Četras kameras Lietuvā, 2024

[Vērotāja]

Tiešraides no Lietuvas Ornitoloģijas organizācijas.
Četras tiešraides - Jūras ērgļi, Melnie stārķi, Zivjērgļi, Ziemeļpūce

https://www.ornitostogos.lt/?fbclid=IwA ... VC9ZidETKD

Lietuvas Ornitoloģijas organizācijas Facebook
https://www.facebook.com/ornitostogos

[Triine]

30.marts

ziemeļpūce
Izskatās,ka pūces mammucim ir trīs oliņas.


Apraksts:GT
Lapzemes pūce (lat. Strix nebulosa) ir viena no retākajām pūcēm Lietuvā. Tas ir nedaudz mazāks par lielo gārni, taču tā ķermenis ir garākais no visām pūcēm pasaulē – tas sasniedz pat 84 cm. Pūce izceļas ar lielo galvu un platajiem tā sauktajiem sejas vainagiem. Lapzemes pūces ir ziemeļu reģionu putni, taču izolēta un diezgan bagātīga šo putnu populācija atrodas Baltkrievijā, no kuras tā pamazām izplatās arī mūsu reģionā. Tiek pieņemts, ka 2023. Lietuvā varētu perēties 5-10 pāri. Lapzemes pūces ir mazkustīga suga. Tas var pavadīt visu savu dzīvi nelielā meža vai purva teritorijā, ja dažādos gadalaikos ir piemēroti uztura apstākļi. Šī pūce ligzdo Dainavas mežā, turpat, kur pērn, bet šogad tai uzbūvējām mākslīgo ligzdu, jo vecā izjuka. Pūces izšķiļas maija sākumā un ligzdā pavada apmēram mēnesi. Vēlāk viņi vairākas nedēļas nelido, bet karājas kokos pie ligzdas, kur vecāki tos baro.

[Triine]

Jūrnieciņu ģimenē tikai viena oliņa.


Apraksts:GT
Jūras ērglis (lat. Haliaeetus albicilla) ir viens no lielākajiem putniem Lietuvā. Attālums starp tā izplestajiem spārniem var sasniegt pat 2,5 metrus. Tas ir īsts debesu spēks, kuram dabā tikpat kā nav dabisko ienaidnieku. Tiesa, 20. gs 80. gadu beigās mūsu valstī bija zināms tikai viens jūras ērgļa migrācijas gadījums, taču pēc mākslīgo ligzdas sākšanas un lielas uzmanības pievēršanas šo putnu aizsardzībai populācija pamazām atjaunojās. Tagad Lietuvā vairojas aptuveni 150-180 pāru. Jūras ērgļi sāk perēt ļoti agri – februāra beigās-marta sākumā, un mazuļi ligzdā uzturas gandrīz divarpus mēnešus. Tāpēc tev būs iespēja vērot viņa dzīvi līdz pat vasaras otrajai pusei.

[Triine]

Zivērglīsu pārītim vēl romantiskais periods.


Apraksts:GT
Zivis (lat. Pandion haliaetus) ir rets un aizsargājams Lietuvas putns. Valstī vairojas tikai aptuveni 40-70 pāru. Viņi parasti dzīvo mežainās vietās pie ezeriem, kur viņiem patīk makšķerēt. Šie putni ir tipiski ihtiofāgi – tie ēd tikai svaigas zivis. Šī ligzda ir sakrāva vecas priedes vidū, kas aug augstā purvā. Makšķernieki tajā ligzdo jau vairākus gadus. No šī kanāla raidām jau otro gadu. Zvejnieki sāk perēt aprīlī un izšķiļas nedaudz ilgāk par mēnesi. Jaunie ligzdu atstāj augustā.

[Triine]

Melnā stārķa ligzda.


ligzdā pieķerts šis putniņš.


Apraksts:GT
Melnais stārķis (lat. Ciconia nigra) pēc izmēra ir līdzīgs baltajam stārķim, taču atšķirībā no tā ir rets un bailīgs putns. Tas izvairās no cilvēku apkaimes un izvēlas dzīvot lielos un mitros vecos mežos ar purviem un citām ūdenstilpēm, kur visu pavasari un vasaru var makšķerēt un tādējādi pabarot savus mazuļus. Kopumā Lietuvā perē ap 480-720 pāru. Šajā ligzdā, kas sakrauta uz veca ozola zara, stārķi ligzdo jau vairāk nekā divus gadu desmitus. Pārejas periods ilgst aptuveni 30 dienas, un stārķi, ja viss iet labi, ligzdā uzturas divus mēnešus. Šīs ligzdas apkārtnē ir arī mājas pūces, uz kurām ik pa laikam pavērsīsim kameru un redzēsim, kā tās dzīvo.

[jersikiete]

Jūras ērgļi

18.martā jūras ērgļiem ligzdā bija divas olas, liecina Kauņas Zooloģijas muzeja video youtube:

Raidījumu nodrošina Ornitologu komanda sadarbībā ar Kauņas Tad Ivanauska zooloģisko muzeju un Lietuvas Ornitoloģijas biedrību.
Īsumā par šo ērgļu pāri, kura vairošanās teritorija atrodas Prienu rajonā, un galvenie medību lauki ir makšķerēšanas dīķi. Vēl 2005. gadā jūras ērgļu pāri šajā teritorijā ievilināja muzeja ornitologu šiem putniem izbūvētā mākslīgā ligzda. Gandrīz divdesmit gadu laikā nomainījies ne viens vien ērgļu pāra dalībnieks, nomainītas vairākas ligzdas, bet laba teritorija palikusi aizņemta līdz mūsdienām. Tiek novērota dabiska ligzda, vēl 2020. gadā pašu putnu būvētā ligzda atrodas vecā apsē. Kopš tā laika putni veiksmīgi vairojas ligzdā un katru gadu audzē vienu vai divus cāļus. Šogad pāra mātīte pirmo olu izdēja jau 4. martā, un pilnā jūgā ir divas oliņas.

(tulkots ar GT)

Šorīt ripināšanas brīdī varēja saskatīt vienu olu, bet ligzdas bedrīte ir dziļa, borti augsti. Vēl jānoskaidro.
Pirmā ola bija agrāk kā pie mums, 4. martā. Dienvidi

Paldies, Vērotāja, par operativitāti!
Paldies, Trīne!

[jersikiete]

Zivjērgļu ligzda Lietuvā

Tēviņa vārds ir Kauks (liet. Kaukas).
Pērn mātīte bija Laume / Lauma (liet. Laumē, e ar punktiņu, tas ir, garais ē).

Laumei uz muguras ir raidītājs sārti brūnā krāsā.
Laumei šogad paliks 13 gadu.


Ornitostogos feisbukā pirms trijām dienām, 27. martā, rakstīja:

Zivjērglis un tiešraide ir atpakaļ!
Jau vairākas dienas vecajā priedē, kas aug augstā purva vidū, valda kņada. No siltajām zemēm atgriezies makšķernieks Kauks rūpējas par ligzdu un nenolaiž acis no tās.
Viņš nav viens ligzdā, bet kopā ar jaunu dāmu. Tā pirmo reizi parādījās vasaras beigās, kad mūsu visu mīlētā makšķerniece Laume pameta tēviņu, jo nespēja (visus trīs) cāļus nosargāt no vistu vanaga.
Un kur ir Laume? Pēc GPS raidītāja datiem, tā 26. martā atradās pie Varšavas, šodien vai rīt tai vajadzētu sasniegt Lietuvu.
Vai tā atgriezīsies tajā pašā ligzdā?
Vai dos Kaukam otro iespēju?
Vai Laume mēģinās atgūt ligzdu no jaunās mātītes?
Viss ir iespējams, lai gan varbūtība ir maza.
Vienlaikus aicinām neizjust pārāk lielu vilšanos, ja šogad tiešraides laikā neizdosies redzēt Laumi. Tāda ir daba. Dažām plēsīgo putnu mātītēm ir tendence mainīt partnerus un ligzdas. Protams, viņi meklē partneri, kas varētu nodot savus labākos gēnus mazuļiem un aizstāvēt mazos, kad rodas nepatikšanas.
Noteikti ziņosim par Laumes likteni, un tagad priecājamies, ka makšķernieku sērija turpinās. Pat ja galvenā aktrise ir mainījusies.

[Triine]

Melnā stārķa ligzda.

Ornitostogos.No Fb mājas lapas.
21.marta pulikācija.
GT tulkojums.

Šoreiz no melnā stārķa (lat. Ciconia nigra) ligzdas, zem kuras pārsteigums! – satrunējušā koka stumbrā mājvietu atradām arī mājdzīvnieku pūcēm.
Tāpēc nebrīnieties. Kamēr stārķis atgriezīsies ligzdā, un vakaros, kad stārķa ligzda būs mierīga, kameru pavērsim arī uz kaimiņu pūču "logiem". Citiem vārdiem sakot, divi zaķi ar vienu kameras objektīvu.
Droši vien pats par sevi saprotams, ka melnais stārķis ir rets putns. Lietuvā dzīvo 480-720 pāri. Viņš ir īsts cepums. Dod priekšroku lieliem, necaurlaidīgiem mežiem ar mitrājiem, purviem un citām ūdenstilpēm, kur var makšķerēt visu sezonu. Diemžēl šādu mežu mūsu novadā paliek arvien mazāk.
Melnajiem stārķiem Lietuvā vajadzētu atgriezties tuvākajās dienās. Ļoti ceram, ka viņi pārņems veco ligzdu un sāks vairoties. Tiesa, pēdējo desmitgadi Lietuvas vidienē mītošie stārķi nezināmu iemeslu dēļ parasti izšķiļas neveiksmīgi un mazuļus neizaudzina. Bet ceram, ka šogad tas izdosies. Un ja nē, varbūt raidījums palīdzēs atklāt šo neveiksmju iemeslus.
Melnie stārķi parasti inkubē apmēram 30 dienas, un stārķi, ja visi veiksmīgi izšķilušies, ligzdā uzturas divus mēnešus.


Stārķa ligzda.


Apakšīrnieki.

[jersikiete]

Zivjērgļu ligzda Lietuvā

Ornitostogos feisbukā 22. martā:

Kā plānojām, zivjērgļu mātīte Laume šodien atgriezās Lietuvā!
Bijām ļoti pārsteigti, kad putns pagriezās tieši uz augsto purvu, kas bija kļuvis par tā mājvietu, un ielidoja vecajā ligzdā tieši pulksten 11:07.
Ligzda jau bija tukša, lai gan no rīta tēviņš Kauks tur pavadīja laiku ar jauno mātīti. Abi pat pārojās.
Šķiet, ka pieredzējusī Laume, kura šogad skaita trīspadsmito dzīves gadu, ligzdu atguvusi no jaunās kundzes un līdz ar to arī tēviņu. Pēdējais, tiklīdz parādījās vecā saimniece, mēģināja ar viņu pāroties (skat. video), taču pēc garā un nogurdinošā ceļojuma makšķerniece Laume vēl nebija noskaņota mīlas spēlēm. Īsta ziepju opera!
Ko rādīs tuvākās dienas?

[jersikiete]

Zivjērgļu ligzda Lietuvā

Šodien 5.10 ligzdā pie zivjērgļu mātītes ar gredzenu un raidītāju, tātad, pie Laumes, ieradās tēviņš: vispirms nolaidās uz muguras, tad ligzdā.
10.48 Laumē ēd tēviņa, droši vien Kauka, atnesto zivi.

[Triine]

18.34 tagad var redzēt divas oliņas.

[Triine]

31.marts

Labrīt!
7.53 Pūču paps atnesis mammītei brokastis.




Ar tādu apetīti peļuku norija.

[Triine]

1.aprīlis

9.28 Gorīšu ligzdā šorīt ierodas divi skaistuļi.

[puke]

Apraksts:GT
Lapzemes pūce (lat. Strix nebulosa)

Tulkojums kā jau GT, bet ieteiktu izlabot sugas nosaukumu latviski - ziemeļpūce. Te info par sugu un novērojumiem LV - http://www.putni.lv/strneb.htm

[Triine]

Apraksts:GT
Lapzemes pūce (lat. Strix nebulosa)

Tulkojums kā jau GT, bet ieteiktu izlabot sugas nosaukumu latviski - ziemeļpūce. Te info par sugu un novērojumiem LV - http://www.putni.lv/strneb.htm

Paldies.Izlaboju.

[Triine]

3.aprīlis.

Kamera nm 5.Čūskērglis( (Circaetus gallicus)

https://lv.wikipedia.org/wiki/Čūskērglis



Apraksts Gt
Čūskēdājs (latīņu valodā circaetus gallicus) ir viens no retākajiem plēsīgajiem putniem Lietuvā. Tiek uzskatīts, ka mūsu valstī katru gadu var vairoties tikai līdz 5 pāriem. Čūsku ēdājs ir sausu priežu mežu iemītnieks. Bieži apmetas lielu purvu malās, kur ir daudz barības. Kā liecina tās nosaukums, odze pārtiek galvenokārt no rāpuļiem un abiniekiem – čūskām, odzēm, smecerniekiem un vardēm. Šī ligzda ir sakrauta Dainavas mežā. Divus gadus tajā ligzdo ožu pāris. Parasti šie putni dēj vienu olu, izšķiļas nedaudz ilgāk par mēnesi, un cālis ligzdā uzturas aptuveni divus mēnešus.

Šīs pārraides veicam sadarbībā ar Lietuvas Ornitoloģijas biedrību (LOD) un Kauņas Tad Ivanauska zooloģisko muzeju. Raidījumi notiek ar Vides aizsardzības aģentūras izsniegtām atļaujām. Viss savāktais materiāls par putnu vairošanās bioloģiju un ekoloģiskajām iezīmēm tiks izmantots zinātniskiem mērķiem – sagatavojot publikāciju “Lietuvas fauna. Putni" un atsevišķas zinātniskas publikācijas par šīm sugām.

[Triine]

Re kur ir abi skaistuļi.Grūti te uztīt vajadzīgo kadru.

[Vērotāja]

Šie gan ir interesanti. Tādus nekad neesmu redzējusi
Jāiet skatīties

[Triine]

Man viņi atgādina vanadziņus.

[jersikiete]

Jūras ērgļu ligzda
27. aprīlis

T. Ivanauska Kauņas Zooloģijas muzeja video "Kas notika mūsu vērotajā jūras ērgļu ligzdā?" / "KAS NUTIKO MŪSŲ STEBIMAME JŪRINIŲ ERELIŲ LIZDE?", ievietots youtube pirms 1 dienas.




Video notikumu apraksts GT tulkojumā ar pāris maniem pielāgojumiem:

Vēl nesen varējām sveikt jaunu jūras ērgļu paaudzi – pirmo mazuļu izšķilšanos. Rūpīgi kopts, mazulis strauji auga, kļuva stiprāks, bet kādā vējainā dienā notika nelaime. Tēviņš, kas baroja cāli, spēcīgas vēja brāzmas iepūsts ligzdā un nāvējoši savainojis mazo un vājo cāli. Kādu laiku pieaugušie putni sildīja mirušo cāli un olu ligzdā. Vēlāk mātīte uzmanīgi izņēma mazuļa līķi no ligzdas un pēc kāda laika to pagaršoja. Cilvēkiem šāda uzvedība var šķist nežēlīga, taču pēc būtības tā ir normāla parādība. Beigtu, nekustīgu priekšmetu putni uzskata par laupījumu, tāpēc to bieži ēd. Atlikušo olu pārmaiņus silda ērgļu pāris, bet no tās neizšķilsies otrs cālis, jo inkubācija ir ieilgusi. Ola, visticamāk, ir neapaugļota, citādi pazīstama kā "vanckars". Tātad mūsu vērojamais ērgļu pāris šogad jaunu ērgļu paaudzi neizaudzinās, taču arī turpmāk varēsim vērot notikumus ligzdā, par ko noteikti informēsim.

Atgādinām, ka jūras ērgļi dēj 1-3 olas, kuras inkubē 36-38 dienas. Dažādu iemeslu dēļ tikai nedaudz vairāk par 60 procentiem pāri veiksmīgi vairojas un rada mazuļus.

Kadros var redzēt, kā tēviņš uzsita mazulim, un tad mātīte to izvelk no ligzdas un pagaršo. Tika arī fiksēts, kā ekstremālos apstākļos tika sildīta jau beigta otrā ola.