Man tā grūti teikt, jo pašam šķiet, ka tie priežu sveķotājkoksngrauža sveķojumi ir visnotaļ raksturīgi un īsti nekādus citus līdzīgus sveķojumus neesmu redzējis... Tā miza tomēr paliek tāda raksturīgi sasveķoti 'sačervelējusies'.
Ir tā, ka suga ir visnotaļ prasīga pret dzīves apstākļiem - apdzīvo tikai vecas (parasti >150 g.) priedes ar biezu mizu (kāpuri attīstās mizas kārtā - attiecīgi biezums ir svarīgs), kas ir saules apspīdētas un nereti arī nedaudz šķības. Tiesa senāk apdzīvotas priedes var būt arī ieaugušas nedaudz ēnā (ņemot vērā, ka mežu ugunsgrēki mums tiek pamatīgi ierobežoti, tad veci priežu meži tomēr aizaug) - kas gan nozīmē, ka populācija tur vairs ilgi nepastāvēs vai arī iespējams jau vairs nepastāv. Sasveķojumi parasti ir +/- kokam saules apspīdētākajā pusē (parasti dienvidu) un tādās pamatīgās priedēs, kur tā populācija ir ilgstoša tā miza tajā pusē ir ārkārtīgi uzkrītoši atšķirīga no otras, mazāk saules apspīdētās koka puses. Protams, kokiem, kuros sveķotājkoksngrauzis ir tikko kā iemeties, tas nav tik uzkrītoši. Tāpat arī koki, kuros suga vairs nav sastopami ar laiku paliek 'blāvi' (koki ar esošām populācijām pa gabalu jau 'spīd' tādi oranžīgi/dzeltenīgi) un sugas vēsturisku esamību var pateikt tikai pēc mizas raskturīgā 'sačervelējuma' un izskrejām.
Tās izsrkejas arī it kā ir samērā raksturīgas - varbūt ap 3-4mm, ovālas, kas ilgāk apdzīvotos var būt novērojamas lielā skaitā. Tiesa jāskatās uzmanīgi, jo zilajai priežu krāšņvabolei (
Phaenops cyanea) arī ir līdzīgas ovālas izskrejas (bet ar asiem stūriem, kas ir raksturīgi krāšņvabolēm) - bet tās tad parasti ir nedaudz lielākas, jo pati vabole arī ir platāka par sveķotājkoksngrauzi.
Jāatzīmē, ka suga nav jau tik reta - piemērotos biotopos (vecos, saulainos priežu mežos - tiesa sastopama arī atsveišķās vecās priedēs ceļmalās utml. biotopos) ir daudz maz regulāri sastopama. Tiesa tādu mežu jau mums nav tik daudz un līdz ar ugunsgrēku ierobežošanu ir bažas, ka nākotnē varētu arī būt zināmas problēmas ar šo sugu (nav uguns ietekme mežos - priežu meži aizaug - rodas apēnojums = sugai nepiemēroti apstākļi). Pašu vaboli gan var redzēt ārkārtīgi reti, jo tā ir aktīva samērā īsu brīdi (+/- tikai jūlijā) un vairāk vai mazāk tikai karstās vasaras dienās - un arī tad ļoti veikli slēpjas priedes mizas spraugās.
Ja ir tādu koku bildes, tad jau var droši pievienot dabasdatos vai arī sākumā te forumā un tad jau iespējams varēs uzreiz redzēt vai tas ir sveķotājkoksngrauzis vai ne. Te, piemēram, daži tipiski koki no dabasdatu datubāzes: