|
Aizsargājamo augu sugu novērojumi Dabasdatos
Ziņojumi par augiem Dabasdatos aizņem tikai 2,2 % no kopējā skaita, tomēr tas ir gana liels un šobrīd pārsniedz 7800 ierakstus. No tiem ievērojamu daļu (14 %) aizņem ziņojumi par īpaši aizsargājamām augu sugām (Ministru Kabineta noteikumi Nr. 396). No 204 ziņotājiem ir saņemti 1140 novērojumi par 104 aizsargājamām sugām – tātad gandrīz par pusi no visām (228) Latvijā aizsargājamām augu sugām. Tas ir ievērojams papildinājums mūsu zināšanām par reto augu izplatību, par ko liela pateicība novērojumu ziņotājiem. Ziņas par šiem atradumi nonāk arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu pārvaldības sistēmā OZOLS un tiek izmantotas. Tabulā apkopota informācija par visām šīm sugām, norādot novērojumu skaitu.
Latviskais nosauk. |
Latīniskais nosauk. |
Novēroj. skaits |
Latviskais nosauk. |
Latīniskais nosauk. |
Novēroj. skaits |
Baltijas dzegužpirkstīte |
Dactylorhiza baltica |
151 |
Lēzeļa lipare |
Liparis loeselii |
3 |
Meža silpurene |
Pulsatilla patens |
61 |
Lēzeļa vīrcele |
Linaria loeselii |
3 |
Zaļziedu naktsvijole |
Platanthera chlorantha |
56 |
Mūru sīkpaparde |
Asplenium ruta-muraria |
3 |
Pļavas silpurene |
Pulsatilla pratensis |
54 |
Pallasa sausserdis |
Lonicera pallasii |
3 |
Smaržīgā naktsvijole |
Platanthera bifolia |
50 |
Palu staipeknītis |
Lycopodiella inundata |
3 |
Gada staipeknis |
Lycopodium annotinum |
49 |
Peldošais ezerrieksts |
Trapa natans |
3 |
Smilts neļķe |
Dianthus arenarius |
49 |
Purvāju vienlape |
Microstylis monophyllos |
3 |
Fuksa dzegužpirkstīte |
Dactylorhiza fuchsii |
47 |
Pūkainā asinszāle |
Hypericum hirsutum |
3 |
Jumstiņu gladiola |
Gladiolus imbricatus |
45 |
Sirdsveida divlape |
Listera cordata |
3 |
Stāvlapu dzegužpirkstīte |
Dactylorhiza incarnata |
43 |
Smiltāju esparsete |
Onobrychis arenaria |
3 |
Baltais āmulis |
Viscum album |
39 |
Ausainā plaukšķene |
Silene otites |
2 |
Plankumainā dzegužpirkstīte |
Dactylorhiza maculata |
38 |
Buksbauma grīslis |
Carex buxbaumii |
2 |
Vālīšu staipeknis |
Lycopodium clavatum |
30 |
Dzeltenā kurpīte |
Aconitum lasiostomum |
2 |
Parastais plakanstaipeknis |
Diphasiastrum complanatum |
27 |
Krustlapu drudzene |
Gentiana cruciata |
2 |
Bezdelīgactiņa |
Primula farinosa |
26 |
Mānīgā knīdija |
Cnidium dubium |
2 |
Apdzira |
Huperzia selago |
25 |
Melnā dedestiņa |
Lathyrus niger |
2 |
Laksis, mežloks |
Allium ursinum |
24 |
Mieturu hidrilla |
Hydrilla verticillata |
2 |
Atvašu saulrietenis |
Jovibarba globifera |
19 |
Mieturu mugurene |
Polygonatum verticillatum |
2 |
Sarkanā cefalantēra |
Cephalanthera rubra |
17 |
Parastais skābardis |
Carpinus betulus |
2 |
Bruņcepuru dzegužpuķe |
Orchis militaris |
15 |
Parastā purvmirte |
Myrica gale |
2 |
Dzegužpirkstīte sp. |
Dactylorhiza sp. |
15 |
Pleznveida grīslis |
Carex ornithopoda |
2 |
Odu gimnadēnija |
Gymnadenia conopsea |
13 |
Pļavas linlape |
Thesium ebracteatum |
2 |
Daudzgadīgā mēnesene |
Lunaria rediviva |
11 |
Purva sūnene |
Hammarbya paludosa |
2 |
Jūrmalas dedestiņa |
Lathyrus maritimus |
10 |
Ruiša pūķgalve |
Dracocephalum ruyschiana |
2 |
Jūrmalas armērija |
Armeria maritima |
9 |
Vidējais cīrulītis |
Corydalis intermedia |
2 |
Naudiņu saulrozīte |
Helianthemum nummularium |
8 |
Villainā gundega |
Ranunculus lanuginosus |
2 |
Trejvārpu plakanstaipeknis |
Diphasiastrum tristachyum |
7 |
Vizuļu grīslis |
Carex brizoides |
2 |
Dzeltenā dzegužkurpīte |
Cypripedium calceolus |
6 |
Zarainā ķekarpaparde |
Botrychium matricariifolium |
2 |
Trejdaivu koraļļsakne |
Corallorhiza trifida |
6 |
Zāļlapu smiltenīte |
Arenaria procera |
2 |
Asinssarkanā dzegužpirkstīte |
Dactylorhiza cruenta |
5 |
Zilganā brūnkāte |
Orobanche coerulescens |
2 |
Ārstniecības brūnvālīte |
Sanguisorba officinalis |
5 |
Ārstniecības rūgtene |
Gratiola officinalis |
1 |
Deguma dzegužpuķe |
Orchis ustulata |
5 |
Baltijas efeja |
Hedera helix var. baltica |
1 |
Gmelina alise |
Alyssum gmelinii |
5 |
Brauna cietpaparde |
Polystichum braunii |
1 |
Meža auzene |
Festuca altissima |
5 |
Brūnais dižmeldrs |
Cyperus fuscus |
1 |
Parastā īve |
Taxus baccata |
5 |
Ciņu mazmeldrs |
Trichophorum cespitosum |
1 |
Parastā kreimule |
Pinguicula vulgaris |
5 |
Dobais cīrulītis |
Corydalis cava |
1 |
Plūksnu ķekarpaparde |
Botrychium multifidum |
5 |
Dortmaņa lobēlija |
Lobelia dortmanna |
1 |
Rusova dzegužpirkstīte |
Dactylorhiza russowii |
5 |
Grīņu sārtene |
Erica tetralix |
1 |
Rūsganā melncere |
Schoenus ferrugineus |
5 |
Jūrmalas pagaurs |
Spergularia salina |
1 |
Skaistais augstiņš |
Centaurium pulchellum |
5 |
Jūrmalas zilpodze |
Eryngium maritimum |
1 |
Tumšzilā drudzene |
Gentiana pneumonanthe |
5 |
Parastā vairoglape |
Hydrocotyle vulgaris |
1 |
Bālziedu brūnkāte |
Orobanche pallidiflora |
4 |
Platlapu cinna |
Cinna latifolia |
1 |
Dižā aslape |
Cladium mariscus |
4 |
Pundurbērzs |
Betula nana |
1 |
Garkātu ģipsene |
Gypsophila fastigiata |
4 |
Purva mātsakne |
Angelica palustris |
1 |
Jūrmalas augstiņš |
Centaurium littorale |
4 |
Roberta kailpaparde |
Gymnocarpium robertianum |
1 |
Jūrmalas āžloks |
Triglochin maritimum |
4 |
Sīpoliņu zobainīte |
Dentaria bulbifera |
1 |
Mušu ofrīda |
Ophris insectifera |
4 |
Šaurlapu lakacis |
Pulmonaria angustifolia |
1 |
Vīru dzegužpuķe |
Orchis mascula |
4 |
Šultesa madara |
Galium schultesii |
1 |
Zemeņu āboliņš |
Trifolium fragiferum |
4 |
Trejziedu madara |
Galium triflorum |
1 |
Dižā jāņeglīte |
Pedicularis sceptrum-carolinum |
3 |
Vidējā rasene |
Drosera intermedia |
1 |
Krūma čuža |
Pentaphylloides fruticosa |
3 |
Virdžīnijas ķekarpaparde |
Botrychium virginianum |
1 |
Te arī parādās mūsu populārākie ziņojamie aizsargājamie objekti – izrādās pārliecinošs līderis ir Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica ar vairāk kā 150 novērojumiem, kas gandrīz 3x pārsniedz 2. vietas ieguvēju – meža silpureni Pulsatilla patens. Droši vien jau krāšņā izskata dēļ vadībā kopumā izvirzās orhideju dzimtas pārstāvji – četru sugu dzegužpirkstītes un abas naktsvijoles, bet ziņojumu skaita topā ir arī abas silpureņu un abas staipekņu sugas. Ja dzegužpirkstīšu noteikšana sagādā grūtības, var ieteikt tikai kārtējo reizi ieskatīties dzegužpirkstīšu noteicējā, lai katrs var noteikt savu atradumu pēc zieda lūpas formas un lapu plankumiem (vai to trūkuma). Protams, vienmēr iespējams, ka būs arī līdz galam nenosakāmi eksemplāri, jo dzegužpirkstītes mēdz arī hibridizēties vai vienkārši gadīties netipisks eksemplārs – tad vēlams apskatīt vairāk augu, lai noteiktu sugu. Arī par naktsvijolēm jāatgādina, ka drošākā pazīme to noteikšanā ir pēc putekšņmaciņu novietojuma ziedā – ja tie paralēli, tad smaržīgā naktsvijole, ja virzienā uz leju slīpi izvērsti – tad zaļziedu, pēc lapām tās nav nosakāmas un ar ožu kāda nu kuram tā ir...
Tabulā ne vienmēr tas, ka Dabasdatos ir tikai 1 vai 2 novērojumi, nozīmē, ka suga ļoti reta, savukārt ļoti retām sugām dažkārt ir pat vairāk ierakstu. Tas arī saprotams, ka par ļoti retajām vēlamies sniegt un iegūt vairāk informācijas. Turpinājumā īss pārskats par vairākām (22 no 104) Dabasdatos atrodamajām retākajām augu sugām, ilustrācijai izmantojot ziņotāju iesūtītos fotoattēlus. Kas zina – varbūt arī citiem izdodas atrast kādu no šīm sugām, tāpēc ir vērts ieskatīties!
Retie un ļoti retie
Ārstniecības rūgtene Gratiola officinalis
Sastopama tikai dažās atradnēs Daugavas palienē starp Jēkabpili un Latvijas robežu. Gana raksturīgs augs ar saviem bāli gaišdzeltenajiem ziediem un šaurajām, zobainajām lapām. Dabasdatos (turpmāk DD) 1 ziņojums lejpus Līvāniem (Erts, 2006).
|
Foto: A. Erts
|
Brauna cietpaparde Polystichum braunii
Auglīgos skujkoku mežos. Vienīgā “spalvainā” Latvijas savvaļas paparde, kurai lapas abas puses klātas ar gariem plēkšņmatiņiem. Ļoti reta, Latvijā tikai dažas atradnes – vēsturiski Slīteres Zilajos kalnos un mūsdienās vietām arī Gaujas Nacionālajā parkā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2016).
|
Foto: A. Opmanis
|
Brūnais dižmeldrs Cyperus fuscus
Mitru, dūņainu-smilšainu upju krastu palieņu augs, ko var ieraudzīt tikai vasaras beigās, viengadīgs un ļoti atkarīgs no mainīga ūdenslīmeņa – varbūt tāpēc tik reti ieraugāms, pēdējo reizi Latvijā atrasts 1989. gadā. DD 1 ziņojums (Opmanis, 2010), vēlāk 2011. gadā atrasts vēl vairākās vietās Daugavas krastos un kļuva par Botāniķu biedrības izsludināto Gada atradumu 2011.
|
Foto: A. Opmanis
|
Deguma dzegužpuķe Orchis ustulata
Sausās, kaļķainās pļavās pie Tumšupes (Opmanis, 2016), Amatas (Valdovskis, 2014.-2016.) un Gaujas (Āboliņš, 2015). DD 5 ieraksti, no kuriem 1 atradne tiek monitorēta 3 gadus pēc kārtas.
|
Foto: A. Valdovskis
|
Dižā jāņeglīte Pedicularis sceptrum-carolinum
Purvainās pļavās un purvos. DD 3 ieraksti – visi no Ādažu novada (Mārdega 2015, 2016; Opmanis, 2016), viena atradne ļoti bagātīga. Ziedošam augam garām nepaiesi, bet neziedošu var pazīt pēc ļoti raksturīgas lapu rozetes.
|
Foto: A. Opmanis
|
Dobais cīrulītis Corydalis cava
Tikai dažās atradnēs Latvijā, auglīgos platlapju mežos. Lielāka auguma (līdz 50 cm) nekā blīvguma cīrulītis ar daudz ziediem ziedkopā (10-25) un pieziedlapas vienmēr bez zobiņiem. DD 1 ieraksts no Ruņupes dabas lieguma (Priedniece, 2014). Varētu būt vēl citu upju ielejās, tomēr līdz šim zināms, ka sugas areāls iesniedzas tikai Rietumlatvijā.
|
Foto: I. Priedniece
|
Dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus
Šī akmeņlauzīte nelīdzinās savām sausu vietu radiniecēm, jo ir avoksnāju un avotu purvu augs – biotopos, kur retais iemaldās. Zied vasaras beigās – augustā, pat septembra sākumā, neziedošā stāvoklī visticamāk nepamanāms. Latvijā nedaudz atradnes. DD trīs ziņojumi no diviem dabas liegumiem – „Vesetas palienes purvs” (Bambe, 2013., 2015) un „Ances purvi un meži” (Biseniece, 2016).
|
Foto: E. Biseniece
|
Dzeltenā kurpīte Aconitum lasiostomum
Mazu upīšu ielejās, Latvijā nedaudz atradnes. DD ir 2 ieraksti (Karavaičuka, 2011; Bambe, 2016), abi no Madonas novada, kur tradicionāli zināma lielākā daļa atradņu.
|
Foto: A. Karavaičuka
|
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus
Reta suga Latvijā, par kuras jauniem atradumiem nevar nepriecāties (Perševica, 2009, 2011; Piterāns, 2009; Račinska, 2011; Grandāns, Grandāne, 2014; Buliņa, 2016; Biseniece, 2016). Meklējama galvenokārt auglīgos jauktu koku mežos (īpaši karbonātaugsnēs), retāk atklātās vietās ārpus meža. Dabasdatos ir arī ziņojums par atradni pie vecas mājvietas, kā arī par atradni grantēta ceļa malā. Šī ir suga, kuras aizsardzībai pēc ziņām Dabasdatos ir izveidoti 2 mikroliegumi. Liels lūgums par šo sugu ziņot vienmēr, kad to ieraugāt!
|
Foto: I. Račinska
|
Garlapu cefalantēra Cephalanthera longifolia
Izskatās, ka šī suga, kas līdz šim kā izzudusi vēl arvien ir mūsu Sarkanās grāmatas 0. kategorijā, tomēr atgriezusies mūsu florā. Pirmo reizi pēc vairāk kā 100 gadu pārtraukuma atrasta 2008. gadā Pitraga apkārtnē ceļmalā (atradne gājusi bojā ceļa remontdarbos). DD 2 ziņojumi – no 2012. gada zināma Popes pagastā (Pomilovskis, 2014.-2016.) un Sīkraga apkārtnē vienā atradnē jau 2 gadus (Kūla, 2015, 2016). Būtu vērts šo sugu mērķtiecīgi pameklēt šajā Baltijas jūras piekrastes reģionā (ziedēšanas laiks – maija beigas, jūnija sākums). Sarkanā cefalantēra – arī reta un aizsargājama suga – ir atrasta un ziņota Dabasdatos salīdzinoši bieži (17 ieraksti) no jau zināmā jūras piekrastes posma starp Ventspili un Kolku.
|
Garlapu cefalantēra. Foto: A. Kūla
Sarkanā cefalantēra. Foto: I. Mārdega
|
Grīņa sārtene Erica tetralix
Jauna atradne Latvijā (Suško, 2013) ārpus Grīņu rezervāta un tradicionālās Ziemupes-Vērgales-Sakas reģiona. Ziedošam garām nepaiesi, noziedējušas ziedu galviņas vel kādu laiku saglabājas brūnas un atpazīstamas.
|
Foto: U.Suško
Noziedējusi grīņu sārtene. Foto: V. Baroniņa
|
Pļavas linlape Thesium ebracteatum
Sausu, gaišu, granšainu biotopu augs, diezgan grūti pamanāms pat tad, kad ir sīkie, baltie ziedi (jūnija sākumā), labāk atpazīstams pēc garas pieziedlapas, kura saglabājās arī pēc noziedēšanas. DD 2 ziņojumi (Bambe, 2016) – abas jaunas atradnes, taču agrāk zināmo tuvumā Krustkalnu rezervāta apkārtnē.
|
Foto: B. Bambe
|
Roberta kailpaparde Gymnocarpium robertianum
Reta paparde mežos upju ielejās un uz dolomīta atsegumiem. No biežāk sastopamās ozolu kailpapardes G. dryopteris var atšķirt pēc vairāk gareniski izstieptās lapas formas. DD viens ieraksts (Čakare, 2016) no Gaujas Nacionālā parka.
|
Foto: I. Čakare
|
Ruiša pūķgalve Dracocephalum ruyschiana
Tipisks osu priežu mežu augs, tikpat rets, cik reti Latvijā sastopami osi jeb pareizāk – osveida reljefa formas. DD 2 ieraksti – viens no Ogres Zilajiem kalniem (Pošiva-Bunkovska, 2016), kur suga jau zināma, otra atradne jauna – no Andrupenes apkārtnes osu grēdas (Bambe, 2013).
|
Foto: B. Bambe
|
Spilvainais ancītis Agrimonia pilosa
Ļoti rets ir tikai Kurzemē, jo Latviju šķērso sugas izplatības areāla rietumu robeža un valsts austrumdaļā tā sastopama nereti. Tā kā šī ir Biotopu direktīvas II pielikuma suga, par kuras stāvokli un izplatību ik pēc 6 gadiem jāsniedz ziņojums Eiropai, tad ļoti nepieciešami ir šīs sugas izplatības dati. Lielu palīdzību te varētu sniegt Dabasdati – ziņotājiem tikai jāiegaumē 2 galvenās atšķiršanas pazīmes no bieži sastopamā parastā ancīša A. eupatoria. Spilvainajam ancītim lapas apakšpusē matiņi ir tikai uz dzīslām (parastajam ancītim visa lapas apakša tūbaina – ar mīsktiem matiņiem), un otra pazīme – lapas malās zobiņi nav līdz pašai lapas apakšai (parastajam ancītim tie sniedzas līdz pašam lapas pamatam). Un vēl – parastais ancītis biežāk aug zālājos, bet spilvainais ancītis gar mežu ceļmalām un stigām. Ja ir grūtības pašiem noteikt sugu – nepieciešama lapas fotogrāfija (ziedi te nelīdzēs), zinātāji pēc zobiņiem noteiks.
|
Spilvainā ancīša ziedkopa un lapa. Foto: B. Bambe
Bieži sastopamā parastā ancīša (A. eupatoria) lapa. Foto: J. Jesnovskis
|
Tumšzilā drudzene Gentiana pneumonanthe
Kļuvusi par ļoti retu sugu Latvijā, laikam jau pamanāma vien ziedošā izskatā, kad atgādina lielus, augšupvērstus zilus zvanus. DD 4 ieraksti – 3 no Ādažu novada (Mārdega, 2011; 2016, Jurciņš, 2015) un 1 no Garkalnes puses (Bērziņa, 2013).
|
Foto: D. Jurciņš
|
Virdžīnijas ķekarpaparde Botrychium virginianum
Reta paparde auglīgos jauktos mežos, kurai Latvijā ir vien kādas 10-15 atradnes. DD viens ieraksts no jau zināmas atradnes pie Riču ezera Ilgu apkārtnē (Lebuss, 2009). Šī suga tur zināma vairākās vietās un pa retam atrodas vēl šur tur Latvijā (4 atradnes Ķemeru NP).
|
Foto: R. Lebuss
|
Zarainā ķekarpaparde Botrychium matricariifolium
Ļoti reta paparde, parasti sausās pļavās un mežos, mežmalās, Latvijā dažas atradnes. DD 2 jaunas, līdz šim nezināmas atradnes (Elferte, 2014; Grandāne, 2016).
|
Foto: S. Elferte
|
Plūksnu ķekarpaparde Botrychium multifidum
Reta paparde sausās pļavās un priežu mežos, mežmalās, galvenokārt Latvijas austrumu daļā. DD 5 ieraksti (Bambe, 2009; Mārdega 2012, 2016; Opmanis, 2010; Erts, 2014). Visas 3 šīs ķekarpaparžu sugas ir retas vai ļoti retas, tās var atšķirt galvenokārt pēc lapām.
|
Foto: B. Bambe
|
Zemeņu āboliņš Trifolium fragiferum
Parasti tas ir jūrmalas pļavu augs, un no klasiskajām atradnēm Randu pļavās un Lielupes grīvā ir daži ziņojumi (Vijupe, 2011, 2013; Kluša, 2013). Bet ir arī ziņojums par atradni Daugavpilī (Erts, 2016), pēc Daugavpils botāniķu ziņām (P. Evarts-Bunders) visticamāk suga te ienākusi, būvējot veloceliņu. Tomēr šajā reģionā suga atrasta arī dabiskos apstākļos – 1991. gadā pie Ugarinku ezera (Suško), bet atradne nav saglabājusies. Šai sugai Latvijas dienvidaustrumos IR jāpievērš uzmanība, jo gan Lietuvā, gan Baltkrievijā tā ir sastopama gana bieži un nav pat aizsargājama.
|
Foto: A. Erts
|
Zilganā brūnkāte Orobanche coerulescens
Bezhlorofila parazītaugs, stepju suga, Latvijā ārpus sava izplatības areāla robežām, tikai 4 atradnēs valsts dienvidaustrumos, atrasta sausās augtenēs. DD 2 ieraksti, kur pārbaudītas 2 zināmas atradnes (Bambe, 2016; Kluša, 2016). Iespējams, ka varētu būt drīz vēl jaunas atradnes.
|
Foto: J. Kluša
|
Bālās dīvaines
Dabasdatos atrodami daži interesanti baltziedainie eksemplāri jeb albīnās formas, dažkārt izdalītas pat kā pasugas.
Viens no šādiem atradumiem Vecās Vesetas apkārtnē (Stepanova, 2016) – plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata ar tīri baltiem ziediem bez jebkāda svīru vai punktu raksta un lapas bez plankumiem. Visticamāk, tā ir retā D. maculata f. candidissima jeb pasugas rangā ssp. transsilvanica (noteicis A. Opmanis).
Foto: A. Stepanova
Interesants ir arī atradums, noteikts kā sarkanās cefalantēras Cephalanthera rubra baltziedainā forma (Roze, 2015), kas stipri izskatās pēc garlapu cefalantēras. Ļoti būtu noderējis zieda tuvplāns, kur redzama zieda lūpa, tad nebūtu šaubas, jo tieši šī zieda daļa abām sugām ir atšķirīga. Bet, tā kā tas nav redzams, tad par labu sarkanajai cefalantērai ir stublājs, kurš fotogrāfijā izskatās klāts ar matiņiem (otrai sugai tas kails), kā arī ziedēšanas laiks, jo garlapu cefalantēra zied apmēram mēnesi agrāk kā sarkanā…
Foto: G. Roze
Interesants ir arī tumšarkanās dzeguzenes Epipactis atrorubens bālziedainais novērojums Kadagas mežā (Birziņa, 2015). Ansis Opmanis to ir noteicis kā Epipactis atrorubens f. lutescens jeb, tā kā turpat netālu auga arī platlapu dzeguzene Epiactis helleborine, tad teorētiski iespējams arī šo abu sugu hibrīds. Jebkurā gadījumā – rets un interesants atradums!
Foto: L. Birziņa
Aicinām noteikti ziņot šādus interesantus un dīvainus gadījumus! Pagaidām ir pārāk maz materiāla, lai izdarītu kaut kādus secinājumus par šiem retumiem un to augšanas iespējamām īpatnībām.
Svarīgie nezināmie
Tomēr nevajag domāt, ka jāziņo tikai retumi. Gan jau pienāks brīdis, kad noderēs dati par jebkuras sugas izplatību! Interesanta var izrādīties arī jebkuras nezināmas sugas ziņa. To pierāda kaut vai gadījums ar bruņcepuru dzegužpuķi Orchis militaris Bolderājā. Šo augu, iespējams, neko īpašu nenojauzdams, kā nezināmu bija ieziņojis A. Arnicāns 2016. gada maijā. Dabasdatu dalībnieki šo sugu pareizi noteica kā bruņcepuru dzegužpuķi. Vēlāk, ekspertiem pārbaudot šo atradni plašākā apkārtnē, konstatēta bagātīgākā šīs sugas atradne Latvijā ar vairākiem tūkstošiem eksemplāru. Tās aizsardzībai tika pat ierosināts mikroliegums (ierosinātāja J. Kluša, eksperte V. Baroniņa), apstiprinājums gan vēl nav zināms, mikrolieguma izveidošanu pagaidām neatbalsta Rīgas Dome, taču sarunas turpinās un šis gadījums parāda, cik nozīmīgs ir katrs ziņojums Dabasdatos – arī nezināmais.
Foto: A. Arnicāns (pa kreisi) un A. Poikāns (pa labi)
Jauni sugu noteicēji
Nobeigumā jāatgādina, ka Dabasdatos sadaļā "Sugu noteicēji" ir ievietoti 2 jauni – grīšļu un paparžu ilustratīvie noteicēji. Grīšļu noteicējs palīdzēs orientēties šajā sugām bagātajā ģintī (vairāk kā 70 sugas), bet paparžu noteicējs ietver visas Latvijā savvaļā sastopamās paparžu sugas.
PALDIES visiem atradumu ziņotājiem un komentētājiem! Jūsu ziņojumi ļauj uzzināt daudz jauna par sugu izplatību, kā arī dažkārt nosargāt kāda reta auga atradni.
Valda Baroniņa, augu eksperte
Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Sabiedriskās pētniecības attīstīšana uz dabas novērojumu platformas Dabasdati.lv bāzes" ietvaros
|
|