Aktīvie lietotāji: 158 Šodien ievadītie novērojumi: 311 Kopējais novērojumu skaits: 1858904
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Aizsargājamo augu sugu novērojumi Dabasdatos
Pievienots 2017-02-03 10:32:01

Ziņojumi par augiem Dabasdatos aizņem tikai 2,2 % no kopējā skaita, tomēr tas ir gana liels un šobrīd pārsniedz 7800 ierakstus. No tiem ievērojamu daļu (14 %) aizņem ziņojumi par īpaši aizsargājamām augu sugām (Ministru Kabineta noteikumi Nr. 396). No 204 ziņotājiem ir saņemti 1140 novērojumi par 104 aizsargājamām sugām – tātad gandrīz par pusi no visām (228) Latvijā aizsargājamām augu sugām. Tas ir ievērojams papildinājums mūsu zināšanām par reto augu izplatību, par ko liela pateicība novērojumu ziņotājiem. Ziņas par šiem atradumi nonāk arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS un tiek izmantotas. Tabulā apkopota informācija par visām šīm sugām, norādot novērojumu skaitu.

Latviskais nosauk. Latīniskais nosauk. Novēroj. skaits Latviskais nosauk. Latīniskais nosauk. Novēroj. skaits      
Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica 151 Lēzeļa lipare Liparis loeselii 3
Meža silpurene Pulsatilla patens 61 Lēzeļa vīrcele Linaria loeselii 3
Zaļziedu naktsvijole Platanthera chlorantha 56 Mūru sīkpaparde Asplenium ruta-muraria 3
Pļavas silpurene Pulsatilla pratensis 54 Pallasa sausserdis Lonicera pallasii 3
Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia 50 Palu staipeknītis Lycopodiella inundata 3
Gada staipeknis Lycopodium annotinum 49 Peldošais ezerrieksts Trapa natans 3
Smilts neļķe Dianthus arenarius 49 Purvāju vienlape Microstylis monophyllos 3
Fuksa dzegužpirkstīte Dactylorhiza fuchsii 47 Pūkainā asinszāle Hypericum hirsutum 3
Jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus 45 Sirdsveida divlape Listera cordata 3
Stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata 43 Smiltāju esparsete Onobrychis arenaria 3
Baltais āmulis Viscum album 39 Ausainā plaukšķene Silene otites  2
Plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata 38 Buksbauma grīslis Carex buxbaumii 2
Vālīšu staipeknis Lycopodium clavatum 30 Dzeltenā kurpīte Aconitum lasiostomum 2
Parastais plakanstaipeknis Diphasiastrum complanatum 27 Krustlapu drudzene Gentiana cruciata 2
Bezdelīgactiņa Primula farinosa 26 Mānīgā knīdija Cnidium dubium 2
Apdzira Huperzia selago 25 Melnā dedestiņa Lathyrus niger 2
Laksis, mežloks Allium ursinum 24 Mieturu hidrilla Hydrilla verticillata 2
Atvašu saulrietenis Jovibarba globifera 19 Mieturu mugurene Polygonatum verticillatum  2
Sarkanā cefalantēra Cephalanthera rubra 17 Parastais skābardis Carpinus betulus 2
Bruņcepuru dzegužpuķe Orchis militaris 15 Parastā purvmirte Myrica gale 2
Dzegužpirkstīte sp. Dactylorhiza sp. 15 Pleznveida grīslis Carex ornithopoda 2
Odu gimnadēnija Gymnadenia conopsea 13 Pļavas linlape Thesium ebracteatum  2
Daudzgadīgā mēnesene Lunaria rediviva 11 Purva sūnene Hammarbya paludosa 2
Jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus 10 Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana 2
Jūrmalas armērija Armeria maritima 9 Vidējais cīrulītis Corydalis intermedia 2
Naudiņu saulrozīte Helianthemum nummularium 8 Villainā gundega Ranunculus lanuginosus  2
Trejvārpu plakanstaipeknis Diphasiastrum tristachyum 7 Vizuļu grīslis  Carex brizoides 2
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus 6 Zarainā ķekarpaparde Botrychium matricariifolium 2
Trejdaivu koraļļsakne Corallorhiza trifida 6 Zāļlapu smiltenīte Arenaria procera 2
Asinssarkanā dzegužpirkstīte Dactylorhiza cruenta 5 Zilganā brūnkāte Orobanche coerulescens 2
Ārstniecības brūnvālīte Sanguisorba officinalis 5 Ārstniecības rūgtene Gratiola officinalis 1
Deguma dzegužpuķe Orchis ustulata 5 Baltijas efeja Hedera helix var. baltica 1
Gmelina alise Alyssum gmelinii 5 Brauna cietpaparde Polystichum braunii  1
Meža auzene Festuca altissima 5 Brūnais dižmeldrs Cyperus fuscus 1
Parastā īve Taxus baccata 5 Ciņu mazmeldrs Trichophorum cespitosum  1
Parastā kreimule Pinguicula vulgaris 5 Dobais cīrulītis Corydalis cava 1
Plūksnu ķekarpaparde Botrychium multifidum 5 Dortmaņa lobēlija Lobelia dortmanna 1
Rusova dzegužpirkstīte Dactylorhiza russowii 5 Grīņu sārtene Erica tetralix 1
Rūsganā melncere Schoenus ferrugineus  5 Jūrmalas pagaurs Spergularia salina  1
Skaistais augstiņš Centaurium pulchellum 5 Jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum  1
Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe 5 Parastā vairoglape Hydrocotyle vulgaris 1
Bālziedu brūnkāte Orobanche pallidiflora 4 Platlapu cinna Cinna latifolia 1
Dižā aslape Cladium mariscus 4 Pundurbērzs Betula nana 1
Garkātu ģipsene Gypsophila fastigiata 4 Purva mātsakne Angelica palustris 1
Jūrmalas augstiņš Centaurium littorale 4 Roberta kailpaparde Gymnocarpium robertianum 1
Jūrmalas āžloks Triglochin maritimum  4 Sīpoliņu zobainīte Dentaria bulbifera 1
Mušu ofrīda Ophris insectifera 4 Šaurlapu lakacis Pulmonaria angustifolia  1
Vīru dzegužpuķe Orchis mascula 4 Šultesa madara Galium schultesii 1
Zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum 4 Trejziedu madara Galium triflorum 1
Dižā jāņeglīte Pedicularis sceptrum-carolinum  3 Vidējā rasene Drosera intermedia 1
Krūma čuža Pentaphylloides fruticosa 3 Virdžīnijas ķekarpaparde Botrychium virginianum 1

Te arī parādās mūsu populārākie ziņojamie aizsargājamie objekti – izrādās pārliecinošs līderis ir Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica ar vairāk kā 150 novērojumiem, kas gandrīz 3x pārsniedz 2. vietas ieguvēju – meža silpureni Pulsatilla patens. Droši vien jau krāšņā izskata dēļ vadībā kopumā izvirzās orhideju dzimtas pārstāvji – četru sugu dzegužpirkstītes un abas naktsvijoles, bet ziņojumu skaita topā ir arī abas silpureņu un abas staipekņu sugas. Ja dzegužpirkstīšu noteikšana sagādā grūtības, var ieteikt tikai kārtējo reizi ieskatīties dzegužpirkstīšu noteicējā, lai katrs var noteikt savu atradumu pēc zieda lūpas formas un lapu plankumiem (vai to trūkuma). Protams, vienmēr iespējams, ka būs arī līdz galam nenosakāmi eksemplāri, jo dzegužpirkstītes mēdz arī hibridizēties vai vienkārši gadīties netipisks eksemplārs – tad vēlams apskatīt vairāk augu, lai noteiktu sugu. Arī par naktsvijolēm jāatgādina, ka drošākā pazīme to noteikšanā ir pēc putekšņmaciņu novietojuma ziedā – ja tie paralēli, tad smaržīgā naktsvijole, ja virzienā uz leju slīpi izvērsti – tad zaļziedu, pēc lapām tās nav nosakāmas un ar ožu kāda nu kuram tā ir...

Tabulā ne vienmēr tas, ka Dabasdatos ir tikai 1 vai 2 novērojumi, nozīmē, ka suga ļoti reta, savukārt ļoti retām sugām dažkārt ir pat vairāk ierakstu. Tas arī saprotams, ka par ļoti retajām vēlamies sniegt un iegūt vairāk informācijas. Turpinājumā īss pārskats par vairākām (22 no 104) Dabasdatos atrodamajām retākajām augu sugām, ilustrācijai izmantojot ziņotāju iesūtītos fotoattēlus. Kas zina – varbūt arī citiem izdodas atrast kādu no šīm sugām, tāpēc ir vērts ieskatīties!

 

Retie un ļoti retie

Ārstniecības rūgtene
Gratiola officinalis

Sastopama tikai dažās atradnēs Daugavas palienē starp Jēkabpili un Latvijas robežu. Gana raksturīgs augs ar saviem bāli gaišdzeltenajiem ziediem un šaurajām, zobainajām lapām. Dabasdatos (turpmāk DD) 1 ziņojums lejpus Līvāniem (Erts, 2006).


Foto: A. Erts

Brauna cietpaparde
Polystichum braunii

Auglīgos skujkoku mežos. Vienīgā “spalvainā” Latvijas savvaļas paparde, kurai lapas abas puses klātas ar gariem plēkšņmatiņiem. Ļoti reta, Latvijā tikai dažas atradnes – vēsturiski Slīteres Zilajos kalnos un mūsdienās vietām arī Gaujas Nacionālajā parkā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2016).


Foto: A. Opmanis

Brūnais dižmeldrs
Cyperus fuscus

Mitru, dūņainu-smilšainu upju krastu palieņu augs, ko var ieraudzīt tikai vasaras beigās, viengadīgs un ļoti atkarīgs no mainīga ūdenslīmeņa – varbūt tāpēc tik reti ieraugāms, pēdējo reizi Latvijā atrasts 1989. gadā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2010), vēlāk 2011. gadā atrasts vēl vairākās vietās Daugavas krastos un kļuva par Botāniķu biedrības izsludināto Gada atradumu 2011.

 


Foto: A. Opmanis

Deguma dzegužpuķe
Orchis ustulata

Sausās, kaļķainās pļavās pie Tumšupes (Opmanis, 2016), Amatas (Valdovskis, 2014.-2016.) un Gaujas (Āboliņš, 2015). DD 5 ieraksti, no kuriem 1 atradne tiek monitorēta 3 gadus pēc kārtas.

 


Foto: A. Valdovskis

Dižā jāņeglīte
Pedicularis sceptrum-carolinum

Purvainās pļavās un purvos. DD 3 ieraksti – visi no Ādažu novada (Mārdega 2015, 2016; Opmanis, 2016), viena atradne ļoti bagātīga. Ziedošam augam garām nepaiesi, bet neziedošu var pazīt pēc ļoti raksturīgas lapu rozetes.


Foto: A. Opmanis

Dobais cīrulītis
Corydalis cava

Tikai dažās atradnēs Latvijā, auglīgos platlapju mežos. Lielāka auguma (līdz 50 cm) nekā blīvguma cīrulītis ar daudz ziediem ziedkopā (10-25) un pieziedlapas vienmēr bez zobiņiem. DD 1 ieraksts no Ruņupes dabas lieguma (Priedniece, 2014). Varētu būt vēl citu upju ielejās, tomēr līdz šim zināms, ka sugas areāls iesniedzas tikai Rietumlatvijā.

 


Foto: I. Priedniece

Dzeltenā akmeņlauzīte
Saxifraga hirculus

Šī akmeņlauzīte nelīdzinās savām sausu vietu radiniecēm, jo ir avoksnāju un avotu purvu augs – biotopos, kur retais iemaldās. Zied vasaras beigās – augustā, pat septembra sākumā, neziedošā stāvoklī visticamāk nepamanāms. Latvijā nedaudz atradnes. DD trīs ziņojumi no diviem dabas liegumiem – „Vesetas palienes purvs” (Bambe, 2013., 2015) un „Ances purvi un meži” (Biseniece, 2016).

 

 
Foto: E. Biseniece

Dzeltenā kurpīte
Aconitum lasiostomum

Mazu upīšu ielejās, Latvijā nedaudz atradnes. DD ir 2 ieraksti (Karavaičuka, 2011; Bambe, 2016), abi no Madonas novada, kur tradicionāli zināma lielākā daļa atradņu.

 


Foto: A. Karavaičuka

Dzeltenā dzegužkurpīte
Cypripedium calceolus

Reta suga Latvijā, par kuras jauniem atradumiem nevar nepriecāties (Perševica, 2009, 2011; Piterāns, 2009; Račinska, 2011; Grandāns, Grandāne, 2014; Buliņa, 2016; Biseniece, 2016). Meklējama galvenokārt auglīgos jauktu koku mežos (īpaši karbonātaugsnēs), retāk atklātās vietās ārpus meža. Dabasdatos ir arī ziņojums par atradni pie vecas mājvietas, kā arī par atradni grantēta ceļa malā. Šī ir suga, kuras aizsardzībai pēc ziņām Dabasdatos ir izveidoti 2 mikroliegumi. Liels lūgums par šo sugu ziņot vienmēr, kad to ieraugāt!

 


Foto: I. Račinska

Garlapu cefalantēra
Cephalanthera longifolia

Izskatās, ka šī suga, kas līdz šim kā izzudusi vēl arvien ir mūsu Sarkanās grāmatas 0. kategorijā, tomēr atgriezusies mūsu florā. Pirmo reizi pēc vairāk kā 100 gadu pārtraukuma atrasta 2008. gadā Pitraga apkārtnē ceļmalā (atradne gājusi bojā ceļa remontdarbos). DD 2 ziņojumi – no 2012. gada zināma Popes pagastā (Pomilovskis, 2014.-2016.) un Sīkraga apkārtnē vienā atradnē jau 2 gadus (Kūla, 2015, 2016). Būtu vērts šo sugu mērķtiecīgi pameklēt šajā Baltijas jūras piekrastes reģionā (ziedēšanas laiks – maija beigas, jūnija sākums).
Sarkanā cefalantēra – arī reta un aizsargājama suga – ir atrasta un ziņota Dabasdatos salīdzinoši bieži (17 ieraksti) no jau zināmā jūras piekrastes posma starp Ventspili un Kolku.

 


Garlapu cefalantēra. Foto: A. Kūla


Sarkanā cefalantēra. Foto: I. Mārdega

Grīņa sārtene
Erica tetralix

Jauna atradne Latvijā (Suško, 2013) ārpus Grīņu rezervāta un tradicionālās Ziemupes-Vērgales-Sakas reģiona. Ziedošam garām nepaiesi, noziedējušas ziedu galviņas vel kādu laiku saglabājas brūnas un atpazīstamas.

 


Foto: U.Suško

Noziedējusi grīņu sārtene. Foto: V. Baroniņa

Pļavas linlape
Thesium ebracteatum

Sausu, gaišu, granšainu biotopu augs, diezgan grūti pamanāms pat tad, kad ir sīkie, baltie ziedi (jūnija sākumā), labāk atpazīstams pēc garas pieziedlapas, kura saglabājās arī pēc noziedēšanas. DD 2 ziņojumi (Bambe, 2016) – abas jaunas atradnes, taču agrāk zināmo tuvumā Krustkalnu rezervāta apkārtnē.

 


Foto: B. Bambe

Roberta kailpaparde
Gymnocarpium robertianum

Reta paparde mežos upju ielejās un uz dolomīta atsegumiem. No biežāk sastopamās ozolu kailpapardes G. dryopteris var atšķirt pēc vairāk gareniski izstieptās lapas formas. DD viens ieraksts (Čakare, 2016) no Gaujas Nacionālā parka.

 


Foto: I. Čakare

Ruiša pūķgalve
Dracocephalum ruyschiana

Tipisks osu priežu mežu augs, tikpat rets, cik reti Latvijā sastopami osi jeb pareizāk – osveida reljefa formas. DD 2 ieraksti – viens no Ogres Zilajiem kalniem (Pošiva-Bunkovska, 2016), kur suga jau zināma, otra atradne jauna – no Andrupenes apkārtnes osu grēdas (Bambe, 2013).

 


Foto: B. Bambe

Spilvainais ancītis
Agrimonia pilosa

Ļoti rets ir tikai Kurzemē, jo Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža un valsts austrumdaļā tā sastopama nereti. Tā kā šī ir Biotopu direktīvas II pielikuma suga, par kuras stāvokli un izplatību ik pēc 6 gadiem jāsniedz ziņojums Eiropai, tad ļoti nepieciešami ir šīs sugas izplatības dati. Lielu palīdzību te varētu sniegt Dabasdati – ziņotājiem tikai jāiegaumē 2 galvenās atšķiršanas pazīmes no bieži sastopamā parastā ancīša A. eupatoria. Spilvainajam ancītim lapas apakšpusē matiņi ir tikai uz dzīslām (parastajam ancītim visa lapas apakša tūbaina – ar mīsktiem matiņiem), un otra pazīme – lapas malās zobiņi nav līdz pašai lapas apakšai (parastajam ancītim tie sniedzas līdz pašam lapas pamatam). Un vēl – parastais ancītis biežāk aug zālājos, bet spilvainais ancītis gar mežu ceļmalām un stigām. Ja ir grūtības pašiem noteikt sugu – nepieciešama lapas fotogrāfija (ziedi te nelīdzēs), zinātāji pēc zobiņiem noteiks.

 


Spilvainā ancīša ziedkopa un lapa. Foto: B. Bambe


Bieži sastopamā parastā ancīša (A. eupatoria) lapa.
Foto: J. Jesnovskis

Tumšzilā drudzene
Gentiana pneumonanthe

Kļuvusi par ļoti retu sugu Latvijā, laikam jau pamanāma vien ziedošā izskatā, kad atgādina lielus, augšupvērstus zilus zvanus. DD 4 ieraksti – 3 no Ādažu novada (Mārdega, 2011; 2016, Jurciņš, 2015) un 1 no Garkalnes puses (Bērziņa, 2013).

 

 
Foto: D. Jurciņš

Virdžīnijas ķekarpaparde
Botrychium virginianum

Reta paparde auglīgos jauktos mežos, kurai Latvijā ir vien kādas 10-15 atradnes. DD viens ieraksts no jau zināmas atradnes pie Riču ezera Ilgu apkārtnē (Lebuss, 2009). Šī suga tur zināma vairākās vietās un pa retam atrodas vēl šur tur Latvijā (4 atradnes Ķemeru NP).

 


Foto: R. Lebuss

Zarainā ķekarpaparde
Botrychium matricariifolium

Ļoti reta paparde, parasti sausās pļavās un mežos, mežmalās, Latvijā dažas atradnes. DD 2 jaunas, līdz šim nezināmas atradnes (Elferte, 2014; Grandāne, 2016).

 


Foto: S. Elferte

Plūksnu ķekarpaparde
Botrychium multifidum

Reta paparde sausās pļavās un priežu mežos, mežmalās, galvenokārt Latvijas austrumu daļā. DD 5 ieraksti (Bambe, 2009; Mārdega 2012, 2016; Opmanis, 2010; Erts, 2014). Visas 3 šīs ķekarpaparžu sugas ir retas vai ļoti retas, tās var atšķirt galvenokārt pēc lapām.


Foto: B. Bambe

Zemeņu āboliņš
Trifolium fragiferum

Parasti tas ir jūrmalas pļavu augs, un no klasiskajām atradnēm Randu pļavās un Lielupes grīvā ir daži ziņojumi (Vijupe, 2011, 2013; Kluša, 2013). Bet ir arī ziņojums par atradni Daugavpilī (Erts, 2016), pēc Daugavpils botāniķu ziņām (P. Evarts-Bunders) visticamāk suga te ienākusi, būvējot veloceliņu. Tomēr šajā reģionā suga atrasta arī dabiskos apstākļos – 1991. gadā pie Ugarinku ezera (Suško), bet atradne nav saglabājusies. Šai sugai Latvijas dienvidaustrumos IR jāpievērš uzmanība, jo gan Lietuvā, gan Baltkrievijā tā ir sastopama gana bieži un nav pat aizsargājama.

 

 
Foto: A. Erts

Zilganā brūnkāte
Orobanche coerulescens

Bezhlorofila parazītaugs, stepju suga, Latvijā ārpus sava izplatības areāla robežām, tikai 4 atradnēs valsts dienvidaustrumos, atrasta sausās augtenēs. DD 2 ieraksti, kur pārbaudītas 2 zināmas atradnes (Bambe, 2016; Kluša, 2016). Iespējams, ka varētu būt drīz vēl jaunas atradnes.

 


Foto: J. Kluša

 

Bālās dīvaines

Dabasdatos atrodami daži interesanti baltziedainie eksemplāri jeb albīnās formas, dažkārt izdalītas pat kā pasugas.

Viens no šādiem atradumiem Vecās Vesetas apkārtnē (Stepanova, 2016) – plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata ar tīri baltiem ziediem bez jebkāda svīru vai punktu raksta un lapas bez plankumiem. Visticamāk, tā ir retā D. maculata f. candidissima jeb pasugas rangā ssp. transsilvanica (noteicis A. Opmanis).

 


Foto: A. Stepanova

Interesants ir arī atradums, noteikts kā sarkanās cefalantēras Cephalanthera rubra baltziedainā forma (Roze, 2015), kas stipri izskatās pēc garlapu cefalantēras. Ļoti būtu noderējis zieda tuvplāns, kur redzama zieda lūpa, tad nebūtu šaubas, jo tieši šī zieda daļa abām sugām ir atšķirīga. Bet, tā kā tas nav redzams, tad par labu sarkanajai cefalantērai ir stublājs, kurš fotogrāfijā izskatās klāts ar matiņiem (otrai sugai tas kails), kā arī ziedēšanas laiks, jo garlapu cefalantēra zied apmēram mēnesi agrāk kā sarkanā…


Foto: G. Roze

Interesants ir arī tumšarkanās dzeguzenes Epipactis atrorubens bālziedainais novērojums Kadagas mežā (Birziņa, 2015). Ansis Opmanis to ir noteicis kā Epipactis atrorubens f. lutescens jeb, tā kā turpat netālu auga arī platlapu dzeguzene Epiactis helleborine, tad teorētiski iespējams arī šo abu sugu hibrīds. Jebkurā gadījumā – rets un interesants atradums!


Foto: L. Birziņa

Aicinām noteikti ziņot šādus interesantus un dīvainus gadījumus! Pagaidām ir pārāk maz materiāla, lai izdarītu kaut kādus secinājumus par šiem retumiem un to augšanas iespējamām īpatnībām.

 

Svarīgie nezināmie

Tomēr nevajag domāt, ka jāziņo tikai retumi. Gan jau pienāks brīdis, kad noderēs dati par jebkuras sugas izplatību! Interesanta var izrādīties arī jebkuras nezināmas sugas ziņa. To pierāda kaut vai gadījums ar bruņcepuru dzegužpuķi Orchis militaris Bolderājā. Šo augu, iespējams, neko īpašu nenojauzdams, kā nezināmu bija ieziņojis A. Arnicāns 2016. gada maijā. Dabasdatu dalībnieki šo sugu pareizi noteica kā bruņcepuru dzegužpuķi. Vēlāk, ekspertiem pārbaudot šo atradni plašākā apkārtnē, konstatēta bagātīgākā šīs sugas atradne Latvijā ar vairākiem tūkstošiem eksemplāru. Tās aizsardzībai tika pat ierosināts mikroliegums (ierosinātāja J. Kluša, eksperte V. Baroniņa), apstiprinājums gan vēl nav zināms, mikrolieguma izveidošanu pagaidām neatbalsta Rīgas Dome, taču sarunas turpinās un šis gadījums parāda, cik nozīmīgs ir katrs ziņojums Dabasdatos – arī nezināmais.


Foto: A. Arnicāns (pa kreisi) un A. Poikāns (pa labi)

Jauni sugu noteicēji

Nobeigumā jāatgādina, ka Dabasdatos sadaļā "Sugu noteicēji" ir ievietoti 2 jauni – grīšļu un paparžu ilustratīvie noteicēji. Grīšļu noteicējs palīdzēs orientēties šajā sugām bagātajā ģintī (vairāk kā 70 sugas), bet paparžu noteicējs ietver visas Latvijā savvaļā sastopamās paparžu sugas.

PALDIES visiem atradumu ziņotājiem un komentētājiem!
Jūsu ziņojumi ļauj uzzināt daudz jauna par sugu izplatību, kā arī dažkārt nosargāt kāda reta auga atradni.

Valda Baroniņa, augu eksperte
 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros

Pēdējie novērojumi
Fringilla coelebs - 2024-04-18 ligausis
Phylloscopus collybita - 2024-04-18 ligausis
Corvus corax - 2024-04-18 ligausis
Alauda arvensis - 2024-04-18 ligausis
Pica pica - 2024-04-18 ligausis
Phylloscopus collybita - 2024-04-18 ligausis
Ciconia ciconia - 2024-04-18 angel
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 18.aprīlis, 10:18

Iekšējās struktūras te ir ļoti smalkas, dzelksnītēm Badhamia sp. baltais tīkls iekšpusē būtu ar resnākiem pavedieniem. Sporas izskatās tumšas. Jāskatās, vai sporām nav pāri balti līnija kā plaissporu pumpurītei Physarum ovisporum. Tās līnijas nav viegli pamanāmas, jāieskatās. Te, piemēram ir vairākām sporām: https://dabasdati.lv/lv/image/2dfb876922600dd4a7f4de1b61331232/803924/


ivars 18.aprīlis, 09:30

Sagaišinot bildes, teiktu, ka gaišs peļu klijāns: https://failiem.lv/u/ryunwbwywp


IlzeP 18.aprīlis, 08:55

Kādas idejas par šo putnu?


DaceKKK 17.aprīlis, 23:48

Tā nojautu, ka no Bērnu slimnīcas. Biju nofotografējusi ari S04, Bieriņos un Māras dīķī. Šis pa Ziepniekkalna mežu dzīvojas.


Irbe 17.aprīlis, 21:57

Sarkanrīklīte


Edgars Smislovs 17.aprīlis, 21:43

Ievērojmi agrāk kā citus gadus un uzreiz trīs putni, ticams ka būs kas sajaukts.


zane_ernstreite 17.aprīlis, 21:21

Paldies, Ilze un Margarita, par precizējumu!


fufuks 17.aprīlis, 20:30

izskatās, ka ir divas, jo tā Kuldīgas joprojām ir Padurē.


Irbe 17.aprīlis, 20:22

Lielās gauras


Osis 17.aprīlis, 20:04

Paldies Artur, Uģi!


mufunja 17.aprīlis, 18:35

Liels paldies,Julita :)


dziedava 17.aprīlis, 18:19

Ja aizsūtīšu, tad, cerams, noskaidrosim. Bet tuvakajā laikā man nebūs laika sūtīt. Jā, mājās nenobriest tik labi, vislabāk, ja var pagaidīt, kā attīstās dabā.


AtisL 17.aprīlis, 17:55

Tieši šajā punktā pagājušajā gadā bija arī ligzda.


mufunja 17.aprīlis, 17:55

Man tas ir vienkārši briesmīgi. Es nevaru atrast fotoattēlu. Julita, nofotografē to un atsūti man, lūdzu.


dziedava 17.aprīlis, 17:40

Vienalga vajag novērojumu ielikt šajā vietā, lai var ielikt manas mikroskopijas rezultātus un sugu. Es aizsūtīšu mikroskopijas foto


mufunja 17.aprīlis, 17:38

Viņa šeit nav:(


mufunja 17.aprīlis, 17:36

Vija, Julita, mans variants Trichia varia :) varbūt es kļūdos.


mufunja 17.aprīlis, 17:28

Viņi ir divi no vienas vietas. Es nofotografēju savu paraugu mājās.Es tev iedevu nepareizo.


Ivetta 17.aprīlis, 17:17

Paldies, Uģi!


dziedava 17.aprīlis, 17:13

Bet kas ir tas, ko es mikroskopēju? Tam vajag novērojumu. Ļoti līdzīgs izskatījās šim


mufunja 17.aprīlis, 17:07

Es domāju, ka viņus nevajadzētu vest mājās. Mājās tie pilnībā nenogatavojas.Tas var būt iemesls, kāpēc sugu nevar noteikt. Kā ar Tr.alpina ((


mufunja 17.aprīlis, 16:58

Bet mēs precīzi noskaidrosim, kāda veida suga tā ir


mufunja 17.aprīlis, 16:55

Diemžēl es sajaucu lapas. Es jau rakstīju, ka man joprojām ir šis paraugs.:(


dziedava 17.aprīlis, 16:12

Cik saprotu, Edvīns noteikšanai grib paraudziņu :(, tātad tuvākā laikā skaidrības nebūs.


dziedava 17.aprīlis, 15:57

Marina, bet šim taču man bija paraugs. Tas, kas man bija ar šo datumu, bija ar brūniem plankumiem. Ja ir vēl citi vākumi no šīs vietas, tad tie var būt citas sugas. Man esošais bija L.pseudomaculatum


Ziemelmeita 17.aprīlis, 15:55

Paldies,Artur, tā sanāk bez brillēm skatoties.


ekologs 17.aprīlis, 15:51

Krupis šis nav. Parastā varde (Rana temporaria) gan :)


Irbe 17.aprīlis, 15:37

Šķiet, ka melnās pīles, 2M, 4T


ekologs 17.aprīlis, 14:08

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


VijaS 17.aprīlis, 13:16

Izmērīju. 4,5-6mkm. Pēc elaterām man vairāk velk uz T. scabra, bet vai ar to vien pietiek...


mufunja 17.aprīlis, 12:56

Julita, pievienoju fotogrāfiju. Es neredzu brūnu plankumus. https://dabasdati.lv/lv/observation/ehptrhd0sfj0t3t2cbb6r14dg4/ Es to salīdzināju ar šīm fotogrāfijām.


dziedava 17.aprīlis, 12:46

Jauna suga LV jebkurā gadījumā, jautājums tikai - kura


dziedava 17.aprīlis, 12:45

Bez L. pulveratum Edvīnam ir hipotēze arī L. spinulosporum https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3645569669036198/


mufunja 17.aprīlis, 12:10

Nu jā, es arī viņus neredzēju


dziedava 17.aprīlis, 11:57

Es neredzu plankumus. Tad es pagaidām nezinu, kas tā ir par sugu, ja nav brūnu plankumu.


mufunja 17.aprīlis, 11:44

Julita,es pievienoju fotogrāfijas.


dziedava 17.aprīlis, 11:18

Elateru platums nav izmērīts? Skatos, ka medainajai Tev tādi paši zīmulīši


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:12

:) komentārs bija domāts pie jaunās atradnes. :))


Ivars Leimanis 17.aprīlis, 11:10

Tik un tā interesants. Dabasdatos vien 2.novērojums, un spriežot pēc Tavas sūnu listes, Latvijā līdz šim tikai 10 atradnes.


Vīksna 17.aprīlis, 10:59

Paldies !


mufunja 17.aprīlis, 10:50

Paldies, Julita, es paskatīšos


dziedava 17.aprīlis, 10:47

Lampītēm vienmēr vajag atcerēties pirmkārt mikroskopēt perīdiju - vai ir ar plankumiem, jo tas ir galvenais, pēc kā sašķirot iespējamās sugas. Lamproderma pseudomaculatum perīdijs ir ar brūniem plankumiem, nevis vienmērīgs


zane_ernstreite 17.aprīlis, 09:27

Paldies, Uģi! Sapinos meistarībā ))


IlzeP 17.aprīlis, 09:09

Saiti uz video gan neredzam


dziedava 17.aprīlis, 07:56

Paldies, Sandi, par precizējumu, steigā nepadomāju, ka ģinti arī var svinēt :)


guta7 17.aprīlis, 07:48

Būtu jauki, ja varētu ieziņot precīzu sugas nosaukumu Pleurotus calyptratus.


Ziemelmeita 17.aprīlis, 07:47

Paldies,Margarita.


Irbe 17.aprīlis, 07:43

Melnais mežastrazds


adata 17.aprīlis, 07:43

Paldies. Margarita, par putniem! Dzilnītim tik dažādi var būt tie saucieni!


dziedava 17.aprīlis, 07:33

Nu nav jau nekāds brīnums, man arī uz brīdi šķita, ka bija vasara :D. Gļotsēnēm pat kalendāra [šķiet] nav.


sandis 17.aprīlis, 00:48

Mjāā.. :)


sandis 17.aprīlis, 00:37

Te jau ne tikai suga, bet arī ģints jauna! Apsveikumi arī no manis, prieks, ka arī šo izdevās noteikt līdz galam!


felsi 16.aprīlis, 21:56

Lēnām veidojas apvalciņš, briestot izdala nepatīkamu smaržu, vairāk nenovērošu.:)


Irbe 16.aprīlis, 21:50

Dzilnītis


felsi 16.aprīlis, 21:48

Pievienoju mikroskopiju. Arī liekas, ka no vasaras atnākusi:)


Irbe 16.aprīlis, 21:46

Šķiet, sarkanrīklīte


Irbe 16.aprīlis, 21:40

Paceplītis, dziedātājstrazds, zīlīte, čunčiņš


Ziemelmeita 16.aprīlis, 21:35

Paldies, Margarita un Ilze.


felsi 16.aprīlis, 21:32

Ej tu sazini, kas gļotsēnēm prātā! Man maijā vai jūnijā ir bijusi vīnoķekaru dzelksnīte:)


adata 16.aprīlis, 21:30

Nu gan jauki! Arī tādas mēdz būt gļotsēnes!


felsi 16.aprīlis, 21:29

Paldies!


Irbe 16.aprīlis, 21:28

Jūras ērglis?


felsi 16.aprīlis, 21:28

Super, diži apsveikumi!


mufunja 16.aprīlis, 21:18

Paldies Julita par paveikto darbu. Esmu tik priecīga,ka izdevās noteikt sugu.


Irbe 16.aprīlis, 21:18

Būs vien mājas strazds, melnais mežastrazds neligzdo dobumā.


dziedava 16.aprīlis, 21:12

Velk uz vasaras sugu, bet kas tad tagad bija par laika apstākļiem, ja ne vasara? :))


dziedava 16.aprīlis, 21:11

Sandi - Andris Baroniņš plazmodiju atrada 30. augustā un 1. septembrī, Inguna plazmodiju atrada 11. jūlijā un 13. aprīlī. Izskatās - kad grib, tad aug ;)


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:11

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:10

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 21:09

Sakārtota sistemātika


ekologs 16.aprīlis, 21:09

Manuprāt Skrejvabole (Limodromus assimilis).


IlzeP 16.aprīlis, 21:08

Sakārtota sistemātika


dziedava 16.aprīlis, 21:07

Par šo liels prieks! Jo plazmodiji negrib nobriest, bet nobriedušais izskatījās tikai plēvīte, bet ar to pietika :)


dziedava 16.aprīlis, 21:06

Mikrofoto un Edvīna apstiprinājums: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3642994485960383/


IlzeP 16.aprīlis, 21:02

Varbūt kādam ir viedoklis. Esot 2 sugas - Skeletocutis nivea, sniegbaltā baltene un Skeletocutis semipileata, pusklājeniskā baltene. Mums te Dabasdatos ir abas kopā. Kura (kuras?) ir Dabasdatos saziņotās - (51) novērojums?


IlzeP 16.aprīlis, 20:47

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 20:41

Sakārtota sistemātika


IlzeP 16.aprīlis, 19:56

Sakārtota sistemātika (suga tā pati)


Vīksna 16.aprīlis, 19:45

Paldies !


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


IlzeP 16.aprīlis, 18:56

Sakārtots saraksts


mufunja 16.aprīlis, 18:31

Paldies Sandis. Un paldies par kompāniju. Tas bija lieliski.:):)


IlzeP 16.aprīlis, 18:17

Sakārtots sugu saraksts. Šeit nav īstā vieta, kur rakstīt, bet skatos, ka KĀDS ADMINISTRATORS DEAKTIVĒ SUGU DUPLIKĀTUS, PIRMS TAM NEPĀRNESOT NOVĒROJUMUS. Līdz ar to attiecīgie novērojumi datu atlasē neparādās. Šī suga, piemēram, bija sarakstā 2x ar identiskiem latviskajiem un latīniskajiem nosaukumiem; nācās vienu pārsaukt par "pagaidu" un uz brīdi aktivizēt, lai "pārnestu" novērojumus.


kimkim 16.aprīlis, 18:08

Šķiet, ka peļu klijāns


sandis 16.aprīlis, 18:06

Oho, tik svaigs! Nez, šī pavasara suga vai tikai silto dienu apmānīts eksemplārs?


sandis 16.aprīlis, 18:04

Apsveicu "pēcsniedzīšu ekspedīciju" ar taustāmo rezutātu, Marinu ar kārtējo jauno sugu un paldies par iespēju klātienē redzēt šo atradni (un ievākt arī sev paraudziņu)!


IlzeP 16.aprīlis, 18:01

Bija sarakstā 2x, apvienotas


IlzeP 16.aprīlis, 17:55

Noteica Inita


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:34

Šī arī, tomēr, izskatās pēc Lewinskya speciosa.


Ivars Leimanis 16.aprīlis, 16:21

Šī tomēr ir Lewinskya speciosa.


ekologs 16.aprīlis, 13:24

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica) :)


BI 16.aprīlis, 12:49

Mazulis, tēviņš, 19.05.2022. Bērnu slimnīca


dziedava 16.aprīlis, 11:15

Cerēju, ka te būs kas cits, bet perīdijs ir ar brūniem plankumiem, un tur pēc šādām sporām sanāk tikai viens variants.


Mareks Kilups 16.aprīlis, 08:18

paldies!


eme 16.aprīlis, 08:02

Jā, laikam tiešām sevi ķauķis. Nevarēja saklausīt pauzes dziesmas daļās, tāpēc vairāk likās līdzīgs vakarlēpim.


dziedava 15.aprīlis, 23:32

Raivo, neatradām gan. Te bij tāda "īsā" piestāšana pa ceļam uz Latgali. Ja nu atrodam :). Varam citugad mēģināt kopīgiem spēkiem meklēt, tagad jau Marina mūs apmācīja - kur un kā jāskatās :)


Mežirbe777 15.aprīlis, 23:25

Tajā mežā vēl kāda nivicolous suga neatradās? Tajā dienā biju citos mežos, būtu zinājis, palīdzētu meklēšanā. ML teritorijās gļotsēņu sugu daudzveidība ir daudz lielāka, nekā tajā mežā. :))


dziedava 15.aprīlis, 22:46

Neubertam 49.lpp. pēc zīmējumiem sanāk B, C, kas ir C.ellae, nekā labāka nav


dziedava 15.aprīlis, 22:41

Starp citu, C.ellae sinonīms ir C.nannegae :))


dziedava 15.aprīlis, 22:39

Sporu izmēri mums var teikt sakrīt, jo es rēķinu līdz 0,5 un man sanāca 8,5-9 mkm


dziedava 15.aprīlis, 22:38

Tiesa, arī pēc Neuberta C.ellae diametrs ir 0,3-0,4 mm, bet te man bija 0,4-0,5 mm (Tev vēl vairāk)


dziedava 15.aprīlis, 22:36

Nannengu bija bail skatīties :D, par šādām man pirms tam jau bija piezīmes sarakstītas. Bet nu šis ir tas starpvariants.


dziedava 15.aprīlis, 22:34

Par līdzīgu bija diskusija arī pie Sanda. Gļotsēne ne tik gara un ne tik īsa . Starp C.nigra un C.ellae. Neatceros, cik gara bija Sandim, bet viņam teicu, ka gan jau C.nigra. Tagad šo skatos piezīmēs, kas pēc frančiem C.ellae līdz 1 mm, bet pēc Neuberta līdz 1,6(2) mm, kas visu maina.


VijaS 15.aprīlis, 22:31

Līdz konkrētākai hipotēzei nenonācu, atslēga Nannengā vispār izskatās briesmīgi...


VijaS 15.aprīlis, 22:22

Īsi gali un smalki dzelonīši; elateras kopumā smukas. Bet par sporām bija pārsteigums, ka neatradu, paraudziņš nemaz tik bezcerīgs neizskatījās.


dziedava 15.aprīlis, 22:18

Klau, ko Tu neuzrakstīji, ka šis ir mikroskopēts? Es tikko arī mikroskopēju to pašu :)


dziedava 15.aprīlis, 22:16

Elateras, starp citu, ļoti interesantas. Ar īsiem galiem. Būtu jāpapēta, kam vispār tā var būt. Bet nu sēnes sporas apēdušas gan


pustumsa 15.aprīlis, 21:54

Paldies!


dziedava 15.aprīlis, 21:48

Piekrītu Didymium crustaceum :)


Ziemelmeita 15.aprīlis, 21:46

Paldies,Ansi,par labojumu.


VijaS 15.aprīlis, 21:44

Augļķermeņi it kā neizskatās bojāti, bet mikroskopijā abos sagatavotajos stikliņos sanāk dzeltens ķīselis ar elaterām, sporas neatrodu. Atstāju nenoteiktu.


felsi 15.aprīlis, 21:31

Pievienoju mikroskopiju.


gunitak 15.aprīlis, 19:52

Ļoti labi. Otrā bildē pāris. Ieliekot statusu P, novērojums aizies ligzdojošo putnu atlantam.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 19:50

Gulbis tas bija, putnu redzēju. Riņķoja ne pārāk augstu. Es mazo nepazīstu, bet klausoties gulbju balsis putni lv., vislīdzīgākais likās tieši mazā gulbja sauciens, tapēc radās šaubas vai ziemeļu vai mazais gulbis.


mufunja 15.aprīlis, 19:48

Nejauša fotogrāfija


IlzeP 15.aprīlis, 19:43

Niedru liju mātītes jau ir brūnas.


IlzeP 15.aprīlis, 19:41

Varbūt mazais? Bet man nav pieredzes... Droši, ka gulbis?


gunitak 15.aprīlis, 19:36

Statuss (P)


gunitak 15.aprīlis, 19:06

Varbūt niedru stērste?


IlzeP 15.aprīlis, 19:05

Paldies, ieziņošu atsevišķi. Hmm, būs rīt arī jāiet uz Linezeru - vakar ķerra, šodien lielgalvis... kas būs rīt? :)


Edgars Smislovs 15.aprīlis, 19:02

Viena tik tiešām lielgalvja M.


IlzeP 15.aprīlis, 18:54

Vai vēl kādam viena no M neizskatās pēc brūnkakļa?


Gradin 15.aprīlis, 18:41

Es teiktu, ka laucis


mufunja 15.aprīlis, 18:08

Vēl viens noslēpums :)


dziedava 15.aprīlis, 18:05

Pagaidām atstāšu kā līdz galam nenoteiktu.


dziedava 15.aprīlis, 18:04

Vēl var būt Badhamia rugulosa, bet tai pagaidām neatradu foto salīdzināšanai. Ļoti reta


dziedava 15.aprīlis, 18:01

Šo es mikroskopēju un man īsti nekas nesanāk. Ne nivicolous, ne parasta suga. Izskatās, ka Physarum sp. Mazliet līdzīgs Physarum sulphureum, bet sporām nav tumšāku kārpu grupas. Physarum decipiens it kā ir bez kājiņas, bet šiem ir kājiņas. Man šķiet, ka Edvīns teica, ka Physarum decipiens patiesībā ir sugu grupa un tur vajadzētu veikt inventarizāciju, varbūt tāpēc grūti noteikt.


dziedava 15.aprīlis, 17:57

Paldies, domāju, ka atradu! :)


spiigana 15.aprīlis, 17:55

Vajadzētu arī plēšputniem iespēju ielikt "nenoteikts". To, ka tas ir plēšputns, es redzu, bet konkrētāk identificēt ir problēmas. Un ne tikai šoreiz...


felsi 15.aprīlis, 17:47

Tā arī lēnām gatavojas :)


mufunja 15.aprīlis, 17:44

Julita, jums ir šis paraugs


dziedava 15.aprīlis, 17:40

Labi! Tur ir divas lapas, man izskatās, ka uz katras lapas ir cita suga :). Noteikšana nebūs ātra visiem tiem vākumiem, jo daudz paraugu un sarežģīti noteikt.


mufunja 15.aprīlis, 17:35

tie ir no vienas vietas


mufunja 15.aprīlis, 17:34

Es paskatījos uz savējiem, es noteikti tos sajaucu.(((


adata 15.aprīlis, 17:33

Šī nebūs Eiropas saulpurene.


dziedava 15.aprīlis, 17:24

Marina, vai varētu būt, ka ievāktas citas lapas, nekā ir pirmajos foto? Es atradu līdzīgu 1. aprīļa paraugu (Gaiduļi) uz lapām, bet gļotsēnes izskatās drusku citādāk izvietotas.


mufunja 15.aprīlis, 17:18

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:17

Julita, jums ir šis paraugs.


mufunja 15.aprīlis, 17:15

Julita, jums ir šis paraugs.


dziedava 15.aprīlis, 17:15

Tā ka par jauno sugu "atbildīga" noteikti ir Marina, šis ir tikai manis atrasts eksemplārs, ko Edvīns atzina par labu esam :D


mufunja 15.aprīlis, 17:13

Es arī domāju, ka tas ir tāds pats tips. Tas ir tikai tas, ka pirmais paraugs nogatavojās mājās, tāpēc tas bija savādāk.


dziedava 15.aprīlis, 17:10

Te Edvīna apstiprinājums T. alpina: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/3643043522622146 Viņš gan apgalvo, ka apstiprinājums ir tikai šim konkrētajam novērojumam, nevis iepriekšējiem. Mana pārliecība, ka tur visi bija vienādi, bet lai vai kā - apstiprināts ir šis, kas bija arī vispilnīgāk nobriedušais. Es mikroskopēju vēl 2 citus mazāk nobriedušus, un tur sporas par kādu 1 mkm bija mazākas, kaut visādi citādi arī domāju, ka tomēr šī pati suga, jo elateras izskatījās tādas pašas (citām līdzīgām sugām tādas nav redzētas).


girtsbar 15.aprīlis, 16:54

Kļūda datu ievadē


Osis 15.aprīlis, 16:07

Paldies Edgar!


Irbe 15.aprīlis, 15:40

Niedru lija


ivars 15.aprīlis, 15:29

Droši vien, jā.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:33

ērglis diez vai būs - nav tāds izmērs. gan jau tā pati niedru lija tomēr.


Mareks Kilups 15.aprīlis, 14:32

paldies!


ekologs 15.aprīlis, 11:45

Smecernieks (Hylobius sp.) :)


Marjory 15.aprīlis, 11:44

Šajā ligzdā stārķi dzīvo jau daudzus gadus.


ivars 15.aprīlis, 10:48

Sloka.


dziedava 15.aprīlis, 08:23

Gan jau gļotpūpēdis parastais


IlzeP 15.aprīlis, 07:53

Tā kā neviens neprotestē, rakstu nosaukumu


dziedava 14.aprīlis, 22:57

Hipotēze?


felsi 14.aprīlis, 22:53

Briedinu.


dziedava 14.aprīlis, 21:51

Oho, ka tik nebūs kruzuļotais ragansviests! Fuligo gyrosa syn. Physarum gyrosum


Mangusts 14.aprīlis, 21:44

Paldies!


ivars 14.aprīlis, 21:22

Ielieciet failiem.lv un iekopējiet šeit saiti.


guta7 14.aprīlis, 20:55

Noskatījos video vairākas reizes, aste neatbilst sarkanai klijai, tātad nav. Kur varētu pievienot video, lai speciālisti vārtu noteikt šo košo plēšputnu.


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 20:53

Manuprāt niedru lija


IlzeP 14.aprīlis, 20:38

Vai video ir kaut kur redzams?


ivars 14.aprīlis, 20:31

Klija tā nav. Izskatās pēc jūras ērgļa.


guta7 14.aprīlis, 19:57

Ir arī video, kur var labāk saskatīt.


guta7 14.aprīlis, 19:55

Iespējams, ka arī nav, bet tā koši brūnā krāsa, kuru nevaru iedomāties nevienam plēšputnam. Nāksies pavaktēt ar nopietnu tehniku.


davis_wi 14.aprīlis, 19:52

Neesmu vislielākais speciālists, bet galīgi pēc klijas neizskatās.


felsi 14.aprīlis, 19:40

Pievienoju 2 foto, kāda pēc 24 stundām.


felsi 14.aprīlis, 19:38

Pievienoju foto, kāda pēc 24 stundām.


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:30

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


Mareks Kilups 14.aprīlis, 19:27

šim novērojumam pazīmi vajadzētu mainīt uz N, nav piemērots biotops


guta7 14.aprīlis, 19:22

Paldies par palīdzību sūnu noteikšanā!


ekologs 14.aprīlis, 18:53

Skaidrs. Paldies! :)


nekovārnis 14.aprīlis, 18:36

Dabasdatos sugu ievadē ir ierobežojums - 3 ailes(pakāpes), tāpēc spārēm visracionālāk būs 1.kārta - Spāres, 2.dzimta - Daiļspāres, Dižspāres, utt., 3.suga.


Ivars Leimanis 14.aprīlis, 18:27

2.bildi tomēr būtu labi izdzēst no šī novērojuma - pārliecinoša U.bruchii.


ekologs 14.aprīlis, 18:20

Nezinu, varbūt šis jautājums kaut kad jau tika apspriests, bet vai nebūtu labāk dabasdatos izdalīt sīkāk vienādspārnu spārēs (Zygoptera) un dažādspārnu spārēs (Anisoptera)?


IlzeP 14.aprīlis, 18:06

Gandrīz visi ziedi pazuduši - acīmredzot, paņemti.


dziedava 14.aprīlis, 17:44

Man izskatās Lamproderma pulveratum, bet būs jāpārprasa Edvīnam.


ekologs 14.aprīlis, 16:20

Pelēkais zaķis (Lepus europaeus) :)


ekologs 14.aprīlis, 16:18

Skrejvabole (Carabus nemoralis) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 15:25

Paldies,Ansi, par labojumiem.


CerambyX 14.aprīlis, 15:12

Protams, biju domājis quadriguttatus.


Matrus 14.aprīlis, 15:09

Paldies par gulbja kontroli, datubāzē ir tikai kontroles gredzenošanas vietā (Buļļupe pie tilta): 25.03. & 05.04.2021., 17.04.2022. un 09.02.2024.


Matrus 14.aprīlis, 15:07

Paldies par gredzenoto gulbju kontrolēm, papildināju datubāzi! EK722 pēdējo reizi turpar novērots pirms gada (01.03.2023.), šobrīd 18 gadus (vai vairāk, 2006.g.-) vecs tēviņš.


Ilmarsok 14.aprīlis, 14:10

Paldies, ka noteicāt sugu!


Karmena 14.aprīlis, 12:46

Paldies par sugas noteikšanu, Margarita! Paldies par labojumu, Ilze!


ekologs 14.aprīlis, 12:34

Parastā varde (Rana temporaria) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:32

Airvabole (Acilius canaliculatus) :)


ekologs 14.aprīlis, 12:26

Nātru lācītis (Callimorpha dominula) :)


Ziemelmeita 14.aprīlis, 12:22

Klausos putni.lv un man vairāk izklausās pēc mazā gulbja sauciena. Kurš no viņiem būs šis?


ekologs 14.aprīlis, 10:05

https://www.kerbtier.de/cgi-bin/enXCompare.cgi?ID=c0ec0d0d6d


ekologs 14.aprīlis, 10:04

Te savukārt, skatoties pēc tiem plankumiem, manuprāt, Glischrochilus quadriguttatus, Mh...domīgi


ekologs 14.aprīlis, 09:59

Es arī skatos uz tiem plankumiem un zīlēju :)


nekovārnis 14.aprīlis, 09:39

Uģi, kas ar šo? quadrisignatus/quadriguttatus?


nekovārnis 14.aprīlis, 09:37

Nevar īsti saprast. Plankumi pēc kopējās formas un novietojuma drīzāk kā Glischrochilus quadrisignatus, bet augšējie tomēr mazliet dalās trijās daļās kā Glischrochilus quadriguttatus. Dotu 80% ka G.quadrisignatus, 20% G.quadriguttatus, bet diez vai tas palīdzēs :)


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 07:19

http://www.putni.lv/loclus.htm http://www.putni.lv/capeur.htm


Edgars Smislovs 14.aprīlis, 04:48

Vakarlēpis dienas laikā dzied niedrēs? Iespējams seivi ķauķis?


Kiwi 13.aprīlis, 22:31

Paldies, Edgar!


ekologs 13.aprīlis, 22:27

Marek, Tavs viedoklis?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts