Šajā 2016. gada Dabasdatu fotogrāfiju subjektīvajā topā - sūnas un ķērpji. 2016. gadā sūnām bijuši vairāk nekā 800 ziņojumi ap pusotra tūkstoša fotogrāfijās, savukārt ķērpjiem - vairāk nekā 200 ziņojumi ap 400 fotogrāfijās. Ja sūnas noteikt palīdzēja profesionāli briologi Ansis Opmanis un Baiba Bambe, tad ar ķērpju noteikšanu gāja daudz grūtāk, jo lihenologs Rolands Moisejevs Dabasdatu dzīvē iesaistījās tikai 2016. gada nogalē, turklāt precīzai noteikšanai nereti nepieciešams pārbaudīt ķērpja reakcijas ar ķīmiskām vielām, ko fotogrāfijā, protams, izdarīt nevar. Rezultātā ķērpju ziņojumi mēdz palikt līdz sugai nenoteikti.
Iespējams, parastā cepurene Encalypta vulgaris. Foto: Jeļena Plinta
Šī tika atzīta par 2016. gada skaistāko sūnu fotogrāfiju.
Jeļena: "Pavasara dienā atbraucām uz Lielupi atpūsties, vīrs makšķerēja, es kā vienmēr pastaigājos pa krastu ar fotoaparātu cerībā atrast kaut ko līdz šim neredzētu. Dīvainas, fantastiskas sūnu un ķērpju formas kļuva par manam fotomodelēm, kopš atklāju priekš sevis makrofotogrāfiju, arī šoreiz sabildēju vairākas sūnas, un šo cepureni, ko atradu karjera malā dolomīta atsegumā."
Latvijā zināmas četras cepureņu sugas, pēc foto vien tās noteikt grūti. Biežākā ir lielā cepurene, bet parastā cepurene par spīti nosaukumam Latvijā ir reta. Atrast cepureni ar sporu vācelītēm ir īpaša veiksme, jo biežākajai cepureņu sugai tās veidojas reti, bet pārējās sugas pašas ir retas! Sporu vācelīti nosedz vāciņš, kas atgādina rūķa cepuri, no kā cepurene arī ieguvusi nosaukumu.
Matainais dzegužlins Polytrichum piliferum. Foto: Ansis Opmanis
Visvieglāk atšķiramā dzegužlinu suga, jo lapu galiņos izteikts bezkrāsains sariņš. Fotogrāfijā ar sarkaniem vīrišķajiem "ziediņiem" jeb gametangiju seglapām.
Spurainā dzīparene Paludella squarrosa. Foto: Baiba Bambe
Kaļķainos zāļu un pārejas purvos, avoksnājos augoša, diezgan reti sastopama skaista sūna, kas Latvijā ir aizsargājama, tai var veidot arī mikroliegumus. Šajā fotogrāfijā interesants skats no augšas, atgādinot cakainus zāles stiebrus.
Franciska zemzarīte Cladopodiella francisci ar vairpumpuriņiem stiebru galotnēs. Foto: Ansis Opmanis
Ne tikai skaista pēc skata, bet 2016. gadā Rampas purvā (Vidzeme, Sējas nov.) Anša atrastā ir tikai otrā šīs sugas atradne Latvijā (pirmoreiz Latvijā atrasta 2011. gadā, Slīteres Bažu purvā).
Franciska zemzarīte Cladopodiella francisci caur mikroskopu; pa labi - vairķermenīši. Foto: Ansis Opmanis
Sūnu noteikšanai reizēm jāskatās caur mikroskopu. Te neliels ieskats, ko tā var redzēt.
Sašaurinātā bārdlape Barbilophozia attenuata. Foto: Ivars Leimanis
Arī Latvijā ļoti reti sastopama suga, kam arī izaug vairpumpuriņi. Raksturīgi mazāk attīstīti dzinumi, kas izskatās kā stabiņi. Latvijā aizsargājama suga, kam var veidot arī mikroliegumus. Ivars to atradis uz skuju koka kritalas avotaina strauta malā.
Vairzaru divzobe Dicranum flagellare. Foto: Julita Kluša
Šī suga nav tik reta, bet tai veidojas izteiksmīgi vairzariņi. Aug mitros mežos uz trūdošas koksnes. Novēroju uz taciņas purvainā priežu mežā.
Sīklapu krokvācelīte Aulacomnium androgynum ar sīkām vairlapiņām, kas sakopotas stiebra galotnē galviņās. Foto: Vija Sileviča
Vēl viens piemērs, ka sūnām ir skaisti vairošanās orgāni. Ar vairlapiņu palīdzību sūna izplatās. Nereti aug uz atsegtām koku saknēm, bet aug arī uz augsnes, trūdošas koksnes, mitriem smilšakmens atsegumiem.
Krāšņā dūnīte Ptilidium pulcherrimum. Foto: Ivars Leimanis
Laba fotogrāfija aknusūnu raksturīgajiem sporogoniem ar brūnām sporu vācelītēm.
Rudens džeimsonīte Syzygiella autumnalis syn. Jamesoniella autumnalis. Foto: Ivars Leimanis
Šī sūnu suga ir DMB (dabisku mežu biotopu) indikatorsuga, taču visai bieža. Mazliet atšķirīgi izskatās tās sievišķie un vīrišķie eksemplāri. Kā redzams, dažādas var būt arī tās krāsas.
Īssetas nekera Neckera pennata. Foto: Līga Strazdiņa
Arī DMB indikatorsuga, no nekerām biežākā. Šīs sugas galvenā atšķirības pazīme - gandrīz sēdošas (t.i., bez kātiņiem) sporu vācelītes, no kā arī sugas nosaukums (seta = sporu vācelītes kātiņš; īsseta = īss kātiņš). Skaista fotogrāfija, kurā redzamas arī minētās brūnās sporu vācelītes.
Parastā šķeltcepurene Schistidium apocarpum. Foto: Mārīte Ramša
Ļoti skaistas un interesantas sporu vācelītes ir šķeltcepurenēm. Īpaši, kad sporu vācelītēm nokrīt vāciņi un atveras peristoma zobiņi kā trīsstūrainas ziedlapas. Meklējiet uz akmeņiem, arī pieminekļiem, cementa būvēm.
Ramalīna Ramalina calicaris. Foto: Ivars Leimanis
Latvijā rets, uz lapukokiem augošs ķērpis ar lentveida zariņiem, kam ieritinātas malas. Apotēciji apaļi. Šajā fotogrāfijā apotēciji ir neparasti apauguši ar fibrilām (tievi, izstiepti izaugumi).
Ķērpis Usnea subfloridana. Foto: Ivars Leimanis
Savukārt šis ķērpis ar interesantajiem apotēcijiem, kas atgādina spurainus aplīšus, uz kokiem esot sastopams bieži. Ivars ķērpi atrada uz nokritušiem liepas zariem.
Pa kreisi ķērpis, domājams, Icmadophila ericetorum. Foto: Ivars Leimanis.
Pa labi līdzīgs ķērpis. Foto: Gaidis Grandāns.
Interesanti un reti ir ķērpji, kuru apotēciji izskatās kā sīkas rozīgas vai sarkanas podziņas uz zaļa vai pelēka lapoņa. Taču ne vienmēr tos var noteikt pēc fotogrāfijas vien.
Visticamāk, maisveida beomice Baeomyces rufus; kreisajā attēlā pa labi arī matainais dzegužlins Polytrichum piliferum. Foto: Jeļena Plinta, Laura Grīnberga
Interesanta skata ķērpji ar zaļi pelēku laponi un apotēcijiem kuri izskatās kā sīkas sēnītes ar kātiņu un sarkanu, brūnu vai rozā cepurīti. Latvijā tādi ir vismaz 3 sugas, neviena no tām nav bieži sastopama. Beomices B. rufus un B. carneus aug uz augsnes un akmeņiem, smilšakmens atsegumiem, sārtais dibejs Dibaeis baeomyces, kam rozīgāki apotēciji, - uz mitras augsnes un smilšakmens klintīm. Biežākā ir maisveida beomice, kas biežāk augot gar ceļmalām.
Kladonija Cladonia norvegica. Foto: Ivars Leimanis
Visbeidzot atgādinājums par viegli atšķiramo, bet tikai 2014. gadā Latvijā droši pierādīto kladoniju, kas aug uz koku kritalām. Tai uz lapoņa mēdz veidoties brūnas vai spilgti sarkanas sorēdijas (vairošanās ķermenīši), kas šajā fotogrāfijā ir īpaši izteiksmīgi. Šai kladoniju sugai Dabasdatos pagaidām visas atradnes ir Latvijas vidienē un ziemeļos, iztrūkst atradnes Latvijas dienvidos (vistālākā uz dienvidiem ir Skrīveru apkārtnē), Kurzemē vienīgā atradne ir Slīteres nacionālajā parkā, bet Zemgalē, Sēlijā nav vispār. Tur nav šīs sugas vai trūkst tās atradēju?
Topu veidoja un komentēja: Julita Kluša, dziedava.lv
2017-03-07
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros