Šobrīd aktīvie lietotāji: 29 Kopējais novērojumu skaits: 93546
Jums ir viesa statuss
Rakstu arhīvs
2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Putnu janvāris 2013
Pievienots 2013-02-13 18:34:23

Vecgada vakars ir īpaša diena daudziem cilvēku tūkstošiem, kuri vieglu uztraukuma trīsu sabiedrībā gaida šo nelielo gadumijas brīnumu. Stundām ritot, rosola smaržā tīts, šampānieša glāžu šķindoņas un laba vēlējumu pavadīts ierodas arī ilgi gaidītais Jaunais gads. Paies kādas dažas dienas un vairākums cilvēku būs atgriezušies savā ierastajā dzīves ritmā. Taču ne visi. Ir neliela grupa ļautiņu, kurus 1. janvāris ietekmē nedaudz vairāk kā citus - reizēm pat ļoti smagi. Nē, šis nebūs stāsts par tiem, kuriem ir izdevies pamatīgi pārsvinēties Jauno gadu - šis būs stāsts par cilvēkiem, kuri ir krituši Janvāra putnu vērošanas kārdinājumā. Par cilvēkiem, kas 1. janvāra rītā domā nevis par glāzi ūdens, bet par to kura būs viņa pirmā putnu suga Jaunajā gadā - pelēkā vārna vai lielā zīlīte? 


Ritvara Rekmaņa janvārī novēroto putnu foto kolāža (šeit attēls nedaudz lielākā izmērā).

Labi, metīsim liriku nedaudz pie malas - kas tad janvārim ir tik ļoti atšķirīgāks, ka putnu vērotāji speciāli veido tieši janvārī redzēto putnu sarakstu? Jūnija putnu saraksti kaut kā šādu popularitāti nav ieguvuši. Atbilde droši vien slēpjas tajā apstāklī, ka, skatoties gada šķērsgriezumā, ziemas mēnešos Latvijā uzturas salīdzinoši vismazāk putnu sugu. Droši vien ka kādus dažus gadu desmitus atpakaļ zināšanas par šiem ziemotājiem bija visai trūcīgas, taču laika gaitā ornitologiem un putnu vērotājiem kļuva aizvien interesantāk uzzināt kādas sugas un kādā skaitā pie mums uzturas ziemas mēnešos. Un tā soli pa solim, šāda ziemotāju meklēšana ir pārvērtusies par tādu tradicionālu "sacensību" - kurš janvārī ieraudzīs vairāk putnu sugu! Vārdu "sacensība" lieku pēdiņās, jo, lai arī iegūtos sarakstus var sarindot pēc to garuma, tomēr galvenā "Putnu janvāra" pievienotā vērtība ilgo gadu gaitā būtiski nav mainījusies - joprojām tā rezultātā tiek iegūti daudz interesanti un reizēm pat unikāli novērojumi par putniem ziemotājiem Latvijā. Tāpat jāatzīmē, ka gara saraksta savākšanā galvenie priekšnoteikumi ir - brīvs laiks, nedaudz lieka nauda, veiksme un, protams, arī zināšanas un katram, kurš janvārī izdomā vērot putnus, šo četru komponenšu savstrpējā attiecība ir atšķirīga - līdz ar to šos sarakstus nemaz nav tā korekti salīdzināt. Taču ja nu tomēr salīdzinam, tad 2013. gada janvāra "rangs" izskatās lūk šādi: 

Ritvars Rekmanis 108
Uģis Piterāns 107
Andris Avotiņš jun. 92
Māris Jaunzemis 88
Gaidis Grandāns 87
Mārtiņš Briedis 86
Kristaps Vilks 76
Andris Klepers 72
Dāvis Drazdovskis 71
Edgars Laucis 68
Ilze Bojāre 68
Mareks Kilups 65
Igors Deņisovs 59
Sandis Laime 56
Ainars Mankus 54
Ivars Brediks 54
Mārcis Tīrums 53
Ieva Mārdega 52

Kopumā sarakstus virs 50 sugām iesūtīja 18 cilvēki (spiežot uz novērotu sugu skaita, var apskatīt precīzu katra cilvēka sugu sarakstu sistemātiskā secībā, bez pasugām), bet pašu garāko sarakstu šajā janvārī sīvā cīņā izdevās iegūt Ritvaram Rekmanim ar visai iespaidīgu "ciparu" - 108, kas ierindojas visu laiku garāko janvāra sarakstu galvgalī (Kārļa Millera 2012. gadā iespētais rekords - 114 sugas - gan paliek nepārspēts). Tikai par vienu sugu atpalika šo vārsmu autors - šī spraigā "cīņa" attēlota grafikā zemāk. Kā redzams, mēneša šķērsgriezumā abi saraksti ir pildījušies visai līdzīgi un mēneša pēdējās dienās pat ir bijis neizšķirts rezultāts - līdz brīdim, kad Rekmanis ar baltpieres zosi 31. janvārī nosvēra svaru kausus savā labā. Kā sacīt jāsaka - cīņa līdz pēdējiem metriem.

Ja pievēršas galvenajai janvāra vērtībai - dažādiem interesantiem putnu novērojumiem, tad, neskatoties uz to, ka šis bija tāds visai tradicionāls janvāris (drīzāk auksts nevis silts. Katrā ziņā ne tik "tropiski" silts kā 2012. gada janvāra pirmā puse), var droši teikt, ka šis janvāris bija pilns ar šādiem novērojumiem! Bet sāksim vienkārši ar apkopojumu - kopumā šajā janvārī tika konstatētas 130 sugas (127 sugas iesūtītajos sarakstos + 3 sugas ziņotas www.latvijasputni.lv), kas arī ir gana daudz. Šeit ir aplūkojams KOPĒJAIS SARAKSTS - sistemātiskā secībā un secībā pēc sugu novērošanas biežuma. Kā ir redzams, tad ir bijušas tikai 20 sugas, kuras izdevās novērot visiem, kuri iesūtīja sarakstus. Ja pieskaita vēl sugas, kuras iztrūka tikai vienā no sarakstiem, tad to skaits pieaug jau līdz 35 sugām.
Bet mums jau tās parastās sugas varbūt tik ļoti neinteresē - interesantāki jau ir tie retie ziemotāji! Un ja, skatās sarakstu no otra gala, tad tur tiešām g.k. ir ļoti interesantas un vērtīgas sugas. Pa vienam novērojumam: mazā polārkaja (2. novērojums Latvijā!) gaišais ķeģis (reti Latvijā), Stellera pūkpīle (34. novērojums Latvijā), ragainais dūkuris (reti ziemas mēnešos), pelēkā pīle (10. novērojums ziemas mēnešos), reņģu kaija (reta ziemotāja), vistilbe (grūti konstatējama ziemotāja). Šajā kompānijā gan nedaudz ārā lec mednis un urālpūce, kas pie mums ir samērā parasti nometnieki piemērotos biotopos - taču katru sugu novēroja tikai viens cilvēks. Ja skatās tālāk sugas, kuras parādās vairākos sarakstos, tad tur joprojām ir daudz kas interesants -  pelēkvaigu dūkuris, pļavu čipste, peļkājīte, sila cīrulis, lauku cīrulis, Kaspijas kaija, ausainais cīrulis, lapzemes stērste (reti ziemotāji), Svītrainā pūce, Lielā polārkaija (reti Latvijā), ziemeļu svilpis (reti Latvijā, bet šogad izteikta invāzija - arī janvārī parādās veselos 8 sarakstos) un tad vēl kaudzīte it kā parastāku ziemotāju, kas varbūt citos gados būtu ne mazāk interesanti kā daži iepriekš nosauktie - lauku balodis, purva piekūns, lielais piekūns, lauku piekūns, kalnu ķeģis, dziedātājstrazds, dumbrcālis, lielais dumpis, niedru stērste u.c. Nu galīgi nevar sūdzēties! Grūti gan tagad tā salīdzināt ar citiem gadiem, bet, piemēram, starp 2004., 2006. un 2008. gadiem augstākais kopējais sugu skaits bija 124 sugas 2008. gadā. Tā ka visticamāk, ka šis gads arī janvārī kopēji novēroto sugu rangā atrodas kaut kur TOPā - iespējams piekāpjoties netipiskajam 2012. gada janvārim.

Tā lūk! Tagad mirklis atpūtas un drīz jau sāksies putnu pavasara migrācija, kas noteikti liks puntu draugiem nemierīgi dīdīties savās sēžamvietās. Ne spalvas!

Uģis Piterāns, Dabasdati.lv

Komentāri
Pēdējie novērojumi
Linaria cannabina - 2014-08-31 Aigars
Ramaria sp. - 2014-09-02 Stach
Bonasa bonasia - 2014-09-02 Aigars
Falco vespertinus - 2014-09-02 Aigars
Leptura rubra - 2014-09-01 Mimi Serada
Grus grus - 2014-09-02 Aigars
Fuligo muscorum - 2014-09-02 Stach
- 2014-09-02 Stach
Macrotyphula fistulosa - 2014-09-02 Stach
Geastrum quadrifidum - 2014-09-02 Stach
Anguis fragilis - 2014-09-02 Stach
Pseudohydnum gelatinosum - 2014-09-02 Stach
Xylaria hypoxylon - 2014-09-02 Stach
Cuculus canorus - 2014-09-01 Igors
Tremiscus helvelloides - 2014-09-02 Stach
Peltigera sp. - 2014-09-01 Mimi Serada
- 2014-09-01 Mimi Serada
Accipiter nisus - 2014-09-01 Igors
Falco peregrinus - 2014-09-01 Igors
- 2014-08-30 Mimi Serada
Aporia crataegi - 2014-06-22 freimane
Leocarpus fragilis - 2014-08-23 freimane
Tholera decimalis - 2014-09-02 freimane
Lycaena phlaeas - 2014-08-31 freimane
- 2014-09-02 roosaluristaja
Dryocopus martius - 2014-09-02 roosaluristaja
Balanus improvisus - 2014-08-23 Nora
Pelophylax esculenta - 2014-08-01 Laimeslācis
Buteo buteo - 2014-09-01 Igors
Circus aeruginosus - 2014-09-01 Igors
Euthrix potatoria - 2014-05-24 Matrus
Deilephila elpenor - 2014-08-01 Matrus
Polyommatus icarus - 2014-08-30 Matrus
Balanus improvisus - 2014-08-27 IlzeP
Oenanthe oenanthe - 2014-09-01 Igors
Pernis apivorus - 2014-09-01 Igors
Nezināms
@ didzisj
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Stach 2.septembris, 22:19

Bija vairakas izkaisitas gar vecu priedi.


dziedava 2.septembris, 22:17

Šī noteikti nav briežu ksilārija, tad vismaz apakša būtu melna. Te drīzāk kāda vārpstene Clavulina sp. varētu būt, bet ir arī citas līdzīgas.


Stach 2.septembris, 22:14

http://www.fungi.lv/pseudohydnum_gelatinosum.htm Tiko izlasiju ,ēdama kā saldais :D


dziedava 2.septembris, 22:09

Gļotsēne Fuligo muscorum - var redzēt, ka sākusies jau paciņu formēšanas stadija. Nobriestot tie oranžie bumbulīši sagrupējas tādās kā paciņās, tāpēc esmu iesaukusi šo gļotsēni par paciņu ragansviestu: http://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=1093&ftips1=96


dziedava 2.septembris, 22:03

Dobā stobrene Macrotyphula fistulosa - jau aug?! Esmu redzējusi agrākais tikai oktobra sākumā. Būs jāiet meklēt :)


dziedava 2.septembris, 22:00

Parastā adatreceklene Pseudohydnum gelatinosum - skaitās reta!


dziedava 2.septembris, 19:04

Gļotsēne trauslā leokarpa Leocarpus fragilis. Vispār ne bieži sastopama, bet šai laikā akurāt ir parādījušās :)


dziedava 2.septembris, 09:56

Ragansviests droši vien ir - varbūt ir vēl kāda bilde no citas puses un pa gabalu?


dziedava 2.septembris, 09:50

Izskatās, ka brūnā receklene Tremella foliacea


Martins 2.septembris, 07:39

Labrīt! Diemžēl tā NAV Anax ephippiger. Tā ir Partenopes dižspāre Anax parthenope. Vēl aizvien interesanti, jo tā ir suga, kas Latvijas faunā ienākusi tikai 2008.gadā (saite: http://leb.daba.lv/069_Kalnins2009.pdf). Ja par noteikšanu, tad jāskatās mātītes noteikšanas pazīmes - vēdera krāsojums, tai skaitā dzeltenā josla uz 1.posma, acu krāsa (Ana eph - brūnas, bet te zaļganas), cerkas vēdera galā. Mulsinošā pazīme varbūt ir šūnu skaits uz pakaļspārniem 3 rindās, tomēr ir jāsalīdzina viss attiecīgo šūnu laukums... Bet novērojums vēl aizvien labs! :)


Laimeslācis 1.septembris, 21:55

Paldies. Nekad agrāk tādu nebiju redzējusi.


dziedava 1.septembris, 19:04

ir ir


Nora 1.septembris, 13:52

Vai tā nav kārpainā peltīgera? http://miko.ldm.gov.lv/2010_Peltigera_aphthosa.htm


W 31.augusts, 23:47

Vai tā nevarētu būt Brebisona kroksardzene Leucocoprinus brebissonii ?


roosaluristaja 31.augusts, 21:31

Gaišais ķauķis


dziedava 31.augusts, 21:13

Tas ir egļu hermess - laputis uz egļu zariem veido čiekurveidīgas pangas. Te ir izdevies nobildēt kopā ar pašām laputīm.


roosaluristaja 31.augusts, 11:57

lapkoku svečtursēne.


Martins 31.augusts, 11:26

Ar krāsojumu tomēr viss ir kārtībā. Kad spāre izlien no kāpura ādas, krāsa ir dzeltena ar melnu. Vēlāk ķermeņa virspuse iegūst zilganpelēku apsarmi. Un ja spārei izdodas nodzīvot ilgi, zilganpelēkā apsarme atkal pamazām noiet un atklājas sākotnējais krāsojums. Tiesa gan, dzeltenā krāsa ir palikusi tumšāka - vairāk brūna nekā dzeltena.


Lauma_Sofia 30.augusts, 19:01

Kas tas ir?


Rallus 30.augusts, 11:09

Bez papildu pazīmēm šis novērojums ir maz ticams. Vai noteikts pēc balss? Redzēts vizuāli?


Rallus 30.augusts, 10:57

Divās bildēs purva tilbīte. Tas mazais izkadrējums gan interesantāks. Vai to var ievadīt kā atsevišķu novērojumu? Pavilkt vēl kādu bildi klāt.


Rallus 30.augusts, 10:48

Izteikta acs un uzacs svītra, mazs knābītis, melnas kājas, apspalvojumā siltie toņi un īss, piekļāvīgs spārns - kopējais izskats, būs čuņčiņš.


Pēteris 29.augusts, 22:03

Paldies!


CerambyX 29.augusts, 21:56

Šis ir peļu klijāns :)


Pēteris 29.augusts, 21:22

Vidējā foto vietā parādās muša (ver būt, ka sakrīt failu numuri).


CerambyX 29.augusts, 21:14

Šis ir ceriņu sfinga kāpurs! :)


W 29.augusts, 19:10

Lapegļu sviestbeka Suillus grevillei - nav sarakstā!


Rallus 29.augusts, 15:28

Vai kādu vārdu var minēt pie noteikšanas pazīmēm par šo?


ER 29.augusts, 13:49

Vēl viens vērtīgs novērojums. Šis putns te jau vismaz kopš 19. augusta, redzēts un pazīts reizes četras. Sešgadīgs Garkalnes ligzdā gredzenots putns, kas ligzdojis Silakrogā (arī šogad), un tagad uzkrāj spēkus Sauriešu pļavās pirms tālā ceļa uz Āfrikas dienviddaļu.


Rallus 29.augusts, 08:41

Jāni, taisnība. Vēlās nakts paviršums;) Dabā jau, pats zini, vienmēr labāk, nekā attālākas bildes.


ER 29.augusts, 08:21

Paldies, šis ir pilns nolasījums, jo zaļajam gredzenam burtu nav (līdz 2010. gadam liku vienkrāsainus gredzenus). Gredzenota 04.07.2008. Garkalnē, kopš 2010. gada (arī 2014) ligzdoja Silakrogā. Atkārtots nolasījums šogad pie Sauriešiem (sk., piemēram 23. augusta bildi https://twitter.com/dabasSkanas).


ER 29.augusts, 08:11

Thanks for the additional image! It's almost fully readable: black letter code is either "PB" or "PR". Ringed by me in 2013 as a nestling. A slightly different angle on any one of the rings might help to solve that conclusively. Here's my e-mail address, just in case: edmunds at ldf dot lv.


CerambyX 28.augusts, 20:32

Jā, varētu būt - kāpēc gan ne.


Matrus 28.augusts, 20:22

Šogad pāris reizes apsekoju Dārziņu atteku ligzdošanas sezonā, bet mazos dūkurus nemanīju, bet augustā varētu būt arī migrants.


CerambyX 28.augusts, 19:14

Tas pievienošanas datums - novērojuma laiks 4. augusts :)


Remco 28.augusts, 19:06

Yes, a metal ring on the right leg and a yellow plastic one on the left leg. Unfortunately obscured by feathers so could not read them. Now attatched a picture detail. Locally ringed maybe?


Rekmanis 28.augusts, 18:54

Trešais vēlākais Latvijā.


forelljjanka 28.augusts, 11:42

Gonkā gan šitā nedari,tas ir pelēkais mušķērājs 1 cy !!! ;)


Rallus 27.augusts, 23:24

Sarkanrīklīte, jaunais putns.


Laimeslācis 27.augusts, 22:58

Kā var atšķirt sarkano klajumspāri no parastās?


roosaluristaja 27.augusts, 22:45

Jā, izskatās pēc jaunā putna.


Laimeslācis 27.augusts, 22:45

Paldies!


Laimeslācis 27.augusts, 22:37

Paldies!


aina 27.augusts, 22:25

vai dzeguze?


aina 27.augusts, 18:00

Nepareizi esmu norādījusi- protams, ka baltā cielava!:)


zemcha 27.augusts, 14:39

Skaidrs. Sestdien pabraukājos pa Rendas pusi, tur kur pagājušā gadā vienu izdevās nofotografēt, bet nevienu nemanīju. Ievēroju, ka tai vietai un Jaunsauriešu pļavai kopīga iezīme ir tā, ka pļavu škērso vismaz trīs elektro līnijas, kas acīm redzot, viņām ir ļoti pa prātam.


Fuatra 27.augusts, 14:03

Šodien joprojām tepat.


CerambyX 27.augusts, 11:05

Bet vai pelēkā? Baltā cielava pēc krāsojuma ir pelēkākā no visām sugām :) Šajā biotopā (domāju Lubāna apkārtnē pelēkās cielavas nav nekad redzētas) un uzreiz 6 īp. - 99%, ka baltās cielavas :)


Mimi Serada 27.augusts, 10:12

Paldies!!!


CerambyX 27.augusts, 01:40

Drīzāk skābeņu šūpotnis (Triodia sylvina)


CerambyX 27.augusts, 01:39

Varbūt stipri nodilusi Brachylomia viminalis, varbūt kaut kas no Oligia sp. Nez.


CerambyX 27.augusts, 01:36

Domāju, ka mārsilu laukpūcīte (Agrotis vestigialis)


CerambyX 27.augusts, 01:36

Sārtbrūnā zaigpūcīte (Mnio satura)


CerambyX 27.augusts, 01:35

Kazeņu vērpēja kāpurs.


CerambyX 27.augusts, 01:34

Īsspārnis Staphylinus sp. - varētu būt, ka S.caesareus, bet, lai droši atšķirtu no S.dimidiaticornis, jāredz matiņu krāsa galvas aizmugures daļā.


CerambyX 27.augusts, 01:26

Priežu sfinga kāpurs


CerambyX 27.augusts, 01:26

Rožvabole Cetonia aurata. Gaišās joslas gan nav bojājumi, bet sugai raksturīgs 'dizaina elements' :)


CerambyX 27.augusts, 01:25

Lapgrauzis Gastrophysa viridula


CerambyX 27.augusts, 01:24

Kādas no zilspāru (Calopteryx sp.) kāpuriem.


CerambyX 27.augusts, 01:23

Lapseņzirneklis


CerambyX 27.augusts, 01:23

Jauns graudzāļu vērpēja kāpurs


CerambyX 27.augusts, 01:21

Kāda no Amphipoea ģints pūcītēm.


CerambyX 27.augusts, 01:20

Pelēkbrūnais bērzu zobspārnis (Notodonta dromedarius)


CerambyX 27.augusts, 01:20

Tumšbrūnā aireņpūcīte (Tholera cespitis)


CerambyX 27.augusts, 01:19

Abrostola sp. - man vairāk izskatās pēc raibās cekulpūcītes (A.tripartita)


ER 26.augusts, 21:24

Vai redzējāt arī kādu gredzenu? / Could You see any rings?


ER 26.augusts, 21:21

Vecais labais paņēmiens - caur teleskopu no mašīnas. Kowa ar 20-60x tālummaiņu, uzskrūvēts uz durvju stikla ar "Kite" turekli. Neko labāku nezinu.


paliec 26.augusts, 16:18

šis ir mazulis. vai nu Macrogastra ģints vai Clausilia ģints. la noteiktu vajag pieaugušu un redzēt čaulas ieejas veidojumus, kuri mazulim vēl vispār nav izveidojušies. šis ir šā gada mazulis. mēnesi pusotru vecs.


paliec 26.augusts, 16:14

otra iespējamā suga būtu gludais vārpstiņgliemezis - Cochlodina laminata. bet šis izskatās, ka būtu mazāks izmēros, tāpēc es sliecos uz C.orthostoma. visas pārējās LV vārpstiņnieku sugas ir stipri rievainākām čaulām, ar izteiktu ribojumu.


zemcha 26.augusts, 15:07

Edmund, Tu ar teleskopu no mašīnas nolasīji vai ko viltīgāku esi izdomājis?


Rallus 26.augusts, 14:57

Šim tas konuss savādāks un rievains...


Rallus 26.augusts, 14:55

Labi. Kādas idejas par to otru?


paliec 26.augusts, 12:44

šādā rakursā un bez mēroga.... vārpstiņniekus noteikt nevar, bet tā kā čaula gluda un jāizvēlas starp divām sugām, tad es teikšu, ka šis ir Cochlodina ortosthoma - taisnmutes vārpstiņgliemezis...


ER 24.augusts, 17:18

Attēlos jaunais putns, šīgada mazulis ar dzelteno gredzenu uz kreisās kājas. Vakar tur nolasīju gredzenus diviem šādiem jaunuļiem (viens no Garkalnes, otrs no Silakroga), bet tālāk uz vadiem palika vismaz vēl 1 vai 2 citi jaunie.


ER 24.augusts, 17:14

23.08.2014. šajā apkaimē vismaz 6 vai 7 zaļās vārnas uz vadiem virs pļautiem zālājiem, diezgan izklaidus. Četrām teleskopā no mašīnas nolasīju gredzenus. Gan jau gredzenotas arī pārējās, tikai tobrīd bija par tālu no ceļa. Četras nolasītās: 1 ad.+1 juv. no vienas ligzdas Garkalnē, 1 ad. un 1 juv. no divām dažādām ligzdām Silakrogā. Tā ka te jau labu laiku ir īsts, pastāvīgs "salidojums" - barošanās pietura ceļā uz ziemošanas vietām. Interesanti, cik ilgi te vēl uzturēsies. Pats turp augustā vairs netikšu.


ER 23.augusts, 12:25

Visiem zaļo vārnu novērojumiem ārpus ligzdošanas vietām un laikiem iesaku atjaunot publisko pieejamību novērojumu vietām. Lauki pie Sauriešiem izskatās pēc pastāvīgas zaļo vārnu barošanās vietas pa ceļam uz dienvidiem no Pierīgas priežu mežu masīviem. Pagaidām te droši nolasīts tikai viens gredzens. Ļoti noderētu vairāk novērojumu caur teleskopiem un teleobjektīviem!


CerambyX 22.augusts, 23:52

Ošu ordeņpūcīte - viens no lielākajiem mūsu naktstauriņiem. Suga izplatīta samērā bieži - lido vasaras otrajā pusē/septembrī.


roosaluristaja 22.augusts, 17:06

Teritoriāla uzvedība starp 2 TT? Kā tas izpaudās?


Nora 22.augusts, 15:40

Ar interesi vēru vaļā, kas tad par H.sapiens ziņots :) I-netā atradu šos: http://www.copeslietas.lv/site/blogi/1124-varkalu-kanals-vai-licenceta-makskeresana-balelinu-stila-1.htm un http://likumi.lv/doc.php?id=248459 Tā arī nesapratu var vai nevar makšķerēt, kaut zīme jau rāda, ka nevar...


galochkin 22.augusts, 13:24

Diemžēl nē.Putns bija ļoti tālu.


IevaM 22.augusts, 13:16

vai izdevās nolasīt kādu gredzenu? varbūt kādā bildē var?


CerambyX 22.augusts, 08:45

Smirdīgā rožvabole


CerambyX 22.augusts, 08:44

Kazrožu sfinga kāpurs


CerambyX 21.augusts, 23:18

Jā, tas ir milzu kailgliemezis (Limax maximus). Plankumainā mantija ir gana raksturīga pazīme, bet forši, ka ir bilde ar pēdu, kas ir pilnībā balta, jo varbūt mazliet līdzīgajam tumšajam kailgliemezim pēda ir tumša ar gaišu centrālo daļu. Suga nav nekas pārāk rets g.k. sastopama apdzīvotās vietās, dārzos utml. vietās (atšķirībā no tumšā kailgliemeža, kas dzīvo mežos). Protams, par cik pārsvarā aktīvi naktīs, tad varbūt mazāk redzami nekā to patiesībā ir.


Iweta 21.augusts, 22:29

Limax maximus?


Iweta 21.augusts, 22:14

Varbūt tas varētu būt Garden Slug Extended ???


CerambyX 21.augusts, 19:18

Kaut kas no tīklspārņiem Coniopterygidae


galochkin 21.augusts, 16:58

Был там сегодня. Видел одну птицу. Окольцованная. Но близко не подпускала, невозможно было прочитать буквы... :(


IevaM 20.augusts, 20:54

Turpat netālu no Knauf rūpnīcas uz vadiem joprojām ir vismaz 3 zaļās vārnas. Ja kādam ir iespēja, paskatieties gredzenus, būtu ļoti vērtīgi nolasīt (teleskopā vai foto).


forelljjanka 19.augusts, 20:28

Kas nu tur par brīnumu?;) Tur tak NEŠAUJ !!! :DDD Domāju ,Sātiņos ar būs tā pavairāk(tur arī nešauj)! ;)


Edgars Smislovs 19.augusts, 12:58

Paldies centīšos! Bet drīz atkal uz skoooooolu! :( :( :(


CerambyX 19.augusts, 08:59

Baltdzīslainā aireņpūcīte


CerambyX 19.augusts, 08:58

Lapgrauzis Chrysolina sturmi


CerambyX 19.augusts, 08:57

Tumšā tilbīte


Gaidis Grandāns 18.augusts, 23:53

Edgars MALACIS! Tā turpināt!


CerambyX 18.augusts, 16:36

Ceriņu sfings


CerambyX 18.augusts, 15:07

Ķērpjuts - iespējams Valenzuela flavidus


CerambyX 18.augusts, 15:02

Mārīte Calvia quatuordecuttata


CerambyX 18.augusts, 15:01

Kādas līķvaboles kāpurs


CerambyX 18.augusts, 15:00

Sarkanspārnis Platycis minutus


CerambyX 18.augusts, 15:00

Neesmu sēņu specs, bet vai tik nebūs lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum)


Bekuvecis 18.augusts, 14:45

Lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), aizsargājama suga.


dziedava 18.augusts, 00:50

Vārpainā krauklene Actaea spicata


CerambyX 16.augusts, 22:23

Ceļteku raibspārnis - tauriņš :)


jumts 16.augusts, 20:52

Kazrožu sfinga (Deilephila elpenor) kāpurs.


Pēteris 16.augusts, 18:14

Pirmo reizi redzu kāpuru, kurš maina deguna garumu.


Pēteris 16.augusts, 18:12

Domāju, ka tā ir kāda muša.


Bekuvecis 16.augusts, 12:15

Jā, noteikti ir.


roosaluristaja 16.augusts, 07:17

Šitā, manuprāt, ir lapkoku svečtursēne.


roosaluristaja 16.augusts, 07:15

Baigi vēlais perējums, ja vēl tagad pūka nav īsti nogājusi.


Edgars Smislovs 15.augusts, 22:33

Šodien ari uz vadiem sēdēja viens juv putns visdrīzāk taspats.


Wiesturs 15.augusts, 19:23

Orthops kalmii?


Wiesturs 15.augusts, 17:27

Šitā būtu Adelphocoris quadripunctatus?


CerambyX 15.augusts, 14:40

Ķērpjuts Psococerastis gibbosa


CerambyX 15.augusts, 14:35

Šķiet tinējs Ancylis badiana


CerambyX 15.augusts, 14:34

Raibkode Calybites phasianipenella


CerambyX 15.augusts, 14:34

Žodzeņu joslainais lapsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:33

Kāda no viendienītēm


CerambyX 15.augusts, 14:33

Acainais lapsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:33

Zāļsvilnis Elophila nymphaeata


CerambyX 15.augusts, 14:32

Dzeltenā grīšļu pūcīte


CerambyX 15.augusts, 14:32

Šķiet ceļteku mazsprīžmetis


CerambyX 15.augusts, 14:30

Ievu ordeņpūcīte


CerambyX 15.augusts, 14:30

Tīklkode Argyresthia goedartella


Edgars Smislovs 15.augusts, 12:08

To brīdi tuvumā nebija citu kaiju, viņa viena lidoja garām.


dekants 15.augusts, 09:34

Visu cieņu! Viņu lidojumā pamanīt starp citām kaijām, atšķirt, noorientēties un vēl paspēt ideāli nofotografēt. Malacis!


CerambyX 14.augusts, 19:41

Garlūpas racējlapsene


CerambyX 14.augusts, 19:01

Sarunā ar N.Savenkovu atklājās, ka šis izrādās ir Roeslerstammia erxlebella.


CerambyX 14.augusts, 18:48

Parastās otiņastes kāpurs


CerambyX 14.augusts, 18:47

Ar šķiet kāds no ūdensmīļiem. Helochares sp. vai kaut kas tamlīdzīgs.


CerambyX 14.augusts, 18:44

Ūdensmīlis, iesp. Cercyon ustulatus


CerambyX 14.augusts, 18:34

Kāda no kailvabolēm (Leiodidae sp.)


CerambyX 14.augusts, 18:30

Ievu ordeņpūcīte


CerambyX 14.augusts, 18:30

Jā, H.fuscipes


CerambyX 14.augusts, 18:29

Melnā praulvabole


CerambyX 14.augusts, 18:29

Sarvabole Lagria hirta


CerambyX 14.augusts, 18:29

Saperda carcharias


CerambyX 14.augusts, 18:28

Aha - C.rusticus


Wiesturs 14.augusts, 17:53

Jā, tiešām izskatās, ka tā.


CerambyX 14.augusts, 17:49

Alkšņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 14.augusts, 17:44

Es teiktu, ka Chortodes fluxa


Igors 14.augusts, 16:21

Malacis!


CerambyX 14.augusts, 15:32

Izskatās pēc tumšās ķiršu pelēkpūcītes (Acronicta tridens) kāpura. Reta suga!


CerambyX 14.augusts, 15:25

Gandreņu zilenītis nebūs. Droši vien parastais zilenītis, bet, protams, 100% pārliecībai jāredz spārn apakšpuse.


CerambyX 14.augusts, 13:56

2. attēlā - melnā klajumspāre


CerambyX 14.augusts, 13:51

Jā, piekrītu, ka X.xanthographa


CerambyX 14.augusts, 13:44

Super! Apsveicu! :)


sandis 13.augusts, 17:51

Pēc poļu lapas attēliem spriežot, pūcīte Heliothis maritima. Varētu būt šī suga? Pēc izplatības areāla arī atbilst. DD datubāzē sugu neatradu.


W 13.augusts, 08:31

Paldies:)


visvaldis.s 12.augusts, 22:09

Gribas zināt kā sauc šo dīvaini.


Aigars 12.augusts, 21:25

Šis putns, kā mazulis gredzenots 23.05.2014. Meža kapos.


Matrus 12.augusts, 17:13

Aigar, kur šis vistu vanags gredzenots?


Mimi Serada 12.augusts, 11:00

Paldies, man prieks par to!


Bekuvecis 12.augusts, 10:36

Parastie zemestauki (Phallus impudicus) vēl "olas" stadijā.


Bekuvecis 12.augusts, 10:33

Nekādā gadījumā ne ķieģeļsarkanā sērsēne un vispār ne sērsēne. Kas tad - uz sitiena nepateikšu. Mūsu lapiņsēņu speciāliste varbūt varētu.


Bekuvecis 12.augusts, 10:30

Saldā eksīdija (Exidia saccharina). Salda pēc izskata, ne garšas! :)


CerambyX 11.augusts, 20:57

N.Savenkova komentārs - tiešām Perizoma lugdunaria. Laba suga!


W 11.augusts, 17:50

Paldies:)


CerambyX 11.augusts, 14:39

Nebūs gan vabole - kameņlapsene Mutilla europaea :)


Wiesturs 9.augusts, 14:29

Pārskatīju vēlreiz, šitais acīmredzot tad jāmaina uz E. silaceata


galochkin 9.augusts, 12:44

Спасибо больше! Очень рад, что понравилось! :)


IlzeP 9.augusts, 11:58

Paldies, tā jau man likās :)


ER 8.augusts, 21:58

Lieliski foto, apsveicami!


jumts 8.augusts, 18:20

Brīnišķīgas fotogrāfijas! :)


Elfiņš 8.augusts, 17:08

Parastais zeltainītis


IlzeP 7.augusts, 19:56

Šī smilšvabole man atkal pēc noteicēja izskatās pēc jūrmalas, bet vieta atkal nav jūrmala... :)


IlzeP 7.augusts, 19:55

Vai šo pareizi noteicu?


IevaM 6.augusts, 12:25

Protams, varu uz epastu koordinātas aizsūtīt :)


Martins 5.augusts, 20:06

Būtu labi novērojumu vietu precizēt, jo tik plašu teritoriju vienam eksemplāram piedēvēt... Dabas izpētē/aizsardzībā šādu "atradni" grūti izmantot.


IevaM 5.augusts, 12:14

Hmm, sajutos vainīga, ka "turu sveci zem pūra". 2012. gada 24. jūlijā Ādažu poligonā tā pat gada pavasarī kontrolēti dedzinātā virsājā (kurš jau bija gandrīz mežs lielo koku dēļ) redzēju šo pašu vaboli.


visvaldis.s 4.augusts, 12:47

Paldies!


Wiesturs 4.augusts, 00:02

Paldies, tā man pašam arī likās visticamākā.


CerambyX 3.augusts, 23:20

Melnulis Opatrum sabulosum


CerambyX 3.augusts, 22:47

Domāju, ka Abrostola tripartita


CerambyX 3.augusts, 22:39

Nu jā - Acronicta tridens/psi. Tās ar nemāku un nemaz nezinu vai pēc foto var droši atšķirt.


CerambyX 3.augusts, 22:34

Mazais apšu tinējzobspārns (Clostera pigra). Pārējiem laikam nekomentēšu klāt - salikšu tik nosaukumus :)


CerambyX 3.augusts, 22:33

Melnais madaru lapsprīžmetis (Epirrhoe tristata)


CerambyX 3.augusts, 22:32

Spodrā graudzāļu pūcīte (Thalpophila matura)


CerambyX 3.augusts, 15:34

Būs īstā!


Siona 3.augusts, 15:25

Labojums - te viņa tiek saukta par viršu mazo raibpūcīti :)


Siona 3.augusts, 15:23

Izskatās pēc mazās mellenāju pūcītes (Anarta myrtilli) kāpura, bet varbūt ir vēl kāds līdzīgs?


CerambyX 3.augusts, 13:27

Konkrēti spārēm droši vien neatšķiras no citiem kukaiņiem. Kaut kādus attālumus jau tomēr tie veikt spēj un var pieņemt, ka tuvākajā apkārtnē piemērotā biotopā sugai ar jābūt sastopamai. Kas ir "tuvākā apkārtne" protams ir diskutabls jautājums un no sugas atkarīgs (vienai sugai 500m ir nieks, bet citai nepārvarams attālums), bet spāru gadījumā 200m šķiet gauži maz. Šķiet arī abas ūdenstilpes ir savstarpēji savienotas.


jumts 3.augusts, 12:31

Paldies, izlaboju!


Matrus 3.augusts, 12:25

Kadi tad butu kriteriji sparu jaunu atradnu definesana?


CerambyX 3.augusts, 03:17

Otrajā attēlā pareizi - sarkanā klajumspāre. Pirmajā attēlā - parastās klajumspāres


CerambyX 3.augusts, 03:15

Kāpostu baltenis


CerambyX 3.augusts, 03:15

Sirsenis


CerambyX 3.augusts, 03:15

Koksngrauzis Leptura quadrifasciata


CerambyX 3.augusts, 03:14

Brūnā smilšvabole - bieža un plaši izplatīta suga


CerambyX 3.augusts, 03:14

Skābeņu pelēkpūcītes kāpurs


CerambyX 3.augusts, 03:12

Tīklkode Yponomeuta plumbella


CerambyX 3.augusts, 03:10

Priekškrūšu vairoga priekšējais stūris izskatās ar dzletenīgu plankumu (nav gan labākais rakurss) - tātad Buprestis haemorrhoidalis


CerambyX 3.augusts, 03:08

Plakankode Harpella forficella


CerambyX 3.augusts, 03:08

Es teiktu, ka kāpostu baltenis


CerambyX 3.augusts, 03:04

Nezinu gan vai divas vietas 200m attālumā viena no otras būtu saucamas par atsevišķām atradnēm :) Bet tā jau, protams, forši atradumi!


Rallus 2.augusts, 11:25

Šorīt bija ap 1000 putnu tajā pat vietā un ap 500 pie Ainažu mola


CerambyX 2.augusts, 00:44

Šis labs novērojums!


Martins 1.augusts, 23:49

Ir īstais laiks meklēt krāšņvaboles! Dažas reizes esmu bijis un katru reizi no 3-5 sugām! Uz celmiem, stāvošiem, kritušiem kokiem un pat kokmateriālu krautuvju vietās uz mizām, nelieliem zariem.


Martins 1.augusts, 23:31

Tā jau likās, ka bija vēl viens novērojums - Nagļos, zivju dīķos.


Martins 1.augusts, 23:29

Jā, suga izplatās - lēni vai ātri - grūti pateikt. Aktīvo meklētāju maz. Līdz šim Latvijā konstatēta karjerā pie Mazajiem Kangariem, karjerā pie Bauskas, Bilskas pagasta Lobērģī (pļavā) un tagad te (ja vien vēl kādu novērojumu neesmu aizmirsis).


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2014
© dabasdati.lv
Saglabāts