Šobrīd aktīvie lietotāji: 43 Šodien ievadītie novērojumi: 3 Kopējais novērojumu skaits: 105318
Jums ir viesa statuss
Novērojuma dati
Izdrukāt

Ziemeļu svilpis, Pinicola enucleator


Novērojuma laiks 24-Feb-2013, plkst. 00:00
Pievienots2013-02-24
Iepriekš saglabātās vietasŽīguri
Skaits5
StatussBarojas (N)
NovērotājsAnd_ra
PiezīmesBūtībā te ir divi novērojumi, bet putni, visticamāk, tie paši. Pirmā bilde - rītā, lapeglē samērā zemu ielas malā. Nākošās - pēcpusdienā - citā lapeglē, bet jau galotnē. Varētu būt, ka šie te jau uzturas kādu laiciņu, jo jaunatne šonedēļ stāstīja par kādiem nepazīstamiem putniem.
Interesants novērojumsReti Latvijā. Šajā ziemā izteikta inzvāzija.

Pievienotie foto:


Komentāri
Pēdējie novērojumi
Mergus merganser - 2015-03-31 vimba1
Gallinago gallinago - 2015-03-30 Gaidis Grandāns
Anas platyrhynchos - 2015-03-30 Andrēnkalns
Lullula arborea - 2015-03-25 sandis
Lophophanes cristatus - 2015-03-25 sandis
Columba palumbus - 2015-03-25 sandis
Parus major - 2015-03-25 sandis
Lullula arborea - 2015-03-25 sandis
Parus major - 2015-03-25 sandis
Lophophanes cristatus - 2015-03-25 sandis
Columba palumbus - 2015-03-25 sandis
Haliaeetus albicilla - 2015-03-30 Akmens-JR
Phoenicurus ochruros - 2015-03-28 CerambyX
Grus grus - 2015-03-29 Ilze Sproģe
Ardea cinerea - 2015-03-29 Ilze Sproģe
Cygnus olor - 2015-03-29 Ilze Sproģe
Cygnus cygnus - 2015-03-29 Ilze Sproģe
Fulica atra - 2015-03-29 Ilze Sproģe
Bucephala clangula - 2015-03-30 Ilze Sproģe
Bonasa bonasia - 2015-03-29 CerambyX
Sciurus vulgaris - 2015-03-29 CerambyX
Circus cyaneus - 2015-03-30 Benita Štrausa
Caloscypha fulgens - 2015-03-29 CerambyX
Cyathus striatus - 2015-03-29 CerambyX
- 2015-03-29 CerambyX
Plectrophenax nivalis - 2015-03-30 ER
- 2015-03-29 CerambyX
Cychrus caraboides - 2015-03-28 CerambyX
Turdus philomelos - 2015-03-28 CerambyX
Dendrocopos minor - 2015-03-28 CerambyX
Fringilla coelebs - 2014-05-14 dekants
Carduelis spinus - 2014-05-14 dekants
Phylloscopus collybita - 2014-05-14 dekants
Sterna hirundo - 2014-05-14 dekants
Actitis hypoleucos - 2014-05-14 dekants
Phylloscopus sibilatrix - 2014-05-14 dekants
Erithacus rubecula - 2014-05-14 dekants
Corvus cornix - 2014-05-14 dekants
Muscicapa striata - 2014-05-14 dekants
Certhia familiaris - 2014-05-14 dekants
Anas platyrhynchos - 2014-05-14 dekants
Ficedula hypoleuca - 2014-05-14 dekants
Turdus merula - 2014-05-14 dekants
Bucephala clangula - 2014-05-14 dekants
Grus grus - 2014-05-14 dekants
Cuculus canorus - 2014-05-14 dekants
Podiceps cristatus - 2014-05-14 dekants
Motacilla alba - 2014-05-14 dekants
- 2015-03-28 CerambyX
Alsophila aescularia - 2015-03-27 CerambyX
Agriopis marginaria - 2015-03-27 CerambyX
Biston strataria - 2015-03-27 CerambyX
Brachionycha nubeculosa - 2015-03-27 CerambyX
Phigalia pilosaria - 2015-03-27 CerambyX
- 2015-03-27 CerambyX
Perigrapha munda - 2015-03-27 CerambyX
Fringilla coelebs - 2014-05-11 dekants
Larus argentatus - 2014-05-11 dekants
Anas clypeata - 2014-05-11 dekants
Podiceps grisegena - 2014-05-11 dekants
Sturnus vulgaris - 2014-05-11 dekants
Chlidonias niger - 2014-05-11 dekants
Saxicola rubetra - 2014-05-11 dekants
Larus ridibundus - 2014-05-11 dekants
Fulica atra - 2014-05-11 dekants
Podiceps cristatus - 2014-05-11 dekants
Ciconia ciconia - 2014-05-11 dekants
Motacilla alba - 2015-03-30 didelf
Turdus viscivorus - 2015-03-30 Rallus
Accipiter gentilis - 2015-03-30 Rallus
Ardea cinerea - 2015-03-30 zais
Grus grus - 2015-03-30 zais
Aegithalos caudatus - 2015-03-30 Gaidis Grandāns
Philomachus pugnax - 2015-03-28 Edgars Smislovs
Ciconia ciconia - 2015-03-30 Gaidis Grandāns
Motacilla alba - 2015-03-30 Gaidis Grandāns
Columba palumbus - 2015-03-30 Rallus
Buteo buteo - 2015-03-30 Rallus
Grus grus - 2015-03-30 Rallus
Mergus merganser - 2015-03-30 Rallus
Hyla arborea - 2015-03-30 amjaliks
Pica pica - 2015-03-30 Rallus
Bucephala clangula - 2015-03-30 Rallus
Cygnus olor - 2015-03-30 Rallus
Buteo buteo - 2015-03-30 Rallus
Egretta alba - 2015-03-30 Rallus
Anas platyrhynchos - 2015-03-30 Rallus
Larus canus - 2015-03-30 Rallus
Larus argentatus - 2015-03-30 Rallus
Larus ridibundus - 2015-03-30 Rallus
Fringilla coelebs - 2015-03-30 Rallus
Larus argentatus - 2015-03-30 Rallus
Carduelis spinus - 2015-03-30 Rallus
Bucephala clangula - 2015-03-29 nekovārnis
Turdus viscivorus - 2015-03-30 Rallus
Bucephala clangula - 2015-03-30 Rallus
Larus argentatus - 2015-03-30 Rallus
Larus ridibundus - 2015-03-30 Rallus
Mergus merganser - 2015-03-30 Rallus
Anas platyrhynchos - 2015-03-30 Rallus
Anthus pratensis - 2015-03-30 Rallus
Cygnus columbianus bewickii - 2015-03-30 Rallus
Bombycilla garrulus - 2015-03-30 marisvitins
Tadorna tadorna - 2015-03-30 Rallus
Picus canus - 2015-03-25 forelljjanka
Vanellus vanellus - 2015-03-30 Rallus
Vanellus vanellus - 2015-03-30 Rallus
Fringilla coelebs - 2015-03-30 Rallus
Parus major - 2015-03-30 Rallus
Fringilla coelebs - 2015-03-30 Rallus
Alauda arvensis - 2015-03-30 Rallus
Cygnus cygnus - 2015-03-30 Rallus
Vanellus vanellus - 2015-03-30 Rallus
Pica pica - 2015-03-30 Rallus
Grus grus - 2015-03-30 Rallus
Corvus frugilegus - 2015-03-30 Rallus
Grus grus - 2015-03-30 Rallus
Fringilla coelebs - 2015-03-30 Rallus
Ciconia ciconia - 2015-03-30 Rallus
Martes martes - 2015-03-30 Rallus
Pica pica - 2015-03-30 Rallus
Linaria cannabina - 2015-03-30 sandis
Phoenicurus ochruros - 2015-03-30 sandis
Sitta europaea - 2015-03-30 sandis
Dendrocopos major - 2015-03-30 sandis
Cyanistes caeruleus - 2015-03-30 ER
Glaucidium passerinum - 2015-03-30 editis
Phylloscopus collybita - 2015-03-30 editis
Ciconia ciconia - 2015-03-30 Ilze Sproģe
Fringilla coelebs - 2015-03-29 DG
Cygnus cygnus - 2015-03-29 DG
Garrulus glandarius - 2015-03-29 DG
Pyrrhula pyrrhula - 2015-03-29 DG
Buteo buteo - 2015-03-29 DG
Podiceps grisegena - 2015-03-29 DG
Anas platyrhynchos - 2015-03-29 DG
Turdus merula - 2015-03-29 DG
Parus major - 2015-03-29 DG
Larus ridibundus - 2015-03-29 DG
Fulica atra - 2015-03-29 DG
Turdus philomelos - 2015-03-29 DG
Lophophanes cristatus - 2015-03-29 DG
Fringilla coelebs - 2015-03-29 DG
Garrulus glandarius - 2015-03-29 DG
Pyrrhula pyrrhula - 2015-03-29 DG
Buteo buteo - 2015-03-29 DG
Podiceps grisegena - 2015-03-29 DG
Anas platyrhynchos - 2015-03-29 DG
Turdus merula - 2015-03-29 DG
Parus major - 2015-03-29 DG
Larus ridibundus - 2015-03-29 DG
Fulica atra - 2015-03-29 DG
Lophophanes cristatus - 2015-03-29 DG
Turdus philomelos - 2015-03-29 DG
Cygnus cygnus - 2015-03-30 Rallus
Grus grus - 2015-03-30 Rallus
Ciconia ciconia - 2015-03-30 Rallus
Ciconia ciconia - 2015-03-30 Ances
Larus ridibundus - 2015-03-30 Rallus
Fringilla coelebs - 2015-03-30 Rallus
Cygnus cygnus - 2015-03-30 Rallus
Vanellus vanellus - 2015-03-30 Rallus
Alauda arvensis - 2015-03-30 Rallus
Larus argentatus - 2015-03-30 Rallus
Alauda arvensis - 2015-03-30 Rallus
Alauda arvensis - 2015-03-30 Rallus
Vanellus vanellus - 2015-03-30 Rallus
Anser serrirostris - 2015-03-30 Rallus
Cygnus cygnus - 2015-03-30 Rallus
Ciconia ciconia - 2015-03-30 Rallus
Phalacrocorax carbo - 2015-03-30 Rallus
Phalacrocorax carbo - 2015-03-30 Rallus
Cygnus olor - 2015-03-30 Rallus
Cygnus olor - 2015-03-30 Rallus
Larus argentatus - 2015-03-30 Rallus
Milvus milvus - 2015-03-30 Rallus
Nezināms
@ forelljjanka
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Akmens-JR 31.marts, 02:10

Mezirbe Labi saplust ar dabu.


Wiesturs 31.marts, 02:01

Protams, vienmēr pastāv arī variants, ka apkampušies ir divi tēviņi :)


Wiesturs 31.marts, 01:57

Ne gluži tā. Ja ir sarkanīga mātīte, tad var būt abi varianti - parastā vai purva varde. Ja NAV sarkanīga - tad visticamākais paliek tikai viens variants - parastā varde. Protams, vajag pārbaudīt vēl citas pazīmes, bet kā papildu pazīmi, kā piemēram, šādā gadījumā, kad jānosaka pēc bildes, to var izmantot. Vispār jau, ja drusku piešaujas, tad šīs divas sugas vismaz dabā ļoti reti sagādā nopietnas noteikšanas problēmas. Pēc bildēm - atkarībā no tā, kas bildē redzams.


dziedava 30.marts, 22:21

Nu bet ja sarkanas mātītes var būt visām sugām, tad jau tā nav nekāda pazīme - ne slidena, ne neslidena. :)


Wiesturs 30.marts, 22:06

Par zaļajām vardēm vēl runājot, no Valta Vilnīša savulaik sapratu, ka tur problēma ir nevis hibrīdi (viena no mūsu sugām jau pati par sevi ir tīrākais hibrīds), bet tri- un tetraploīdi (vardes ar palielinātiem hromosomu komplektiem). Pēc morfoloģijas tās būs +/- kā "sava" suga, bet pēc izmēriem - lielākas vēl par ezera vardi. Tā kā es ar zaļajām vardēm parasti neielaižos, ja nu vienīgi pēc balss.


Wiesturs 30.marts, 21:56

Julita, Tavās bildēs abām vardēm, arī tai sarkanajai, var labi redzēt, ka ir izteikti raibs vēders. Nekādu šaubu par sugu.


Wiesturs 30.marts, 21:52

Zaļo varžu hibrīdi ir smags jautājums, kuru labāk atstāju speciālistiem :D


Wiesturs 30.marts, 21:51

Parastajām vardēm arī mēdz būs sarkanīgas mātītes (un arī tēviņi), tāpēc jau es saku, ka krāsa "sarkanīgs", "zilgans" vien ir pārāk slidenas pazīmes, uz to vien nevar paļauties.


forelljjanka 30.marts, 21:39

Viestur,doma bija noteicēju sadaļā -Sugu noteicēji, DDatos!;) Tikai,kā tad paliek ar iespējamiem zaļo varžu hibrīdiem?;)


dziedava 30.marts, 21:04

Paga, Viestur, sarkanīgas mātītes ir pazīme purva vai parastajām vardēm? Manā novērojumā kā parastās atzīts pārītis ar sarkanu mātīti: http://dabasdati.lv/lv/observation/1f7814ff9dc4668aa66ae4a49b77291a/ Vai tās nav parastās?


CerambyX 30.marts, 21:00

Ar tādu baltu asti mums tikai viens plēšputns - jūras ērglis! :)


Wiesturs 30.marts, 20:50

Neesmu gan abinieku specs, bet nu šīs sugas labi pazīstu. Bildē nepārprotami ir parastās vardes. Uz zilganumu gan neiesaku skatīties kā baisi drošo pazīmi, kaut gan, ja gadīsies zila varde, tad skaidrs, ka runa ir par purva vardi. Šeit vienkāršākā pazīme ir tā, ka augšējā varde ir plankumaini raiba. Purva vardei šādu raibu dīvainīšu nav. Otra, drusku slidenāka pazīme - kamēr purva varžu tēviņiem ir tendence kļūt ziliem, mātītes kļūst sarkanīgas. Attēlā nekā tamlīdzīga. Šajā bildē to labi neredz, bet viena no vienkāršākajām pazīmēm ir tā, ka parastajai vardei gandrīz vienmēr ir izteikti raibs vēders, bet purva - vienkrāsaini pelēkbalts, sliktākajā gadījumā pakaklē sīki raibumiņi. Purva varde ir arī mazāka. Pēdas paugurs arī ir laba pazīme, bet to tikai rokā ņemot var saprast. Ir vēl dažas pazīmes. Un abiniekiem (iesk. astainos) ir savs noteicējs, savulaik Gandra izdots, un nepavisam nav tik slikts.


roosaluristaja 30.marts, 17:31

Tēviņi paliek zilgani uz riesta periodu. Ierodoties riesta vietās, viņi ir brūngani, bet, pieaugot riesta aktivitātei paliek arvien zilganāki. Mehānismu sīkumos es nezinu, bet tas bija saistīts ar to, ka kļūst redzama limfa, kas ir zem ādas.


forelljjanka 30.marts, 15:35

Grūti pateikt,katrā ziņā visi novērotie nārstojot bija tādi blāvi zilgani.Ir jau protams arī pazīmes pēc kurām nosaka nenārsta periodā(pēta pakaļkājas un galvas formu),bet neesmu iedziļinālies!Varbūt kāds abinieku speciālists varētu uztaisīt noteicēju?;)Visiem abiniekiem,arī astainajiem.;) Problema gan laikam tāda,ka vardes veido arī hibrīdus,zaļās tikai vai visas,nezinu...


Ances 30.marts, 12:07

Bet kurā brīdī tas tēviņš paliek zilgans???


ElizeS 30.marts, 11:30

Paldies visiem par izglītojošiem komentāriem! Ņemot vērā šeit rakstīto, tomēr visticamāk novērota ausainā pūce. Noklausoties vēlreiz ierakstu, jāsaka, ka, lai arī dzirdētie saucieni bija visai skanīgi Ūu, tomēr pauzes starp frāzēm noteikti īsākas, kādas 3 - 5 sek. Putnam atradoties tuvu, balss bija visai skaļa, bet attālinoties, saucieni kļuva slāpētāki.


ER 30.marts, 11:05

Paldies, Andri, pilnajā ierakstā ir "BC"! Skaļuma ziņā uz robežas, tomēr samanāmi gan sono, gan uz dzirdi.


parfianovics 30.marts, 09:48

Paldies!


visvaldis.s 29.marts, 23:17

Ja koks nebūtu aizsargāts no caunām, tad varētu domāt, ka cauna gribējusi būrī slēpt Es reiz pajukušu strazdu būri labojot, atradu tajā govs ragu. Bet var jau būt, ka klijāns ēdis.


dekants 29.marts, 22:47

Njā, sonogrammā es ar neredzēju, bet audio ierakstā uz austiņām izskaņu sadzirdēt var (pieliku arī oriģionālo ierakstu). Varbūt esmu par daudz ar Audacity pastrādājis... Nākamreiz pacentīšos kārtīgāk ierakstīt.


CerambyX 29.marts, 21:49

Starp citu tajā vācu lapā, ja zem bildes ir sarkans aplītis, tad pēc foto sugu noteikti ir ļoti grūti vai neiespējami, oranžs aplītis - var mēģināt, zaļš - viegli noteikt pēc foto ;)


CerambyX 29.marts, 21:36

Laikam jau visas Amaras pēc bildes būs jāatstāj kā Amara sp... Ja nu varbūt Amara fulva viena no retajām ko var pēc foto noteikt :D T.i. teorētiski ja ir kādi 5-6 vispusīgi, augstas detalizācijas kadri ar labu apgaismojumu (vajadzīgās pazīmes gaismā nevis ēnā), tad no oriģinālajiem kadriem var ko mēģināt izpīpēt (tā piemēram es pats no saviem kadriem, ko redzu un pētu oriģinālajos pikseļos, varu kādu sarežģītāku variantu ar noteikt precīzāk, jo vienkārši ir iespējams tās smalkās pazīmes saskatīt), bet nu šādā izmērā labāk nefilozofēt ;)


CerambyX 29.marts, 21:30

Kāda raibspārņa kāpurs. Laikam jau Zygaena filipendulae


CerambyX 29.marts, 21:28

Tā pati zeltastes mūķene vien ir jā :)


CerambyX 29.marts, 21:28

Domāju, ka mīsktblakts Closterotomus biclavatus


nekovārnis 29.marts, 21:28

Baigi izskatās pēc mūķenes euproctis similis.


forelljjanka 29.marts, 21:27

A.bifrons pēc vācu lapas otra līdzīgā,bet lieku tomēr uz to prastāko?familiāro! :D


CerambyX 29.marts, 21:22

Varbūt zemesblakts Eremocoris abietus vai kaut kas līdzīgs...


CerambyX 29.marts, 21:17

Nez.. Pēc zīmējuma it kā tuvākais S.floslactata, bet tas parasti tāds 'tīrāks' un ar ne tik biezām līnijām. Tā ka nez - jāpapēta varbūt vēl kādi varianti..


ER 29.marts, 21:16

Jā, ļoti smukas "BC" dziesmas.


forelljjanka 29.marts, 21:13

Labais!Ar visu rozīgo virsasti,tādus reti gadās redzēt!Papiņš tātad.;)


ER 29.marts, 21:13

Pievienotajā fragmentiņā (nepilnas 3 s.) tikai vienas dziesmas beigas bez dzirdamas vai sonogrammā redzamas izskaņas. Ja saki, ka bija, tad likšu klāt datos kā "BC" vietu.


forelljjanka 29.marts, 21:09

Jenotsuns gan!Baumo jau, ka pūces maitu nesmādē ziemā kad bads,bet tagad?Būs sagadīšanās!;)


forelljjanka 29.marts, 21:05

Va vellos,es domāju-kaut kur es šitādu esmu redzējis! :DD


CerambyX 29.marts, 21:04

Stomis pumicatus


CerambyX 29.marts, 21:03

Jāņtārpiņš ;)


CerambyX 29.marts, 20:16

Parastā kaulene


CerambyX 29.marts, 20:16

Izskatās gan pēc jenotsuņa ne caunas atliekām. Un vai tiešām būs meža pūces 'nedarbs'? :)


CerambyX 29.marts, 20:12

Izskatās pēc lielās spuraines (Rhytidiadelphus triquetrus)


CerambyX 29.marts, 20:11

Tas ir dziedātājstrazds


aina 29.marts, 20:07

Jā, skaņas īpašas! Video ieraksts bija daudz garāks 32 sek., bet konvertējot uz audio failu sanāca tik īss! nākošā reizēs ierakstīšu garākus video!


CerambyX 29.marts, 19:58

Ādgrauzis Attagenus pellio


Wiesturs 29.marts, 19:54

Tieši gribēju rakstīt par ūpja/ausainās balsu atšķirībām, bet Edmunds jau visu uzrakstījis :) Piemetināšu tikai divas lietas - ūpim tiešām balss pat visai bieži nav divzilbīga, vienzilbīgos es pats laikam esmu dzirdējis pat biežāk (varbūt tāpēc, ka lielākoties tos klausījos ĶNP :D). Otra lieta par attālumu. Lai gan tas ir taisnība, ka ausainajai tā balss ir daudz klusāka, viss atkarīgs arī no nakts. Klusā un tālskanīgā naktī to varēs normāli dzirdēt arī 2-3x tālāk. Pats vienā gadījumā esmu ausaino ļoti skaidri dzirdējis no gandrīz kilometru liela attāluma un, ja es konkrēti nezinātu, no kurienes tā bļauj, liktos, ka tikai varbūt pārsimt metru attālu.


ER 29.marts, 19:10

Jaukas skaņas, pat ja tik īsi!


ER 29.marts, 19:03

Par skaņu runājot. Ausainās pūces un ūpja dziesmas var izklausīties līdzīgi, taču ir gana viegli atšķiramas, ja paklausās. Iesaku salīdzināt dzirdēto ar ierakstiem, kaut vai xeno-canto.org. Ausainās vienzilbīgais "ū" ir tāds kā plakans un slāpēts, bez balsīga skanīguma un spēka. Atkārtojumi daudz biežāki, nekā ūpim, pauzes īsākas. Ūpim dziesma nav obligāti izteikti divzilbīga (te, piemēram, vakarnakts ieraksts no ĶNP: https://soundcloud.com/dabasskanas/eagle-owl-song), taču "Ū" ir modulēts, t.i. viegli locīts/izliekts, balsīgi skanīgs, retāk atkārtots.


CerambyX 29.marts, 17:47

Skābeņu pelēkpūcītes (Acronicta rumicis) kāpurs


CerambyX 29.marts, 13:50

Krūkļu balteņi


CerambyX 29.marts, 13:39

Atkal būšu 'ļauns un riebīgs' un atgādināšu, ka jebkuram novērojumam jāmēģina piezīmēs ierakstīt novērojuma apstākļi u.c. informācija. Šajā gadījumā - dzirdētās dziesmas aprakts. Viens iemesls, lai uzreiz varētu ātri un ērti izvērtēt vai suga ir noteikta pareizi, bet patiesībā vēl svarīgāk tas ir tāpēc, ka Dabasdatu datubāze ir tomēr ilglaicīgs pasākums un, ja pēc gadiem 5-10-15 kāds gribēs DD datus izmantot kādam pētījumam (vai jebkādām citām vajadzībām), tad "tukšs" vai neprecīzs novērojums (atzīmēti milzīgi novērojuma poligoni utml.) būs daudz mazvērtīgāks (vai pat vispār neizmantojams) kā precīzs un smuki aizpildīts novērojums ar maksimālu informācijas daudzumu. Jo, ja pēc 5 gadiem, kāds ar Jums sazināsies un mēģinās noskaidrot šī novērojuma apstākļus, tad ir liela iespējamība, ka varētu neizdoties absolūti precīzi visu atsaukt atmiņā (pašam ir virkne novērojumu no DD pirmsākumiem, kad ar piezīmēm īpaši neaizrāvos un tagad reizēm domāju - es tiešām to redzēju? Neatceros... :D). Komentāri starp citu datu atlasē neparādās - tā ka, ja komentāros kādas papildziņas tiek sniegtas, tas viss ir jāielabo arī novērojuma piezīmēs. Kaut kā tā :) Bet ja par šo novērojumu, tad ūpim tā dziesma tāda divzilbīgs 'ūūū-U' ar samērā pagarām pauzēm starp atsevišķām frāzēm (grāmatās raksta, ka ap 8 sekundes), kas dzirdams lielā attālumā (labos apstākļos pat vairāki km). Ausainai pūcei tāda vienkārša - dobjš 'ūūū', ko atkārto ar dažu sekunžu intervālu. Kas interesanti - īpaši tālu dziesma nav dzirdama (ap 300m jau skaitās tālu) - tātad tuvu dziedošs putns it kā var radīt sajūtu, ka putns patiesībā ir ļoti tālu. Tā ka ka galvenais uz ko var koncentrēties ir saucienu atkārtošanās biežums, jo iespējams ļoti tālu dzirdamam ūpim to divzilbīgo daļu nemaz tik labi nevar dzirdēt (pašam ar to gan nav pieredze - var kāds zinošāks iekomentēt). Biotops, protams, tik tā nosacīti būtu jāņem vērā, jo ūpji arī mēdz būt tuvu apdzīvotām vietām, bet, pēc kartes skatot, ausainai pūcei tas gan ir tāds tipisks biotops - ne pārāk liels meža puduris, kam apkārt atklāta ainava, kur pūcei baroties. Tās arī tiešām diezgan bieži ligzdo apdzīvotās vietās.


ElizeS 29.marts, 12:47

Hmm, viela pārdomām... Ausainā ir arī savulaik dzirdēta apkārtnē. Kā lai nekļūdīgi atšķir?


Aigars 29.marts, 09:12

Gredzena Nr 2 TT. Šeit var ieziņot zosu un gulbju kakla gredzenu nolasījumus: www.geese.org


nekovārnis 28.marts, 23:17

Paldies! Lai nu par ko, bet par mārīti pat doma galvā neienāca.


CerambyX 28.marts, 23:14

Jā, nu es ar par Dromius agilis variantu


CerambyX 28.marts, 23:13

Garkājods vien arī būs. Kaut kāds Tanyptera atrata vai kaut kas uz to pusi.


CerambyX 28.marts, 23:11

Spīdulis Glischrochilus quadripunctatus


CerambyX 28.marts, 23:08

Laikam jau kāds ūdensmīlis no Cercyon ģints. Tev izskatās, ka 1,5mm lieliem objektiem labāks asums un detalizācija kā man sanāk :D


CerambyX 28.marts, 23:04

Peldblakts gan - šai laikam citu līdzīgu sugu nav :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Laikam ir gan Aneurus nepieaudzis īpatnis :)


CerambyX 28.marts, 23:03

Iemetot aci noteicējā, man to abu sugu noteikšana sevišķi skaidrāka nepalika (laevis tēviņiem vēdera mugurpusē jābūt tādam kā pauguram, kas esot redzams pat caur segspārniem, bet avenius tāda nav - bildēs internetā īsti neprotu šo pazīmi laikam saskatīt. Mātītēm atšķiras dibengals - šis attēlā gan tēviņš), bet pēc izplatības 'defaultā' būtu jābūt A.avenius, jo A.laevis vairāk R un D Eiropas suga un Lv nav konstatēta (vismaz pagaidām).


CerambyX 28.marts, 22:50

Pirmajā momentā ar šķita, ka dumbrainis, bet otrajā attēlā no sāna galīgi 'nedumbrainisks' formāts - tādas matainas un sīkas ir arī Scymnus ģints mārītes, kas tad šī arī būs un izskatās pēc Scymnus suturalis.


CerambyX 28.marts, 22:44

Skrejvabole Pterostichus oblongopunctatus


CerambyX 28.marts, 22:44

Ir arī Oxypselaphus obscurus


CerambyX 28.marts, 22:43

Skrejvabole Stomis pumicatus


CerambyX 28.marts, 22:42

Zemesmīlis Geophilus


CerambyX 28.marts, 22:42

Lapgrauzis Chrysolina staphylaea


CerambyX 28.marts, 22:41

Ir ir - Cychrus. Varbūt mazliet līdzīga ir Carabus convexus, bet tai nav tādas sašaurināta krūšu un galvas daļa (piemērota, lai iebāztu galvu gliemeža čaulā)


CerambyX 28.marts, 22:40

Kreisajā pusē - Pterostichus oblongogutatus, labajā - Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:39

Skrejvabole Limodromus assimilis


CerambyX 28.marts, 22:08

Biotops tāds ne visai ūpisks. Varbūt ausainā pūce?


Gaidis Grandāns 28.marts, 19:56

Bastarda tūsklape (Petasites hybridus).


nekovārnis 28.marts, 17:54

Man ir zūmtrauks Sony DSC-HX300. Ja ir pietiekami gaismas un kukaiņa izmērs virs 5-7 mm, tad var dabūt tīri smuku bildi. Šodien gan bija patumšs un salijis. Turklāt negribējās vilkt ziemojošo vaboli ārā no migas. Parasti izšauju kādas 5-10x parastam kustonim un 20x+ kaut kam interesantam, bet tā īsti uzzināt to vai kaut kas labs sanācis var tikai mājās pie datora.


forelljjanka 28.marts, 17:35

Nu,šitāda lieluma "lopiņus" liekas tāds labāks ziepītis(vai jaunāks telefons) ņem tīr neko.;)Uģa līmeņa bildes jau padārgs pasākums,(arī mana versija nebūs lēta(Oly Macro 35 mm.ap 200,-EUR),kaut tikai tāda piedeva pie putnu bildētāja arsenāla,loģiski ,ka vajadzīgs arī bodijs(spoguļkamera vai bezspogulis ar maināmu objektīvu)).Kaut gan,cik zinu, arī Uģim nav Makro objektīvu objektīvs!:D Vispār var piegaismot arī ar tādu gaišāku lukturīti,vienbrīd tā dariju.


nekovārnis 28.marts, 17:20

Paldies!


nekovārnis 28.marts, 17:14

Dabā ar cik atceros tās pumpiņas bija uz iekšu. Eh, būtu labāka fototehnika vai vismaz tas fototehnikas operators:) Gan jau speci kādreiz iznāks arī mežmalā:) Vasarā, tad gan šķiet viņiem būs grūti - kukaiņu birums pa visām frontēm.


CerambyX 28.marts, 17:14

Carabus sylvestris Latvijā nemaz nemīt - būs tiešām Carabus arcensis (=arvensis). Pats tagad atceļā no D-pils - vakarā visu sazīmēs un salabos :)


roosaluristaja 28.marts, 17:10

Manuprāt parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola).


forelljjanka 28.marts, 17:05

Nez,C.silvestris tās segspārnu "pumpas" tā kā uz iekšu,Tavas bildēs izskatās ,ka uz āru,savukārt vienlaidu līnijas starp pumpām C.s.izskatās vairāk,tās smalkākas.Uģis droši vien Dabā,nav laika te amatiernovērojumus komentēt(citi speci ar ignorē;)),tad nu pašiem jābakstās.Vakar gandrīz galva uzpampa mizblakšu bildes pētot! :DD


nekovārnis 28.marts, 16:52

Pēc krāsojuma - jā, bet tas segspārnu raksts šķiet gludāks. Es liktu uz C. silvestris:)


forelljjanka 28.marts, 16:43

Nevarētu būt Carabus arvensis ?;)


ER 28.marts, 16:30

Jaunāko pārskata karti ar dzelteno stērstu dziesmu paraugu vietām skatiet tepat, bilžu galerijā. Visas pilnās līdz šim ierakstītās dziesmas pieder "BC" dialektam (dzeltenie apļi kartē), nepabeigtās dziesmas ar līdz galam nenosakāmu "B?" dialektu - tukšie aplīši.


roosaluristaja 28.marts, 14:27

Šīm jābūt parastajām vardēm. Vienīgā līdzīgā suga ir purva varde, bet tai tēviņam pašlaik jābūt zilganam, kas te nav novērojams.


dziedava 28.marts, 11:24

Grauzumu pēdas man izskatās kā bērzu gremzdgrauzim Scolytus ratzeburgi, bet sēnes varētu būt kortīcijas Cylindrobasidium evolvens (sk., piem., http://www.saftware.net/pilze2/buch/export29. -- ja adresē aiz 29. nekas neseko, tad tur jāseko 4 burtiem, ko DD neņem pretī - h-t-m-l ). Par sēnēm gan būtu labi, ja apskatītos arī Diāna, jo tik droša neesmu, vai nav vēl kas līdzīgs.


forelljjanka 28.marts, 10:53

Dzērvi no stārķiem samērā viegli atšķirt pat ļoti tālu- pēc lidojuma,salīdzinot tas ir tāds saraustīts,tāds ass vēziens,pauze,stārķim tas ir tāds līganāks.


sindi 28.marts, 09:58

Tomēr :D Nu baigi likās ka ir stārķi, pie tam nebiju vienīgā, kas redzēja. Par pārējiem gan varu apgalvot, ka bija, jo pārlidoja zemu un pa vienam.


roosaluristaja 28.marts, 00:15

Nu melnā klija jau uz lodžijas diez vai sēdēs. Visticamāk tas bija vistu vanags vai zvirbuļvanags.


sandis 28.marts, 00:05

Šodien vistu vanags Cēsu karjerā "noslīcināja" kovārni. Īpatnējs medību paņēmiens...


sandis 27.marts, 23:01

Tās lidojošās ir dzērves :)


zemcha 27.marts, 15:40

Jā, tā doma bija nofiksēt trīs dziesmas tuvu robežai, lai sāk veidoties robežas kontūra. Edmund, kad apmēram Tu plāno aktualizēt jauno karti. Ik pa laikam sanākt braukt šur tur un varētu pie reizes vairāk pievērsties pelēkajiem laukumiem. Nezini kā igauņiem saucas tā aplikācija, varbūt, ka šie iebūvējuši aplikācijā kādu spektrogrammas konverteri, ko mēs arī varētu izmantot.


forelljjanka 27.marts, 15:05

Šitās tādu laiciņu atpakaļ pētiju,izskatās tīri labi,spārna laukumi atbilst(kaut arī pieļaujami nominālsugai),galvenais aste un virsaste!Bildēs gan asti pagrūti ievērtēt,tomēr virsaste,manuprāt atbilst(tai jābūt gaišākai kā mugurai,gandrīz baltai)! Par L.e.homeyeri jau info tīr neko,man jau vairākus gadus neizkostas bildes ar lielo čaksti pašas novembra beigās kurai raibas krūtis kā juv.(iespējama L.e.sibiricus)!Homeyeri jau visapkārt mums pa laiciņam parādās,Tarsiger-ā liekas ir tāda čupiņa bilžu no Somijas novērojumiem.


ER 27.marts, 12:26

Izskaņas dzirdamības un saskatāmības (sonogrammā) ziņā uz robežas, bet ieskaitīts: "BC"! Vēl jo labāk, ka arī ģeogrāfiski pie pašas robežas. Novelkam skaidras līnijas...


ER 27.marts, 12:17

Vēl viens labs "BC" paraugs.


ER 27.marts, 12:14

Klasiskas "BC" dziesmas pie pašas leišu robežas, smuki! Otrdien dabūju to pašu dialektu netālu uz ZA - pie Sproģiem. Trešdien starp Bebreni un Jēkabpili daudz tukšo ložu - stērstes ceļmalās ar nepilnām dziesmām vai tikai saucieniem...


ER 27.marts, 12:06

Paldies, jauna vieta "BC" dialektam (krītošā izskaņa).


forelljjanka 27.marts, 11:28

...un ņemot vērā,ka Uģis atradis un noteicis šo,gan jau ka manis atrastās būs tās pašas sugas!


forelljjanka 27.marts, 11:22

Vai tomēr Aneurus avenius ?:O Jābeidz ,kamēr pats neesmu palicis par Aradus debilis(ir tāda blakts Z-amērikā izrādās)!:DD Kas nekait ar putniem,350 sugas,vairums ļoti atšķirīgi,ja līdzīgi,tad vismaz dzied atšķirīgi!;)


forelljjanka 27.marts, 10:43

Šī arī droši vien kāda blakts,pagaidām neko līdzīgu neatrodu...


forelljjanka 27.marts, 09:57

Vai drīzāk Dromius agilis! :DD


forelljjanka 27.marts, 09:12

Pēc ilgas "buršanās" atradu vienu līdzīgu-Dromius angustus,gan jau ka garām! :D


roosaluristaja 26.marts, 23:41

Ziemeļniekam dzeltens gredzens. Tad jau nebūs mūsējais.


dziedava 26.marts, 22:47

Drīzāk raupjā sīkpiepe Stereum rugosum, bieži sastopama. Bet uz ozoliem gan nav manīta, kaut var augt uz visādiem.


dziedava 26.marts, 22:42

Gļotsēne Hemitrichia serpula sporu stadijā. :) Nav no biežākajām, bet šausmīgi reta ar gluži ne.


forelljjanka 26.marts, 21:24

Cik liela?Nevarētu būt gliemežu Cychrus caraboides ?


forelljjanka 26.marts, 21:08

Savukārt ši,tās pašas Aneurus laevis nimfa(ja tā pareizi sauc latviski blakts attīstības stadiju)?;)


forelljjanka 26.marts, 21:04

Vai tik ši nav Aneurus laevis ?


roosaluristaja 26.marts, 20:57

Tā vajadzētu būt, bet nu ir jau te arī gudrāki vīri par mani.


forelljjanka 26.marts, 20:49

Nav gadijumā peldblakts Ilyocoris cimicoides(rokos te netā pa blaktīm)? :D


Wiesturs 26.marts, 20:24

Paldies! Tā kā šīs vaboles man vasarā ir katru otro gaismošanas reizi, varbūt Tu vari man atsūtīt īsu info, kas jāskatās? Citādi nekad nespēju to atcerēties. Atceros, ka bija matiņi jāskatās, bet kurai sugai - kur, to gan ne.


forelljjanka 26.marts, 20:17

Vispār man vēl lielāks fēleris,koks nepareizs!!!Tas ir ozols!:O Biju tur šodien atkal,nezinu varbūt nojauca,ka visriņķī guļ apses,vai tas ka praulu kārta tāda dzeltenīgi balta,mizas ar maz,divi lieli gabali,zem kuriem joprojām resnulis guļ,tāpat kā skrejvaboles un jātnieciņi.Vienīgi,praulu kārtā atradu lērumu citus neredzētus mošķus!Apses riņķī daudz, varbūt suga nemainās!;)


Wiesturs 26.marts, 20:15

Paldies! Pieliku vēl vienu bildi, kur tā pazīme labāk redzama.


zemesbite 26.marts, 17:17

Ha-ha-ha!


Laimeslācis 26.marts, 13:07

Statuss! :D :D :D


forelljjanka 26.marts, 10:20

Katrā ziņā būs jāpievērš uzmanība,līdz šim ,kā redzēju naktstauriņu ar zīmīgiem oranžiem pakaļspārniem,tā padomāju-bērzu pavasarsprīžmetis un viss!:D


forelljjanka 26.marts, 10:18

Priekšpārni jau ar pamanāmi atšķiras.Poļu lapā gan foto pētot īsti nesakrīt,tomēr zīmējumā, apšu M spārna priekšdaļas vidū, tas zīmīgais aplītis redzams.Katrā ziņā Latvijā tikai divi varianti,Spānijas/Francijas līdzinieks nebūs!;)


CerambyX 26.marts, 08:58

Kaut kādas dīvaini dziesmu varianti jau laikam dauziem (visiem?) dziedātājputniem. Piemēram, Skrundas dīķos niedru stērstes izpildījumā dzirdēju klusu (dzirdamu līdz ap 10m attālumā), salīdzinoši ilgu (5sek un vairāk) vīterošanu, kas galīgi neasociējās ar niedru stērstes īsto dziesmu :)


Sintija Martinsone 26.marts, 08:41

Vēl varu papildināt, ka žubītei esot arī padziesma, kura biežāk dzirdama agrā pavasarī. Tāda mīksta, burbuļojoša trallināšana, bet ir līdzība ar īsto dziesmu. Pati tādu dabā neesmu dzirdējusi, tikai ierakstā.


CerambyX 25.marts, 22:28

Tas ar košākajām gaišajām joslām - bērzu pavasarsprīžmetis (Archiearis parthenias). Otrs īpatnis tāds vienmuļāks - velk uz apšu pavasarsprīžmeša (A. (=Boudinotiana) notha) pusi, bet nu bērzu pavasarsprīžmešiem ar mēdz būt vienmuļāki eksemplāri. Par labu apšu pavasarsprīžmetim salīdzinoši izteikti ķemmveidīgās un paplatās 'ūsas' - bērzu tās salīdzinoši šaurākas. Raksta arī par atšķirībām pakaļspārna zīmējumā, bet tos te tāpat nevar redzēt.


CerambyX 25.marts, 21:09

Nu tajā attēlā laikam tik tā - dažas sugas ilustratīvi attēlots. Precīzai noteikšanai labāk neizmantot, jo sugu ir krietni vien daudz vairāk par 6 :)


CerambyX 25.marts, 21:04

Tā kā velk uz kāda skudrulīša kāpura pusi, kas lien pa mizgraužu ejām meklējot mizgraužu kāpurus. Bet nu zem oša mizas tur var būt arī kāds cits retāks variants bez mizgraužu skudrulīša. Varbūt vispār kādas citas radniecīgas dzimtas kāpurs... :D


CerambyX 25.marts, 20:55

Mugurpelde - visdrīzāk, ka Notonecta glauca, bet nu varbūt arī kāda cita suga.


CerambyX 25.marts, 20:54

Līķvabole Phosphuga atrata


Siona 25.marts, 20:53

Vienu ūsu tīri labi var redzēt otrajā bildē :) (iet gar augšmalu un krusto pirmo un otro kāju)


Rallus 25.marts, 20:51

Tajā saitē mazliet velk uz Ķīnas versiju Venēcijas karnevālam, taču tieši ievēroju, bildē neredz - bija tādi vairāki radziņi platā lenķī vērsti - visvairāk līdzinājās Nephrotoma virescen. Bet vismaz skaidra ideja, pateicos!


CerambyX 25.marts, 20:49

Sprakšķa kāpurs - šāda formāta mums te iet kā Denticollis linearis.


CerambyX 25.marts, 20:45

Melnuļi Bolitophagus reticulatus - dzīvo piepēs uz bērziem (kas nu tās parastās - posapiepes?)


CerambyX 25.marts, 20:43

Ir C.polita!


CerambyX 25.marts, 20:42

Bet nu labi, ērtības labad atzīmēšu novērojumu kā N.major, lai, ja kāds nākotnē tomēr ņem un atlasa visus vītolu slaidkoksngrauža novērojumus, tad lai šis vismaz tur ar būtu atrodams - pēc tam jau datu atlasītājs pats var domā, vai šis novērojums viņam der vai neder ;)


editez 25.marts, 20:40

Paldies!


forelljjanka 25.marts, 20:34

Vienīgais ticamais(jo tā nav plēšputna ola-pēc formas)-dzērve!


CerambyX 25.marts, 20:29

Te dziļumu nav īsti korekti mērīt, jo pēc 3. attēla skatot, šī ir uz zemes guļoša kritala jau stiprā sadalīšanās pakāpē (mīksts prauls ar hlorociboriju - ja pareizi saskato to zilumu) un koksnes daļa ir jau atdalījusies no mizas - tā ka mērījums neatainos reālo situāciju. Kritalas stāvoklis drīzāk arī liecina par to, ka šī izskreja nav svaiga - N.major tomēr prasās tāda nedaudz cietāka tā koksne, ne tik augstā sadalīšanās pakāpē. Iespējams jau tur vairāki/daudzi gadi pagājuši kopš cauruma saimnieks ir tur grauzies :) Jorpojām nenoliedzu, ka tas nevarētu būt N.major 'rokdarbs', bet pārāk jau daudz 'bet' (manā uztverē - ja kāds cits vēl ir par N.major, tad jau es varu arī, protams, piekāpties), lai to tā ar drošu sirdi par tādu atzīmētu :)


forelljjanka 25.marts, 20:21

Mežirbe tad nebūs,tai ola 2x mazāka!;)Mežirbei arī par agru.Vispār dīvaini,šobrīd olas var būt kādām 3 sugām(krauklis,jūras ērglis,vistu vanags),plēšu olās neesmu īpaši gudrs,jurķim tak tāda bāla,abiem citiem nav tik liela,nebūs tak klinšu ērglis!:D


CerambyX 25.marts, 20:15

Kāda garkājoda kāpurs. Tiem jāskatās sejiņas uz dibengala, lai noteiktu sugas ;) http://www.nhm.ac.uk/natureplus/servlet/JiveServlet/showImage/38-3532-66781/tipulidae+drawings.jpg


dziedava 25.marts, 20:04

Nu tajā materiālā, kas man ir, pievērsta uzmanība tam, ka dziļumam jābūt > 1cm, ar ko atšķiroties no citiem koksngraužiem. Šite likās dziļi, bet nu es jau nezinu, pirmoreiz šādiem caurumiem pievērsos. ;)


Rallus 25.marts, 19:50

Pievienoju vienu iekadrējumu un neasāku apvērsto foto. iespējams, ka tas tad apstiprinātu aizdomas.


editez 25.marts, 19:49

Vai mežirbei varētu būt tik liela ola? Bildē olas čaumala ir lielā vīrieša rokā. Garums apmēram 8 - 9 cm.


editez 25.marts, 19:37

Paldies!


Rekmanis 25.marts, 19:23

Mežirbe


CerambyX 25.marts, 18:35

Hmm, jā - vainīgs. Lasīju aprakstu par šo sugu vienā krievu koksngraužu grāmatā un tur tie 8-10mm bija atzīmēti par kāpuru ejām koksnē nevis pašām izskrejām (caurumiem). Jāmācās labāk lasīt krieviski :D Bet nu nezinu - stāsts jau par to, ka praktiski visiem Lv koksngraužiem ir apaļas izskrejas un neba N.major vienīgā suga, kas var attīstīties uz bērziem... :) Iespējams, ka šī tiešām ir N.major izskreja, bet kā to pierādīt? Līdzīga izmēra apaļi caurumi ir arī lapkoku ragastēm (Tremex fuscicornis) utml. Tā ka nezinu jā... Pēc izskrejām var labi noteikt lielos asmaļus, ja piešaujas, tad arī lielās krāšņvaboles un kādas dažas citas sugas (dižkoksngraužus utml.), bet viss pārējais ir tā - minējumu formātā :)


dziedava 25.marts, 18:03

Un, spriežot pēc foto, galīgi ēnā abas vietas nav, saule tur tiek klāt.


dziedava 25.marts, 18:01

Pievienoju vēl vienu foto, kas droši ir uz bērza kritalas turpat blakus, bet par pirmo droši neatceros, vai tas bija uz kritalas vai ne. Par to izskreju izmēriem, hmm, man esošajā K.Vilka dotajā materiālā teikts, ka "Izskrejas ir pilnīgi apaļas, 5-6 mm lielas." kā man pirmajā izskrejā arī šķiet, ka ir.


CerambyX 25.marts, 15:48

Joprojām par maz informācijas :D Koks daļēji dzīvs vai pilnībā nokaltis? N.major sastopams tikai uz pilnībā atmirušiem kokiem - mirstoši/daļēji nokaltuši neder. Bērzs it kā der (suga principā ir lapkoku polifāgs), bet parasti gan tie mīl nokaltušus alkšņus. Cauruma diametrs ar vai nav par mazu? Tam būtu jābūt ap 8-10mm, bet te pēc pirksta mēroga velk uz ~5mm. Bet varbūt ļoti liels pirksts? :)


dziedava 25.marts, 15:36

Tas gals tāds nesaprotams, pieņēmu, ka tur žokļi ieslēpušies, bet jā, varbūt arī makstnesis. Nez kāpēc uz vietas tā ideja neienāca prātā ..


dziedava 25.marts, 15:32

Bērzs. Bērzu - egļu mežs, pamitrs.


CerambyX 25.marts, 15:26

Tiem parasti vienā galā var labi žokļus redzēt :) Varbūt kāds makstneša (Psychidae) kāpurs?


CerambyX 25.marts, 15:19

Priekš tipiska asmaļa par platu (normāli šaurs un iegarens caurums), bet varbūt vecs caurums un laika gaitā izdrupis? Tik pat labi pavisam kas cits pie vainas - nenosakāms :)


CerambyX 25.marts, 15:18

Uz kāda koka tas? Teorētiski jau varētu būt, bet vienkārši apaļš caurums nav tas pats parocīgākais variants priekš sugas noteikšanas :) Tādus var uztaisīt vēl kāda sauja sugu - jāvērtē tas kompleksi kopā ar biotopu, koka sugu, koka atrašanās novietojumu (ēnā, saulē) u.c. faktoriem.


dziedava 25.marts, 15:08

Varētu būt Chrysopa sp. kāpurs vai tomēr kas cits? Priekš Chrysopa sp. pārāk resns šķiet.


CerambyX 25.marts, 12:44

Ops, kaut gan tagad lasu, ka P.ceramboides var būt arī uz lapkokiem - ts.k. ozolu dobumos. Tā, ka atgriežu sugu atpakaļ uz koksngraužveida praulvaboli - pārāk jau līdzīgi tie kāpuri tiem, kas man un Jānim bildēs :)


CerambyX 25.marts, 12:38

Varbūt ir vēl kādi kadri? Galvenokārt man interesē priekškrūšu vairoga punktējums un vairodziņa forma (ieapaļš vai 5-stūrains). Drīzāk jau ir melnulis Neatus picipes, kas ir tāds ozolu apdzīvotājs, bet jāpārliecinās par 100% :)


CerambyX 25.marts, 12:29

Mjā, biotos it kā galīgi ne priekš P.ceramboides. Ozola dobumā ticamāk variants ir melnā praulvabole - Prionychus ater. Pagājušogad tām kāpurus audzēju, bet neraža, ka aizmirsu nofotogrāfēt - varētu salīdzināt. Bet nu cik atminos, tad pēc skata bija visai līdzīgi. Tas vai no mana tagadējā ievāktā it kā P.ceramboides kāpura izaugs tieši šī suga - arī vēl ir jautājums :)


CerambyX 25.marts, 11:25

Tad jau būs skujkoku ligzdu koksngrauzis.


CerambyX 25.marts, 11:24

Pēc vakardienas, kad Dendrārija apkārtnē mizmīlis atradās manā izpratnē galīgi nepiemērotā biotōpā - bail pat kaut ko teikt :D Gāju tur to visu meža loku no Rudbāržu puses un sākumā jau vairāk tumši tie meži (egle utml.), kas gan neizskatījās piemēroti, bet tuvāk šosejai un Skrundas purva pusei jau palika tā kā labāk. Tā ka teorētiska iespēja noteikti pastāv :)


IevaM 25.marts, 11:10

Interesanti gan :)


IevaM 25.marts, 11:09

Priedes


IevaM 25.marts, 11:08

Priede, upes malas mežs, tāds mētrājs vai lāns, priedes, mazliet egles, mazliet bērzi, diezgan skrajš


IevaM 25.marts, 11:04

Kaut kāds lapukoks, ja pareizi atceros, bērzs


forelljjanka 25.marts, 09:58

Fuj,Uģi,manos''medību' laukos!!! :D Ja pa nopietno,kā Tev liekas,Šneidera mizmīlim tur laikam nav pārāk atbilstošs biotops ?


CerambyX 25.marts, 09:20

Ok, lai iet Tachyta nana - nekas diži cits līdzīgs tiešām neatrodas ;)


CerambyX 25.marts, 09:14

Šie gan jau, ka zem priedes mizas, bet ideālā variantā ar jānorāda atrašanas vieta - nākotnē noderēs! :) Bet pēc 10 gadiem, ja kāds Tev prasīs - neatcerēsies :)


CerambyX 25.marts, 09:13

Zem kāda koka mizas šis? Interesanti salikt kopā - mēdz būt gan uz skukjokiem, gan lapkokiem


CerambyX 25.marts, 09:12

Starp citu - kādi šim novērojuma apstākļi (koks, biotops utt.)?


CerambyX 25.marts, 09:11

Zem kāda koka mizas?


CerambyX 25.marts, 09:07

Ha, šis gan man labs fēleris sanāca! :D Vabole no šitā nu galīgi nekādi nevar sanākt, jo kāpuram dibegalā ir vairāki neīsto kāju pāri, kādu vaboļu kāpuriem nav - tas tač tauriņa kāpurs! :) Laikam dzeltenā krāsa mazliet samulsināja, jo lielie vītolu urbēja kāpuri ir vairāk rozā... Bet apšu urbēja kāpurs gan ir tieši tāds dzeltenīgs! :) Mīkla atrisināta - apšu vērpēja kāpurs :) Suga salīdzinoši retāka kā vītolu urbējs


CerambyX 25.marts, 09:00

Kaut kādi mušu kāpuri - internāts vistuvāk 'zīmē' kādus dzelkņmušu Zabrachia sp. kāpurus. Pats ar tādus zem priežu mizām tagad esmu daudz redzējis (Jānim ar iepriekš bija viens novērojums) - atstās kā dzelkņmuša sp.


visvaldis.s 25.marts, 07:34

Cetraria floerkeana?


Ansis 24.marts, 23:12

parastā skujene - Hippuris vulgaris


visvaldis.s 24.marts, 21:26

Paldies! Tā jau likās.Agresīvs gan!


ER 24.marts, 20:41

Žubīšu tēviņi dzied 1-6 veidu dziesmas katrs. Atšķirības parasti nelielas, bet ir - gan starp dažādām viena putna dziesmām, gan starp dažādiem putniem. Man šobrīd nav pie rokas nopietnāka rakstu avota.


Gaidis Grandāns 24.marts, 20:29

Nu tak klintenieks :) Apsveicu!


Nora 24.marts, 19:39

He, paldies par skaidrojumu :) Tieši pirms šo rakstīju aizdomājos par tiem lieliem/maziem mērogiem, bet tā arī neko neizspriedu un uzrakstīju pēc sajūtas... nepareizi :D turpmāk zināšu!


CerambyX 24.marts, 19:24

Melnulis Uloma rufa


CerambyX 24.marts, 19:23

Skrejvabole - šķiet Calathus sp.


CerambyX 24.marts, 19:23

Līķvabole Phosphuga atrata


CerambyX 24.marts, 19:22

Laikam jau skrejvabole Dromius schneideri


CerambyX 24.marts, 19:19

Koksnesmušas Xylophaga sp. kāpurs


CerambyX 24.marts, 19:13

Sparkšķis galīgi nav - ēnvabole Zilora sp. Tur vajag vai nu stipri labāku bildi vai eksemplāru, lai noteiktu sugu - jebkurā gadījumā gan reta vabole :)


forelljjanka 24.marts, 17:33

Īsspārnis,ar tiem vēl trakāk kā ar sparkšķiem!:D Bet tā,interesanti tak kas zem mizas dzīvo,vai ne?;)


forelljjanka 24.marts, 17:32

Kāds sparkšķis,cik saprotu, no tiem ko esmu atradis,vairumu pēc bildēm nenoteikt!;)


forelljjanka 24.marts, 17:29

Vai tik nav robainais plakanis Dendrophagus crenatus ?;)


forelljjanka 24.marts, 17:26

Varētu būt praulmīlis Pytho depressus.;)


forelljjanka 24.marts, 17:24

Liekas lielais asmalis!;)


forelljjanka 24.marts, 17:18

Nora,pirmajā brīdī liekas neloģiski,bet karte ir liela mēroga kad redzami visādi mazāki objekti,ja nemaldos 1:200 000 un vairāk,vēl ir vidējs un mazs mērogs(piem.karte, kur redzama visa Eiropa, būs maza mēroga.;) Vienvārdsakot,konkrētais vērojums parādīts maza(vai vidēja)ne liela mēroga kartē.;)


dekants 24.marts, 12:59

Edmund, vai žubītēm arī var taisīt dziesmu analīzi? Pagājušogad pamanīju divus dziesmu veidus: viens ir šis (man šķiet retāks), kur pa vidu "īīīī", otrs ir parasts bez šī stieptā "īīī". Vai tās ir tikai variācijas, ko var izpildīt viens putns?


Nora 24.marts, 12:39

Vai apzināti daži novērojumi ieziņoti lielā mērogā?


IevaM 24.marts, 11:38

nav drīzāk pļavas ķirzaka?


Siona 24.marts, 10:05

Paldies par informāciju! :) Jā, ir saskatāms kaut kas, kas līdzinās tai centrālajai iedobītei ;)


CerambyX 23.marts, 22:47

Mīkstspārnis Cantharis livida


CerambyX 23.marts, 22:46

Jā, vai nu Lopheros rubens vai arī Dictyoptera aurora. Jāskatās cik laukumiņos ir sadalīts priekškrūšu vairogs - L.rubens četros laukumiņos, bet D.aurora piecos. Shematiski tas izsktās šādi: http://content31-foto.inbox.lv/albums/c/cerambyx/C/Untitled-1-copy.jpg Te grūti saprast, bet kaut kā man velk uz D.aurora pusi, jo priekškrūšu vairoga centrālajā daļā manuprāt ir nojausma par to iegareno, centrālo laukumu.


CerambyX 23.marts, 22:40

Nicrophorus vespillo


CerambyX 23.marts, 22:39

Kapračvabole Necrodes littoralis


CerambyX 23.marts, 22:39

Sprakšķis Melanotus sp. - tur līdz sugai pēc bildes nenoteikt ;)


CerambyX 23.marts, 22:38

Domāju, ka priežu zāģlapsene Diprion pini


forelljjanka 23.marts, 19:29

It kā jau 'tikai' mājas strazds,bet kas par skaistuli! ;)


Nora 23.marts, 16:26

Paldies, Ansi, par noteikšanu!


ER 23.marts, 15:54

Jā, izklausās pēc lielās čakstes dziesmas.


ER 23.marts, 15:53

Varētu būt lielās čakstes lidojuma sauciens.


bišudzenis 23.marts, 10:21

Beidzot normāli gājputni :)


maariite 23.marts, 09:41

+dažas Tundras sējas zosis.


sandis 23.marts, 01:19

Gribēju par baltvaigu zosīm apjautāties, bet atbilde jau priekšā :)


Ansis 23.marts, 00:17

viļņainā konusgalvīte - Conocephalum salebrosum


Ansis 23.marts, 00:16

trauslā pūslīšpaparde - Cystopteris fragilis


Ansis 23.marts, 00:12

ciprešu hipns - Hypnum cupressiforme


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2015
© dabasdati.lv
Saglabāts