Šobrīd aktīvie lietotāji: 104 Šodien ievadītie novērojumi: 193 Kopējais novērojumu skaits: 355027
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Pārbaudīti visi spāru novērojumi portālā Dabasdati.lv
Pievienots 2017-01-25 11:11:21

Projektā "Latvijas dabas un ainavas vērtība – spāre: no pētījumu pirmsākumiem līdz dāvanai Latvijas simtgadē" uzsākts darbs pie grāmatas par Latvijas spārēm, kura ietvaros pārbaudīti visi portālā Dabasdati.lv reģistrētie 4710 spāru novērojumi. Lai arī Dabasdati.lv reģistrētos novērojumus sugu pazinēji pārskata regulāri, tomēr pie lielā novērojumu skaita – vairāk kā 360 000 novērojumu un novēroto sugu un eksemplāru daudzveidības – no neprecizitātēm un kļūdām izvairīties nevar. Lai mazinātu kļūdu skaitu turpmāk, šajā pārskatā apskatītas Dabasdati.lv biežāk konstatētās kļūdas spāru sugu noteikšanā, sadalot tās pa spāru sistemātiskajām grupām, un doti padomi sugu noteikšanai.
Pirms tam gan gribu pateikt lielu paldies visiem spāru ziņotājiem un cerams, ka šis materiāls noderēs, lai arvien veiksmīgāk atpazītu novērotās spāru sugas!

Lai noteiktu spāres, ir jāņem vērā divas pamatlietas – spāres dzimums un vecums. Lielākai daļai spāru sugu tēviņu krāsojums ir atšķirīgs no mātīšu krāsojuma, un tas bieži rada kļūdas sugu noteikšanā. Līdz ar to, uzsākot noteikšanu, vispirms ir jānosaka spāres dzimums, aplūkojot vēdera (bieži vēderu nepareizi sauc par asti) pirmos un pēdējos posmus. Attēlos parādītas tēviņu un mātīšu atšķirības gan dažādspārnu, gan vienādspārnu spārēm.

Atkarībā no spāres vecuma mainās arī tās krāsojums. Izlienot no kāpura ādas, spāres ir pelēcīgas vai brūnganas, un tikai pēc vairākām stundām tās sāk iegūt savu pamatkrāsu. Spāru spārni mirdzumu un atspīdumu saglabā vēl vairākas dienas. Dažas sugas turpina mainīt krāsu visā dzīves laikā, piemēram, mainīgā spāre Libellula fulva, melnā klajumspāre Sympetrum danae un citas.

Zilspāres (235* novērojumi)
Lai arī šķiet, ka noteikšanas grūtības varētu sagādāt tikai zilspāru mātītes, tomēr bija nepareizi noteikti arī tēviņi. Ticamākais iemesls – neuzmanīga bilžu apskate, jo, fotografējot spāres pretskatā, caurspīdīgās spārnu daļas ir grūtāk ieraugāmas. Jāņem vērā ar tas, ka Latvijā sastopamajiem eksemplāriem spārnu tumši zilā daļa ir lielāka nekā tas norādīts vienā no šobrīd plašāk izmantotajiem spāru noteicējiem (Dijkstra K.-L. 2014. Field Guide to the Dragonflies of Britain and Europe). Mātītes ir objektīvi grūtāk nosakāmas, jo ir jāizšķiras par to, vai spārni ir zaļgani vai brūngani. Viens no risinājumiem – izveidot attēlu komplektu paraugam, kur ir redzamas abu sugu mātītes ar sakļautiem un izplestiem spārniem. Tad salīdzinājumam, kuram krāsu tipam vairāk atbilst nosakāmais eksemplārs, vairs nevajadzētu radīt grūtības.


Upju (!) zilspāres Calopteryx splendens tēviņš. Fotoattēla rakursa dēļ grūti saskatāms, bet tomēr redzams, ka spārnu pamatne un spārnu gali ir caurspīdīgi.

Zaigspāres (355 novērojumi)
Šai spāru grupā noteikšanas grūtības rada apstāklis, ka nav fotogrāfijas rakursa, kurā varētu redzēt visas pazīmes visu sugu noteikšanai, – līdz ar to 32 novērojumi ir palikuši līdz sugai nenoteikti (vai pārcelti atpakaļ). Ja attēlos ir redzama krūšu daļa no sāniem un vēdera gals ar cerkām (appendages) no augšas – tēviņus varēs noteikt precīzi, bet mātīšu noteikšanai var būt vajadzīgs redzēt arī vēdera galu no sāniem un vēdera pirmo līdz otro posmu no augšas. Jāņem vērā arī tas, ka gaiši pelēkā/zilganā apsarme, kas arī ir kā noteikšanas pazīme, ir tikai nobriedušiem, vidēja vecuma eksemplāriem (jauniem eksemplāriem tā vēl nav izveidojusies, bet ļoti veciem eksemplāriem tā var būt jau noberzta).
Lai gan pašlaik Latvijā ir konstatēta tikai viena ziemasspāru suga, tomēr noteikti ir sastopama arī otra suga. Lai šīs sugas atšķirtu, ir nepieciešams redzēt spāres krūšu daļu no sāniem – svītras “plecu” daļā.

Krāšņspāres (1068 novērojumi)
Kā vienā no sugām daudzveidīgākajām Latvijas spāru grupām, arī kļūdu un līdz sugai nenoteikto spāru skaits bija relatīvi liels, un 14 novērojumos suga paliek nenoteikta. Tāpat kā zaigspārēm arī krāšņspārēm nav fotogrāfijas rakursa, kurā varētu redzēt visas pazīmes visu sugu noteikšanai. Daži kontroljautājumi un ieteikumi noteikšanas secībai:
1) vai, skatoties no augšas ir redzami gaiši plankumi uz galvas pie acīm? Ja ir, tad kādas formas – apaļi vai iegareni?;
2) vai uz krūšu sāniem ir īsa melna svītra (attēlos) – no gaiši zilajām (grūti atšķiramajām) sugām šī svītra NAV tikai vienai sugai – ezeru krāšņspārei Enallagma cyathigerum.
Coenagrion ģints spārēm piemīt diezgan liela krāsu raksta mainība, kas nav pietiekami aprakstīta arī noteicējos. Tādēļ šai grupai universālu padomu ir maz. Rūpīgi jāskatās visas pazīmes. Viena no mainīgākajām sugām ir tumšzilā krāšņspāre Coenagrion pulchellum. Šo sugu visdrošāk atšķirt pēc priekškrūšu vairodziņa (starp galvu un krūtīm, skatoties no augšas) – tas ir ļoti izliekts (attēlā). Līdzīgs vairodziņš ir arī zilganajai krāšņspārei Coenagrion lunulatum, taču šai sugai ir atšķirīgs vairodziņa krāsojums. Variabls ir arī vēdera 2.posma zīmējums. Tādēļ šī pazīme ir jālieto kombinācijā ar citām pazīmēm. Pēdējo pāris gadu laikā populāro sarkanacu Erythromma noteikšanai visdrošāk ir izmantot vēdera pēdējo triju posmu krāsojumu, jo noteicējos minētā plecu svītra lielajai sarkanacei Erythromma najas ir mainīga pazīme.


Krāšņspāru Coenagrion priekškrūšu vairodziņu atšķirība – skats no augšas (Attēls no grāmatas: Skandhall Å. 2000. Trollsländor i Europa. Interpublishing, Stockholm, p. 251.)

Platkājspāres (143 novērojumi)
Tā kā Latvijā ir sastopama tikai viena platkājspāru suga un tai ir ļoti raksturīga atpazīšanas pazīme – paplatināti kāju stilbi, tad šajā grupā bija tikai pāris acīmredzot neuzmanības rezultātā radušās kļūdas.

Dižspāres (525 novērojumi)
Dižspāres kopumā nav uzskatāmas par grūti nosakāmām spārēm, ja vien ir iespējams kukaini apskatīt gan no augšpuses, gan no sāniem (6 novērojumi paliek līdz sugai nenoteikti). Grūtāk atšķirama purvaiņu dižspāre Aeshna juncea no sūnupurvu dižspāres Aeshna subarctica. Lai šīs divas sugas atšķirtu, ir skaidri jāredz spārnu priekšējās dzīslas krāsa (dzeltena vai brūna), un laba pazīme ir noteicējos reti minētā pazīme krūšu sānu zīmējums – “kājiņa” (attēlos).

Upjuspāres (275 novērojumi)
Izmantojot fotogrāfijas, kurās redzams krūšu zīmējums un kāju krāsa, upjuspāres ir viegli nosakāma spāru grupa. Tomēr, vērojot spāres dabā, nereti ir iespējamas kļūdas, kas saistītas ar visu sugu krāsu toņa maiņām. Tā, piemēram, līdz šim nav zināms neviens labi dokumentēts zaļās upjuspāres Ophiogomphus cecilia novērojums no Kurzemes (tai skaitā par tādiem atzīstami arī Dabasdati.lv reģistrētie novērojumi Kurzemē). Ir zināmi vairāki relatīvi ticami novērojumi, taču šo novērojumu ticamību samazina izteiktā disproporcija starp zaļās upjuspāres un citu upjuspāri novērojumiem Kurzemē un citur Latvijā.

Strautuspāres (23 novērojumi)
Tā kā Latvijā ir sastopama tikai viena strautuspāru suga un tā ir ļoti raksturīga, tad šajā grupā kļūdu nebija.

Smaragdspāres (227 novērojumi)
Šai nelielajā spāru grupā bija relatīvi daudz kļūdaini noteiktu eksemplāru. Kļūdu daudzums visticamāk izskaidrojams ar šo spāru izturēšanos – pieaugušie (nobriedušie) eksemplāri daudz laika pavada lidojot un ir grūtāk nofotografējami. Noteikšanas pazīmes (sejas un vēdera krāsa, spārnu dzīslojums, cerku (appendages) forma), lai arī ir izteiktas un maz mainīgas, tomēr ne katrā fotogrāfijā saskatāmas. Ieteikums – ja nav saskatāmi dzeltenie plankumi vismaz pusei no vēdera posmiem, jāmēģina tomēr iegūt labas kvalitātes spāres sejas daļas vai vēdera gala – cerku fotogrāfijas.
Samērā maz novērojumu (attiecībā pret sugas sastopamību) ir brūnganajai plankumspārei Epitheca bimaculata. Šī suga ir bieži sastopama augiem bagātos ezeros un dīķos, kur piekrastes augos (10-20 cm virs ūdens) samērā viegli var atrast šai sugai specifiskās (ar lieliem dzelkšņiem) kāpuru ādiņas jeb eksuvijus (attēls). Pieaugšie eksemplāri parasti uzturas patālu no krasta, virs atklātā ūdens, un ir grūti apskatāmi un nofotografējami.

Spāres (1859 novērojumi)
Libellulidae dzimtas spāres ir otra sugām daudzveidīgākā Latvijas spāru grupa, un līdz ar to arī kļūdu un līdz sugai nenoteikto spāru skaits bija vislielākais (vairāk kā 50 līdz sugai nenoteikti eksemplāri). Purvuspāres ir šķietami vienkārša spāru grupa un būtu nosakāmas pēc vienas, no augšas uzņemtas fotogrāfijas. Taču slaidajai purvuspārei Leucorrhinia rubicunda pēc vēdera mugurpuses zīmējuma droši nevar atšķirt mātītes no spilgtās purvuspāres Leucorrhinia pectoralis mātītēm un tēviņus no mazās purvuspāres Leucorrhinia dubia tēviņiem (attēlā). (Daļai no Dabasdati.lv reģistrētajām un līdz sugai noteiktajām purvuspārēm noteikšanas ticamība NAV 100 %!). Taču, ja ir iespējams nofotografēt šo eksemplāru dzimumorgānus (noteikšanai pietiekošus attēlu var iegūt arī ar telefonā iebūvētu kameru), tad noteikšana problēmas nesagādās.


Purvuspāru Leucorrhinia noteikšanas tabula (Attēls no grāmatas: Skandhall Å. 2000. Trollsländor i Europa. Interpublishing, Stockholm, p. 251.)

Pārējās Libellulidae dzimtas spāres, lai arī krāsojuma ziņā ļoti mainīgas, taču pārsvarā ir noteiktas pareizi. Taču arī šeit ir vērts uzsvērt, ka formas un krāsojuma (gaiši zilā/pelēkā apsarme) ziņā līdzīgās ezerspāres Orthetrum no plakanspārēm Libellula, pirmkārt, jau atšķiras ar tumšo plankumu pakaļējo spārnu pamatnē. Šī pazīme izmantojama arī purvuspāru Leucorrhinia un klajumspāru Sympetrum atšķiršanā. Plakanspārēm un purvuspārēm šis plankums ir, bet ezerspārēm un klajumspārēm – nav.

Dabasdati.lv reģistrēti vairāki spāru novērojumi, kur nav noteikta ne spāru suga, ne grupa, kā arī nav pievienota fotogrāfija vai apraksts, kas ļautu identificēt sugu vai vismaz ģinti. Šādiem datiem nav ne zinātniskas, ne dabas aizsardzības nozīmes, un šādus datus nav vērts reģistrēt (esošos datus būtu vēlams dzēst). Samērā maza nozīme ir arī datiem, kur nav iespējams novēroto spāri noteikt līdz sugai. Šie novērojumi nav nozīmīgi arī kā fenoloģiska informācija, jo lidošanas laiki atšķiras pat starp vienas ģints sugām, savukārt ģinšu ietvaros fenoloģija ir diezgan labi izpētīta. Izņēmums ir tikai dati par spāru masveida migrācijām, bet tad ir jābūt pietiekami labam novērojuma aprakstam, lai varētu identificēt, ka novērotais tiešām ir bijusi migrācija.

Nobeigumā – pieminētais spāru noteicējs (Dijkstra K.-L. 2014. Field Guide to the Dragonflies of Britain and Europe) ir labākais noteicējs par Eiropas un Latvijas spārēm, kas šobrīd ir pieejams. Tomēr to lietojot ir jāņem vērā, ka dabas un sugu daudzveidība ir liela. Lai varētu aprakstīt un uzzīmēt visas iespējamās variācijas, pētniekam un māksliniekam ir jābūt redzējušam simtiem eksemplāru no katras sugas un katra dzimuma, bet ne vienmēr tas ir bijis iespējams.

Mārtiņš Kalniņš, entomologs
2017-01-24 

* Šeit un turpmāk norādīts Dabasdati.lv reģistrēto novērojumu skaits pēc datu pārbaudes

 

Projekts "Latvijas dabas un ainavas vērtība – spāre: no pētījumu pirmsākumiem līdz dāvanai Latvijas simtgadē" – veltīts Latvijas simtgadei un tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Komentāri
Pēdējie novērojumi
- 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
Dendrocopos major - 2017-02-12 IneseKam
Dendrocopos major - 2017-02-07 IneseKam
Sitta europaea - 2017-02-09 IneseKam
Garrulus glandarius - 2017-02-08 IneseKam
Corvus corax - 2017-02-14 IlzeP
Thuidium sp. - 2017-02-19 Rallus
Graphis scripta - 2017-02-19 Rallus
Castor fiber - 2017-02-19 Rallus
Hylotelephium maximum - 2017-02-19 Rallus
Dicranum scoparium - 2017-02-19 Rallus
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Rallus
Phellinus punctatus - 2017-02-19 Rallus
Daedaleopsis confragosa - 2017-02-19 Rallus
Plagiomnium undulatum - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Rallus
- 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2013-09-28 AfroBrazilian
Amanita muscaria - 2013-09-28 AfroBrazilian
Amanita muscaria - 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2013-08-28 AfroBrazilian
Haliaeetus albicilla - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2013-08-28 AfroBrazilian
- 2013-09-28 AfroBrazilian
- 2014-07-15 AfroBrazilian
Climacodon septentrionali - 2013-08-02 AfroBrazilian
- 2014-07-14 AfroBrazilian
- 2013-07-22 AfroBrazilian
Dryocopus martius - 2017-02-18 AinisP
- 2013-07-22 AfroBrazilian
Capreolus capreolus - 2017-02-18 AinisP
- 2013-07-20 AfroBrazilian
Phellinus spp. - 2017-02-19 Ievucis
Rana temporaria - 2017-02-18 AinisP
- 2012-07-05 AfroBrazilian
- 2012-06-28 AfroBrazilian
Parus major - 2017-02-19 AinisP
Dryocopus martius - 2017-02-19 AinisP
- 2012-06-28 AfroBrazilian
Capreolus capreolus - 2017-02-18 AinisP
- 2017-02-19 Ievucis
Frullania dilatata - 2017-02-19 Ievucis
Poecile palustris - 2017-02-19 Janis_S
Chloris chloris - 2017-02-19 Rallus
Periparus ater - 2017-02-19 Rallus
Turdus merula - 2017-02-19 Rallus
Corvus cornix - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 Ievucis
Tetraphis pellucida - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Tetraphis pellucida - 2016-04-07 AfroBrazilian
Polytrichastrum formosum - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Dicranella heteromalla - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Polytrichum commune - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Bisporella citrina - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Sarcoscypha austriaca - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
Phlebia tremellosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Ganoderma applanatum - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 felsi
Fomes fomentarius - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Polytrichum commune - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Accipiter gentilis - 2017-02-19 Wiesturs
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Phlebia tremellosa - 2017-02-19 felsi
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Datronia mollis - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Nymphalis xanthomelas - 2017-02-19 Wiesturs
Antrodia sinuosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Leptoporus mollis - 2017-02-19 Edgars Smislovs
Antrodia sinuosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Exidia glandulosa - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Antrodia sp. - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2016-02-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Phellinus punctatus - 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Inachis io - 2017-02-19 Wiesturs
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
- 2017-02-19 Ievucis
Sphagnum squarrosum - 2016-02-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Edgars Smislovs
Nees - 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
Trametes hirsuta - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-04-07 AfroBrazilian
Piptoporus betulinus - 2017-02-19 girtsbar
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 girtsbar
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 girtsbar
Datronia mollis - 2017-02-19 Ievucis
Plagiomnium affine - 2016-04-07 AfroBrazilian
Dicranum scoparium - 2017-02-19 girtsbar
Fomes fomentarius - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-03-28 AfroBrazilian
Phyllotopsis nidulans - 2017-02-19 Ievucis
- 2016-03-24 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Dryocopus martius - 2017-02-19 Rallus
- 2017-02-19 girtsbar
Phellinus spp. - 2017-02-19 Ievucis
Tortula muralis - 2016-03-24 AfroBrazilian
- 2017-02-19 Ievucis
Picoides tridactylus - 2017-02-19 girtsbar
- 2017-02-19 Ievucis
- 2017-02-19 Ievucis
Perdix perdix - 2017-02-19 AAvj
- 2014-05-19 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
Rhodobryum roseum - 2017-02-19 girtsbar
Plagiomnium cuspidatum - 2017-02-19 girtsbar
Pleurozium schreberi - 2017-02-19 AfroBrazilian
- 2017-02-19 AfroBrazilian
Hypnum cupressiforme - 2016-03-07 AfroBrazilian
Hylocomium splendens - 2017-02-19 girtsbar
Nees - 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2016-03-07 AfroBrazilian
Hypnum cupressiforme - 2017-02-19 girtsbar
Platygyrium repens - 2016-03-07 AfroBrazilian
Dicranum scoparium - 2017-02-19 girtsbar
- 2016-03-07 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
Herzogiella seligeri - 2014-05-13 AfroBrazilian
Nees - 2014-05-13 AfroBrazilian
- 2014-05-13 AfroBrazilian
- 2015-07-04 AfroBrazilian
- 2017-02-19 girtsbar
- 2012-05-21 AfroBrazilian
Leucobryum glaucum - 2012-09-22 AfroBrazilian
Cetraria islandica - 2012-09-22 AfroBrazilian
- 2012-09-22 AfroBrazilian
- 2012-09-22 AfroBrazilian
Polytrichum juniperinum - 2012-09-22 AfroBrazilian
Garrulus glandarius - 2017-02-19 Vladimirs S
Prunella modularis - 2017-02-19 Vladimirs S
Anas platyrhynchos - 2017-02-19 vigulis
Tetrao tetrix - 2017-02-19 mazais_ezis
Ptilium crista-castrensis - 2017-02-19 Rallus
Corvus corax - 2017-02-18 Ilona_rasa
Passer montanus - 2017-02-19 sindi
Parus major - 2017-02-19 sindi
Poecile palustris - 2017-02-18 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2017-02-19 sindi
Sitta europaea - 2017-02-18 Ilona_rasa
Cyanistes caeruleus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Parus major - 2017-02-19 Ilona_rasa
Carduelis spinus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Pyrrhula pyrrhula - 2017-02-18 Ilona_rasa
Lophophanes cristatus - 2017-02-18 Ilona_rasa
Accipiter nisus - 2017-02-19 felsi
Betula pendula - 2017-02-19 laaga
Betula pendula - 2017-02-19 laaga
- 2017-02-18 meža_meita
Dryocopus martius - 2017-02-18 mazais_ezis
Phyllotopsis nidulans - 2017-02-19 roosaluristaja
Sciurus vulgaris - 2017-02-19 roosaluristaja
- 2017-02-19 roosaluristaja
Antrodia sp. - 2017-02-19 roosaluristaja
Bombycilla garrulus - 2017-02-18 grieze
Pica pica - 2017-02-19 girtsbar
Cinclus cinclus - 2017-02-18 Aigars
Remiz pendulinus - 2017-02-18 Aigars
- 2017-02-18 Jalmars
- 2017-02-18 Jalmars
- 2017-02-18 Jalmars
Dendrocopos medius - 2017-02-18 Jalmars
Cyanistes caeruleus - 2017-02-18 Pūcis
Buteo buteo - 2017-02-17 laaga
Carduelis spinus - 2017-02-17 laaga
Anas platyrhynchos - 2017-02-17 laaga
Trametes ochracea - 2017-02-18 felsi
Diplomitoporus flavescens - 2017-02-18 felsi
Accipiter gentilis - 2017-02-18 felsi
Phaeolus schweinitzii - 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
Turdus merula - 2017-02-18 felsi
Alces alces - 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
- 2017-02-18 felsi
Dendrocopos medius - 2017-02-10 IlzeSt
Nezināms
@ sindi
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri
Ivars L. 19.februāris, 20:40

Vajag arī poru foto.


Ivars L. 19.februāris, 20:25

Vulpicida pinastri


Edgars Smislovs 19.februāris, 20:24

Sī bija uz egles kritalas,tad egļu sētaspiepe?


Ivars L. 19.februāris, 20:20

Laikam jau smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens. Vajadzētu būt diezgan stiprai patīkamai anīsa smaržai.


Ivars L. 19.februāris, 20:15

Foto diezgan trūcīgs.:) Bet viena versija ir: apšu spulgpiepe Inonotus res.


CerambyX 19.februāris, 20:14

Xestia c-nigrum vai kas līdzīgs.


Ivars L. 19.februāris, 20:07

Noteikti Leptoporus mollis. Tā aug arī uz priedēm. Reta. Dabisku meža biotopu specifiskā suga.


Ansis 19.februāris, 19:57

Bildē ir ziemzaļā kosa un lielās čīkstenes sēklu pogaļas. Kaķpēdiņu nav gadījies pie Gaujas šai pusē redzēt.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

http://www.lepiforum.de/lepiwiki.pl?Cucullia_Umbratica


AfroBrazilian 19.februāris, 19:52

Kāds kāpurs no Cuculliinae apakšdzimtas pūcīšu dzimtā. Līdzīga


Ivars L. 19.februāris, 19:51

Vai nu parastā sētaspiepe vai nu egļu sētaspiepe.


dziedava 19.februāris, 19:45

Hmm, kāpēc ir doma, ka tā ir dzeltenā kaķpēdiņa? Labāka tuvplāna nav?


roosaluristaja 19.februāris, 19:37

Izskatās pēc Plagiomnium undulatum


Ansis 19.februāris, 19:33

Varētu būt krāšņā lāčsūna, kuru tai mežā gadījies pašam atrast. Sugas atpazīšanai pēc bildes jāredz nobriedušas sporu vācelītes. Vai arī jāskata lapu mikroskopiskās pazīmes.


Ievucis 19.februāris, 19:30

Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:26

Bildē vairākas sugas - apakšējā stūrī dominē spurainā divzobīte; vidusdaļā nokarvācelīšu polija (Pohlia nutans)


dziedava 19.februāris, 19:24

Hmm, interesanti. Bet tieši apaugusi vairāk tā kā ko - nevar īsti saprast, kam tieši pieguļ tie augļķemeņi, - vai sūnām? Tās it kā apakšā neredz. Bet neizskatās, ka piegulētu arī pašam stumbram. Vispār man vairāk izskatās pēc violetās badhāmijas Badhamia lilacina, bet tā novērota purvos, par slīkšņām nezinu. Katrā ziņā galvenā hipotēze šobrīd ir šī, bez tādas 100% pārliecības.


Ievucis 19.februāris, 19:21

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 19:19

Ziemeļu klimakodone.


roosaluristaja 19.februāris, 19:15

Phellinus spp.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:04

Jā, uz tā akmeņmūra auga šīs sūnas lielas plantācijas. Paldies!


Ansis 19.februāris, 19:03

Ar kopskatu vien nepietiek sugas atpazīšanai. Jāredz arī tuvplānu, jo šādā vietā var būt vismaz 3 līdzīgas sugas.


AfroBrazilian 19.februāris, 19:01

Izskatās ka 2. paaudzes Palomena prasina


Ansis 19.februāris, 18:58

Mūru sīkvijzobe - šī viegli iegaumējama, daudzviet atrodama uz cementa


Ievucis 19.februāris, 18:58

Tā ir slapja vieta gandrīz kā slīkšņa. Un gļotsēne atrodas uz nolauzta koka stumbra, kas pamatīgi apaudzis ar sūnām.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:51

Metellina mengei


AfroBrazilian 19.februāris, 18:43

Neesmu pat pamanījis ka tur ir sūnas ar dažādām vācelītēm, Paldies!


Ansis 19.februāris, 18:40

Bildē iekļuvušas 3 sugas: ložņu platgredzene ar brūnām sporu vācelītēm, zemā pūkcepurene (Orthotrichum pumilum) ar bāli zaļām sporu vācelītēm un lielā pūkcepurene


felsi 19.februāris, 18:39

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:31

citronu bisporella.


roosaluristaja 19.februāris, 18:28

Iespējams maldinošā šķeltpiepe (Schizopora paradoxa).


roosaluristaja 19.februāris, 18:25

želejas flēbija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:24

parastā plakanpiepe.


Ansis 19.februāris, 18:22

Kadiķu dzegužlins, parasta suga piejūras kāpu silos


roosaluristaja 19.februāris, 18:21

Purva.


roosaluristaja 19.februāris, 18:20

2.aja attēlā izskatās pēc želejas flēbijas. Ne pirmā svaiguma.


AfroBrazilian 19.februāris, 18:19

Kāds no Poecile sp.


roosaluristaja 19.februāris, 18:17

dziedzerainā eksīdija.


roosaluristaja 19.februāris, 18:16

Ja tā ir egles kritala, varētu būt veca Leptoporus mollis.


Ievucis 19.februāris, 18:16

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:12

Dziedzerainā eksīdija.


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


girtsbar 19.februāris, 18:10

Paldies!


roosaluristaja 19.februāris, 18:09

Droši vien Phellinus punctatus.


roosaluristaja 19.februāris, 18:06

Oranžā puslocene.


roosaluristaja 19.februāris, 18:04

Šī nav posas piepe, bet viena no cietpiepēm. Varbūt Ph.igniarius. Derētu zināt, kas tas par koku, uz kā viņa auga.


roosaluristaja 19.februāris, 18:00

Rhodobryum roseum.


dziedava 19.februāris, 17:59

Nav sēne, bet gļotsēne, varbūt Hemitrichia clavata?


dziedava 19.februāris, 17:57

Diezgan droši, ka gļotsēne ir badhāmija Badhamia sp., bet nevar īsti saprast biotopu. Vai tur purvains, slapjš vai sausa vieta? Vai tur ir sūnu cinis, izgāzta sakne, koka stumbrs apakšā? Galvenais, cik mitra, purvaina vieta.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:51

Es ļoti maz ko saprotu sūnās vai ķērpjos.


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


AfroBrazilian 19.februāris, 17:50

Paldies par noteikšanu!


maariite 19.februāris, 17:30

jap, tipiski trīspirkstu dzeņa barošanās kalumi.


Ivars L. 19.februāris, 17:29

Sarainā tauriņpiepe nevarētu būt?


Ivars L. 19.februāris, 17:26

...un poru skaits uz 1 mm.


Ivars L. 19.februāris, 17:23

Izskats nav mainījies.:) Joprojām tikai pēc ārējā izskata var uzturēt vairākas antrodiju versijas, t.sk. arī A.serialis. Derētu kāda gabaliņa šķersgriezuma foto tuvplāns.


dziedava 19.februāris, 17:18

Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri?


dziedava 19.februāris, 17:16

Islandes ķērpis


dziedava 19.februāris, 17:12

Šrēbera rūsaine


felsi 19.februāris, 17:09

Paldies, arī man tā likās.


AfroBrazilian 19.februāris, 16:49

Kāds dzenis pastrādājis :)


felsi 19.februāris, 16:43

Stipri mazāks, kā trekns balodis ar garu asti.


forelljjanka 19.februāris, 16:35

Kāpēc ne zvirbuļu ? ;)


Vladimirs S 19.februāris, 16:09

Visdrīzāk melnais meža strazds.


Vladimirs S 19.februāris, 16:08

Dzeguze


maariite 19.februāris, 14:14

kāpēc ne vistu ?


roosaluristaja 19.februāris, 11:10

Panellus stypticus?


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


forelljjanka 19.februāris, 09:59

Iespējams ziemojuši Daugavā,bet,tikpat iespējams ,ka atlidojuši.Liepājspusē pirmās zosis,ķīvītes,kuri tur droši ,ka neziemoja.


roosaluristaja 19.februāris, 06:58

Tumšākā ir Datronia mollis


roosaluristaja 19.februāris, 06:55

Plicaturopsis crispa.


felsi 19.februāris, 00:38

Paldies! Pavērošu, jo visas tur bija jaunas.


Pūcis 19.februāris, 00:19

Vienmēr prieks skatīties, ka labi cilvēki liek lietā savu radošumu un izgatavo interesantas putnu barotavas. Viena tāda pie Lielajiem kapiem piesaistīja manu uzmanību ar dizainu un, protams, ar tā brīža saimnieci – labi paēdušo, apaļīgo zilzīlīti.


laaga 18.februāris, 23:36

Ko šādā laikā šādā vietā? Zimojuši kur netālu, vai jau sāk atgriezties?


Ansis 18.februāris, 23:04

Varētu būt jauna lielā pūkcepurene. Bet lielākai ticamībai ļoti vēlams atrast kādu augu ar sporu vācelītēm.


Ansis 18.februāris, 22:59

plakanlapu pūkcepurene


felsi 18.februāris, 22:48

paldies!


Ivars L. 18.februāris, 22:37

Jā, šķiet, ka ir.


Vladimirs S 18.februāris, 19:20

Mēs domājam ka meža balodis ir ziemojis šajā apkārtnē, jo tuvumā ir ferma un kukurūzas lauki. Pie tam tur meža baložus var sastapt no pavasara līdz rudenim ļoti bieži, bet ziemā tos visdrīzāk neviens neireaudzīja. (ja kāds ir uz turieni braucis)


roosaluristaja 18.februāris, 17:38

Šādās situācijās var lietot arī pazīmi "dzied". Šie tēviņa saucieni ir arī meža pūces dziesma. Riesta laiks lielākajai daļai pūču jau ir sācies, tā ka nebūs nekāds pārkāpums, ja tiks lietota pazīme, kas norāda uz iespējamu ligzdošanu. To pašu var attiecināt uz citām nometnieku putnu grupām: zīlītēm, vārnveidīgajiem, dzeņveidīgajiem u.c.


roosaluristaja 18.februāris, 17:26

Gadās. Zaļžubītēm nav gaišas svītras uz spārniem, bet dzeltenas primāro lidspalvu malas. Viņas ir nedaudz lielākas par ķivuļiem un tām nekad nav tumša galvas virsa kā ķivuļu tēviņiem, kas redzams vienā no fotogrāfijām.


barbra 18.februāris, 16:42

https://www.youtube.com/watch?v=waTyzdrh_p8


Edgars Smislovs 18.februāris, 16:26

Tie ir ķivuļi. :)


Pūcis 17.februāris, 22:54

Jā, tika novērots un pēc video/audio ieraksta ir apstiprināts, ka tas ir vistu vanags.


IlzeP 17.februāris, 11:48

Labi papildina medņu rakstu! :) Domāju, ka pazīme AU gan nav īsti korekta (kaut gan tieši to putns dara), jo atlanta izpratnē tā nozīmē aizvilināšanu no ligzdas vai mazuļiem.


nekovārnis 17.februāris, 10:03

Paldies!:) Labi, sākumam vienkārši pabildēsu un salikšu DD, lai saprastu, kas ir interesants un kas nav, un kas vispār ir ķērpis un kas ne:)


lichen_Ro 17.februāris, 09:40

Ķērpjus jāvāc pēc iespējas dīvainākus :) Vienmēr domājiet vai nenodarat pārāk būtisku kaitējumu populācijai, kokam vai dabas piemineklim (plēšot ir vēlams daļu no lapoņa atstāt, lai varētu augt tālāk). Paraugus vēlams saplacināt (lai vairāk ielien pakā). Obligāti žāvēt, savādāk tos sāk ēst citas sēnes :/ un noteikt laboratorijā praktiski nav iespējams :) No epifītiem interesē sugas, kas aug uz ozoliem, eglēm un melnalkšņu saknēm (pie ūdens vai ciņiem), it īpaši vecos pārmitros mežos. No akmeņiem lūdzu ņemiet paraugus ļoti piesardzīgi! Pirmkārt, ņemot paraugus no dižakmeņiem jāatceras, ka pārsvarā tie ir granīta un nebūs viegli nokasīt vai nokalt. Kad kalsiet, sargājiet acis, jau bija gadījumi :/ Arī vēlams stipri nebojāt dabas pieminekļus....Ja nevar dabūt nost, labāk bildēt un viss...lūk..Atgādinu, akmeņi piejūrā (piemēram Užava, Pape,Kolka) un saldūdenī ir visinteresantākie :)


Vīksna 16.februāris, 22:51

Paldies !


karlowitch 16.februāris, 17:10

Šajā vietā kopš 14.01.2017., nov. Anita Ose


Vucis 16.februāris, 13:22

Juhū! Ķērpji saturieties, Ivars nāk! ;) Apsveicu un priecājos par atklājumu! Redze ir pareizā arī šajā jomā! :) Super!


Ivars L. 16.februāris, 11:21

Pēc substrāta (nokaltis bērzs) tā kā vispiemērotākā būtu sniegbaltā sierpiepe Tyromyces chioneus, bet izskatās palielas poras (varbūt tikai izskatās; vajadzētu 3-4 uz mm), tā ka var būt arī kāds cits "brīnums" - izstieptā sierpiepe un smaržīgā tauriņpiepe galvenokārt aug uz citu sugu kokiem (vītoliem, apsēm u.c.), un ir lielāku izmēru (arī poras lielākas - 2-3 uz mm). Pēdējai piemīt anīsa smarža.


kamene 16.februāris, 09:33

Varētu būt ciprešu hipns Hypnum cupressiforme - sirpjveidīgas lapas, izkārtojums "bizītē", liektas vācelītes. Daudz sugu nebūs, kas metīsies uz trupošu bērzu.


Vladimirs S 15.februāris, 22:18

Vai pie ligzdas tika novērots vanags?


roosaluristaja 15.februāris, 19:43

Varētu būt Stereum rugosum


lichen_Ro 15.februāris, 16:33

Varētu būt..


Ivars L. 15.februāris, 16:08

Bet varētu būt arī visparastākā rūgtā pertuzārija? Nepagaršoju.


lichen_Ro 15.februāris, 15:24

Ir :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23

:)


lichen_Ro 15.februāris, 15:23


lichen_Ro 15.februāris, 15:22


lichen_Ro 15.februāris, 15:21

Domāju ka jā :)


lichen_Ro 15.februāris, 15:20

Nevarēšu pateikt - pārāk daudz variantu.. Bet Chaenotheca ir..


lichen_Ro 15.februāris, 15:18

Laponis nav redzams - nebūs viegli pateikt..B.fraxinea atšķiras pēc lapoņa veida..


lichen_Ro 15.februāris, 15:01

ģints, noteikti.. suga arī iespējams tā pati.. es šīs reti skatos, jo Alfons Piterāns iepriekš ļoti labi tās izpētīja..


lichen_Ro 15.februāris, 14:59

oj? šeit bez reakcijām nekā nevar pateikt.. bet Phlyctis ir samērā bieži sastopamas uz apsēm...


maariite 15.februāris, 14:38

šis ir vidējais dzenis nevis dižraibais :)


Ivars L. 15.februāris, 13:41

Kad fotografēju, bija doma, ka varbūt Phlyctis agelaea. Bet laikam jau tomēr kaut kas cits (Phlyctis argena?).


Ivars L. 15.februāris, 13:26

Jautājums par tiem sarkanbrūnajiem apotēcijiem. Doma bija, ka Bacidia rubella, bet tagad skatos, ka neredz pruīnas. Varbūt tomēr kaut kas cits (Bacidia fraxinea vai vēl kaut kas)?


Ivars L. 15.februāris, 12:59

Varbūt Phaeophyscia orbicularis?


Ivars L. 15.februāris, 12:55

Peltigera polydactylon?


Ivars L. 15.februāris, 12:42

Chaenotheca trichialis?


Ivars L. 15.februāris, 12:35

Sclerophora coniophaea?


nekovārnis 15.februāris, 12:25

Hmm, ieinteresējāt:) Dundagas novadā daudzkārt ir iekrituši acīs akmeņi vai veci koka gabali, kas noauguši ķērpjiem. Varbūt šis kukaiņu bada laiks būtu tieši laikā ķērpju meklēšanai. Kā īsti pareizi jāievāc un jāuzglabā ķērpja paraugi? Kas īsti ir tas būtiskais ķērpja noteikšanā? Ja sūtītu, tad pa kādam ducim uzreiz (protams, savstarpēji nodalītus un etiķetētus).


dziedava 15.februāris, 11:43

Mēģinājumi ievākt ķērpju paraugus man ir bijuši, varbūt pat kaut kur atrodami :D, bet tālāk starp visiem miljons darbiem parasti nekur netieku.


lichen_Ro 15.februāris, 11:39

Vēl, droši sūtiet pa pastu - izdevumus apmaksāšu :) Protams ne 50 reizes mēnesī :D bet ja sūtīsiet 5 reizes gadā - nav nekādu problēmu :) Par jaunu sugu publicēšanu - pa vienai sugai publicēt nav pieņemts, vēlams 5-10.. ielikt aktīvus cilvēkus līdzautoros vai pieminēt pateicībās arī nav problēma, ja ļoti gribās...


lichen_Ro 15.februāris, 11:36

Ķērpjiem ir tā, ka Latvijā vēl jābūt vismaz 20-30 sugām, kuras nav minētas literatūrā... Iesaku bildēt visu pēc kārtas, un pēc iespējas arī vākt, it īpaši no akmeņiem, sevišķi piejūrā!! tur noteikti ir interesantas lietas :)))


Ivars L. 15.februāris, 11:33

Liels paldies, Roland! Lecidea leprarioides versija man patīk, izskatās līdzīgs. Garām braucot, ievākšu paraugu.


Vīksna 15.februāris, 10:07

Paldies !


dziedava 15.februāris, 10:07

Būs man jāsāk pārskatīt savi punktu krājumi :D, kaut gan uz šitādiem punktiem man gan laikam nav īstā redze.


Vīksna 15.februāris, 10:06

Paldies !


lichen_Ro 15.februāris, 09:58

ap 1mm :) +- 0,2mm


lichen_Ro 15.februāris, 09:54

Domāju, ka tā ir Phaeophyscia orbicularis :) ģints noteikti tā - sugu es minu :)


dziedava 15.februāris, 09:48

O, interesanti :). Cik tie punkti reāli ir lieli? Kā punkti? :)


kamene 15.februāris, 09:47

Paldies, Julita. Ļoti labs precizējums.


lichen_Ro 15.februāris, 09:45

Ja kas, L.leprarioides Latvijā vēl nav zināma, vismaz manā listē tā nav (es apkopoju visu literatūru par ķērpjiem Latvijā, kas bija pieejama + ko pats atradu). Tāpēc Ivar, būtu izcili, ja kādreiz tu varētu dabūt šo paraugu :) (steidzams nav) Pagaidām neapsveikšu, jo vēl jāparbauda, bet tomēr - redze tev pareiza :)


lichen_Ro 15.februāris, 09:41

Pēc ilgstošām pārdomām, kopumā no Igauņu kolēģiem izskanēja 2 idejas: 1) Lecidea leprarioides (varētu piekrist, pats vēl neesmu atradis).. 2) Aļge un nelihenizēta sēne :)


kamene 15.februāris, 09:38

Skaista! Nebiju redzējusi.


Ivars L. 15.februāris, 08:58

Izskatās, ka kļavu apaļpore.


Bekuvecis 14.februāris, 21:41

Pelēkā...


dziedava 14.februāris, 21:34

Es domāju, tas drīzāk bija ieteikums citreiz skatīties - ja redz to matveidīgo akotu, tad būs matainais. Šeit neredz ne tāpēc, ka slikta bilde, bet neredz tāpēc, ka nav! :) Tas akots (balts matiņš lapu galā) ir pagarš, skat. te matainais dzegužlins: http://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=8690


Rallus 14.februāris, 21:27

Vieta ir tīras smiltis. Otru pazīmi gan nezinu. Kad sanāks - jābildē vēl.


felsi 14.februāris, 20:37

Pievienoju bildes, kā attīstījusies 14.02.17


roosaluristaja 14.februāris, 20:35

Phellinus igniarius.


Vīksna 14.februāris, 20:10

Paldies ! Koku galotnē izskatījās mazs, tikai tagad apskatījos ko nobildējusi.


roosaluristaja 14.februāris, 19:56

Pelēkā dzilna. Mazais dzenis ir mazs un raibs. Nemaz nav līdzīgs.


Ivars L. 14.februāris, 16:00

Ar "šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5" nebiju domājis šo atrasto eksemplāru, bet Micarea melaena sugu (pēc aprakstiem). Tā ka, cik sporu askā, nezināšu teikt.:)))


Ivars L. 14.februāris, 15:31

Jā, vismaz Somijā un Igaunijā (nezinu, kā Latvijā) vairāk atrasta uz priedēm, bet ir arī uz eglēm: http://www.ut.ee/ial5/fce/fce48pdf/fce48_marmor.pdf Šeit bija damaksnis ar kokaudzes formulu: 7E1P108 1B1A88.


lichen_Ro 14.februāris, 14:48

Tomēr M.melaena man asociējas ar priežu mežiem un priedēm.. Kāds bija biotops?


lichen_Ro 14.februāris, 14:47

Cik sporas askā neatceries? :)


Ivars L. 14.februāris, 12:37

Jā, šis skats pārsteidza arī mani, tāds bieži negadās.:)


Vucis 14.februāris, 12:33

Skaistumskaisti! :)


Ivars L. 14.februāris, 12:22

Vispār jau tam patīkot arī atklāta augsne: atsegta kūdra purvos, uz mitriem meža ceļiem, sausu mežu augsne un tamlīdzīgi. Kāpēc ne smilšakmens iezis sausā mežā ceļa malā.:)


Ivars L. 14.februāris, 12:13

Man tomēr liekas vislīdzīgākā Micarea melaena. Jo izrādās, ka šai arī sporas ir (2)4-šūnu, un var būt pat 5. Laponis ar granulām. Un substrāts daudz atbilstošāks (augot arī uz mizas).


lichen_Ro 14.februāris, 11:59

Jocīgs substrāts..parasti tomēr aug uz atmirušas koksnes


lichen_Ro 14.februāris, 11:58

Atkarībā no biotopa. Priekš A.vinos egles miza nav tas tipiskākais substrāts..Ir redzēta A.spadicea uz priedēm.. Tāpēc nebrīnīšos..


lichen_Ro 14.februāris, 11:55

WOW! Skaisti :)


Ivars L. 14.februāris, 11:53

Tādu informāciju man neiedeva, un es arī nezināju, ka jāpajautā, un vajagot lielāku paraugu. Bet A. vinosa uz egles ir OK?


lichen_Ro 14.februāris, 11:34

Ja K+ violeta tad lieku uz A.vinosa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:29

Arī vēlams sporu izmēri un forma.. Es jau biju domājis par A.vinosa, bet 3 šūnu sporas, tad jau nebūs.. A.vinosa vienmēr ir tikai viena septa..


lichen_Ro 14.februāris, 11:16

K+ kāda krāsa? Dzeltena vai koši sarkana?


Ivars L. 14.februāris, 10:20

Ui, biju jau piemirsis. Šitas bija skatīts mikroskopā: "atradās sporas no 2-3 šūnām, kā arī krāsojas laponis zem mikroskopa ar K (kālija hidroksīdu). Tātad tā būs kāda no Arthonia sugām." Nevienai Arthonia sugai, kas Latvijā atrastas uz skuju kokiem gan, cik skatos, nelīdzinās. Gaidam, ko teiks Tavi kolēģi.:)


lichen_Ro 14.februāris, 09:53

Diez vai :/ Micarea ir sugas kas pārsvarā ir atrodamas uz atmirušas koksnes (epiksīla) :) Jāgriež - domāju, bez sporām nevar nekā pateikt.. es aizsūtīšu kolēģiem ar lielāku pieredzi, gaidīsim ko tie teiks :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:36

Skropstainā anaptihija :)


kamene 14.februāris, 09:25

Izskatās, ka jā. Ja būtu sausā vietā un lapas galā matveidīgs akots, tad matainais dzegužlins Polytrichum piliferum, bet to neredz.


lichen_Ro 14.februāris, 09:13

Bija tāda doma, bet man parasti trāpās nedaudz tipiskāka :)


lichen_Ro 14.februāris, 09:11

Jā, ir A.vinosa :)


Rallus 13.februāris, 19:16

Šis tad iespējams arī būs kadiķu dzegužlins Polytrichum juniperinum?


Ivars L. 13.februāris, 18:08

Micarea melaena?


Ivars L. 13.februāris, 17:26

Visticamāk - Lecanora conizaeoides.


Ivars L. 13.februāris, 17:12

Pievienoju Arthonia vinosa vēl bildes.


lichen_Ro 13.februāris, 16:02

Bez griešanas neņemšos minēt :/ tādu vēl neesmu noteicis..


lichen_Ro 13.februāris, 15:45

Vienīgā bilde? Varbūt arī nav Arthonia vinosa.. nevaru saprast..


lichen_Ro 13.februāris, 15:34

Ļoti līdzīga ir.. Par ģinti esmu gandrīz pārliecināts..


dziedava 13.februāris, 14:58

Skatos, ka šis noteikts kā "dienastauriņš" tā vietā, ka cerēju, ka varēs kāds noteikt pat līdz sugai ;). Vai tad nav droši, ka vismaz viršu zilenītis? Purva malā augusta beigās, man jau šķiet, ka tādi vien tur varēja būt?!


gunap_ 13.februāris, 14:54

Paldies, pavisam izskatījās pēc dzeguzes!


maariite 13.februāris, 14:49

šis ir zvirbuļvanags :)


Ivars L. 13.februāris, 13:37

Jā, izskatās, ka ir īstā, un turpmāk pazīšu.:) Paldies!


Vucis 13.februāris, 13:10

Ja par trakumsērgu, tad es arī gribu dažus teikumus piebilst! Par trakumsērgu (Eiropā, Latvijā) domā un uztraucās un katru gadu turpina savvaļas zvēru vakcināciju, jo īpaši Krievijas un Baltkrievijas pierobežā (jo šajās abās valstīs arvien katru gadu tiek trakumsērgas saslimšanas gadījumi savvaļas zvēru vidū konstatēti). Katru gadu arī Latvijā turpinās beigtu atrastu (gan savvaļas, gan mājas) zvēru pārbaudīšana uz šo slimību un kopš 2012.gada tā nav konstatēta. Tāpēc kopš 2014.gada Latvija ir pasludināta par valsti, kas brīva no trakumsērgas. BET TAS NENOZĪMĒ, ka nav jāturpina regulāri vakcinēt savi mājas mīluļi (jo īpaši suņi, kaķi), ir jāturpina! Tāpat jāturpina būt uzmanīgiem ar savvaļas zvēriem. Jo īpaši bērniem jāpiesaka, ka nevajag glāstīt katru satikto ezi, aiztikt dzīvnieku mazuļus, arī sikspārņus. Drošība pirmajā vietā!


roosaluristaja 13.februāris, 12:41

Latviju kopš 2012.gada autoritatīvas institūcijas ir atzinušas par no trakumsērgas brīvu valsti. Tā ka vismaz šajā jomā histēriskiem uztraukumiem nav pamata. http://www.daugavasbalss.lv/brivais-laiks/medibas/latviju-pasludina-par-brivu-no-dzivnieku-trakumsergas-14406


Vīksna 13.februāris, 12:24

Paldies, ka vismaz kāds izlasa, pievērš uzmanību !Meži,dzīvnieki- putni attiecas uz dabu.Kas iebilst jau minēts, par citu manas domas. Pārējo, lai katrs pats vērtē un cik plaši vēlas.


nekovārnis 13.februāris, 12:05

Izskatās pēc skrejvaboles Carabus glabratus


ivars 13.februāris, 11:56

Ja gribat, lai "diži uztraucas", dodiet ticamus datus par, piemēram, 2015. vai 2016. gadā no trakumsērgas mirušajiem cilvēkiem. Bet vispār - kāds ir šī komentāra mērķis? Kurš lūdza, kāpēc lūdza?


Ivars L. 13.februāris, 11:32

Varētu būt lodveida biatora Mycobilimbia pilularis (syn. Biatora sphaeroides) ?


Vīksna 13.februāris, 10:28

SVARĪGI, LŪDZA PAZIŅOT !!! Rundāles pusē jau tā briesmīgi meži izzāģēti.Vecākiem mežu speciālistiem, medniekiem ļoti lielas pretenzijas, ka notiek tik pārmērīga jaunaudžu retināšana.Pat kur palieli koki visu pamežu izzāģē.Arī šeit redzams.Daži izcirtumi no pārmērīgas retināšanas gadiem gandrīz tukši stāv. Ne dzīvniekam ko ēst, kur paslēpties, un nograuž vēl dažus atstātos jaunaudzēs vai stādītos bērzus.Un tik daudz staigājot šeit nevienu beigtu cūku neesmu redzējusi, pat reto dzīvo nevar ieraudzīt.Eiropā gandrīz nav cūku mēris, Polijā ar 13 miljoniem māju cūku mazs stūrītis skarts, bet Baltijas valstīs visu paši likvidē, vairāk kā no kādas slimības nobeigtos, ārstēt arī neļauj. Tagad putnus iesprostos, lai zāli, sauli neredz un vairāk nobeigtos.Iepriekš dedzināja liellopu kalnus, lai tirgu sagrautu, bet par trakumsērgu meža dzīvniekiem, suņiem - ar kuru cilvēki arī mirst diži neuztraucas.Daļa putnu, kas slikti pārziemoja un no gājputniem pēc pārlidojuma, vai uznāk aukstums, maz barības,arī nobeidzās. No indētajiem tīrumiem, graudiem iespēja nobeigties.Ieraudzīs beigtu putnu atkal histēriju cels un soda ekspedīcijas staigās. Ja runā, ka pat visiem cilvēkiem ir vēzis, tikai ne visiem attīstās.Tad dzīvniekiem analīzēs ko tik nevarētu uzrādīt.


Wiesturs 13.februāris, 00:02

Domāju, ka kaut kāds sikspārnis, bet sugu droši pateikt nevarēs. Iespējams, garausainais.


Vīksna 12.februāris, 23:47

Paldies !


Ansis 12.februāris, 22:10

Varētu būt samtīsvācelīte (Brachytheciastrum velutinum); sals nokodis jaunās sporu vācelītes, tamdēļ tās baltas.


Ansis 12.februāris, 21:58

Bildē divas sugas: ar platākajām lapām smailā skrajlape, bet otra tievākā - dzīslainā leskejīte (Pseudoleskeella nervosa).


Ievucis 12.februāris, 21:13

Visticamāk tā arī ir. Paldies!


Ievucis 12.februāris, 21:05

Paldies!


roosaluristaja 12.februāris, 20:43

Grūti saprast. Augšējā attēlā man viņa galīgi neizskatās pēc antrodijas. Varbūt lai paliek piepe sp.


Ivars L. 12.februāris, 20:09

Vai tomēr, drīzāk, želejas flēbija Phlebia tremellosa.:)


Ivars L. 12.februāris, 20:04

Bet varbūt nevis alkšņu spulgpiepe, bet rindu antrodija Antrodia serialis? Tas tā - mana versija.:)


Ivars L. 12.februāris, 19:54

Šī arī, visticamāk, ir maldinošā šķeltpiepe Schizopora paradoxa.


Ivars L. 12.februāris, 19:53

Visticamāk, ka Steccherinum ochraceum.


Ivars L. 12.februāris, 19:48

Tālu nofotografēta, bet varētu būt maldinošā šķeltpiepe Schizopora paradoxa.


Ivars L. 12.februāris, 19:39

Varētu būt dzeltenā tauriņpiepe Trametes ochracea.


Ivars L. 12.februāris, 19:38

Parastā skaldlapīte Shizophyllum commune.


Ivars L. 12.februāris, 19:35

Lielā antrodija Antrodia macra.


Ivars L. 12.februāris, 19:32

Divkrāsu plānpiepe Gloeoporus dichrous.


Ivars L. 12.februāris, 19:27

Mizas antrodija Antrodia ramentacea. Reta.


Grislis 12.februāris, 18:50

Šis jau tomēr būs vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum :) Lapu galos garas, bezkrāsainas smailes.


Ievucis 12.februāris, 18:48

Jā, tas ir gludais ragansviests. Paldies!


Ievucis 12.februāris, 18:43

Skaidrs, paldies! Uz priekšdienām zināšu.


GunAmmo 12.februāris, 17:55

Gludais ragansviests? Tajā apkārtnē ir redzēts.


roosaluristaja 12.februāris, 17:26

Varētu būt starainā flēbija.


roosaluristaja 12.februāris, 16:56

Uz priedēm nav pārāk daudz piepju, kas veido cepurītes. Manuprāt šai vajadzētu būt iedzeltenajai diplomitoporei. Iespējams, ka eksistē vēl kaut kas līdzīgs.


roosaluristaja 12.februāris, 16:49

Stereum rugosum.


roosaluristaja 12.februāris, 16:46

kārtējā parastā labirintpiepe.


roosaluristaja 12.februāris, 16:43

Manuprāt vēl viena parastā labirintpiepe. Tiesa, ja piepēm nofotografē tikai virspusi, sugu droši noteikt bieži vien nav iespējams. Tas ir apmēram tāpat kā mēģināt noteikt putnu tikai pēc kājām. Reizēm izdodas, bet ne vienmēr.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2017
© dabasdati.lv
Saglabāts