredzes ar svītrainās pūces dziesmām var būt, maigi sakot, ļoti grūti pierādīt šīs sugas novērojumu tikai pēc dzirdētas dziesmas vien, ja nav ieraksta (vai putna redzējuma, protams). Labā ziņa ir tā, ka gana labi un lēti ierakstīt skaņu mūsdienās var katrs. Kaut vai ar telefonu, diktofonu vai fotokameru. Sonogrammu analīze pēc tam var palīdzēt tikt skaidrībā pat ar klusu ierakstu. Tā ka tiešām vērtīga mācība. Paldies Gaidim par interesanto atradumu un vakar vakara piedzīvojumu!


Gaidis Grandāns 15.februâris, 12:06

Galvenais pret-arguments meža pūcei bija fakts, ka divos piegājienos, kur ilgstoši tika dzirdēta šī pūce, ne reizi nebija pilnīgi nekādi citi saucieni kā "dudināšana". Mūžu dzīvo, mūžu mācies!


CerambyX 15.februâris, 11:51

O, iznākums patiesībā krietni negaidītāks, jo meža pūces variants ātri vien tika atmests... Laikam pie vainas, ka šis dzirdētais nav arī īsti tipisks meža pūces 'ksilofona terllis', kura ieraksti tika analizēti (diezgan ātrs, 13-14 zilbes sekundē), bet vēl kaut kāds cits meža pūces sauciena variants. Grūti jau tajā Xeno-canto starp 360 ierakstiem atrast ko līdzīgu, bet tagad mazliet cītīgāk paskatoties, atradās šāds ieraksts: http://www.xeno-canto.org/197981 Kaut kas uz to pusi ir (labāk dzirdams ~50sek). Bet nu vērtīgs 'novērojums' - daudz ko vērtīgu uzzinājām par pūču vokalizācijām :) Laikam, tad svītrainās gadījumā jādzird izteikti tipiska, burbuļojoša, vismaz 5 sekunžu gara dziesma (tā bieži vien garāka). Jebkas, kas ir tikai īsākām frāzēm (2-4sek), ar biežu atkārtošanos, acīmredzot ir jāuztver ar aizdomām - pat ja dabā stipri izklausās pēc svītrainās pūces... Nu un ideālā variantā putns jāredz vizuāli :) Būsim zināt!


dziedava 15.februâris, 10:12

Gan jau dziedzerainā eksīdija Exidia glandulosa


Gaidis Grandāns 15.februâris, 01:14

Rēbuss atrisināts! Īsi pirms Edmunda & co ierašanās, mazliet uzvilpoju meža pūci un....atsaucās tēviņš ar tipisko dziesmu kam īslaicīgi sekoja iepriekš jau labi pazīstamā dudināšana. Lieki piebilst, ka nerakstītie likumi vairāk nekā strādā un...tā arī šo dīvaini kvalitatīvi ierakstīt neizdevās. Trīs mēģinājumu piegājienos vien meža pūces mātīte bija vokāli aktīva. Toties dzirdēti 2 Valentīndienas salūti un blakus strādojošs šķeldotājs...


Steeler 14.februâris, 22:37

Labs! Būtu tā kā laiks jau pašam meklēt uzkodas :D


Edgars Smislovs 14.februâris, 22:26

Jā! Jā! - Memmes dēliņš :D


nekovārnis 14.februâris, 22:00

:)


nekovārnis 14.februâris, 21:58

Paldies! Pagaidām gan šeit var noapaļot tikai līdz dzimtai:)


Rallus 14.februâris, 21:46

Tas kuram knābi redz profilā - egļu krustknābis, iespējams, tad jau citi arī.


Rallus 14.februâris, 21:45

Kāda no tauriņpiepēm Trametes sp. būs.


CerambyX 14.februâris, 19:59

Kāda no kladonijām - ar tādiem sarkaniem apotēcijiem gan Cladonia coccifera, gan C.floeerkeana, bet laikam jau arī citas sugas :)


forelljjanka 14.februâris, 11:34

Edmund,būtu jau dikti vērtīgi Tev tur aizbraukt!;) Vinnētājs būsi jebkurā gadijumā.Vai nu Tu kvalitatīvi ierakstīsi galīgi netipisku bikšapogu,vai netipisku svītraino pūci.Svītrainās pūces balss Latvijā vispār kaut reizi ir ierakstīta???Togad ,kad Ādažu poligonā bija tās 3,varēja.Bet tikai sašutuma saucienus, kad abas(jo mēs toreiz tik divas redzējam un bildējām) periodiski sakāvās.;)


Rallus 14.februâris, 10:44

Mobilā lietotne strādā uz datu ievadi pat ātrāk, nekā mājas lapa, jo īpaši, ja ievada reālā laikā - Jāņa Sētas vietas lokalizācija jau atrisina ievades vietu, dažas funkcijas īsākas. Patīkami.


ER 14.februâris, 10:14

Būtu labprāt aizdevis Tev savu mazo ZOOM skaņas rakstītāju. Vai arī nākamnedēļ jābrauc ciemos ar Telingas šķīvi. Lai vai kas tas ir, šādu gadījumu garām laist būtu muļķīgi. Un ko somi saka par Tavu ierakstu?


Gaidis Grandāns 14.februâris, 09:27

Ar manu iekārtu vakar pat nemēģināju ierakstīt. Saucienu ritms & stils iepriekšējais...Lūkošu pieskriet dienas gaismā drīzumā.


ER 14.februâris, 09:08

Skaņu arī ierakstīji?


Gaidis Grandāns 13.februâris, 20:57

Ziņas no notikuma vietas. Tas "dīvainis" joprojām uz vietas! Palaidu vienu sēriju "klasisko" svītrainās dziesmu un atsaucās aptuveni no tās pašas vietas, kur iepriekš. Vokalizēšanas nav mainījis. Kopā noklausījos kādas 20 min teju non-stop.


Daknis 13.februâris, 20:27

T 3y+


Edgars Smislovs 13.februâris, 19:21

Paldies visiem, cerams acerēšos! :)


SELGA 13.februâris, 17:33

13.02.15., Melngalvas ķauķis turpina uzturēties un baroties dārzā.


forelljjanka 13.februâris, 15:57

Gaidi,a Gaidi !Vienkāršāk nav aizbraukt un uzspēlēt tur popūriju(bikšapogs,svītrainā,mežene)?Šovakar...


ER 13.februâris, 15:24

Ļoti labi, Gaidi! Padalies ar pilnu atbildi tepat, kad saņemsi. Tā būtu vērtīga mācība, neatkarīgi no sugas sprieduma.


Rolis 13.februâris, 15:05

Uģi, arī 1 km2 teritorija ir nejēdzīgi liela teritorija putnu datiem un noderēs labākā gadījumā skolēnu darbiem! Labi, varbūt vēl fenoloģijas datiem vai kādam vispārīgam rakstam, piemēram, par lielā dumpja ziemošanu. Dabas aizsardzības lietās, dažādos izvērtējumos, vēl jo vairāk detalizētākos pētījumos un monitoringos, dati ar šādām platībām ir pilnīgi bezjēdzīgi. Ja kāds grib slēpt savu kameru vai citādi pasargāt savu novērojumu no liekām acīm, tad nav problēmu vienoties ar DD administratoru. Bet nevajag operēt ar kosmiskiem mērogiem. P.S. Šādi mērogi arī ir slikts piemērs citiem, īpaši slinkajiem!


CerambyX 13.februâris, 14:54

O, tiešām lieliska un vienkārša pieeja problēmas atrisināšanai :) Varbūt ir iespēja ko tādu ieviest arī Dabasdatos. Visi būtu laimīgi :)


gudgalf 13.februâris, 14:44

Šeit Čehijā šī problēma ir, manuprāt, ļoti labi atrisināta. Ievadot novērojumu un atzēmējot vietu ir opcija paslēpt konkrēto novērojuma vietu (redzams tikai rajons/novads), lai citi neredzētu. Tādējādi tikai lapas administratoriem ir pieeja precīzas novērojuma vietas uzzināšanai. Turklāt pats novērojuma autors var noteikt uz cik ilgu laiku konkrētā novērojuma vieta ir paslēta citu acīm. Piemēram, var norādīt, ka precīza vieta netiks atklāta nedēļu, mēnesi, gadu, vai kaut 30 gadus, atkarībā no aktualitātes. Kad šis noteiktas laiks ir pagājis, precīzas novērojuma detaļas kļūst redzamas visiem interesentiem. Daudz cilvēku šo opciju izmanto, lai, piemēram, izvairītos no "ķeksētāju" biruma un putna traucēšanas. Dažkārt arī esmu redzējis, ka tas tiek izmantots, lai paslēptu, piemēram retu putnu ligzdas, parasti paslēpjot novērojuma vietu uz daudz gadiem. Tādejāt atrastā ligzda ir datu bāzē, tā ir pieejama administratoriem, kuri var tālāk šo informāciju nodot konkrētās sugas pētniekiem, bet ierindas portāla lietotājam informācija nav pieejama.


Rallus 13.februâris, 14:28

T vai 'brūnais' jaunais/M?


Gaidis Grandāns 13.februâris, 14:10

Diskusija uzņēmusi apgriezienus! Mazliet papētīju "dīvaino" bikšapogu balsu izcelsmi un tie izskatās ir cieši saistīti ar ligzdas tuvumu/pierādītu ligzdošanu. Mana pieredze LV ar šo sugu diemžēl nav bijusi vismaz zināmu ligzdu tuvumā un vienmēr ir bijuši gana klasisiki bikšapogi. Cita lieta, piemēram, reti dzirdamais bikšapoga mātītes ķērciens, ko gan var sajaukt ar meža pūci.... (esmu dzirdējis tikai 2 reizes). Čiukstēšana jau daudz biežāka tomēr. Ierakstu jau nosūtīju dažiem Somijas pūču guru tā kā redzēs kāds būs viņu verdikts.


ER 13.februâris, 13:57

Papildinātais sonogrammu salīdzinājuma fails ir te: http://failiem.lv/u/acfcdhq (iepriekšējo dzēsu, tā ka tā saite vairs nestrādās). Subjektīvi man GG ieraksts izklausās un izskatās visai līdzīgs tam interneta 'tremolo', bet nevienai no raksturīgajām dziesmām gan ne, owlpages 1. paraugu ieskaitot. Arī temps tāds pats - 10 zilbes sekundē. Taču dzirdot tādu naktī mežā, es vispirms padomātu par bikšaino apogu. Owlpages piezīmi lasīju, taču no tās nav viennozīmīgi saprotams, ka redzēta dziedoša svītrainā. Nesaku, ka kļūda, bet būt var visādi. Joprojām spēkā jautājums par to, vai tiešām svītrainajās mēdz dziedāt arī šādi. Palasot (Mikkola 1983, BWPi) ātrumā neatradu norādes uz "mīkstākām", ūjinoša tembra svītrainās dziesmām, bet būtu jāskata vēlreiz brīvākā brīdī. Tāpat jāatšķir neseno "The Boreal Owl" monogrāfiju (Korpimäki & Hakkarainen 2014) no otras puses. Cits risinājums ir aizsūtīt skaņu kādam pieredzējušam skandināvu pūču cilvēkam.


CerambyX 13.februâris, 13:35

Minētais owlpages.com ieraksts domāju, ka ir ticams un droši izmantojams analīzē - piezīmēs minēts, ka šāds sauciens izdots atsaucoties uz ierakstā Nr.2 (http://www.owlpages.com/owls.php?genus=Surnia&species=ulula) dzirdamo 'ķērcienu', kas savukārt izdots pēc nesekmīga medību mēģinājuma. Tā ka jādomā putns(i) redzēts(i) vizuāli. Bet vispār pārsteidzoši maz SURULU ierakstu plašajās tīmekļa ārēs. It kā nav taču nekāda ļoti retā suga ar plašu izplatības areālu, bet Xeno-canto tik dažpatsmit u.c. resursos ar 'pašvaki'.


CerambyX 13.februâris, 13:28

Hmm, nu labi - Stompaku purva novērojums jau izrādās ir izgaisis no vēstures annālēm... Pirms pāris dienām vēl bija :)


CerambyX 13.februâris, 13:26

Bet ja tas aizietu uzreiz kā vienkārši dīvains bikšapogs (ok, laikam jau es ar piekrītu, ka ar 101% pārliecību ko tādu izslēgt nevar), tad šī diskusija šeit nebūtu un mūsu visu putnu vērotāju kopējais zināšanu apjoms par SURULU dzirdēšanu un noteikšanu dabā paliktu nemainīgs - jebšu tuvu 0 :) Tā ka nav ļaunuma bez labuma - vai pat gribu teikt, ka ieguvums JAU ir lielāks neatkarīgi no iznākuma :) Starp citu atklāts paliek jautājums par citiem audiāli dzirdētajiem, bet vizuāli neredzētiem SURULU novērojumiem, piemēram, KM novērojums Stompaku purvā?


ER 13.februâris, 13:12

Tā saukto 'tremolo' no owlpages noklausījos tikai pēc tam, jo sāku ar svītrainās pūces dziesmām no saviem avotiem diskos. Bet kad noklausījos, sapratu, ka šī novērojuma pretrunīgās diskusijas sāls var būt tajā vienkāršajā apstāklī, ko kurš pieņem par etalonu īstai svītrainās dziesmai. Jo "Surnia-ulula-1" fails owlpages lapā ir raksturīga burbuļojošā dziesma, kas atbilst pārējiem sugas ierakstu paraugiem, kas man bija pieejami (varu dot pilnu uzskaitījumu atsevišķi), kamēr "Surnia-ulula-3" ir kaut kas pilnīgi cits, kas neatbilst nevienai citai svītrainās pūces dziesmai, ko apskatīju! 'Tremolo' izklausās un sonogrammās izskatās pēc bikšainā apoga. Tad jautājums ir: vai varam pieņemt "Surnia-ulula-3" jeb 'tremolo' ierakstu par drošu etalonu? Citiem vārdiem, vai nu šai sugai ir ievērojami atšķirīgs "bikšapodzīgs" dziesmas variants, vai nu arī tas owlpages ieraksts ir kļūdaini noteikts. Jebkurā gadījumā joprojām uzskatu, ka šis novērojums ir ticis pieņemts par svītrainās pūces novērojumu steigā un nekritiski. Pat ja tā tomēr būtu šī suga, tad līdz tādam spriedumam jānonāk pamatoti. Pie tam pierādot, ka un kāpēc tā IR šī suga, nevis pieņemot to tāpēc, ka man (it kā) neizdodas pamatot, kāpēc tā tomēr var nebūt svītrainā. Ja sliktā bildē neizdotos saskatīt pārliecinošas sugas pazīmes, vai tad to atzītu par vienu (retāko) tikai tāpēc, ka arī otras (parastākās) sugas līdzīgās pazīmes nav drošas? Skaņu pēkšņi vērtējam citādi? P.S. Šodien ielikšu abu "owlpages" ierakstu sonogrammas kopējā salīdzinājuma failā un saiti uz failu tepat.


CerambyX 13.februâris, 12:40

Nu vismaz kāds konkrēts komentārs par pieredzi saistībā ar citiem faktoriem, kas neattiecas uz sonogrammu :) Pēc visa spriežot, tad citi apstākļi (biotops, sezona, atsaukšanās uz STRALU balsi) ir mazsvarīgi. Atliek vien dzirdētais dabā un ieraksta analīze. Es arī tomēr sliecos domāt, ka šī nav īsti tipiska dziesma. Attiecīgi, ja Edmunds analīzei varētu pievienot klāt minēto 'tremolo' saucienu (http://www.owlpages.com/sounds/Surnia-ulula-3.mp3), kuru nez kāpēc līdz šim spītīgi ir izlaidis, tad varētu turpināt 'lauzt šķēpus' analizējot sonogrammas :D


CerambyX 13.februâris, 12:20

Es personīgi nemaz par konkrētu punktu 'neaģitēju' :) Bet tik briesmīgi liela un nekonkrēta teritorija, manā izpratnē, ir mazliet par traku. Domāju, ka neviens neciestu, ja 2000km3+ lielas teritorijas vietā tiktu atzīmēta 100-150km3 liela teritorija (piemēram - http://ej.uz/DD_KNP), kas ir gana liela, lai neviens tāpat nevarētu atrast konkrētos dažus kvadrātmetrus, kas redzami attēlā/video, bet vismaz sniedz kaut kādu info, ko kaut kad nākotnē var izmantot arī nesakontaktējoties ar novērojuma autoru. Te es vairāk no praktiskās pieredzes runāju - pirms kāda laika apstrādāju Dabasdatu 5000+ dienastauriņu novērojumus, ar domu piesiet katru novērojumu novadam (veidot novadu sarakstus utt.). Tos novērojumus, kas bija tik neprecīzi atzīmēti, ka sniedzās pat 3 novadu robežās man nācās vienkārši atmest kā nederīgus, jo beigu beigās tie salasījās gana daudz un katrā gadījumā mēģināt pie autora noskaidrot precīzas koordinātes būtu pārāk laikietilpīgi. Un vai maz pats autors atcerētos, piemēram, kurā, piemēram, atzīmētā ceļa posmā viņš pirms 5 gadiem bija to tauriņu bija redzējis? Es pat saviem novērojumiem neatcerējos (un arī nācās tos atmest) :D Ok, varētu piekrst, ka mans gadījums ir izņēmums (datu apjoma ziņā), jo ja līdzīgā veidā kāds analizētu vienas konkrētas sugas novērojumus, tad, protams, datu apjoms nebūtu tik liels un varbūt varētu arī ar katru novērotāju sazināties, lai iegūtu precīzus datus. Bet tomēr - ja šādu milzīgu teritoriju atzīmēšana kļūtu par modes lietu un regulāru parādību, tad tas stipri samazinātu Dabasdatu datubāzes reālo pielietojamību kaut kādos pētījumos nākotnē. Anda gadījums ir specifisks un daļēji attaisnojams (dēļ filmēšanas utt.), bet vietas nenorādīšana dēļ tā, lai ziņoto objektu netraucētu, manuprāt ir lielā mērā absurds. Aizsargājamām sugām (mazais ērglis, melnais stārķis, mednis utt.), jau šobrīd nav publiski pieejama precīza vieta. Bet ar ko tad aizsargājamas sugas ir labākas? Putnu vērošanas ētikas principu (http://www.putni.lv/index_principi.htm) 2. punkts vēsta: Atceries, ka dabā visas putnu sugas ir vienlīdz nozīmīgas. Tātad pēc idejas būtu jāslēpj VISU ziņoto novērojumu precīzas vietas, lai NEVIENS nevarētu zināt, kur novērojums veikt un atkārtoti doties uz to vietu (aktuāli gan putniem, gan tauriņiem, gan citiem lopiem) - tādējādi radot nevajadzīgu papildus traucējumu. Vai tas ir pareizais virziens kādā mums ir jādodas? Un vēlreiz atkārtošos - neuzstāju, ka vienmēr ir jālieto precīza punkta atradne, taču ja atzīmē poligonu/laukumu, tad vismaz kaut kādās saprāta robežās tam būtu jāiekļaujas.


roosaluristaja 13.februâris, 11:52

Domāju, ka šis ieraksts noteikti nav svītrainās pūces dziesma, jo tai raksturīgās burbuļojošās skaņas šeit nav dzirdamas. Tas tremolo sauciens owlpages.com tiešām izklausās baigi līdzīgs, taču, kā jau minēts, bikšaina apoga dziesmas var ļoti variēt tempa ziņā. Atsaukšanās uz meža pūces ierakstu galīgi nav rādītājs. Ne reizi vien bikšainie apogi ir atbildējuši gan uz meža pūces, gan urālpūces ierakstu. Tāpat arī biotops šajā gadījumā nevar būt faktors, lai droši nosliektos par labu vienai vai otrai sugai, jo, kā redzams kartē, tur tālāk ir paliels meža masīvs, kur bikšainais apogs varētu ligzdot. Turklāt vēl jau ligzdošanas sezona nav īsti sākusies un tie var arī klaiņot nedaudz apkārt. Es personīgi pēc šāda ieraksta neņemtos apgalvot, ka tā noteikti ir svītrainā. Tomēr pieredze ar šo sugu man ir praktiski nekāda un vietas jau, kā saka, viss labāk dzirdams un redzams.


IlzeP 13.februâris, 11:43

Manuprāt, ļoti normāls vietas norādīšanas veids, es arī tā dažreiz daru, jo galvenais taču ir pasargāt putnu no iespējama kaitējuma. Par precīzu vietu var griezties pie autora personiski! Ja būs spiediens vienmēr norādīt konkrētu punktu, daudziem zudīs vēlēšanās novērojumu ziņot un interesanti novērojumi paliks tikai novērotāju kladēs.


Sintija Martinsone 13.februâris, 07:31

Fantastisks video! Ļoti labi un pilnībā izmantojams, lai mazinātu pavasara gaidīšanas mokas. Šajā gadījumā publicēt precīzu novērojuma vietu, manuprāt, būtu neprāts.


zemcha 12.februâris, 20:39

Vienu dižknābja novērojumu var izdzēst,to man divreiz gadījās pievienot testējot jauno aplikāciju.


čūskis 12.februâris, 17:14

Piekrītu, parastā varde


nekovārnis 12.februâris, 16:56

Man tās visas šķiet parastās tāpēc nemaz neiedomājos ielikt savādāka leņķa bildi:)


čūskis 12.februâris, 16:50

Nē, tomēr parastā varde! ;)


Nora 12.februâris, 15:01

Darīsim, ko lietas labā! Es par Youtube pogu :)


nekovārnis 12.februâris, 14:49

Paldies! Pievienoju vēl vienu bildi ar šo pašu vardi citā rakursā pilnīgai skaidrībai:)


CerambyX 12.februâris, 14:05

Pievienojot Jūķuba video jāpāiecinās, ka ir nospiesta poga "pievienot", jo atsķirībā no bilžu un audio failu pievienošanas, izvēlētais jūķūba video ir vēl pēc tam jāapstiprina, lai pievienotos "līdz galam". Tas teksts 'pievienot' jāatzīst, ka nav pārak uzkrītošs un šis darbības solis intuitīvi nenolasās. Pašam ar ir gadījies tā (ne)pievienot. :)


Matrus 12.februâris, 13:38

Ar Youtube linka pievienosanu - sogad man divas reizes nesanaca, links bija pievienots, bet velak registretaja noverojuma ta nebija un nav vairs iespejas to pielikt atkartoti. Par konkreta noverojuma vietas slepsanu - pilnigi piekritu, sadam "jutigajam sugam" konkretus noverojums jaliek vai nu pec laika, vai jaatstaj autora riciba, lai putns neklust par kartejo keksi "februara saraksta" veidotajiem, kuriem rup tikai sava saraksta garums, nevis putna izdzivosanas izredzes kritiskaja gada laika.


čūskis 12.februâris, 13:32

Iespējams, ka purva varde - purns izskatās diezgan spics.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts