Izcirtuma vidū, slapjā ieplakā nokaltušā bērzu pudurī vispirms binoklī pamanīju kokā lēkājam stērsti. Lai arī nebija īpaši tuvu kaut kā uzreiz putna kopskats un uzvedība (šķietami pa zariem lēkāja ne kā niedru stērste bet mazliet tādā 'ķauķiskā' manierē) lika sirdsdarbībai paātrināties - šķita, ka varētu būt meža stērste. Kamēr ņēmu fotoaparātu un meklēju telefonā balss ierakstu, putns bija jau nozudis. Pāris reizes paspēlējot pretī dziesmu, no izcirtuma atskanēja dziedātājstveidīgi 'cik' saucieni, kas viesa cerības, ka tiešām varētu būt meža stērste. Pēc brīža fonā, bērza zarā arī izdevās ieraudzīt pašu putnu un jau pārliecināties pavisam - tiešām meža stērste! Turpmākās kādas minūtes laikā putns puslokā pietuvojās mazliet tuvāk (sēdēja samērā atklāti) līdz aizlidoja mazliet dziļāk meža pudura virzienā un nozuda. Tā tīri pēc sauciena noteikti nebūtu atpazinis - no sērijas, dziedātājstrazds kas dziedātājstrazds.