Dabasdati.lv Forums

Kopēts no LOB mājas lapas:

Sekos melno stārķu ceļam uz Āfriku

Šī gada jūlijā astoņas Latvijas melno stārķu mātītes tika aprīkotas ar satelītraidītājiem, lai sekotu to ceļam uz ziemošanas vietām Āfrikā un atpakaļ. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot mātīšu mirstības iemeslus pēc ligzdu pamešanas un uzzināt, kurās vietās Latvijas melnie stārķi varētu būt saindējušies ar pesticīdiem, kas pēdējos gados konstatēti putnu olās.

Māris Strazds, melno stārķu pētnieks, skaidro: "Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka melno stārķu populācija Latvijā nonākusi ļoti tuvu kritiskam stāvoklim. Iepriekšējos gados daudzās ligzdās jaunie putni ligzdas atstāja sliktā stāvoklī (pusbadā), turklāt daudz vairāk tiek ietekmētas mātītes. Iespējams, tādēļ 100 dienu vecumu sasniegušo putnu dzimumu attiecība ir 80% tēviņu un 20% mātīšu, nevis apmēram 50:50, kā tam vajadzētu būt. Tas vēlāk nozīmē arī lielu vientuļo tēviņu īpatsvaru, kuri cīnās par mātītēm, tādējādi izpostot arī daļu citādi sekmīgo ligzdu."

Vienīgais pierādītais faktors, kas negatīvi ietekmē melno stārķu ligzdošanas sekmes, ir mežsaimnieciskās darbības radītie traucējumi, taču iespējams, ka cēlonis mazuļu sliktajam stāvoklim un jauno mātīšu bojāejai ir arī saindēšanās ar pesticīda DDT sadalīšanās produktiem, īpaši DDE. Eiropā šī insekticīda izmantošana tika aizliegta 20. gs. 70.-80. gados, tomēr Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā tas joprojām tiek izmantots malārijas apkarošanai. Visticamāk, melnie stārķi saindējas, ķerot zivis ar DDT piesārņotās Āfrikas upēs, taču daži no iegūtajiem datiem liecina par citu piesārņojuma avotu esamību ligzdošanas rajonos. Veicot analīzes Latvijas melno stārķu olām, kopš 2008. gada DDT vai tā sadalīšanās produkti dažādā koncentrācijā konstatēti visās analizētajās olās.

Melno stārķu izsekošana notiks Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotā un Latvijas vides aizsardzības fonda un Maksa Planka Ornitoloģijas institūta (Vācija) atbalstītā projekta "Prioritārās darbības melnā stārķa aizsardzībai Latvijā" ietvaros. Melno stārķu migrācijai varēs sekot portālā http://www.movebank.org. Projektu informatīvi atbalsta LNT Ziņu dienests. Pirmā informācija par pētījumu būs redzama 29. jūlija raidījumā "900 sekundes", bet pēc tam jaunumus par melnajiem stārķiem varēs uzzināt katru dienu LNT Ziņās.

http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=399

Papildu informācija: Projekta vadītājs Māris Strazds, tālr. 29103975; LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus, tālr. 67221850, 29459742, viesturs@lob.lv

No šodienas līdz 4.augusta 23.59 notiek balsošana - astoņām stārķu meitenēm tiek doti vārdi

http://www.goris.lv/#


Projekta Facebook profils

https://www.facebook.com/DzivibasLidojums


Ekrānuzņēmums no Facebook ievietotā video

Raksts TVnet

http://www.tvnet.lv/zala_zeme/dzivnieki ... nav_mazulu

Ļoti ieinteresēja šis projekts, jo fakti ir vairāk nekā šokējoši.
Šodien LNT vakara ziņās bija plašs sižets par projektu (sākums ziņu 16:30 min., beigas 24.30 min.) Tiešām iesaku noskatīties.

http://www.tvnet.lv/online_tv/30488

Māris Strazds stāsta par mežistrādes un DDT ietekmi uz sekmīgu ligzdošanu, taču es tā arī nesapratu kā tas var tikt sasaistīts ar izdzīvojušo putnēnu dzimumu? DDT ietekmē bojātajās olās embriji-puikas ir izturīgāki? Vai stārķi-pusaudži puikas ir dzīvotspējīgāki? Kāpēc?

Ekrānuzņēmums no LNT ziņām

Šodienas sižets (sākums ziņu 20:40 minūtē)

http://www.tvnet.lv/online_tv/30509

Māris Strazds stāsta par melno stārķu ligzdošanas paradumiem, par to, ka stārķiem ir aizvien grūtāk atrast ligzdošanai piemērotus kokus. Un atkal šokējoši fakti - no 120 apsekotajām ligzdām puse ir neproduktīvas

Ekrānuzņēmums no LNT ziņām - viena no neproduktīvajām ligzdām

Saruna ar ornitologu Māri Strazdu vakar 900"

http://www.lnt.lv/video/#/video/318007

18.septembris

Katru rītu 900" sekoju projektam, līdz šim vienkārši lasītā, tagad palēnām realitātē diemžēl piepildās skarbā statistika. Divi stārķi jau iepriekš gājuši bojā, bet tagad tiek ziņots, ka Guste nošauta Doņeckas apgabalā. Sižetā Māris Strazds stāsta no notikuma vietas.

http://www.tvnet.lv/online_tv/31804

Kadri no LNT ziņām

Stārķu atrašanās 17.septembrī (Doras vārdu kadrā nevar redzēt, bet viņa ir tajā bariņā pie Melnās jūras)


Nolidotie km, apakšā ar melno atzīmēti mirušie stārķi


p.s. diemžēl meilu kā vienmēr atvēru ar lielu novēlošanos, tāpēc atbildu te.
Jaunie stārķi migrē uz Āfriku bez vecākiem un bez brāļiem un māsām. Katrs stārķis lido pats par sevi neatkarīgi no citiem.

Siamon, tāpēc jau ir šis pētījums, lai noskaidrotu kāpēc tā notiek

Pašlaik LNT iet filma par šo projektu. Ļoti interesanti un pat unikāli kadri un informācija.

Ceru, ka vēlāk varēs filmu noskatīties arī internetā.

Arī es skatos. Interesanti. Tikai man skatoties, trīc sirds - gribas, lai pētnieki netaisa tādu troksni, lai mazajiem un lielajiem stārķiem stress ir minimāls...

Pēc filmas noskatīšanās - šoks!

Ja teorija ir patiesa, tad caur upēs noķertajām zivīm un meža dzīvnieku medījumiem, savu veselību apdraud ne tikai dzīvnieki, putni, bet arī cilvēki.
Es tikai nesapratu to vietu, kur speciāliste stāsta, ka ar dzīvsudrabu sen vairs nekodina, bet pēc tam parāda to graudu čupu mežā. Ja rūpnieciski nekodina, tad kas šos graudus kodina? Mednieki paši? Priekš kam?

Tas ir tas, kas tālāk jānoskaidro- kur un kādi graudi ir, kāda tiem kvalitāte, no kurienes nākuši... Ja nekodina ar dzīvsudrabu saturošiem līdzekļiem, ar ko kodina?

Latvijas faili. Melnais stārķis. Dzīvības lidojums.

http://www.tvplay.lv/parraides/latvijas ... start=true

Labrīt.

Man tas dzīvsudrabs tomēr neiziet no prāta.

Ja dzīvsudrabs zivīs (un tālāk stārķos) nonāk no graudiem, bet graudus nober mednieki, lai iebarotu meža zvērus - kaut kas šajā ķēdē man liekas neloģisks.
Ja rūpnieciski tos graudus šādā veidā nekodina, tātad mednieki nevar aiziet uz Depo un tos vienkārši nopirkt, tātad tos vajag kaut kur meklēt, nelegāli ievest utt Pieņemsim, ka šādi kodinātus graudus var dabūt Ķīnā (Krievijā diez vai, jo noteikumi stingrāki kā šeit), tad kam būtu jēga vest graudus, lai nobērtu tos zvēriem? Ceļa izdevumi būs dārgāki nekā pat nopirkt grūbu paciņas vietējā veikalā. To pašu var teikt pat pieņemot, ka graudi tiek pirkti sēšanai, bet zvēriem nobērti atlikumi. Tas būtu pārāk dārgi, attālums līdz Ķīnai ir 10 tūkst.km.

Un otrs, pamuļķis var būt viens mednieks, bet ne jau visi mednieki masveidā. Kurš cilvēks, būdams pie vesela saprāta, baros zvērus ar dzīvsudrabu, lai pēc tam to zvēru nomedītu un pats apēstu. Par to cik dzīvsudrabs ir bīstams zin taču visi (gandrīz).

p.s. mans vecis noskatoties filmu teica, ka jāmeklē bijušo armijas bāzu virzienā.

ļoti interesanti bija sekot līdzi melnajam stārķim, domāju ka vajadzētu ko līdzīgu atkārtot!

metenis wrote:ļoti interesanti bija sekot līdzi melnajam stārķim, domāju ka vajadzētu ko līdzīgu atkārtot!

http://www.dabasdati.lv/forums/viewtopi ... =28&t=2436