Šī gada maijs mūs pagaidām nav īpaši lutinājis ar siltu, dienastauriņu vērošanai piemērotu, laiku, bet tik un tā ir saņemti jau visai daudz ziņojumi par pavasarī lidojošajām sugām. Šajā rakstā par tām sugām, kurām pavasarī/vasaras sākumā lido tikai viena paaudze - kas nozīmē, ka tiem, kas kāro šīs sugas reģistrēt savā gada vai kāda novada sarakstā, būtu jāsarosās un tuvākajā laikā jādodas kādā pastaigā, lai tās paspētu ieraudzīt pirms tās ir beigušas lidot. Protams, tagad pavasarī lido krietni vairāk sugu kā šeit būs pieminēts (piemēram, kārklu raibeņi, acainie raibeņi, mazie nātru raibeņi, krūkļu balteņi, krūkļu zilenīši u.c.), bet šīs sugas vēl būs iespējams novērot arī vasaras vidū/otrajā pusē, kad šīm sugas būs redzamas lidojam atkal - par tām tad vēlāk! 
Katrai sugai var aplūkot karti ar novadiem kuros līdz šim suga ir ziņota (atceramies - viens no tauriņu vērošanas akcijas mērķiem ir, lai pēc 5 gadiem katrā novadā Dabasdati.lv būtu ziņotas vismaz 50 sugas!), kā arī sugas lidošanas laikus, kas arī veidoti balstoties uz ziņojumiem portālā Dabasdati.lv. Šie dati ir aktuāli uz 2014. gada 31. decembri - šajā sezonā ziņotie novērojumi tiks apkopoti un kartes tiks aktualizētas šī gada beigās. 

Ķērsu baltenis (Anthocharis cardamines)

Izteikta pavasara suga, kas sāk lidot no aprīļa beigām un, lai arī līdz šim Dabasdati.lv neviens šāds ziņojums nav, lido līdz pat jūnija sākumam. Tā ka arī jūnija pirmajās dienās nevajadzētu atmest cerību ieraudzīt šo sugu - visticamāk šajā laikā būtu jāmeklē mazāk uzkrītošās mātītes (šādiem novērojumiem jūnijā - obligāti nepieciešams foto), kas daudzām tauriņu sugām dzīvo mazliet ilgāk par tēviņiem. Līdz maija beigām gan visticamāk būs redzami arī viegli atpazīstamie tēviņi, kurus lidojumā var atpazīt jau iztālēm. 
Suga ir bieži izplatīta visā Latvijas teritorijā un ir diezgan ticams, ka arī līdz šim neziņotajos novados šai sugai būtu jābūt sastopamai. G.k. meklējama mežmalās, lidojumā gar ceļiem un grāvjiem, pļavās utml. biotopos. 

Aveņu astainītis (Callophrys rubi)

Arī izteikta pavasara suga, taču atšķirībā no iepriekšējās sugas, tomēr ir ar mazliet garāku lidošanas laiku - atsevišķus īpatņus ir iespējams novērot pat līdz Jāņiem. Protams, salīdzinot ar maiju, kad piemērotos biotopos aveņu astainīši var būt sastopami masveidā, jūnija vidū īpatņu skaits ir visai neliels. Ja ir vēlme ieraudzīt tos vēl visā savā krāšņumā, tad gan mazliet jāpasteidzas, jo jau jūnija sākumā vairums īpatņu ir mazliet nobružājušies un nav vairs tik izteiksmīgi koši kā aprīļa beigās/maija sākumā. 
Suga plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā un apdzīvo samērā daudzveidīgus biotopus - g.k. tie ir sausi priežu meži, purvi un purvmalas, virsāji utml., bet var arī atrasties kādā lapkoku meža malā, jo aveņu astainīša kāpuri barojas ar samērā plašu augu klāstu. Tātad visticamāk sugai arī būtu jābūt sastopamai visos Latvijas novads. 

Agrais samtenis (Lasiommata petropolitana)

Šī ir jau krietni retāka suga par iepriekšējām - līdz šim Dabasdati.lv vien 13 novērojumi. Ļoti līdzīgs bieži sastopamajam noras samtenim, bet te savā ziņā noteikšanai var palīdzēt tieši lidošanas laiks - noras samtenis sāk lidot vien līdz ar jūnija pirmajām dienām, bet agrais samtenis ir novērojams jau no maija vidus. Protams, pašās maija beigās tomēr jābūt vērīgiem un jāmēģina visi aizdomīgie samteņi nofotogrāfēt, lai tomēr izslēgtu kāda ļoti agra noras samteņa novērojuma iespējamību. Galvenās atšķiršanas pazīme ir pakaļspārnu virspuses zīmējums, kur agrajam samtenim redzama tumša, viļņaina šķērslīnija. Lidošanas laiks samērā īss - apmēram mēnesis. 
Dabasdati.lv suga līdz šim ziņota vien no Latvijas centrālās daļas - Garkalnes un Ropažu apkārtnes, taču kopumā Latvijai sugai vajadzētu būt izplatītai krietni plašāk. Jebkurš novērojums ārpus līdz šim pārstāvētajiem novadiem būs ļoti interesants un vērtīgs. Parasti suga nav sastopama īpaši lielā skaitā - vien atsevišķi īpatņi katrā vietā. Agrais samtenis g.k. meklējams skujkoku mežos (g.k. priežu), kur tas visbiežāk novērojams lidinoties kaut kur virs meža ceļiem vai barojoties mežmalās. Tauriņi parasti visai aktīvi un grūti fotogrāfējami - esiet pacietīgi!

Cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne)

Viena no Latvijā aizsargājamajām dienastauriņu sugām, kurai pēdējos gados šķietam vērojams samērā izteikts novērojumu skaita pieaugums. Lidošanas laiks samērā ilgs (ir pat novērojums 1. jūlijā - iespējams arī kāda aizkavējusies mātīte), taču skaita ziņā vislielākais sugas blīvums ir maija beigās/jūnija sākumā. Maija vidū sugas noteikšana ir samērā viegla, bet no maija beigām jau jāsāk uzmanīties, jo tajā brīdī sāk lidot arī cita līdzīga suga - lapkoku baltenis, kas nereti lido tieši tādos pašos biotopos kā cīrulīšu dižtauriņš. Tāpēc vislabāk katru novērojumu mēģināt dokumentēt ar foto - jo īpaši tos novērojumus, kas veikti jūnijā vai vēlāk. 
Sugas izplatība Latvijā saistīta g.k. ar upju ielejām - tauriņš Dabasdati.lv ziņots no Gaujas, Ventas, Aronas, Mazās Juglas un to pieteku krastiem. Cīrulīšu dižtauriņus var novērot lidojam g.k. pļaviņās upju tuvumā netālu no mežmalām, kur aug kāpuru barības augi - cīrulīši. Populācijas pārsvarā samērā lokālas, bet nereti ļoti daudzskaitlīgas un nav brīnums kādā ne pārāk lielā pļaviņā ieraudzīt lidojam vairākus desmitus šīs sugas īpatņus. Ņemot vērā, ka tauriņa barības augs Latvijā nav nekāds retums, varētu cerēt šo sugu atrast arī vēl kādā līdz šim nezināmā vietā.  

Parastais resngalvītis (Pyrgus malvae)

Parasta un bieži izplatīta suga, kuras lidošanas laiks varbūt nav tik ļoti izteikti pavasarīgs, jo diezgan bieži suga novērojama arī jūnijā un pat jūlija sākumā, taču visbiežākā suga tomēr ir maija beigās. Tāpēc turpmākās pāris nedēļas ir īstais laiks, lai šo sugu mēģinātu atrast. 
Suga ir bieži sastopama un plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā un šī arī visticamāk ir viena no tām sugām, kurai būtu jābūt sastopamai visos novados. Atliek tikai meklēt! Parastais resngalvītis apdzīvo diezgan daudzveidīgus, atklātus biotopus - g.k. sausas mežmalas, pļavas, ceļmalas utml.  

Zeltlapu resngalvītis (Pyrgus serratulae)

Par parasto resngalvīti krietni vien retāka suga, kas Latvijā sastopama vien dažās vietās - viena no tām ir Garkalnes apkārtne no kurienes tad arī nāk visi seši pašreizējie Dabasdati.lv ziņojumi. Šai sugai līdzīgs ir ziepenīšu resngalvītis, taču tas sāk lidot vien jūnija vidū, tātad maijā redzēts tumšais Pyrgus ģints resngalvītis ar pakaļspārniem bez baltiem plankumiem visticamāk būs šī suga. Jūnijā jābūt ļoti uzmanīgiem un jācenšas potenciāli aizdomīgie eksemplāri nofotogrāfēt no visām iespējamām pusēm - īpaši svarīga spārnu apakšpuse. 
Visticamāk ir samērā maz iespēju šo sugu atrast kādā jaunā vietā, taču cerība mirst pēdējā. Nav gan nekādu tādu īpašu pazīmju, kas atšķirtu šīs sugas apdzīvotos biotopus - Garkalnes apkārtnē to var sastapt gan Siguldas dzelzceļa līnijas malā, gar meža ceļiem/stigām utml. vietās. Tā ka, ja kāds grib šo sugu "ieķeksēt" savā sarakstā, tad ir īstais brīdis tagad doties uz Garkalnes pusi. Foto šai sugai obligāts!

Melnais un Dzeltenais gāršas resngalvītis (Carterocephalus palemon un C.silvicolus)

Abas gāršas resngalvīšu (melnais gāršas resngalvītis - augšā, dzeltenais - apakšā) sugas kopumā ir ļoti līdzīgas - gan izskata ziņā (taču normālas kvalitātes attēlos abas sugas viegli atšķiramas gan pēc spārnu virspuses, gan apakšpuses), gan lidošanas laika (vienīgi melnais gāršas resnalvītis lido mazliet ilgāk) un izplatības ziņā. Lidošanas maksimums abām sugām ir maija beigās/jūnija sākumā, bet atsevišķus nodilušus īpatņus var atrast līdz pat jūnija beigām. 
Šīs sugas ir sastopamas visai bieži taču tās varētu arī būt no tām sugām, kas katrā novadā nav sastopamas. Vai varbūt ir? To cerams noskaidrosim turpmāko gadu laikā. Abas sugas diezgan cieši saistītas ar mežiem, jo sastopamas galvenokārt mežmalās, gar meža ceļiem, izcirtumos, meža laucītēs utml. vietās - reti kad atklātā ainavā. 

Tāds neliels ieskats dažās pavasara sugās, kuru lidošanas maksimumi g.k. ir līdz jūnija pirmajai nedēļai. Tātad turpmākās divas nedēļas ir diezgan svarīgs brīdis, ja vēlaties šīs sugas ieraudzīt. Jūnija sākumā gan sāk lidot vesela virkne daudzu citu sugu, bet par to - pēc pāris nedēļām! Ja Jums ir aizķērušies vēl kādi šo (un arī citu) sugu novērojumi no iepriekšējiem gadiem - droši ziņojam Dabasdati.lv! Jo īpaši, ja šie novērojumi ir novados, kur tāda vai cita suga līdz šim Dabasdati.lv nav ziņota. Arī šos novērojumus gada beigās apkoposim! Un ateceramies - ja gadījumā nav pārliecība par sugas piederību, tad droši ziņojam sugu kā "Nezināms" un zinošākie kolēģi noteikti pateiks priekšā kas tā ir par sugu. Galvenais dodamies dabā, aktīvi vērojam, fotogrāfējam un vienkārši cenšamies labi pavadīt laiku!
Lai veiksmīga tauriņu vērošana! :)

Uģis Piterāns, Latvijas Entomoloģijas biedrība