Dabasdatos līdz ar daudzajiem ziņojumiem ir arī milzums fotogrāfiju, kas nereti paliek neievērotas informācijas gūzmā. 2016. gadā vien Dabasdatos pievienoto fotogrāfiju skaits bijis 60 tūkstoši! Vairākos novērojumus ziņotas ļoti retas vai pat jaunas sugas Latvijai, taču ne reizi vien ziņotas arī it kā parastas sugas, taču ar īpašām fotogrāfijām vai pievēršoties sugām, kurām ikdienā uzmanību nepievērš, varbūt kādā netradicionālā skatījumā, kas fotogrāfiju padara īpašu un neparastu.
Lai skaistās un interesantās fotogrāfijas varētu ievērtēt lielāks skaits cilvēku, 2016. gada noslēgumā izveidoju savus subjektīvos Dabasdatu fotogrāfiju topus par šo gadu. Dažiem, pašu skaistāko fotogrāfiju autoriem palūdzu uzrakstīt arī savu stāstu par foto tapšanu. Dažas komentēju pati.
Topu sērijas pirmajā daļā - posmkāji, konkrēti, pārsvarā kukaiņi (izņemot tauriņus) un daži zirnekļveidīgie.
Vairogblakts Picromerus bidens nomedījušas kāpuru. Foto: Uģis Piterāns
Uģis: "Nelielā pļaviņā pie Ķikana upītes šo interesanto ainiņu pamanīja kolēģis Kaspars Ozoliņš un entuziastiski sauca mani, lai nāku fotografēt - būšot unikāls, izstādes cienīgs foto! Sākumā gan biju skeptisks (kas nu tur TĀDS var būt?), bet, nonākot 'notikuma epicentrā', jāsaka - viņam bija taisnība - skats pavērās visnotaļ unikāls. Blaktis gan nebija diez ko atsaucīgas, jo šādā fotogēniskā pozā uzturējās vien ļoti īsu brīdi un ātri vien, droši vien sajutušas manu klātbūtni, aizvirzījās prom pa zāles stiebru."
Zeltactiņa Chrysopidae un olas ar nedēļas intervālu. Foto: Margita Grīnberga
Margita: "Uz loga istabā pamanīju zeltactiņu. Ķēros pie fotoaparāta, lai iegūtu kādu glītu foto, bet, tiklīdz sāku kustēties pie loga, tā zeltactiņa steidzīgi pameta savu knosīšanās punktu, atstājot aiz sevis padarīto darbiņu. Doma jau bija varen zinātniski-pētnieciska - sekot līdzi olu attīstībai, iemūžinot to fotogrāfijās. Sākumā, 25. jūlijā, oliņas bija gludas, zaļganā krāsā, 2. augustā - baltas ar mazliet redzamām kukainīšu formām. Taču tādas nemainīgas tās arī palika, līdz tika notīrītas pēc mēnešiem 3-4."
Zeltactiņas Chrysopidae kāpuri ir plēsīgi, te tas redzams ar medījumu. Foto: Jalmars Jesnovskis
Milžu cīņa. Spožā skudra Lasius fuliginosus. Foto: Visvaldis Šteinbergs
Latvijā aizsargājama suga, tomēr lielus, dobumainus kokus apdzīvo diezgan bieži, visbiežāk ozolus un liepas, taču novērota vēl uz vairākām koku sugām, arī uz skujkokiem.
Gaišzilā krāšņspāre Coenagrion puella. Foto: Ģirts Baranovskis
Ģirts: "Bija Jāņu dienas pēcpusdiena un kā jau 24. jūnijā gadās - ar draugiem bezsaturīgi vadījām svētkus. Piemājas dīķī peldējās vardes un lidinājās dažas spāres. Tā kā spāres nepazīstu, nofotografēju, lai vēlāk noskaidrotu sugu. Kopumā uzņēmu kādas 4-5 bildes. Viss fotografēšanas process aizņēma aptuveni 1 minūti. Spāres bija pilnībā aizņemtas ar savām lietām un fotografēšanai neiebilda." Zemāk vēl divas skaistas un izteiksmīgas spāru fotogrāfijas.
Sarkanā klajumspāre Sympetrum sanguineum. Foto: Laima Birziņa
Knaibļspāre Onychogomphus forcipatus. Foto: Uģis Piterāns
Ozolu diskveida panglapsenes Neuroterus quercusbaccarum pangas uz ozollapas. Foto: Līga Strazdiņa
Zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpuri. Foto: Aleksandrs Balodis
Aleksandrs: "Pie mājas aug dažādi koki - lielas egles ap 10 metru augstumā, viena tikpat liela liepa un daži mazi parastie ozoli. Vienā siltā septembra dienā bildējot, sāku rūpīgāk apskatīt ozolu un izbrīnījos par nepazīstamiem izaugumiem uz ozola lapām - vieni kā ābolīši, citi kā mikropankūkas vai čiekuri, kam ozolā nav jābūt. Tas viss bija uz viena ozola zara. Tas iedvesmoja meklēt vēl kaut ko līdzīgu. Un tad nejauši blakusozolā saskatīju daudz nograuztu lapu. Pienākot tuvāk un sākot pētīt, uz vienas lapas atklāju kaut ko neparastu, līdzīgu zaļiem eļļainiem tārpiem, kas aplipināja lapu no apakšas. Nezināju, kas tas ir. Pēc dažiem gadiem, pateicoties galerie-insecte.org galerijai, noteicu tos kā zāģlapsenes Caliroa annulipes kāpurus." Stāsta sākumā aprakstītie veidojumi uz ozola lapām varētu būt kukaiņu kāpuru provocētas pangas (līdzīgi kā iepriekšējā attēlā). Vairāku veidu pangas uz viena zara sastopamas reti.
Kārklu rožzieda pangodiņa Rhabdophaga rosaria kāpura provocēta panga. Foto: Didzis Jurciņš
Didzis: "Pirmoreiz šādus veidojumus redzēju bērnībā, kad ar tēvu ziemā gājām makšķerēt. Viņš tās par vēja rozēm sauca. Svaigā veidā, vasarā, pirmo reizi tādas redzēju tikai 2016. gadā (laikam pārāk labi "nomaskējušās"), tāpēc arī nofočēju. Izcelsmi nezināju līdz pagājušajai vasarai. Sākumā domāju, ka tā ir kāda sēņu izraisīta parādība." Pangodiņu kāpuru izraisītās rožziediem līdzīgās pangas uz kārkliem sastopamas bieži. Tās sāk veidoties vasaras sākumā un zaļas saglabājas līdz rudenim, kad nobrūnē, bet brūnas saglabājas līdz pat pavasarim. Tādas - brūnas, kad kokiem lapas jau nobirušas, pangas pamana daudz biežāk. Katru pangu apdzīvo viens kāpurs, kas pangā pārziemo un turpat arī iekūņojas. Jaunas pangodiņu olas tiek iedētas lapu pumpuru vietās pavasaros. No olām izšķīlušies kāpuri, barojoties ar augu sulām, provocē lapu vietā veidoties šādām pangām, kas tos pasargā no ārējām ietekmēm.
Jātnieciņš Ichneumonidae gatavojas olas dēšanai. Foto: Mareks Ieviņš
Mareka komentārs Dabasdati.lv: "Saulainā, tīrītā izcirtumā. Divi lieli jātnieciņi ar ūsām iztaustīja bērza celmu un dēja olas. Ķermeņa garums ap 3 cm plus dējeklis."
Mārīte Halyzia sedecimguttata. Foto: Inga Svendsena
Sugas nosaukums sedecim + guttata nozīmē "16 plankumi", tas veidots atbilstoši plankumu skaitam uz abiem spārniem kopā. Uz katra spārna - 8, kopā - 16.
Priežu sienāzis Barbitistes constrictus. Foto: Uģis Piterāns
Priežu sienāzis pārtiek no priežu skujām, galvenokārt no jaunajiem dzinumiem un pumpuriem. Latvijā sastopams retumis.
Uz blīgznas ziedošā pūpola kamene Bombus sp. ar ērcēm, iespējams, Parasitellus fucorum. Foto: Anitra Tooma
Šīs ērces saistītas ar kameņu ligzdām, kurās tās attīstās līdz dzimumnobriedumam, bet pašām kamenēm nekaitē. Pavasarī, kad kameņu māte dodas meklēt vietu jaunai ligzdai, nobriedušās ērces pie tās pieķeras, lai kopā dotos uz jauno mājvietu, un turpinātu savu populāciju jaunā vietā, turpat, kur kamene.
Neparastie putnubūrīša apdzīvotāji - sirseņi Vespa crabro. Foto: Inguna Riževa
Inguna: "Par šiem mežiem, kas ir Latvijas valsts meži ir īpašs stāsts. Mūsu ģimene tos atklāja, kad lasījām tēva un dēla Ziedoņu grāmatu - "Mežu zemē Latvijā". Meklējot Vāsu kalnu, ieraudzījām uzrakstu: Līgatnes upes dabas taka. Pēc nelielas maldīšanās Nītaures silos - atradām. Tā ir vietējās mežniecības izveidota dabas taka gar Līgatnes upi, kas īpaši netiek reklamēta. Tā mēs kopā ar suņiem, bērniem, draugiem to regulāri apmeklējam. Tagad tur ir veikti mežu izciršanas darbi, jauni stādījumi. Pamatā egļu meži, kur saglabāti ozoli, bērzi; gar upi lieli akmeņi. Gar upi tiek saglabāta veco mežu josla. Upe tek caur gravu, tāpēc mēs to iesaucām par kalnu upi, ūdens labi auksts. Latvijas valsts mežos pēc meža darbiem parasti tiek uzstādīti putnu būrīši, kuros 2016. gadā vasaras beigās putnu vietā iemitinājās sirseņi. Būrīši bija gar ceļa malu. Tauriņu tai dienā bija maz, bet atradās citādi brīnumi, šie interesantie pūžņi, sēnes, piepes, pa kādai ļoti kustīgai spārei."
Garkāju maiszirneklis Cheiracanthium punctorium. Foto: Uģis Piterāns
Uģis: "Šo fotogēnisko zirnekli ar milzīgajiem žokļiem pirmo reizi redzēju un fotografēju Kolkā 2006. gada vasarā. Atkal viesojoties Kolkā, ienāca prātā ideja pameklēt - vai šie joprojām dzīvo tajā pašā pļaviņā, kur pirms 10 gadiem? Ātri vien izdevās atrast šiem zirnekļiem raksturīgos tīmekļu kamolus smilgu galos un, mazliet paverot vaļā vienu no šiem tīmekļiem, skatam pavērās iespaidīgie žokļi. Atlika vien nenobīties un iemūžināt kadrā. :)"
Topu veidoja un vietām komentēja: Julita Kluša, dziedava.lv
2017-02-24
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros