Kā liecina novērojumi portālā Dabasdati.lv, gandrīz ik gadus Latvijā sastop kādu medni, kas nebaidās cilvēka. Arī citās tīmekļa vietnēs (piemēram, portālā Draugiem.lv) netrūkst attēlu, kur medņu gaiļi redzami pagalmos, dārzos, uz māju jumtiem, ceļu malās cieši pie auto un citās vietās un situācijās, kas šai sugai nebūt nav raksturīgas.
Šoziem popularitāti guvis Alūksnes ezera mednis, kas pie ezera novērots jau kopš 2016. gada oktobra (Valda Mieriņa novērojums). Februārī novērots (V. Mieriņš, G. Roze u.c.), ka putns uzturas uz aizsalušā Alūksnes ezera ledus un pat ēd bļitkotāju piedāvātās zivis.
Alūksnes mednis zivjēdājs. Foto: I. Jakovļevs
Pēc literatūras datiem visbiežāk neparasta uzvedība medņiem tiek novērota riesta laikā pavasarī, neliels šādu gadījumu skaita pieaugums vērojams arī rudenī (Mollet 2001). No 351 Dabasdatos ziņotiem medņu novērojumiem vismaz 19 novērojumus (18 putnus) varētu attiecināt uz medņiem ar neparastu uzvedību. Vairums novērojumu reģistrēti martā – aprīlī (11), pārējie – rudenī (6) un ziemā (2).
Neparasta uzvedība tiek novērota gan medņu gaiļiem, gan vistām, tomēr biežāk tā raksturīga gaiļiem. Piemēram, no 76 Šveicē un Lihtenšteinā novērotiem putniem 54 bijuši gaiļi (Mollet 2001), savukārt no Dabasdatos reģistrētajiem 18 putniem 14 ir gaiļi. Abi dzimumi zaudē sugai raksturīgo piesardzību – bailes no cilvēka , taču tēviņi var kļūst arī agresīvi (Mollet 2001). Medņu gaiļu uzbrukumi cilvēkiem dokumentēti gan pie mums Latvijā (I. Līdakas video), gan citviet, piemēram, Norvēģijā. Arī putnu fotogrāfiem ir iespaidīgi stāsti par satikšanos ar “trakajiem” medņiem.
Medņu gailis. Foto: G. Grandāns
Man pašai ir gadījies sastapt neparasti drošu medņu vistu Strenču slimnīcas parkā 2015. gada pavasarī (pateicoties A. Strautas ziņām), kuru bars cilvēku, sastājušies apkārt, fotografēja. Vistu paņēmu (par noķeršanu to īsti nevarētu saukt) un aizvedu uz zināmu medņu apdzīvotu vietu ap 15 km attālumā. Par tālāko medņu vistas likteni ziņu nav, taču līdzīgā gadījumā 2010. gadā, kā vēsta Janas G.-L. ieraksts portālā Dabasdati.lv, no apdzīvotas vietas (Vecumniekiem) aizvesta medņu vista nākamajā dienā atgriezusies tajā atpakaļ.
Medņu vista, kas bija ieklīdusi Strenču slimnīcas parkā. Foto: I. Priedniece
Īstas skaidrības par šīs dīvainās uzvedības cēloņiem nav. Literatūrā tiek minēti vairāki neparastās uzvedības iemesli, piemēram, lielāks testosterona daudzums asinīs (iedzimta anomālija), neadekvāta seksuāla uzvedība, kuras cēlonis ir kļūdains imprintings (veidojies saskarsmes trūkuma dēļ ar sugas brāļiem un biežiem kontaktiem ar cilvēku), kā arī medņa dzīvotņu – tam piemērotu meža platību – zudums un fragmentācija (Milonoff et al. 1992, Mollet 2001). Pēdējais cēlonis “trako” medņu skaita pieaugumam 21. gs. Latvijā (Hofmanis, Strazds 2012) šķiet ticamākais.
Atsevišķu medņu neparastā uzvedība nebūt neliecina, ka mednis kā suga var mainīt savu dzīvesveidu un uzvedību, kļūstot tolerants pret cilvēka radītu traucējumu. Gluži otrādi – cilvēks ir atbildīgs par medņa dzīvotņu sarukumu un sadrumstalotību (Mollet 2001), un, līdz ar to, jādomā, arī par šo putnu uzvedības dīvainībām, kas tiek novērotas arvien biežāk.
“Jukušie” putni, visdrīzāk, ir zuduši populācijai – tiem ir paaugstināta mirstība un nesekmīga vairošanās (Mollet 2001).
Ja arī jums ir gadījies novērot medni – “traku” vai “normālu”, lūdzu, ziņojiet portālā Dabasdati.lv!
Ilze Priedniece, Dabasdati.lv
2017-02-16
Literatūra:
- Hofmanis H. , Strazds M. 2012(2004). Medņa Tetrao urogallus L.aizsardzības plāns. 81 lpp.
- Milonoff M., Hissa R., Silverin B. 1992. The abnormal conduct of Capercaillie (Tetrao urogallus). Hormones and Behaviour 26:556-567.
- Mollet P. 2001. Beobachtungen von Auerhühnern Tetrao urogallus mit aussergewöhnlichem Verhalten in der Schweiz und im Fürstentum Liechtenstein 1968–1998. Orn. Beob. 98: 53-66.
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros