Ieskatoties Dabasdati.lv ziņās atklājās, ka pēdējais stāsts par ziemojošajiem sikspārņiem bijis jau pirms turpat četriem gadiem. Lai labotu šādu nepiedodamu nolaidību no mūsu puses, šajā stāstā tad mēģināšu atgādināt kur un kā šie dzīvnieki ziemo, ko ziemošanas vietās nevajadzētu darīt, lai tos neiztraucētu, kā arī – kā sikspārņus atrast, un kādas ziņas Dabasdatos šobrīd būtu visaktuālākās sikspārņu pētniekiem.
Brūnais garausainis - visbiežākā pagrabos ziemojošo sikspārņu suga. Foto: G.Grandāns
Vispirms par pašiem “objektiem”. No Latvijā reģistrētajām 16 sugām deviņas sugas atrodamas arī ziemas laikā. Astoņas sugas ir “īsti” ziemotāji, kuri šo gadalaiku pavada dažādās pazemes mītnēs. Devītā suga – divkrāsainais sikspārnis – ziemotāju sarakstā nonāca tikai pēdējo 10-15 gadu laikā, pamazām uzkrājoties dažādiem nejaušiem šīs sugas novērojumiem ziemas mēnešos. Tomēr divkrāsainais sikspārnis pie mums nepārziemo “tradicionālajās” pazemes mītnēs, bet, visticamāk, daudzstāvu māju sienās vai paneļos, vai ventilācijas šahtās. Lai vēl vairāk sajauktu galvu pētniekiem, vismaz daļa divkrāsaino sikspārņu nepārprotami ir arī migrējoši – tie ievērojamā skaitā katru gadu tiek uzskaitīti un/vai noķerti migrācijas pētījumos Papē. Latvijā līdz šim vēl droši pierādītas divkrāsainā sikspārņa ziemošanas vietas nav atrastas, un jebkuram Dabasdati.lv ziņotājam šeit ir iespējas būt pirmajam!
Divkrāsainais sikspārnis - nav tipisks ziemotājs, visticamāk pārziemo daudzstāvu māju sienās vai paneļos, vai ventilācijas šahtās. Foto: V. Vintulis
Turpmākajā tekstā vairāk tomēr pievērsīsimies tām astoņām sugām, kuras ir pastāvīgas ziemotājas Latvijas pazemes mītnēs. Visas šīs sugas ziemošanai izvēlas mītnes, kurās ir pastāvīga temperatūra 0…+80C, pēc iespējas augsts gaisa mitrums un, vēlams, daudz spraugveida paslēptuvju – šāda veida mītnes Latvijā ir alas, pagrabi, dažādi militāri bunkuri, tuneļi u.tml.
Alās, kuras ir daudzveidīgas pēc tajās esošā mikroklimata, konstatēta arī vislielākā sikspārņu sugu daudzveidība – vēsturiski alās atrastas visas astoņas pazemē ziemojošās sugas.
Eiropas platausis ziemo vecos un lielos pagrabos. Latvijā ļoti reta suga. Foto: V.Vintulis
Militārās būves savukārt izceļas ar tajās ziemojošo sikspārņu skaitu, un starp tām ir arī pašas lielākās sikspārņu ziemošanas vietas Latvijā.
Pagrabi - ir divi atsevišķi stāsti attiecībā uz lieliem, veciem un bieži vien pamestiem muižu u.tml. pagrabiem, un mazajiem, Latvijas ainavā ļoti izplatītajiem piemāju sakņu pagrabiem. Lielajos pagrabos nereti sastopams lielāks skaits sikspārņu vai arī vairākas sugas, tajā skaitā tāds retums kā Eiropas platausis. Savukārt mazajos piemāju pagrabos gk. ziemo tikai divas sugas – garausainais sikspārnis (jeb brūnais garausainis) un ziemeļu sikspārnis. Tikai ļoti retos gadījumos mazajos pagrabos atrastas 2-3 citas sugas. Ir vairāki skaidrojumi, kāpēc tikai divas sugas spējušas pielāgoties ziemošanai mazajos pagrabos, piemēram, šo sugu spēja pierast pie bieža cilvēku apmeklējuma, pagrabu mikroklimata īpatnības u.c.
Ūdeņu naktssikspārnis - ziemo pazemes telpās ar augstu gaisa mitrumu - alās, plašos pagrabos, militāras nozīmes būvēs. Foto: V.Vintulis
Kopumā sikspārņi ziemošanas vietās ierodas sākot ar oktobri, bet tās atstāj vidēji aprīlī, tomēr ziemošanas laiks atšķiras gan dažādām sugām, gan atkarībā no ziemas barguma un ilguma. Piemēram, naktssikspārņi (Myotis ģints) ziemošanas vietās ierodas pirmie, oktobrī, un arī tās atstāj pēdējie – aprīļa otrā pusē vai maijā. Savukārt daudzi ziemeļu sikspārņi pazemes mītnēs ierodas tikai sākoties nopietnākam salam, un tās atstāj jau martā, ja vien sniegs ir nokusis un nav pārāk auksts. Ļoti siltās ziemās daļa sikspārņu vispār paliek ziemot ārpus pazemes mītnēm, jo tur ir pārāk silts, bet līdz ar siltumu palielinās arī dzīvnieku vielmaiņas aktivitāte un tauku rezervju patēriņš – taču ar to jānodzīvo līdz pavasarim.
Tauku rezervju zaudēšana ir arī galvenais iemesls, kāpēc ziemā nevajadzētu apmeklēt sikspārņu ziemošanas vietas, jo katrs cilvēka apmeklējums alās vai citās cilvēka neizmantotās mītnēs rada traucējumu, no kura vismaz daļa sikspārņu pamostas. Jo vairāk sikspārņu mītnē ziemo, jo lielāks būs traucējuma efekts, jo pirmais pamodies sikspārnis ar savu rosīšanos pamodinās citus, izraisot kaskādes efektu. Savukārt, lai pamostos un pārvietotos uz drošāku patvērumu, sikspārnim jāuzsilda savs ķermenis (ziemas guļā sikspārņu temperatūra ir tuva tai, kāda ir mītnē), bet par degvielu kalpo tauku rezerves. Kaut gan sikspārņi mēdz arī paši pamosties un pārvietoties ziemas laikā, papildus “neplānoti” traucējumi līdz pavasarim var novest pie dzīvnieka bojāejas. Tādēļ aktīvās atpūtas cienītājiem ziemas laikā būtu ļoti vēlams atteikties no alu un dažādu militāro bunkuru apmeklēšanas. Jāatceras, ka Latvijā pazemes mītņu nav daudz, un lielākajā daļā no esošajām sikspārņi arī pārziemo. Šeit jāpiebilst, ka visas sikspārņu sugas gan Latvijā, gan Eiropā ir aizsargājamas, un to traucēšana ziemošanas vietās ir aizliegta arī ar likumu. Protams, tie sikspārņi, kuri apmetušies mazajos piemāju pagrabos, ir pielāgojušies un nesatraucas par pagrabu īpašnieku apmeklējumiem, ja vien tos speciāli nebaksta un nespīdina tieši acīs gaismu, bet tas attiecas tikai uz piemāju pagrabiem.
Kā vēl palīdzēt ziemojošajiem sikspārņiem?
Vislielākās iespējas uzlabot sikspārņiem ziemošanas apstākļus ir pagrabu īpašniekiem:
- Gludos betona pagrabos pie sienām/griestiem var ierīkot papildus paslēptuves, piemēram sienas augšdaļā tieši zem griestiem piestiprinot sienai paralēlus dēlīšus, atstājot starp dēlīti un sienu 1,5 – 2 cm spraugu. Tikpat labi dēlīša vietā var izmantot arī citu materiālu – pat caurspīdīgu plastikāta gabaliņu, caur kuru apgaismojot labi varēs redzēt guļošos sikspārņus, bet pagraba tumsā dzīvnieki tāpat to pieņems par slēptuvi.
- Pagrabos ar blīvām durvīm un bez lūkām, kur sikspārņiem nav iespējams iekļūt, var ierīkot durvju augšmalā nelielu (5x5 cm) lodziņu, kuru uznākot lielākam salam var viegli aizpakot.
- Ja Jums ir pagrabs, kuru vairs neizmantosiet, nenojauciet to, bet atstājiet aizslēgtā veidā kā savu personīgo sikspārņu ziemotavu. Tas ir īpaši aktuāli mūsdienās, kad pagrabu skaits Latvijā samazinās!
Ja Jums ir vēlēšanās labiekārtot sikspārņiem savu pagrabu, bet īsti nezināt, kā to vislabāk izdarīt, droši rakstiet un prasiet padomu mums!
Visbeidzot - kā Jūs varat palīdzēt mums, sikspārņu pētniekiem. Protams, ziņojot Dabasdati.lv par saviem novērojumiem! Mūs, bez šaubām, joprojām interesē jebkuras dokumentētas (zināms datums un vieta, ļoti vēlams, ja ir fotogrāfija) ziņas par ziemā atrastiem sikspārņiem, gan pagrabos, gan virszemes mītnēs, bet, lai radītu lielāku intrigu, šoreiz ierosinām pārbaudīt Latvijā ļoti maz zināmu, bet potenciāli ražīgu ziemošanas mītņu tipu – akas.
Šobrīd mūsu rīcībā zināmo sikspārņu izmantoto aku skaits Latvijā ir saskaitāms uz vienas rokas pirkstiem, tomēr pētījumi Polijā pierāda, ka akas var būt nozīmīga ziemošanas vieta ne vienai vien sikspārņu sugai. Līdz ar to lūgums – ieskatieties savās akās! Ja tas ir iespējams, vislabāk būtu akās nolaisties, ieskatoties spraugās (starp grodiem u.tml.), tomēr dažkārt sikspārņi ir redzami arī tāpat, iespīdinot gaismu no augšas. Sikspārņu sugu noteikšanai ir izmantojams šeit Dabasdati.lv pieejamais sikspārņu sugu noteicējs, bet, protams, nekautrējieties ievietot arī nenoteiktu sugu sikspārņu ziņojumus.
Gaidīsim ziņas un “Ne sikspārņa!” tos meklējot!
Viesturs Vintulis, sikspārņu eksperts
viesturs.vintulis@lu.lv
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros